Fonds “Viegli” izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Laiks Ziedonim”

Ināra Kehre | 

6.janvārī, Zvaigznes dienā, Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Laiks Ziedonim”. Apbalvojums jau otro gadu tiks pasniegts piecās nominācijās: zinātnē, novadpētniecībā, bērniem un jauniešiem, tautsaimniecībā un literatūrā. Pieteikšanās līdz 13.februārim. 

Šogad bērnu un jauniešu nominācijā “Rabarbers” meklēsim jaunieti vecumā no 13-25 gadiem, literatūras nominācijā “Bize” sagaidām izdevēju pieteiktus autorus par konkrētiem, pēdējo divu gadu laikā izdotiem darbiem, un, visbeidzot, tautsaumniecības nominācijā “Zemi es mācos” šogad apbalvosim kādu mazo vai vidējo uzņēmumu, kas rada produktu vai pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību, spēj to eksportēt un pārsteidz ar savpatību. Zinātnes nominācijā “Taureņu uzbrukums” aicinām pieteikties aktīvus zinātniekus, tikmēr novadpētniecībā īpaši meklējam tos, kas izceļas ar jaunradi. Visās nominācijās tiek gaidīti pieteikumi arī no latviešu kopienām ārpus Latvijas, kuri aktīvi iesaistīti latvisko vērtību saglabāšanā svešumā.

Apbalvojums “Laiks Ziedonim” 2015.gadā tiks pasniegts piecās nominācijās:

– Apbalvojums Zinātnē „Taureņu uzbrukums”

Nominācijā “Taureņu uzbrukums” apbalvojums tiks pasniegts zinātniekam, kas aktīvi nodarbojas ar pētniecību kādā no nozarēm, kur Latvijā tiek piešķirts doktora grāds.

Vizionāri: Rolands Lappuķe, Ivars Lācis, Sandra Kropa, Gustavs Strenga, Vjačeslavs Kaščejevs.

– Apbalvojums Novadpētniecībā  „Kedas”

Nominācijā „Kedas” apbalvos par aizrautīgu un radošu darbu lokālu teritoriju (novada, ciema, pagasta, pilsētas, tradīciju, utt.) un to kultūras tradīciju izpētē un attīstībā, tādējādi veicinot latviskumu un iesakņotību.

Vizionāri: Kārlis Kazāks, Rūta Jirgensone, Aldis Austers.

– Apbalvojums Tautsaimniecībā „Zemi es mācos”

Nominācijā „Zemi es mācos” apbalvojums 2015.gadā cildinās mazos un vidējos uzņēmumus, kas, izmantojot Latvijas resursu bagātību un daudzveidību, ražo produktus vai rada pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību un spēj tos eksportēt.

Vizionāri: Ēriks Hānbergs, Daina Bruņiniece, Baiba Mikāla, Aigars Rostovskis.

– Apbalvojums nominācijā Bērni un jaunieši “Rabarbers”

Nominācijā “Rabarbers” 2015.gadā tiks cildināts kāds jaunietis vai jauniete vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kura dzīvē un darbībā izpaužas visas apbalvojuma vērtības.

Vizionāri: Jānis Šipkēvics Jr., Rūdolfs Mings, Ilga Reizniece, Līga Rudzīte, Renārs Zeltiņš.

– Apbalvojums nominācijā Dzīve literatūrā “Bize”

Nominācijā “Bize” 2015.gadā cildinās autorus par pēdējos divos gados izdotiem daiļliteratūras darbiem. Autorus pieteikt var darbu izdevējs.

Vizionāri: Māra Zālīte, Līga Blaua, Aivars Berķis, Aija Melle un Ieva Kolmane.

Pieteikties vai tikt pieteikts var indivīds vai cilvēku grupa, kas ar izciliem sasniegumiem darbojas attiecīgajā nozarē un atbilst Apbalvojuma vērtībām.

Pieteikšanās no 6.janvāra līdz 2015.gada 13.februāra 17:00 (Rīgas laiks).

