Skaidrs, ka tā bija sava veida reklāma mobilo sakaru operatoram Bite Latvija, taču negaidītais tautas deju flash mob Rīgas centrā 20. augustā bija arī vienkārši foršs pasākums.

Pirmās ziņas par notikušo “1st Latvian Flash Mob Dance” noklausījos Latvijas Radio, tagad jau skatāms “oficiālais” video ieraksts uz YouTube, ka arī viens no kāda garāmgājēja.

“Rīga savu pārsteiguma dāvanu saņēma ceturtdienas pēcpusdienā pie ‘Laimas’ pulksteņa, kad vairāki cilvēki negaidīti sāka izpildīt īpaši flashmob pasākumam veidotu horeogrāfiju,” Bite paziņoja preses relīzē. “Priekšnesums ilga trīsarpus minūtes, un tajā iesaistījās vairāk nekā 60 dejotāji no četriem tautas deju kolektīviem no Rīgas, Jelgavas un Salaspils. Ar šādu dāvanu Bite ir sniegusi savu pienesumu, parādot Rīgu kā pilsētu, kura savus apmeklētājus spēj patīkami pārsteigt.”

Kas ir flash mob, jeb zibpūlis? Tas ir kad vairāki cilvēki, uzzinājot caur internetu vai īsziņām par notikumu vietu un laiku tikai pēdējā brīdī, sanāk kopā publiskajā vietā un kaut ko izdara – dejo, dzied, piedalās spilvenu kaujā, u.t.t. – un tad atkal izklīst.

Negaidītā tautas deju akcija nebija pirmais flash mob Latvijā. Piemēram, kādā 2007. g. ziemas sestdienā cilvēki akcijā Follow Me garā rindā pastaigāja pa Vecrīgu. Tā gada oktobrī jaunieši Rīgā sarunāja Bang-bang flash mob Galerija Centrā, viens otru “nošaujot”. Un agrāk šomēness, turpat, kur notika tautas deju akcija, vairāki pāri nodejoja salsa par godu nelaiķim Maiklam Džeksonam.

Bet 2008. g. janvārī jauniešiem ne īpaši izdevās pārsteigt Rīgas Centrālstacijas garāmgājējus ar pēkšno sastingšanu, jo par ieplānoto flash mob sabiedrībā jau bija izplatītas ziņas.

Lai gan flash mob parasti domāts kā izklaide, kas iepriecina garāmgājejus, tā nevaram teikt par 2007. gada 26. oktobra akciju, kad daži jaunieši uz ceļiem pie Brīvības pieminekļa pielūdza Mildu. Žurnālists Juris Kaža nosauca š.g. 30. janvāra akciju protestējot pret Latvijas Radio budžetu samazināšanu par vienu no pirmajiem flash mob Latvijā ar politisku noskaņu, tomēr varu jautāt, vai tas bija riktīgs zibpūlis, jo video ierakstā redzam, ka žurnālisti jau gaida notikuma vietā, un pūlis ne pēkšni nez no kurienes parādās, bet atstaigā no radio nama uz Saeimu. Tātad viens no flash mob principiem attiecībā uz garāmgājeju – pārsteigums – bija pārkāpts.

Varbūt nākamajos Dziesmu svētkos vai Kultūras dienās ārzemēs vajadzētu sarunāt latviešu tautas deju flash mob. Bez šaubām, vietējie noteikti būtu pārsteigti par tādu pasākumu.

Gundars Kalve’s first novel, Līnis, tells the story of a young mother, Līva Lūse, and her daughter, Liene, who are deported from Latvia on June 14, 1941, to the Ural mountain region of the Soviet Union. Although the story is fictional, it is based on Kalve’s memories of stories about his relatives, especially the fate of his grandmother’s sister.

Kalve told the Jēkabpils regional newspaper Jaunais Vēstnesis that he was driven to write the story in part because of the inner turmoil he felt about what has happened to the Latvian people through various waves of repression, and in part because of the knowledge he has gained from his parents and grandparents about historical events.

The title, Līnis, is a term of endearment for Liene.

The book was released in June by the publishing arm of the Rīga-based Valters un Rapa booksellers.

Kalve is known in the Jēkabpils region for his fisheries work, a business he has been involved with for 10 years, according to the newspaper Brīvā Daugava.

Among the mystical places in Latvia is Pokaiņi, a forest not far from Dobele known particularly for the supposed strange powers that work their magic on visitors. The writer Arnolds Auziņš has recently put together a book, Pokaiņi, that seeks to separate truth from fiction about the place.

The 158-page book treats the phenomenon of Pokaiņi with objectivity, according to a press release from the publishing house Jumava.

The most interesting tourist draw of Pokaiņi is the various rock formations found in the forest. Some visitors claim the rocks provide a palpable energy. For some the energy has healing powers.

Auziņš in his book writes that Pokaiņi has little significance for archaeologists, but both dowsers and geologists have attested to strong energy fields, according to Jumava.

To view some photos of the forest and the rocks, visit www.lvm.lv, the Web site of Latvijas valsts meži.