Īrijas skolotājas Bradfordas skolotāju konferencē, kopā ar viesiem no Latvijas, Latviešu valodas aģentūras darbiniecēm un PBLA pārstāvi, Antu Spundi. Foto: baltic-ireland.ie

Aizritējis diasporas skolotāju seminārs Anglijā

Aizvadītajās brīvdienās, 10. un 11. maijā, kaimiņsalā, Bradfordas pilsētā notika Anglijas un Īrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņu skolotāju seminārs, ko sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) organizēja Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā (LNPL).

Semināra mērķis bija ne tikai informēt skolotājus par diasporas skolu atbalsta sistēmu, iepazīstināt ar aktualitātēm latviešu valodas apmācības metodikā, jaunākajiem mācību materiāliem un elektroniskajiem resursiem, bet arī dot iespēju skolotājiem dalīties pieredzē, kā arī veicināt sadarbību starp diasporas skolām.

Semināra atklāšanā skolotājus uzrunāja Latvijas Republikas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis, LNPL Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis, LVA Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes (IP) priekšsēdes vietniece sadarbībā ar Latviju Anta Spunde.

A.Teikmanis solīja turpināt atbalstīt skolas, cik vien tas vēstniecībai ir iespējams, un atzīmēja, ka apstākļos, kad katru gadu Lielbritānijā rodas vismaz pāris jaunas latviešu nedēļas nogales skolas, arvien aktuālāks kļūst jautājums par Izglītības atašeja nodrošināšanu Britu salās. Vēstnieks atzīmēja, ka LVA atbalsts diasporas skoliņām ir jūtams un ļoti nozīmīgs, kā arī pauda gatavību vest sarunas par latviešu valodas apmācību britu skolās un aicināja nedēļas nogales skolas sniegt nepieciešamo informāciju par latviešu bērniem, kuri šajās skolās mācās.

Apsveikumus – simboliskus groziņus, kuros krāt seminārā gūtās idejas, dalībniekiem bija sagatavojuši arī mājnieki, Bradfordas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas skolotāji un audzēkņi.

Pēc apsveikuma uzrunām LVA metodiķe Aija Otomere informēja semināra dalībniekus par Latvijas valsts atbalstu izglītībai diasporā 2014. gadā, kā arī skaidroja kritērijus līdzfinansējuma saņemšanai.

Šajā gadā valsts ir piešķīrusi sekojošu finansējumu latviešu nedēļas nogales skolām un izglītojošu pasākumu organizēšanai:

  • kopējais piešķirtais finansējums – 57638 € (ieskaitot administrēšanas izdevumus);
  • kopumā nedēļas nogales skolām – 32400 €, tostarp Eiropā 22680 € (70%), ārpus Eiropas 9720 € (30%);
  • kopumā izglītojošo pasākumu organizēšanai – 19207 €, tostarp Eiropā 5222 € (30%), ārpus Eiropas 13985 € (70%).

Otomere informēja, ka pasaulē šobrīd ir aptuveni 100 latviešu nedēļas nogales skolas 21 valstī, no kurām Eiropā darbojas 54. Viņa piezīmēja, ka šis skaits gan pastāvīgi mainās, tā kā dažkārt skolas pārtrauc savu darbību, kā arī rodas jaunas.

Ja pagājušajā gadā LVA atbalstu saņēma 36 diasporas nedēļas nogales skolas, tad šajā gadā, visticamāk, uz to pretendēs vairāk skolu. Jāpiezīmē, ka līdzīgā seminārā pagājušajā gadā Bradfordā piedalījās 43 skolotājas, bet šogad dalībnieku skaits bija 72 un pārstāvētas bija 23 skoliņas.