 

 

Ināra Kehre in fonda "Viegli" padomes locekle un projekta vadītāja.

Atvērts 2015.g. Latviešu fonda projektu konkurss

Renate Kenney | 

Latviešu Fonda parādīšanās laikraksta slejās decembra mēnesī kļuvusi par tradīciju. Parasti šis ir laiks, kad gada nogalē uz brīdi apstājamies, atskatamies uz paveikto un metam skatu nākotnē. Tad aši ievelkam elpu, lai uzsāktu nākamo maratonu, kas Fonda kalendārā saucas “konkursa cikls” un ilgst no janvāra līdz septembrim. Ja atskatamies uz 2014. gadā paveikto, varam būt lepni. Fonds veiksmīgi novadījis pirmo crowdfunding kampaņu, kuras rezultātā ieguvām papildus līdzekļus vairāku iesniegto projektu īstenošanai – piemēram, Skautu un gaidu Lielās nometnes albuma izdošanai, XI starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu organizēšanai Siguldā. Aigājušajā gadā Fondā iestājušies jauni dalībnieki un ar dāsniem ziedojumiem crowdfunding kampaņas ietvaros šī gada projektus atbalstījuši vecie dalībnieki un Fonda labvēļi. Bet pats galvenais – esam lepni par mūsu atbalstītajiem jaunajiem projektiem. Tam pamatā ir gan pieņemto projektu kvalitāte gan LF padomes locekļu saskaņotais darbs rūpīgi izvēloties labākos. Lai minam tikai dažus jaunos projektus – grāmata bērniem par latviešu mākslu “Mula un portrets”, Melānijas Vanagas virtuālā muzeja “Esi pats!” izveide, Astrīdas Jansones atmiņu stāsta “Dārlinga līkloči” publicēšana un latviešu literatūras klasiķu darbu izdošana e-grāmatas formātā. Top ari dokumentālā filma par Baltiešu universitāti un drīz notiks pirmizrāde mākslas filmai “Dieva putniņi”. Atsaucība dod mums milzīgu gandarījumu un tātad redzam, ka tas ko dara Latviešu Fonds ir vajadzīgs.

Kas mūs gaida nākotnē? Kā jau katru gadu, janvārī sākās pieteikšanās Latviešu Fonda projektu konkursam. Pirms gada tika ieviests jaunais konkursa kalendārs, kas deva iespēju projektu pieteicējiem daudz ātrāk uzzināt konkursa rezultātus. Arī šogad, pieteikumu pieņemšana notiks no 1. janvāra līdz 15. februārim. Veiksmīgie Mazie projekti tiek paziņoti marta beigās, bet Lielie – jūlija beigās.

Šī gada rudens mēnešos esam strādājuši, lai uzlabotu vēl vairākus ar konkursu saistītus aspektus. LF finansējuma atskaites process ir pārstrādāts un nu ir skaidrāks un pārskatāmāks. Ap Jaunogadu varēsiet redzēt Fonda pārbūvēto mājas lapu, kas ir mūsu logs uz pasauli un svarīgs palīgs projektu informācijas izplatīšanā. Projektu pieteicējiem būs patīkami uzzināt, ka esam izveidojuši pilnībā elektronisku pieteikuma anketu, kas padarīs vieglāku pieteikumu iesniegšanas un pieņemšanas procesu. Anketu esam veidojuši uz iepriekšējo gadu anketas bāzes, bet šogad vairs nepieprasīsim iesniegt pieteikuma eksemplāru arī pa pastu. Šajā gadā turpinam paplašināt LF mājas lapas angļu valodas nodaļu. Blakus anketai ievietosim arī konkursa pieteikšanās noteikumus, un citu noderīgu informāciju. Konkursa noteikumi, pieteikšanās anketa un cita informācija atrodama Latviešu Fonda mājas lapas sadaļā “Projektu konkurss”. Mēs ar prieku atbildēsim uz jūsu jautājumiem pa e-pastu, ja rakstīsiet uz pieteikumi@gmail.com. Tomēr iesakam vispirms ieskatīties mājas lapas sadaļā “Bieži uzdotie jautājumi”, kurā ātri atradīsiet pašu svarīgāko informāciju

Ņemot vērā pēdējos gados iesniegto projektu kvalitāti, Latviešu Fonda pilnsapulcē 2014. gada oktobrī Mineapolē tika nolemts palielināt projektu finansējumu atvēlot $25,000.00 Lielajiem projektiem, un $10,000.00 Mazajiem projektiem.

