PBLA Kultūras fonds aicina uz II kultūras konferenci “Latvija ārpus Latvijas”

6. un 7. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, Mūkusalas ielā 3 notiks Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda II kultūras konference „Latvija ārpus Latvijas. Kultūra, vēsture, emigrācija un nacionālā identitāte”.

Kopš PBLA Kultūras fonda I kultūras konferences apritējuši tieši desmit gadi. Šai laikā būtiski mainījusies latviešu sabiedrība ārzemēs, un ir svarīgi noskaidrot, ar kādiem jautājumiem un izaicinājumiem patlaban saskaras latviešu diaspora ASV, Austrālijā, Kanādā, Eiropā, Krievijā un Dienvidamerikā latviskās kultūras un izglītības, kā arī latviešu valodas saglabāšanas jomā.

Šajā laikā ir parādījušās novitātes latviešu literatūras, teātra, tēlotājas un lietišķās mākslas un mūzikas laukā ārzemēs, pārmaiņas piedzīvojuši dziesmu svētki diasporā un Latvijā. Ar kādām grūtībām latvieši sastopas, paturot mūsdienu apstākļos svešumā savu nacionālo identitāti?

Daudzās zemēs rodas pilnīgi jauna latviešu sabiedrība, ko veido beidzamajos gados no Latvijas aizbraukušie tautieši. Konferencē vēlēsimies uzzināt, kādi jautājumi un problēmas ir jaunizbraucējiem latvietības uzturēšanā un sadarbībā ar Latviju.

Visus šos jautājumus pārrunās un pētīs diasporas un Latvijas kultūras darbinieki un zinātnieki. Īpaši gaidīta ir jauno zinātnieku uzstāšanās – viņu skatījums un izvērtējums notiekošajā un emigrācijas vēsturē var būt negaidīts un jauns.

Konferences laikā notiks koncerti Cēsīs un Rīgā. Būs apskatāmas šai konferencei sagatavotas izstādes, kā arī notiks vairāku grāmatu atvēršanas svētki.

PBLA Kultūras fonds šo konferenci rīko sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo arhīvu un J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.

Vairāk par konferenci „Latvija ārpus Latvijas” iespējams uzzināt PBLA mājas lapā www.pbla.lv. Aicinām ikvienu interesentu pieteikties dalībai konferencē, rakstot uz e-pastu pbla-latvija@pbla.lv, kā arī pa tālruni +371 67282980.

Māris Brancis ir mākslas vēsturnieks un autors, vairākus gadus bija Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs.

Katalogs ar atskatu uz grafiķes Zirnītes darbu

Laika rezervuārs

Grafiķe Nele Zirnīte šogad atzīmēja savu 50 gadu jubileju ar izstādi “Laika rezervuārs” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Šajā sakarā izdota arī grāmata ar tādu pašu nosaukumu, kas iecerēts kā izstādes katalogs, taču tā dizains un iekārtojums pāraug kataloga robežas. Izdevums ir iespiests trīs valodās—latviešu, lietuviešu un angļu, jo jubilāres izstāde tālāk ceļo uz Lietuvu.

Māksliniece ir lietuviete, grafiku sākusi studēt Viļņas Mākslas institūtā, bet ģimenes apstākļu dēļ—viņa apprecas ar grafiķi Andri Zirnīti – beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1984). Kopš tā laika viņa dzīvo un strādā Latvijā, kļūdama par ļoti respektējamu grafiķi. Viņa strādājusi par pedagogu vairākās augstskolās, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre un sabiedriskās organizācijas “Grafikas kamera” valdes locekle un oforta darbnīcas vadītāja.

Zirnīte ir plaši pazīstama pasaulē, rīkodama gan personālizstādes (arī dažādās ASV pilsētās, Ksantivā (Xativa), Spānijā), gan piedalīdamās dažādos konkursos, saņemdama respektējamas godalgas (Tallinā, Gločesterā, ASV; 2005.gadā – Grand Prix Mazo formu biennālē GRAFIX Breslavā, Čehijā; 2007. gadā—1.prēmija IX Starptautiskajā grafikas biennālē “Josep de Ribera” Ksantivā (Xativa), Spānijā).

Zirnītes grafikas lapas izceļas ar ļoti skrupulozu detalizāciju, tehnisko iespēju izmantojuma perfekciju, tēmu neordināro risinājumu. Centrā cilvēks un daba, cilvēks un kosmoss. Izmantotie tēli bieži nes sevī daudznozīmīgu simboliku un tulkojumu, viņas darbi ir daudzslāņaini, filozofiskajā domā dziļi, ar biezu jo biezu kultūrslāni. Darbos nekas nav pateikts viennozīmīgi, katrs skatītājs tajos ieraudzīs kaut ko sev tuvu.