Otomere skaidroja arī finansējuma saņēmēju atlases kritērijus un saņemšanas nosacījumus, kurus gan vēl jāizvērtē un jāapstiprina komisijai, kuras sastāvā būs LVA, PBLA un ELA pārstāvji. Kritēriji cita starpā paredz, ka uz finansējumu varēs pretendēt skola, kura vismaz gadu jau ir darbojusies pēc mācību programmas, kuras apjoms ir vismaz 75 stundas gadā un daļa no programmas ir paredzēta tieši latviešu valodas apguvei (gramatikai, pareizrakstībai, pareizrunai utt.) Bērnu skaitam skolā jābūt ne mazāk kā 10, bet skolotāju – 2.

Turpinājumā semināra dalībnieki tika aicināti apvienoties vairākās grupās un katrai no šīm grupām uzbūvēt simbolisku “Valodas māju”, akcentējot būtiskāko, kas veido valodu. Katra grupa prezentēja galarezultātu, pamatojot un skaidrojot savu izvēli.

Pēc tam LVA galvenā metodiķe Vineta Vaivade aicināja skolotājas izveidot trīs darba grupas, kuru nākamais darba uzdevums bija dažādos veidos un aspektos, soli pa solim izanalizēt mācību programmu un noskaidrot, kas ir galvenais valodas apguvē. Katra no grupām dienas gaitā strādāja pēc kārtas ar visām trim lektorēm – Vinetu Vaivadi, Lieni Valdmani un Daci Dalbiņu.

Pēc pusdienām vārds tika dots skolotājām, lai varētu dalīties ar stāstiem par savām skoliņām un iezīmētu problēmas. Jāpiebilst, ka šajā reizē vairāk tika runāts tieši par pozitīvo pieredzi un mazāk par problēmām.

Nopietno šīs dienas programmas daļu noslēdza pārrunas par diasporas latviešu saliedēšanas pasākumiem un citām iniciatīvām Lielbritānijā un Īrijā. LNPL Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis iepazīstināja ar plāniem saistībā ar pasākumu bērniem – “Puķu bērns”, LBĪ priekšsēdētāja Inguna Grietiņa informēja par diasporas kolektīvu iespējām piedalīties XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2015.gada 6.- 12.jūlijā Rīgā, bet Eiropas Vasaras skolas (EVS) organizatore Dace Ali stāstīja par EVS 2014, kas notiks no 27.jūlija līdz 10.augustam Katvaru speciālajā internātskolā Latvijā.

Neformālo dienas daļu ievadīja Bradfordas teātra trupas iestudētā A.Brigaderes luga “Čaukstenes” – izrāde, kas ļāva skatītājiem izsmieties no sirds. Kā informēja mājnieki, šajā teātra trupā kopā darbojas Bradfordas skoliņas skolotājas un bērnu vecāki un to vada Gita Robalde.

Noslēgumā, kā arī bija predzēts semināra programmā, sekoja neformālās daļas turpinājums turpat Daugavas Vanagu nama bārā – sirsnīgas sarunas, joki, dziesmas un pat rotaļas.

Arī otrajā semināra dienā skolotājas ieguva gan informāciju, gan praktiskus un metodiskus padomus par jaunumiem un mācību materiāliem, kas pieejami un izmantojami LVA mājas lapā http://www.valoda.lv L.Valdmane un V.Vaivade skaidroja, kā strādāt ar didaktiskajām spēlēm, apgūstot alfabētu, vārdu pareizrakstību, izrunu, teikumu veidošanu, u.c., ko ļoti veiksmīgi var izmantot arī vecāki, darbojoties ar saviem bērniem mājās.

Anta Spunde klātesošos informēja par tālmācības projektu, kas sniegtu iespējas mācīties ārzemēs dzīvojošajiem skolēniem, kuru ģimenes plāno atgriezties Latvijā.

Turpinājumā skolotājas dalījās ne tikai ar stāstiem par skoliņu dzīvi, bet arī par gadījumiem, kad audzēkņi no visas sirds ir viņas aizkustinājuši un saviļņojuši, dodot atkal prieku un spēku darboties. Savukārt pozitīvas un spraigas diskusijas izraisīja M.Pūļa prezentācija, kurā iezīmējās diasporas skoliņu nākotnes vīzijas.

