Mīļie tautieši, cienījamās dāmās, godātie kungi!

Ir pagājuši 94 gadi kopš neatkarīgas Latvijas dibināšanas. 18.novembrī mēs atskatāmies uz padarīto, izvērtējam pagātnes notikumus un reizē arī vērtējam savu ceļu nākotnē.

Pagājušais gads Latvijai ir bijis ļoti veiksmīgs. Latvija ir ieguvusi plašu atpazīstamību pasaulē ar savu veiksmīgo krīzes pārvarēšanu, tiešām ir sasniegusi labus rezultātus ekonomiskajā plāksnē, esot visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Mums ir arī jāizvērtē jautājumi, kas ir smagi priekš nākotnes. Tas ir vēl lielais bezdarbs, demogrāfiskā situācija, kas cieši saistīta ar iedzīvotāju novecošanu, un it sevišķi emigrācija. Emigrācija ir cieši saistīta ar katra cilvēka spēju pietiekami nopelnīt, lai varētu nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi. Šeit mums ir nekavējoši jāatrod pareizākie risinājumi jau tuvākajā nākotnē. Un šādas iespējas mums ir, jo mūsu iespējas un atpazīstamība pasaulē, it sevišķi zemēs, kas līdz šim nebija aktīvas sadarbībā ar mūsu zemi, tas ir, Centrālāzija un Āfrikas valstis. Šis ir milzīgs potenciāls, kuru izmantojot mēs varam iet uz priekšu.

Šajā svētku reizē es gribētu pateikties Jums visiem par sniegto atbalstu Latvijai, īpaši šajā momentā, kad pasaulē notiek ļoti lielas izmaiņas. Ikkatrs jūsu atbalsts, ikviens priekšlikums un piedāvājums, kā rīkoties, būs ļoti ļoti svarīgs. Arī šī jūsu sanākšana kopā ir skaidra zīme, ka jūs atceraties Latviju, domājat par to un skatāties, ko palīdzēt, lai mūsu nākotne būtu veiksmīga un katrs, kas gribētu jebkurā brīdī atgriezties Latvijā, to varētu arī realizēt. Es gribētu jums novēlēt svētkos labu veselību, prieku un turpmāko sadarbību ar Latviju, novēlot Latvijai stipru vietu gan Baltijā, gan Eiropā un visā pasaulē. Paldies Jums! Dievs, svētī Latviju!

Šajā nedēļas nogalē Latvija atzīmēs 94. neatkarības gadadienu. Ko mēs katrs šajos svētkos gribam Latvijai novēlēt? Un ko mēs katrs varam Latvijai tās neatkarības gadadienā uzdāvināt?

Dzīvodami dažādās pasaules valstīs, bet tomēr jūtot savu piederību Latvijai, mēs tai varam dot to vērtīgāko, kas mums katram ir – unikāla, starptautiskās skolās iegūta izglītība un bagātīga pieredze, vērtīgas prasmes un iemaņas, inovatīvas idejas un radoša enerģija.

Lai nodrošinātu visā pasaulē dzīvojošiem latviešiem iespēju satikties, apmainīties ar idejām un pieredzi, veidot sadarbības projektus un tādā veidā dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē, mēs aicinām ikvienu latviešu profesionāli 2013. gada jūlijā gaidāmo XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā uz satikšanos Rīgā pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā.

Pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums notiks no 2013. gada 2. līdz 4. jūlijam, uz ko aicinām ikvienu latviešu izcelsmes uzņēmēju, inženieri, rūpnieku, ražotāju, zinātnieku, dizaineri, ar radošām industrijām vai ar uzņēmējdarbību saistītu profesionāli.  Foruma mērķi ir šādi – veicināt savstarpēju saziņu un sadarbības projektu veidošanos starp dažādu uzņēmējdarbības nozaru pārstāvjiem Latvijā un pasaulē; veicināt investīciju un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai; veicināt ārvalstu investīcijām pievilcīgas un godīgas uzņēmējdarbības un tiesiskās vides izveidi Latvijā, kā arī stiprināt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu saikni ar Latviju un veicināt to līdzdalību Latvijas saimnieciskās izaugsmes procesā.

No krīzes apstākļiem smagi skartas valsts Latvija šobrīd ir kļuvusi par paraugu daudzām citām valstīm pasaulē ar visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā. Veicot ātras un efektīvas reformas Latvijas tautsaimniecībā, Latvijas valdība un uzņēmēji ir nodrošinājuši pamatu Latvijas izkļūšanai uz ekonomiskās izaugsmes takas. Tomēr šobrīd kritiski svarīgi ir šo ekonomisko izaugsmi turpināt un nostabilizēt, domājot par konkurētspējīgu un inovatīvu, uz eksportu orientētu preču un pakalpojumu piedāvājumu. Jūsu idejas, vērtīgā pieredze, finanšu un tiešās investīcijas Latvijā vai atbalsts Latvijas preču un pakalpojumu eksporta paplašināšanai ārzemēs dotu nozīmīgu ieguldījumu, lai nodrošinātu Latvijas ekonomisko izrāvienu ilgtermiņā.

Latvija ir ne tikai Jūsu vai Jūsu senču dzimtā zeme! Tā ir arī lieliska investīciju vieta, sadarbības partneris, Jūsu ceļš uz Eiropu un tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Atzīmējiet kalendārā datumus, brauciet un piedalieties!

Pirmdien, 12.novembrī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un LR Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar latviešu diasporas institūcijām – Eiropas latviešu apvienību (ELA) un Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA) rīkoja semināru „Globālā latviešu saziņas tīkla izveidošana”.

Semināra mērķis bija noskaidrot, kas ir tie satura formāti, kas uzrunā latviešu kopienas ārvalstīs, diskutēt par satura veidošanu un izplatīšanas veidiem, kā arī radīt platformu informācijas un pieredzes apmaiņai dažādām iesaistītajām pusēm Latvijā un ārpus tās.

Semināra dalībnieki secinājuši, ka diasporas mediju izaicinājums ir atšķirības interesēs un vajadzībās, komunikācijas veidā un patērēto ziņu saturā vecās „trimdas” un jaunās emigrācijas pārstāvju vidū. Mediju daudzveidība un fragmentācija nozīmē lielu portālu un informatīvo kanālu skaitu un vienotas, koordinējošas platformas trūkumu. Kā izaicinājums minams arī informācijas saturs, jo daudziem diasporas portāliem ir problēmas nodrošināt kvalitatīvu, aktuālu informāciju pareizā latviešu valodā. Patlaban liela daļa diasporas mediju satura tiek veidota uz brīvprātības principa pamata, un finansējuma trūkuma dēļ ir problemātiski nodrošināt kvalitatīvu mediju saturu un tā izplatīšanu ilgtermiņā.

Diskutējot par tehnisko nodrošinājumu attiecībā uz sabiedriskās televīzijas pārraidēm diasporai, semināra dalībnieki norādīja uz problēmām ar datu pārraidi auditorijai ārpus Latvijas, cita starpā uzsverot arī autortiesību jautājumu. Diskusijas izraisīja jautājums, kādā platformā būtu raidāma Latvijas Televīzijas programma ārzemēs dzīvojošiem latviešiem (IP, satelītplatforma, WEB TV). Semināra gaitā arī izkristalizējās, ka papildus jau zināmajām mediju pamatfunkcijām – izglītot, informēt un izklaidēt – diasporas medijiem globālās latviešu saziņas kontekstā pievienojas jauna funkcija – vienot sabiedrību, kas dzīvo pāri valsts ģeogrāfiskām robežām.

Viedokļu un pieredzes apmaiņas rezultātā semināra dalībnieki vienojās, ka nepieciešams ievērot sekojošus komunikācijas principus: komunikācijai jāizmanto tie kanāli, caur kuriem tiek sasniegta mērķauditorija; komunikācijai jānotiek valodā, kādā komunicē mērķauditorija; komunikācija jāveido pēc ģeogrāfiskā un tematiskā principa; komunikācijas saturam jābūt racionālam un emocionālam, nodrošinot iespēju diasporas mediju patērētājam izvēlēties tieši tās lietas, kas tos interesē, kā arī izvairoties no nosodošas attieksmes paušanas pret aizbraucējiem.

Semināra gaitā arī tika secināts, ka jānodrošina divvirziena satura plūsma, respektīvi, augšupejoša satura plūsma (no „vietējais” uz „valstiskais un pārnacionālais”) un lejupejoša satura plūsma (no „valstiskais” uz „pārnacionālais- vietējais”). Tāpat arī jāintegrē dažādas mediju platformas.

Seminārā piedalījās ārzemju latviešu interneta portālu un laikrakstu redaktori, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārstāvji, sociālo tīklu, sabiedrisko organizāciju un valsts institūciju pārstāvji.

NEPLP Informācijas centrs