Monogrāfija Jānis Osis. 1926-1991 veltīta vienam no talantīgākajiem pēckara paaudzes māksliniekiem Jānim Osim, kuru var uzskatīt par Dieva dotu talantu, kurš varēja gleznot kā ainavas, tā industriālus motīvus – viss zem viņa otas pārvērtās par vīrišķīgas romantikas pilnu stāstu par dzīvi Baltijas jūras krastā. Diemžēl viņa dzīves laikā par viņu tika maz rakstīts, šī ir pirmā nopietnā publikācija.

Osim piemita izsmalcināta tonālā krāsu izjūta. To pamanīja jau viņa diplomdarbā “Latvijas zvejnieki” (1951), kas atnesa jaunajam māksliniekam popularitāti visā bijušajā Padomju Savienībā. Tas uz Staļina laika izskaistinātās, sacukurotās un samākslotās mākslas fona izcēlās ar dabiskumu, neuzspēlētu dzīvesprieku, svaigumu zvejnieku tēmas risinājumā (patiesībā – visā pagājušā gadsimta 50.gadu mākslā, bet jo īpaši figurālajā glezniecībā), materialitāti, spirgto dabas atmosfēru un izsmalcinātu kolorītu.

Zvejnieku tēma, ainava un portreti – lūk, kas Osi saistīja mākslā. Kopš 20.gs. 70. gadiem mākslinieka gleznas ir tonāli skopas (viņš lietoja pārsvarā tikai trīs krāsas un to nianses), pazuda naturālisms, tām piemita vienkārša kompozīcija, dabiskums, bieži vien bija skičveidīgas, vienmēr pilnas iekšējas enerģijas, neraugoties uz kompozīcijas un figūru statiskumu.

Monogrāfijas autore Ilze Konstante izseko Oša dzīves un daiļrades līkločiem kontekstā ar laikmeta liecībām – dokumentiem. Viņa nebaidās pieskarties gleznotāja intīmās dzīves atsevišķām lappusēm. Tas izdarīts ar lielu pietāti pret mākslinieku.

Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar fotogrāfijām un krāsainām gleznu reprodukcijām. Publicēts arī Oša darbu zinātniskais katalogs, skrupulozi sastādīta bibliogrāfija un izstāžu saraksts, kā arī dzīves gājums. Grāmātu nesen Rīgā izdeva Neputns.