Katra skola dāvinājumā no LVA saņēma gan simbolisku zīmuļu komplektiņu, gan grāmatu, bet skolotājas – apliecību par profesionālās kvalifikācijas celšanas kursu apmeklējumu.

No Īrijas uz semināru šoreiz bija ieradušās skolotājas no 9 nedēļas nogales skoliņām un Dublinas mūzikas studijas/skolas “Mazais Letiņš” – Sintija Strode un Sarmīte Vorobjova no Limerikas, Teiksma Kuzņecova no Droghedas, Inga Zvirgzdiņa no Navanas, Inita Danne, Vineta Magone un Ira Fjodorova no Portlaoise, Inta Dreimane-Riekstiņa no Tullow, Liene Kravinska un Anda Eglīte no Galway, Vineta Makšus, Evita Makšus un Vita Ozola no Portadown, Santa Eglīte, Evita Zilgme, Inese Briļa, Ilze Barkus un Rasa Stonkus no Dublinas, Daina Škurova – Konstantinova un Inita Kļaviņa-Smirnova no Charleville.

Semināra dalībnieces atzina, ka šādas skolotāju tikšanās, kur iespējams gan dalīties pieredzē, gan iegūt zināšanas, dod sparu darboties un apziņu, ka šis darbs ir ļoti nozīmīgs un svarīgs.

Visi semināra dalībnieki sūta sirsnīgu paldies organizatoriem un arī Bradfordas Daugavas Vanagu nodaļai par telpām un gardajiem ēdieniem!

Raksts oriģināli publicēts Baltic Ireland portālā 12. maijā.

Indianapoles skolotāju konferences dalībnieki. Foto: Dace Ābeltiņa

ALA skolotāju konference Indianapolē “Pa durvīm, pretī nākotnei!”

Par izglītību latvieši mēdz teikt “mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Laimīgā kārtā Krišjāņa Barona Latviešu skola Čikāgā un Amerikas Latviešu apvienība gādā ne tikai par skolēnu, bet gan arī par skolotāju izglītību. Šogad ALA rīkotā Skolotāju konference notika 2014. g. 22. martā Indianapoles latviešu sabiedriskajā centrā ar saukli: Pa durvīm, pretī nākotnei!

Šī gada viendienīgais seminārs bija iedalīts divās galvenajās daļās ar trešo papildus referātu pa vakariņu laiku. Pēc lekcijām indianapolieši piedāvāja iespēju skolotājam, no kurām dažas bija mērojušas tālus gabalus no abiem krastiem, lai tiktu uz konferenci, vēl palikt un baudīt mūzikas grupas “Ezīši” dziesmu vakaru.

Galvenā runātāja bija izglītības konsultante Anita Erkmane, bijusī skolotāja Čikāgas publisko skolu sistēmā, kura stāstīja mums par klasvadību – tā saucāmo “classroom management”. Šis tēmats ir īpaši svarīgs tām skolotājām, kuras māca latviešu sestdienu skolās, bet nav profesionālas skolotājas.

Pieeja, kuru Anita pielieto saucas “refocusing” (pārfokusēšana). Visefektīvākais klasvadības stils nav nedz vecmodīgi autoritārs, nedz arī par daudz atļaujošs, bet gan autoritatīvs – viņas sauklis ir “miers ir lipīgs un klusumā ir spēks”. Pamatdoma ir, ka kaut gan mēs vienkārši labu uzvedību no bērniem sagaidām (un tas ir svarīgi!), laba uzvedība klasē ir skolēniem sistemātiski jāiemāca un jāveicina. Skolotājai no paša sākuma ir ļoti skaidri jāpasaka un jāparāda skolēniem, ko viņa no viņiem sagaida, kā ir jāizskatās efektīva mācību norise. Tiem skolēniem, kuri tiek “izsisti no sliedēm” dod iespēju pārdomāt savu uzvedību, to labot un nākt atpakaļ skolēnu saimē. ALA skolotājām arī sagādāja angļu valodas grāmatu par šo metodi, kuru varējām atvest mājās uz savām skolām.