Tā kā māksliniece pati novelk savus darbus, viņa cenšas panākt to tehnisko pilnīgumu. Zirnīte strādā gan melnbaltajā, gan krāsainajā grafikā, bieži jaucot grafikas tehnikas—visbiežāk akvatintu ar ofortu.

Grāmata mākslas maģistre Eva Rotčenkova iepazīstina lasītājus ar Zirnītes daiļradi, atzīmēdama: “Darbu smalkais, filigrānais un niansētais raksturs atklāj jutīgu personību un demonstrē spēcīgu, arī starptautiski novērtētu māksliniecisko profesionālismu”.

Raksta autore iedziļinās gan mākslinieces tēlu pasaulē, sniegdama rūpīgi analizētu tulkojumu, gan jubilāres darbu tehniskā izpildījuma niansēs. Tas palīdz labāk un pilnīgāk izprast Neles Zirnītes opusu saturu un filozofisko domu.

No sava viedokļa par savu tautieti raksta arī divas kolēģes no Lietuvas – mākslas eksperte Vaidilute Brazauskaite un filozofe Jūrate Baranova.

Izdevuma lielāko daļu aizņem 128 grafikas reprodukcijas un Zirnītes fotouzņēmumi. Pielikumā mākslinieces dzīves dati, personālizstāžu un godalgu saraksts.

Details

Nele Zirnīte. Laika rezervuārs

Eva Rotčenkova et al.

Rīga:  Epicentrs,  2009

Māris Brancis ir mākslas vēsturnieks un autors, vairākus gadus bija Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs.

Grāmata par gleznotāju Jāni Osi

Monogrāfija Jānis Osis. 1926-1991 veltīta vienam no talantīgākajiem pēckara paaudzes māksliniekiem Jānim Osim, kuru var uzskatīt par Dieva dotu talantu, kurš varēja gleznot kā ainavas, tā industriālus motīvus – viss zem viņa otas pārvērtās par vīrišķīgas romantikas pilnu stāstu par dzīvi Baltijas jūras krastā. Diemžēl viņa dzīves laikā par viņu tika maz rakstīts, šī ir pirmā nopietnā publikācija.

Osim piemita izsmalcināta tonālā krāsu izjūta. To pamanīja jau viņa diplomdarbā “Latvijas zvejnieki” (1951), kas atnesa jaunajam māksliniekam popularitāti visā bijušajā Padomju Savienībā. Tas uz Staļina laika izskaistinātās, sacukurotās un samākslotās mākslas fona izcēlās ar dabiskumu, neuzspēlētu dzīvesprieku, svaigumu zvejnieku tēmas risinājumā (patiesībā – visā pagājušā gadsimta 50.gadu mākslā, bet jo īpaši figurālajā glezniecībā), materialitāti, spirgto dabas atmosfēru un izsmalcinātu kolorītu.

Zvejnieku tēma, ainava un portreti – lūk, kas Osi saistīja mākslā. Kopš 20.gs. 70. gadiem mākslinieka gleznas ir tonāli skopas (viņš lietoja pārsvarā tikai trīs krāsas un to nianses), pazuda naturālisms, tām piemita vienkārša kompozīcija, dabiskums, bieži vien bija skičveidīgas, vienmēr pilnas iekšējas enerģijas, neraugoties uz kompozīcijas un figūru statiskumu.

Monogrāfijas autore Ilze Konstante izseko Oša dzīves un daiļrades līkločiem kontekstā ar laikmeta liecībām – dokumentiem. Viņa nebaidās pieskarties gleznotāja intīmās dzīves atsevišķām lappusēm. Tas izdarīts ar lielu pietāti pret mākslinieku.

Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar fotogrāfijām un krāsainām gleznu reprodukcijām. Publicēts arī Oša darbu zinātniskais katalogs, skrupulozi sastādīta bibliogrāfija un izstāžu saraksts, kā arī dzīves gājums. Grāmātu nesen Rīgā izdeva Neputns.

Jānis Osis

Ilzes Konstantes monogrāfija ir pirmā nopietnā publikācija par mākslinieku Jāni Osi.

Māris Brancis ir mākslas vēsturnieks un autors, vairākus gadus bija Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs.