Dzejniece
Astrīde Ivaska
(07.08.1926. Rīgā – 24.03.2015. Rīgā)

1967. gadā Vizma Belševica Astrīdei veltītajā dzejolī rakstīja: „Es negribu domāt par to, kas mūs šķir. /Visu vakaru lasīju dzeju…” Toreiz un tajā Latvijā dzīvojošos no Astrīdes šķīra tūkstošiem kilometru un sveša vara, tomēr vienoja dzeja, izjūta un sapratne no pusvārdiem.

Ir skumji apzināties, ka no mums šķīrusies izcila dzejniece un tulkotāja, kas kopā ar savu dzīvesbiedru, igauņu dzejnieku Ivaru Ivasku par Latviju un latviešu literatūru ir stāstījuši pasaulslaveniem rakstniekiem un dzejniekiem Horhem Luisam Borhesam, Oktavio Pasam, Mario Vargasam Ljosam, Horhem Giljēnam, Džuzepem Ungareti u. c. Nenovērtējams ir Astrīdes un Ivara paveiktais darbs latviešu literatūras popularizēšanā ārzemēs, sarūpējot neskaitāmas publikācijas par latviešu literatūru žurnālā Books Abroad (vēlāk World Literature Today).

Astrīdes Ivaskas inteliģence, lielā interese par kultūras dzīvi un sirsnība ir tās īpašības, kuru tagad ļoti pietrūks Latvijā, kur pēc tālajiem trimdas gadiem viņa atgriezās 2001. gadā un jutās atkal kā savās mājās.

Atvadīšanās no dzejnieces Astrīdes Ivaskas ceturtdien, 2. aprīlī no plkst. 12 līdz 14 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē. Svētbrīdi un izvadīšanu plkst. 14 vadīs prāvests Klāvs Bērziņš. Astrīdes Ivaskas pelnu urna vasarā tiks guldīta Pelču pagasta Rimzātu kapos.

Latvijas Literatūras centrs,
tuvinieki un draugi

Pēc vairāk nekā 30 Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) sekretariātā nostrādātiem gadiem sākot ar šī gada sākumu pensijā devusies PBLA ilggadējā ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa. Viņas vietā sākot ar šo gadu stājusies līdzšinējā Amerikas latviešu apvienības un PBLA projektu vadītāja Ilze Garoza.

Tija Krūmiņa uzņēmās PBLA ģenerālsekretāres pienākumus astoņdesmito gadu sākumā ar pilnu pārliecību un degsmi par nenoliedzamu brīvas Latvijas valsts atjaunošanu. “Viņa šo darbu uzņēmās laikā, kad Eiropas un ASV prese, valdības un liela daļa parlamentāriešu gozējās detantes eiforijā,” atminas kādreizējais PBLA priekšsēdis Oļģerts Pavlovskis, kurš savulaik uzaicināja T.Krūmiņu uzņemties PBLA ģenerālsekretāres pienākumus. “Tijai tas bija daudz vairāk kā tikai darbs, to varētu kvalificēt gandrīz kā misiju,” piebilst Pavlovskis.

PBLA līdzšinējo vadītāju komentāros T. Krūmiņa tiek izcelta par savu kompetenci, organizētību un diplomātisko stāju. Pašreizējais PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis skaidro, ka Tija bija “nomierinoša” un ka viņa palīdzējusi viņam izkļūt no bedrēm, kurās viņš pats sevi kā rīcības cilvēks bija iesviedis. “Šad tad nožēloju, ja viņai pirms rīkošanās nepaprasīju padomu,” smaidot piebilst J. Kukainis. “Ar savu izpratni un vēlāk arī ar savu pieredzi, viņa varēja vērst uzmanību uz PBLA valdes nepamanītām niansēm darbībā, kā arī dot konstruktīvus padomus un ierosinājumus,” papildina O. Pavlovskis. Rezumējot T.Krūmiņas ieguldījumu PBLA darbībā, kādreizējā PBLA priekšsēde Vaira Paegle raksta: “Viens vēsturisks posms PBLA ir noslēdzies, kuru raksturoja Tijas redzējums par PBLA dibināšanu un attīstību, un veidoja tik nepieciešamo pēctecību, mainoties valdēm un notikumiem.”

“Zinot, cik nozīmīgu lomu PBLA ir spēlējusi Latvijas neatkarības atjaunošanā un vēlāk tās uzņemšanā NATO, un apzinoties, cik daudz darba līdzšinējā PBLA ģenerālsekretāre ieguldījusi organizācijas darbības balstīšanā cauri gadu gadiem, tas ir gods un reizē arī izaicinājums uzņemties šī amata pienākumus laikā, kad Krievija cenšas pārzīmēt politiskās robežas Eiropā un ar savu rīcību apdraud arī Latviju,” saka PBLA jaunievēlētā ģenerālsekretāre Ilze Garoza. “Tāpat, ņemot vērā pēdējos gados pieredzēto masveida emigrāciju no Latvijas, PBLA priekšā stāv izaicinājums, kā uzrunāt un veicināt ciešāku sadarbību ar jaunajām latviešu kopienām pasaulē,” piebilst I.Garoza.