Par otro tēmatu – “Eiropas Valodas portfelis, valodas līmeņi un to iespējamais izmantojums” – runāja PBLA Izglītības padomniece Dace Mažeika. Andra Zommere ievadīja priekšlasījumu, paskaidrojot, ka mēs diasporas skolās līdz šim esam mācījuši latviešu valodu kā dzimto valodu vai mātes valodu. Toties šī domāšana ir jāmaina, jo liels vairākums mūsu bērnu tagad runā latviešu valodu kā svešvalodu. Dace pieminēja, ka ja grib tekoši runāt jebkurā valodā, ar to ir jānodarbojās vismaz pāris stundas katru dienu, ne tikai uz īsu laiku katru sestdienu.

Šinī sakarā Andra stāstīja, ka vecie labie ALA pārbaudījumi vairs neatbilst mūsu vajadzībām un ALA tagad vēlas lietot mūsu skolēniem atbilstošus valodu līmeņu pārbaudījumus. Tos skolēni varētu nolikt gan gada sākumā (“pre-test”), kā arī gada beigās (“post-test”), lai novērtētu savu valodas līmeni. Dace tad iepazīstināja mūs ar jau eksistējošu Eiropas Savienības sistēmu, kas noderētu arī mums diasporas skolās: Eiropas Valodu portfeli.

Eiropas Valodu portfelis (EVP) ir “standartizēts Eiropas līmeņa dokuments, kas palīdz noteikt un demonstrēt savu svešvalodu zināšanu līmeni un lingvistisko pieredzi, neatkarīgi no tā, vai valodu apguvāt formālajā izglītībā, vai ārpus tās.” (citāts no http://www.europass.lv/valodu-pase/par-valodu-pasi)

Tas ir dokuments, ko lieto Eiropas Savienībā jau kopš deviņdesmito gadu beigām, kas sastāv no trīs daļām: valodu pases, biogrāfijas un dosjē. Valodu pasē skolēns atbild uz jautājumiem un izpilda pašnovērtējumu tabulu. Biogrāfijas daļā viņš pastāsta par to, kur un kā viņš ir mācījies attiecīgo valodu, ko viņš prot un vēl neprot. Dosjē ir oficiālo dokumentu (pārbaudījumu, diplomu, rakstu darbu utt.) sakopojums. Tiek arī veidoti objektīvi pārbaudījumi latviešu valodā. Kopumā visi šie materiāli tiktu pielietoti, lai noteiktu skolēnu valodu līmeni pēc standardizētas sistēmas, kurā A1 ir zemākais līmenis (prot paris vārdus) un C2 ir augstākais (tulkiem un tulkotājiem ir jāprot valodas šajā līmenī). Līmeņi var arī būt maisīti, proti, bērns varētu lasīt B1 līmenī, bet runāt tikai A2 līmenī, vai arī otrādi.

Skolotājiem šī sistēma noder, jo līmeņi ir standartizēti. Piemēram, ja skolotājai klasē ir vairāki bērni A2 līmenī, viņa varētu no ALAs pieprasīt vai Latviešu valodas aģentūras mājas lapā meklēt materiālus tieši A2 līmenī. Šis arī palīdzot skolotājiem novērot bērnu progresu un noteikt mācību mērķus.

Kā tas noder skolēnam? Dace paskaidroja, ka viņi var savus esošos sasniegumus novērtēt, noteikt jaunus mērķus, izsekot saviem panākumiem un izvērtēt savu valodas apguves procesu. Viņa teica, ka līmeņus, ko mēs varētu sagaidīt no latviešu sestdienas skolas skolēniem ir A1, A2, B1 un B2. Materiāli visvairāk ir pieejami A1 un A2 līmeņiem. Klasiskā latviešu literatūra, ko esam līdz šim lietojuši vecākās klasēs ir C1/C2 līmenī. Interesanti ir, ka mūsu skolēniem, kuri vēlās nākotnē studēt Latvijā vai arī citur Eiropā, EVP atvieglotu pieteikšanās procesu. Ja portfeļa īpašnieks vēlāk gribēs strādāt Eiropā, portfelis veidotu daļu no Eiropas Prasmju pases un CV – standartizētā curriculum vitae, kuru iesniedz potenciāliem darba devējiem.

