Aptauja par dziesmu un deju svētkiem latviešiem ārvalstīs

Aiga Vasilevska | 

Latvija jau ir uzsākusi gatavošanos uz tās neatkarības simtgades svinībām 2018.gadā, kad nozīmīgo svētku gaisotnē notiks nākamie Dziesmu un deju svētki.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs  – Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs Latvijā, veic aptauju par dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanu latviešiem ārvalstīs.

Aptaujas mērķis ir noskaidrot latviešu ārvalstīs līdzdalības iespējas Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā Latvijā un ārvalstīs. Aptaujas rezultāti ļaus saprast, cik liela ir latviešu māksliniecisko grupu un to vadītāju iesaiste Dziesmu un deju svētku tradīcijā Latvijā kopumā un kāds varētu būt efektīvākais metodiskais atbalsts šīm mākslinieciskajām grupām, lai veicinātu aktīvāku līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijā Latvijā.

Lai mēs varētu noskaidrot Jūsu vēlmes un samērot tās ar mūsu iespējām tās atbalstīt, lūgums aizpildīt aptaujas anketu.

Jau iepriekš pateicamies par veltīto laiku kopīgo mērķu sasniegšanā!

Women’s choir Balta records first solo CD

Egils Kaljo | 

It seems choir music could never be forgotten in Latvia, as choir music, along with folk dancing, enjoys its peak of popularity every five years at the Latvian Song Festival, the last of which was in 2013. Besides bringing together more than 10,000 singers onto one stage, the entire year is spent in celebration of song, and allows for less well known choirs to have their moments in the spotlight.

One choir that shone particularly brightly during the 2013 Song Festival season was the women’s choir Balta, who were recognized as the best women’s choir during the traditional Koru kari competition that is always held the same year as the Song Festival. To celebrate this victory and their achievements, in 2014, the choir recorded its first solo CD, (somewhat unimaginatively) titled Latviešu kormūzika (Latvian Choral Music).

Balta, who were founded in 1999, have been, since their founding, led by conductor and artistic director Māra Marnauza (who also founded the respected chamber choir Fortius). In their 15 years, the choir has had much success in competitions all over Europe.

As they are a women’s choir, it should be no surprise that many of the songs are of a feminine nature and sung from a girl’s point of view.

According to the choir’s website, modern Latvian choir music is particularly significant to them, and this is reflected on the selections on the CD. Though there are some selections from the classic era of Latvian choir music, such as Pēteris Barisons’ ‘Melodijas’ and Jēkabs Graubiņš’ arrangement of ‘Es meitiņa kā smildziņa’, the bulk of the songs are from the modern era.

Composer Ilona Rupaine, who has made a name for herself with her arrangements of Latvian folksongs (witness another Song Festival favorite – the majestic and brilliant arrangement of ‘Saule bridu rudzu lauku’) is represented on this collection by her arrangement of the Latgallian folk song ‘Moseņ’ zeileit’ viesti nesa’, and this mystical song is performed with both mystery and grace by Balta.

One of the most popular compositions at the 2013 Song Festival was composer Ēriks Ešenvalds’ ‘Dvēseles dziesma’ (words by Anita Kārkliņa), and Balta provide their version of this song that extolls the beauty and uniqueness of the regions of Latvia. The original version of the song was for mixed choir, so it is interesting to hear this performed by a women’s choir instead, adding a new dimension to it. Still, though soloist Jānis Misiņš has a powerful voice, his performance is perhaps a bit too operatic, sounding slightly out of place on what is meant to be a tender and soft song about the beauties of Latvia.

The album concludes with composer Kārlis Lācis’ arrangement of the Latvian folk song ‘Es bij’ meita’. Lācis, known for his jazzy arrangements in a popular music style, brings equal measures of humor and playfulness to this song. The choir, defiantly singing about how a girl chooses to remain single for the time being (turning away all suitors – one too fat, one too skinny, one without teeth, and one with pants sagging due to women-chasing), appear at once equally charming and flirtatious. Both ‘Es bij’ meita’ and ‘Dvēseles dziesma’ also feature the nimble piano work of pianist Laimrota Kriumane, whose light touch adds to the charm of both of these performances.

The female choir genre in Latvia (much like the male choir genre) has long been underrepresented in Latvia, and it is a pleasure to have a women’s choir like Balta reconfirming that there is still much beauty and life in these songs. The choir Balta, under the able leadership of Māra Marnauza, have established themselves as one of the premiere women’s choirs in Latvia today. Latviešu kormūzika, covering both old and new, the traditional and the modern, confirm the multifaceted choir’s diversity and ability to shine, no matter the material.

For further information visit the choir’s website.

 

Balta - Latviesu kormuzika

Track listing:

1. Ganu dziesma – Pēteris Vasks

2. Ķekatu dziesma – Pēteris Vasks

3. O salutaris Hostia – Ēriks Ešenvalds

4. Dvēseles dziesma – Ēriks Ešenvalds

5. Ticība – Roberts Liede

6. Melodijas – Pēteris Barisons

7. Lūgšana – Bruno Skulte

8. Es meitiņa kā smildziņa – Jēkabs Graubiņš

9. Caur sidraba birzi gāju – Juris Vaivods

10. Moseņ’ zeileit’ viesti nesa – Ilona Rupaine

11. Es bij’ meita – Kārlis Lācis

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Ukraiņu vidusskolā Zolotonoškas ciemā latviešu un ukraiņu kopīgā Lieldienu svinēšana. Foto: Jekaterina Gubina

Kā Arhlatvieši svinēja Lieldienas kopā ar ukraiņu diasporu

Ilona Saverasa | 

2014. gada Lieldienas ir vienas no nedaudzajām, kad to svinēšana sakrita vienlaikus gan pareizticīgiem, gan luterāņiem un katoļiem.