Uzziņai, I. Garoza 2007. gadā absolvējusi komunikācijas studiju programmu Latvijas Universitātē un 2011. gadā ieguvusi Master of Arts grādu Minesotas Universitātē, savā maģistra darbā aprakstot trimdas latviešu un jauniebraucēju no Latvijas attiecību veidošanos ASV. Agrākā posmā darbojusies sabiedriskās organizācijās, kas atbalstījušas Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Savulaik strādājusi par starptautisko ziņu žurnālisti „Neatkarīgā Rīta Avīzē“, bijusi žurnāla „Latvija Eiropas Savienībā“ redaktore. No 2009. līdz 2011.gada jūlijam strādājusi Minesotas Universitātē, Imigrācijas vēstures pētniecības centrā. 2012. gada pavasarī I. Garoza rīkoja pirmo Trimdas latviešu arhīvu un materiālās kultūras konferenci Mineapolē, bet 2013. gadā bija atbildīga par pirmā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma sarīkošanu Rīgā.

 

 

Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā (LNPL) sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) viesmīlīgajā Daugavas Vanagu namā Bradfordā 14. un 15. martā organizēja ikgadējo diasporas skolotāju semināru. Tajā piedalījās 38 diasporas skolotāji no Īrijas un Lielbritānijas, kopā pārstāvot 20 skolas. Semināru atklāja Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijā un Ziemeļīrijā Andris Teikmanis, sveicot dalībniekus un informējot par jaunākajām vēstniecības aktualitātēm gan diasporas izglītības jomā, gan organizējot pasākumus ES prezidentūras ietvaros. Vēstnieka kungs visus klātesošos aicināja domāt par pasākumiem Lielbritānijā, kas atzīmētu Latvijas simtgadi. Ievadvārdus teica arī Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis, ELA priekšsēdētājs Aldis Austers, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Zaiga Sneibe, PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde un šī semināra galvenais organizators no Lielbritānijas puses Māris Pūlis (LNPL Izglītības nodaļas vadītājs un ELA izglītības referents).

Pirmo reizi diasporas skolotāju seminārā ārvalstīs piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves. Savā runā Zaiga Sneibe (IZM) uzsvēra, ka viņas pārstāvētā ministrija vēlētos apzināt diasporas skolotāju problēmas, lai IZM varētu palīdzēt tās risināt.

Kā jau pierasts, semināra atklāšanai sekoja LVA diasporas projektu koordinatores Aijas Otomeres stāstījums par 2015. gadā plānoto Latvijas atbalstu izglītībai diasporā. Kā svarīgākie tika minēti no 28.-30.jūlijam plānotie diasporas skolotāju kursi Latvijā, kā arī no 10.-15. augustam plānotā diasporas un reemigrējušo bērnu vasaras nometne. Abu pasākumu norises vietas pašlaik vēl nav zināmas, jaunumiem var sekot līdzi LVA mājaslapā www.valoda.lv.

Skolotāju interesi raisīja VISC (Valsts izglītības un satura centrs) speciālistes Antas Lazarevas stāstījums un prezentācija, kas bija balstīta uz LVA izstrādāto latviešu valodas apguves programmu 10-12 gadus veciem bērniem, tādējādi nododot apspriešanai programmas fragmentus un mācību materiālus. Skolotājiem bija konkrēti ieteikumi un jautājumi, kas, kā atzina Lazarevas kundze, noteikti palīdzēs programmas pilnveidošanā, jo tikai sadarbojoties var nonākt pie vislabākā rezultāta. Sarunās tika uzsvērta nepieciešamība latviešu valodas apguves programmu veidot atbilstoši bērna līmenim, nevis vecuma grupai un augsti vērtēta iespēja piedalīties radītā materiāla apspriešanā. Ļoti tiek gaidīta arī valodas apguves programma 13-14 gadus veciem bērniem, kas esot jau izstrādāta un drīzumā būšot pieejama LVA mājas lapā, protams, papildināta ar mācību un metodiskajiem materiāliem.

Kā novitāte diasporas kursu programmā tika iekļauts pārskats par veidiem kā tiek veikta valsts (latviešu) valodas prasmes pārbaude bērniem un jauniešiem, kas latviešu valodu apguvuši nesaistīti ar kādu konkrētu valodas apguves programmu. Vēlāk tika runāts par prasībām augstskolu reflektantiem un iespējām kārtot neatkarīgo latviešu valodas eksāmenu. Tēma izraisīja daudz jautājumu un pārdomu,parādot, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls tiem diasporas jauniešiem, kas vēlas atgriezties Latvijā un turpināt savu izglītību kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Acīmredzot, nepieciešama plašāka informatīva kampaņa par šo tēmu, jo iespēju nepārzināšana jauniešus attur no piedāvāto iespēju izmantošanas. Lazarevas kundze norādīja, ka VISC ir gatavs palīdzēt un ir atvērts sadarbībai.

Par radošu latviešu valodas apguvi pirmsskolā un sākumskolā stāstīja LVA speciāliste Ērika Pičukāne, kuras prezentācija tika ļoti gaidīta un augstu novērtēta, it īpaši no to skolotāju puses, kuri strādā ar paša jaunākā vecuma bērniem.

Semināra laikā katra skola stāstīja par saviem jaunumiem, vadīja meistarklases, pārrunāja labās prakses piemērus, diskutēja par problēmām, ieteica risinājumus, apskatīja jaunākos mācību un metodiskos līdzekļus, kā arī darba grupās kopīgi radīja ideālo diasporas izglītības sistēmu, tādējādi pavadot divas aizrautīgas, iedvesmojošas un saturā bagātas semināra dienas.