Vēlāk, kamēr ēdām vakariņas, Dace Visnole pastāstīja mums par to, kā viņa māca bērniem par latviešu rakstiem. Dace ir mākslas terapeite no Latvijas, kura patlaban ciemojās Amerikā. Svarīgi esot iesaistīt visas piecas maņas un radīt darbus gan divās, gan trīs dimensijās, piemēram iekļaujot latviešu rakstus fotogrāfijās un mēbeļu dizainā, kā arī lietot visvisādus materiālus (krāsas, koku, dziju utt.) Pat kustību var pielietot, lai iepazīstinātu bērnus ar mūsu senču mantojumu, “izstaigājot” latviešu rakstus, vai veidojot tos ar saviem ķermeņiem.

Nav viegli noturēt konferenci tik īsā laikā, kur var tik daudz vērtīgas informācijas iegūt, bet tas, ka šis izdevās brīnišķīgi, ir Indianapoles rīkotāju un ALA Izglītības nozares vadītājas Andras Zommeres nopelns.

Mājas lapas ar papildus informāciju par EVP:

Latviešu valodā izdotie materiāli par Eiropas Valodu portfeli

* http://www.valoda.lv/Eiropas_Valodu_portfelis/Latviesu_valoda_izdotie_materiali/mid_534

“Mans valodu portfelis” bērniem no 7 līdz 12 gadiem

* http://www.late.lv/Portfelis_latvieshu_skoleniem.pdf

Informācija angļu valodā par Eiropas Valodu portfeli

http://www.coe.int/t/dg4/education/elp

Ukraiņu vidusskolā Zolotonoškas ciemā latviešu un ukraiņu kopīgā Lieldienu svinēšana. Foto: Jekaterina Gubina

Kā Arhlatvieši svinēja Lieldienas kopā ar ukraiņu diasporu

2014. gada Lieldienas ir vienas no nedaudzajām, kad to svinēšana sakrita vienlaikus gan pareizticīgiem, gan luterāņiem un katoļiem.

Lieldienās Arhlatviešu bērni Maksima Gorkija ciemā Baškortostānā staigā no mājas uz māju un ar vārdiem „Kristus ir augšāmcēlies!” sveic katru, pie kā ir atnākuši. Bērnus cienā ar saldumiem, Lieldienu olām un reizēm pat iedod sīknaudu. Tos tāpat kā Ziemassvētku ķekatniekus laipni jāuzņem, jācienā, tos nedrīkst aizdzīt, jo šie mazie ciema sirotāji katrā mājā ienes svētību un labklājību.

Bet kā tad šogad Maksima Gorkija ciema latvieši svinēja Lieldienas? Latvieši šogad brauca pie ukraiņiem un kopā svinēja līksmos pavasara svētkus. Sadarbība ar ukraiņu diasporu no Sterlitamaka rajona Zolotonoškas ciema sākās jau septembrī, kad prezentējot lingvistisko nometni „Avots”, iepazināmies. Mārtiņos Zolotonoškas ukraiņi brauca viesos pie mums, bet Lieldienās mēs, Maksima Gorkija ciema latvieši, devāmies pie ukraiņiem.

