Uzsākta trešā apjomīgā Latvijas diasporas aptauja

Inta Mieriņa | 

Pēc piecu gadu pārtraukuma Latvijas universitātes migrācijas pētījumu grupa uzsāk nu jau trešo apjomīgo Latvijas diasporas aptauju.

Šogad tā pievēršas diasporas politiskajai iesaistei, sociālajām un ekonomiskajām saitēm ar Latviju. Aptaujā noskaidrosim, kādēļ ārvalstīs dzīvojošie latvieši balso vai nebalso vēlēšanās, kādās vēl aktivitātēs iesaistās, lai ietekmētu procesus Latvijā, un kādu vēlētos redzēt politisko partiju piedāvājumu.

Pētījums atklās arī, kādu iemeslu dēļ cilvēki šobrīd aizbrauc, kā tas laika gaitā ir mainījies, un kas attur no atgriešanās Latvijā. Pētījums pieskaras arī ekonomiskajām saitēm ar Latviju un diasporas gatavībai investēt Latvijas uzņēmumos.

Aptaujā aicināti piedalīties Latvijas valstspiederīgie vai Latvijā dzimušie, kas šobrīd dzīvo ārpus Latvijas.

Pētījumā sniegtās atbildes ir pilnībā konfidenciālas un tiks izmantotas tikai apkopotā veidā.

Aptaujā iespējams piedalīties līdz 10.novembrim, izmantojot saiti uz pētījumu.

Dr. sc. soc. Inta Mieriņa ir LU tenūrprofesore , LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore.

Biedrības jaunais raidieraksts “Vārti” būs palīgs diasporas ģimenēm – atklāšana 12. augustā Rīgā

Daina Grosa | 

12. augustā plkst. 17.00 Berga bazārā, LaPa muzeja telpās notiks biedrības “Latviešu valoda diasporas ģimenēs” atklāšanas pasākums. Augusta beigās dažādās straumēšanas platformās sāks skanēt biedrības veidots raidieraksts “Vārti”, kas tapis ar Latviešu valodas aģentūras un Amerikas Latviešu apvienības finansiālu atbalstu. Raidierakstā līdzās citu vecāku pieredzes stāstiem būs dzirdamas intervijas ar Latvijas un ārvalstu speciālistiem par bērnu daudzvalodību, un tajā gan tiks sniegti ieteikumi ikdienas situācijām valodas uzturēšanai, gan skaidroti dažādi ar vairāku valodu apguvi saistīti jautājumi.

Biedrības mērķis ir atbalstīt diasporas ģimenes latviešu valodas uzturēšanā. Latviešu diasporas lielums 2023.gadā bija vismaz 420 000 cilvēku. Taču pētījumi liecina, ka tikai ap 15% no tiem aktīvi iesaistīti organizētā diasporas darbībā. Arī valodas uzturēšana lielākoties notiek mājās, un ģimenes loma valodas iemācīšanā un saglabāšanā ir visbūtiskākā.

Tāpēc biedrības aktivitātes būs vērstas uz dažāda formāta satura izstrādi, kas var noderēt un ir viegli pieejams ikvienai ģimenei. Uzsākot darbību, biedrība izveidoja Instagram kontu un Facebook lapu un grupu, kur regulāri tiek ievietota zinātniski pamatota informācija vecākiem par bērnu daudzvalodību un mantotās valodas apguvi.

Biedrības dibinātāji un biedri ir no dažādām valstīm un ar ilggadīgu pieredzi diasporas organizācijās un latviešu valodas uzturēšanas darbā. Migrācijas pētniece Daina Grosa uzaugusi Austrālijā un aktīvi darbojusies Austrālijas latviešu sabiedrībā, kā arī strādājusi PBLA Izglītības padomē; Inga Sindi, pēc izglītības teātra un literatūras zinātniece, ar ģimeni dzīvojusi dažādās valstīs, tai skaitā Apvienotajos Arābu Emirātos, kur vadīja nodarbības latviešu bērniem un sarakstīja grāmatu “Mamma saka ābols, papa saka Apfel”, ko šogad izdeva Latviešu valodas aģentūra; Signe Rirdance aktīvi darbojas Stokholmas latviešu skolā un nesen veikusi pētījumu par mantoto valodu latviešu diasporā Zviedrijā; Ieva Pūpola izveidoja un 12 gadus vadīja latviešu skolu Austrijā; Liene Karhumaki aktīvi piedalās Latviešu Kopienas Emirātos darbā un koordinē latviešu valodas skoliņu AAE bērniem; Inga Česle ir dzimusi Austrālijā un vada Brisbanes Latviešu namu; Amanda Zaeska ir Amerikā dzimusi tulkotāja un rediģētāja.

Biedrības atklāšanas pasākumā būs iespēja arī iegādāties Ingas Sindi nesen publicēto grāmatu “Mamma saka ābols, papa saka Apfel”, kurā diasporas vecāki var atrast praktiskus padomus par to, kā radīt motivāciju un pozitīvu gaisotni latviešu valodas izmantošanai ikdienā.

Daina Grosa un Inga Sindi
Biedrības “Latviešu valoda diasporas ģimenēs” dibinātājas un valdes locekles

Biedrības e-pasta adrese saziņai: lv.diasporasgimenes@gmail.com

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Ģērmanis’ classic “Latviešu tautas piedzīvojumi” now rereleased

Egils Kaljo | 

One of the most authoritative and respected histories of the Latvian people – Latviešu tautas piedzīvojumi – by distinguished Latvian historian Uldis Ģērmanis – has been rereleased.

The book covers the history of the Latvian people from the very beginnings – the Ice Age in the Latvian territory to the end of World War II and Latvian exile. Though Latvian history is often a somber and disquieting topic, what with the centuries of oppression by foreign powers, Ģērmanis reveals the remarkable story of the Latvian people.

Originally written in the 1950s, the book has seen a number of rereleases in the nearly seventy years since original publication, as the book remains one of the most engaging and eminently readable Latvian histories. Ģērmanis, who passed away in 1997, presents Latvian history as a series of brief, yet engrossing, stories, all the while conveying the remarkable survival, against all odds, of the Latvian people throughout the millennia, as well as their triumph of building their own nation after centuries of domination and suffering. The book also contains illustrations by Gvīdo Brūveris.

The English language version – The Latvian Saga (English translation by Kārlis Streips, edited by Ojārs Kalniņš) – has also been rereleased.

The book’s rerelease was made possible with the support of the Latvian 50 Year Occupation Museum Fund Support Group (OMFA) in the United States.

Uldis Ģērmanis

Latviešu tautas piedzīvojumi

Laika grāmata, 2024

For further information, please visit the Laika grāmata website and the OMFA Facebook page

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.