Lai skanīgs, bagāts un laimīgs Jaunais gads un lai 2015. gada Latviešu Fonda konkurss atnes mums visiem jaunus, skaistus projektus ar kuriem varēsim iepriecināt tuvu un tālu dzīvojošus tautiešus!

 

Diasporas politiskajā pārstāvniecībā svarīgākais ir pilsoniskās apziņas veidošana

Aija Lulle | 

Šī gada 18.decembrī Latvijas Universitātē (LU) notika Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) konference, kas bija veltīta diasporas politiskās pārstāvniecības jautājumam. Konferencē bija plaši pārstāvēti valsts politikas veidotāji un īstenotāji, diasporas pārstāvji, valsts tiesību eksperti un pētnieki.

Uzrunā klātesošajiem LU rektors Mārcis Auziņš uzsvēra, ka Diasporas un migrācijas centrs attīstās, pateicoties veiksmīgai sadarbībai starp universitāti un Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, un norādīja, ka ir daudz tēmu, kurās arī universitāte ir ieinteresēta veikt padziļinātu izpēti. Piemēram, viena no svarīgām izpētes tēmām ir par Latvijas jauniešu studijām un tālākajām dzīves gaitām ārvalstīs. Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts īpaši atzīmēja akadēmisku zināšanu nozīmību labākas un ilgtspējīgas diasporas politikas veidošanā.

Viskarstākās diskusijas raisījās par to, vai Latvijas diaspora ārvalstīs būtu jāpārstāv, veidojot atsevišķu vēlēšanu apgabalu, proti, 6. apgabalu tikai diasporas vēlētājiem. Par šo jautājumu viedokļi atšķiras arī pašas diasporas pārstāvju vidū. Valsts politikas veidotāju un valsts tiesību ekspertu viedokļos visspilgtāk izskanēja nepieciešamība veicināt kvalitatīvu diasporas politisko pārstāvniecību ikdienā, jo visai Latvijas nācijai – gan tiem, kas dzīvo Latvijas teritorijā, gan ārzemēs mītošajiem – ir kopīgi mērķi labklājības veicināšanā. Turklāt, pirms būtisku pārmaiņu veikšanas Latvijas likumos, ir jāizvērtē jau esošās sistēmas priekšrocības vai uzlabošanas iespējas, piemēram, pārdalot diasporas vēlētāju balsis pa esošajiem pieciem vēlēšanu apgabaliem.

Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, kura vadīja konferences diskusiju, atgādināja, ka diasporas pārstāvniecībā vienmēr ir jāpatur prātā, ka diaspora ir ļoti daudzveidīga, izkaisīta visā pasaulē, izceļojusi dažādos laikos un dažādu motīvu vadīta. Turklāt, diaspora ir strauji mainīga, jo notiek paaudžu nomaiņa un mainās socializācijas veidi, Līdz ar to politiķiem ir jābūt proaktīviem veidojot pastāvīgu un kvalitatīvu komunikāciju ar Latvijas diasporu.

Pētījuma noslēguma ziņojums latviešu valodā būs pieejams DMPC mājas lapā www.diaspora.lu.lv 2015. gada janvāra beigās. Tas būs noderīgs gan politikas veidotājiem, gan diasporai, gan arī studentiem, kurus interesē politiskās pārstāvniecības, diasporas un migrācijas jautājumi Latvijā un Eiropas Savienībā. Pētījuma rezultātā taps arī akadēmiski raksti.