Atskatoties ukraiņu diasporas tapšanas vēsturē, jāsecina, ka tā ir stipri līdzīga latviešu kopienas veidošanās vēsturei Maksima Gorkija ciemā. Arī ukraiņi līdzīgi kā latvieši 20. gadsimta beigās ieradās Baškīrijā zemes dēļ. Atšķirība vien tā, ka latvieši no Baškīrijas biezajiem mežiem centās izveidot auglīgus laukus un dārzus, bet ukraiņiem bija jāsadzīvo ar tukšo un klajo stepi, tās asajiem vējiem. Sterlitamaka rajons atrodas 126 kilometrus no Arhangeles rajona – ukraiņu apmešanās vieta nav nemaz tik tālu no bijušam latviešu koloniju vietām. Liela daļa latviešu 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados atgriezās Latvijā, savukārt ukraiņi, neatgriezās etniskajā dzimtenē, bet palika Baškīriju, kur bija iekopta zeme un uzsākta jauna dzīve. Līdzīgi kā vietējie latvieši, arī ukraiņi veidojuši jauktās ģimenes. Ja pirms 50 gadiem, stājoties laulībā, tika strikti ievērots nacionalitātes princips, tad tagad, izvēloties dzīvesbiedru, šāds kritērijs netiek ņemts vērā. Dzīvojot jauktās ģimenēs diemžēl reti kuri vecāki māca saviem bērniem savu senču valodu.

Pašreiz Zolotonoškas ciemā dzīvo ap 800 iedzīvotāju, starp kuriem ir arī krievi, baškīri un tatāri. Lai gan ciemats ir neliels, iedzīvotāji var lepoties ar savu jauno koka baznīcu, kas uzcelta pirms diviem gadiem, ar kultūras namu, kurā ir vairāk nekā 20 gadus vecs muzejs, kas atspoguļo ukraiņu kultūru, kā arī ar bibliotēku un ukraiņu kultūrvēsturisko centru.

Arī ukraiņi līdzīgi kā latvieši mācās savu valodu vietējā vidusskolā, tikai latviešu valoda Arhlatviešu vidusskolā ir izvēles priekšmets. Zolotonoškas ciema vidusskolā ukraiņu valodu apgūst visi skolēni. Tiek apgūtas ukraiņu tautas dziesmas un dejas, svinēti svētki, attīstīta sadarbība ar citām ukraiņu kopienām Baškīrijā, kā arī ar tautiešiem Ukrainā – skola sadarbojas ar Zolotonoškas ciemu Austrumukrainā. Dažiem no skolēniem un skolotājiem bija iespēja aizbraukt uz savu senču dzimteni un uzņemt viesus no netālās Ukrainas.

Šīs Lieldienas bija īpašas ne tikai tādēļ, ka svinējām tās ārpus sava ciema, bet arī ar to, ka viena ansambļa vietā Lieldienu svinībās piedalījās divi latviešu folkloras ansambļi – „Atbalss” un „Bitītes”. Sesto klašu ansambļa debija bija Dzimtās valodas dienai veltītā koncertā. Pēc divu mēnešu darba to repertuārā ir vel viena latviešu tautas deja un saujiņa latviešu tautas dziesmu, kuras pirmo reizi dziedājām Lieldienās pie ukraiņiem Zolotonoškas ciemā. Vietējā ukraiņu valodas skolotāja Jeļena Teslenko latviešu Lieldienu svinības bija reklamējusi visiem ciema iedzīvotājiem, tādēļ latviešu rotaļās gāja ne tikai ukraiņu vidusskolas skolotāji un skolēni, bet arī skolēnu vecāki un vecvecāki.

Ukraiņus un latviešus vieno kas kopīgs. Tā ir spēja svešā vietā neaizmirst sevi un par to stāstīt tik ilgi, kamēr vien sadzird un apjauš savas saknes un izcelsmi. Šai ukraiņu kopienai tas ir izdevies lieliski. Mēs varam tikai mācīties, kā to paveikt. Gribas ticēt, ka šī saikne ar ugunīgo tautu nepārtrūks, mēģināsim paņemt mazliet tās ugunības un uzdrīkstēšanās, ar kuras palīdzību ir paveikts tik daudz savas valodas un kultūras saglabāšanā. Lai mums veicas!

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.