Lieldienās Arhlatviešu bērni Maksima Gorkija ciemā Baškortostānā staigā no mājas uz māju un ar vārdiem „Kristus ir augšāmcēlies!” sveic katru, pie kā ir atnākuši. Bērnus cienā ar saldumiem, Lieldienu olām un reizēm pat iedod sīknaudu. Tos tāpat kā Ziemassvētku ķekatniekus laipni jāuzņem, jācienā, tos nedrīkst aizdzīt, jo šie mazie ciema sirotāji katrā mājā ienes svētību un labklājību.

Bet kā tad šogad Maksima Gorkija ciema latvieši svinēja Lieldienas? Latvieši šogad brauca pie ukraiņiem un kopā svinēja līksmos pavasara svētkus. Sadarbība ar ukraiņu diasporu no Sterlitamaka rajona Zolotonoškas ciema sākās jau septembrī, kad prezentējot lingvistisko nometni „Avots”, iepazināmies. Mārtiņos Zolotonoškas ukraiņi brauca viesos pie mums, bet Lieldienās mēs, Maksima Gorkija ciema latvieši, devāmies pie ukraiņiem.

Atskatoties ukraiņu diasporas tapšanas vēsturē, jāsecina, ka tā ir stipri līdzīga latviešu kopienas veidošanās vēsturei Maksima Gorkija ciemā. Arī ukraiņi līdzīgi kā latvieši 20. gadsimta beigās ieradās Baškīrijā zemes dēļ. Atšķirība vien tā, ka latvieši no Baškīrijas biezajiem mežiem centās izveidot auglīgus laukus un dārzus, bet ukraiņiem bija jāsadzīvo ar tukšo un klajo stepi, tās asajiem vējiem. Sterlitamaka rajons atrodas 126 kilometrus no Arhangeles rajona – ukraiņu apmešanās vieta nav nemaz tik tālu no bijušam latviešu koloniju vietām. Liela daļa latviešu 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados atgriezās Latvijā, savukārt ukraiņi, neatgriezās etniskajā dzimtenē, bet palika Baškīriju, kur bija iekopta zeme un uzsākta jauna dzīve. Līdzīgi kā vietējie latvieši, arī ukraiņi veidojuši jauktās ģimenes. Ja pirms 50 gadiem, stājoties laulībā, tika strikti ievērots nacionalitātes princips, tad tagad, izvēloties dzīvesbiedru, šāds kritērijs netiek ņemts vērā. Dzīvojot jauktās ģimenēs diemžēl reti kuri vecāki māca saviem bērniem savu senču valodu.

Pašreiz Zolotonoškas ciemā dzīvo ap 800 iedzīvotāju, starp kuriem ir arī krievi, baškīri un tatāri. Lai gan ciemats ir neliels, iedzīvotāji var lepoties ar savu jauno koka baznīcu, kas uzcelta pirms diviem gadiem, ar kultūras namu, kurā ir vairāk nekā 20 gadus vecs muzejs, kas atspoguļo ukraiņu kultūru, kā arī ar bibliotēku un ukraiņu kultūrvēsturisko centru.

Arī ukraiņi līdzīgi kā latvieši mācās savu valodu vietējā vidusskolā, tikai latviešu valoda Arhlatviešu vidusskolā ir izvēles priekšmets. Zolotonoškas ciema vidusskolā ukraiņu valodu apgūst visi skolēni. Tiek apgūtas ukraiņu tautas dziesmas un dejas, svinēti svētki, attīstīta sadarbība ar citām ukraiņu kopienām Baškīrijā, kā arī ar tautiešiem Ukrainā – skola sadarbojas ar Zolotonoškas ciemu Austrumukrainā. Dažiem no skolēniem un skolotājiem bija iespēja aizbraukt uz savu senču dzimteni un uzņemt viesus no netālās Ukrainas.

Šīs Lieldienas bija īpašas ne tikai tādēļ, ka svinējām tās ārpus sava ciema, bet arī ar to, ka viena ansambļa vietā Lieldienu svinībās piedalījās divi latviešu folkloras ansambļi – „Atbalss” un „Bitītes”. Sesto klašu ansambļa debija bija Dzimtās valodas dienai veltītā koncertā. Pēc divu mēnešu darba to repertuārā ir vel viena latviešu tautas deja un saujiņa latviešu tautas dziesmu, kuras pirmo reizi dziedājām Lieldienās pie ukraiņiem Zolotonoškas ciemā. Vietējā ukraiņu valodas skolotāja Jeļena Teslenko latviešu Lieldienu svinības bija reklamējusi visiem ciema iedzīvotājiem, tādēļ latviešu rotaļās gāja ne tikai ukraiņu vidusskolas skolotāji un skolēni, bet arī skolēnu vecāki un vecvecāki.

Ukraiņus un latviešus vieno kas kopīgs. Tā ir spēja svešā vietā neaizmirst sevi un par to stāstīt tik ilgi, kamēr vien sadzird un apjauš savas saknes un izcelsmi. Šai ukraiņu kopienai tas ir izdevies lieliski. Mēs varam tikai mācīties, kā to paveikt. Gribas ticēt, ka šī saikne ar ugunīgo tautu nepārtrūks, mēģināsim paņemt mazliet tās ugunības un uzdrīkstēšanās, ar kuras palīdzību ir paveikts tik daudz savas valodas un kultūras saglabāšanā. Lai mums veicas!

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.