Šī gada 4.maijā, ieskandinot Latvijas valsts simtgades svinības, kas sāksies nākošgad, Kultūras ministrijas (KM) Latvijas valsts simtgades birojs aicina aizsākt jaunu tradīciju atzīmēt Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dienu ar Baltā galdauta svētkiem. Pulcēsimies pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā, radīsim svētkus sev paši, katrs pievienojot galdā un kopīgajās sarunās savu devumu.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzsver: „Mūsu tautas folklora vēsta par visu četru galda stūru simbolisko nozīmi dzīvesziņas veidošanā – gluži kā katrs galda stūris ir vajadzīgs, tā arī katrs latvietis ir piederīgs Latvijai un ikviens saimes galds – Baltā galdauta svētkiem.”

KM Latvijas valsts simtgades birojs aicina vēstīt par sava 4. maija atmiņām sociālajos tīklos ar tēmturiem #mans4maijs un #LV100, lai kopīgi saglabātu gan atmiņas par 1990. gada 4. maiju, gan liecības par mūsu laika 4. maiju. Aicinām dalīties ar Baltā galdauta svētku fotogrāfijām, sūtot tās uz lv100@km.gov.lv, lai kopīgi veidotu pirmo lielo Baltā galdauta svētku fotogaleriju.

Latvijas valsts simtgades biroja aicinājums kopīgās sarunās svinēt 4.maija svētkus sadzirdēts visā Latvijā, attīstot Baltā galdauta svētku ideju. Tam atsaukušies gan uzņēmēji, piedāvājot Baltā galdauta svētkos izmantojamu atribūtiku, gan izglītības iestādes, pašvaldības, darba kolektīvi, biedrības un neformālas cilvēku grupas visā Latvijā. Tā, piemēram, Gulbenes novada Tirzas pamatskolā jau šodien, 3.maijā pieaugušie dalās ar skolēniem savās personiskajās izjūtās, pārrunā 4. maija nozīmi mūsdienu dzīvē un bauda kopīgas svētku pusdienas.

Rīgā viens no centrālajiem Baltā galdauta svētku pasākumiem notiek Latvijas Mākslas akadēmijas zaļajā zonā, kur svētkus rīko Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Valsts simtgades jauniešu rīcības komiteja, uzrunājot tieši jauno paaudzi. Savukārt fon Stricka villas dārzā kaimiņus un draugus kopā aicina kvartāla iemītnieki – gan kvartālā esošie uzņēmēji, ēdinātāji un pakalpojumu sniedzēji. Arī O.Vācieša muzeja saimnieki aicina visus aktīvos un kopienas attīstībā ieinteresētos iemītniekus nākt ciemos pie balti klāta galda muzeja dārzā, ņemtot līdzi kādu cienastu vai ziedu pušķi un kopīgi svinēt Latvijas svētkus.

Pārgaujas novadā Baltā galdauta svētki notiks Mazstraupes pils dārzā, kur pie galda pulcēsies ļaudis, kuri visos laikos bijuši un ir darītāji – dibinājuši Latvijas Tautas fronti, cep kūkas, kolekcionē puķes, iepriecina citus ar dziesmām, ir uzņēmīgi ļaudis un rada sev un citiem svētku sajūtas. Katrs aicināts ņemt līdz savas ģimenes vēstures liecinieci – senlaicīgu terīni, kurā pie viena var ievietot arī cienastu.

Valkā Baltā galdauta svētkos Latvijas armijas ģenerāļa, divkārtēja Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Radziņa dzimtas pārstāves Dzintra Celmiņa un Teika Slaidiņa uz lielā saimes galda klās Radziņu dzimtas balto galdautu, radot unikālu vēstures notikumu mūsdienu stāstu satikšanās brīdi.

Jēkabpils jaunieši visas dienas garumā akcijā “Latvijas spēka zīmes” pilsētvidē dāvinās spēka zīmju lentītes iedzīvotājiem un viesiem kā apliecinājumu – PAR Latviju, bet Daugavpils novada Višķu jaunieši 4.maijā dosies uz pansionātu, kur pavadīs laiku sarunās ar vecajiem cilvēkiem.

Savukārt Rucavā Vītolu ielas māju iedzīvotāji Baltā galdauta svētkus svinēs 8.maijā, kad sanāks kopā, lai izietu cauri Latvijas vēstures stāstiem, atskatoties uz katras mājas vēsturi, atceroties bijušos māju iedzīvotājus, kā arī satiktos un iepazītos ar tagadējiem kaimiņiem.

Plašāka informācija par Baltā galdauta svētku svinību vietām visā Latvijā.

4.maijā balti galdauti tiks klāti ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē vietās, kur mīt Latvijas valstspiederīgo kopienas, piemēram, Hamburgā, Freiburgā un Briselē.

Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies piecu gadu periodā no 2017.gada aprīļa līdz 2021.gada janvārim, aptverot galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus. Pašvaldību, nevalstisko organizāciju un sabiedrības aktivitātes Latvijas reģionos ir simtgades svinību veiksmes atslēga.

Vairāk informācijas par 4.maija atzīmēšanai veltītiem Baltā galdauta svētkiem – www.lv100.lv. Vairāk informācijas medijiem par valsts simtgades svinību sagatavošanu – Latvijas valsts simtgades mājās lapas mediju sadaļā medijiem.lv100.lv

Baltā galdauta svētku logotipus var lejupielādēt ŠEIT

 

Papildu informācija:

Linda Pavļuta

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas

Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja

67330322, Linda.Pavluta@km.gov.lv

Šī gada 9. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) aizvadīta Lielbritānijas raidorganizācijas “BBC World Service” un LNB rīkota diskusija “BBC World Questions: Europe and Latvia” (“BBC Pasaules jautājumi: Eiropa un Latvija”). Tās laikā klātesošajiem bija iespēja diskutēt ar Latvijas politikas un viedokļu pārstāvjiem par Latvijas lomu nākotnes Eiropā. Pasākumu apmeklēja ap 300 interesentu.

Paneļdiskusijā piedalījās Rīgas mērs Nils Ušakovs, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš, “Rail Baltica” projekta kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa un Magnuss Kristiansons (Magnus Christiansson) – Zviedrijas drošības stratēģis, kurš specializējies NATO un Baltijas valstu aizsardzības jautājumos.

Pasākumu vadīja pazīstamais “BBC World Service” pārraižu vadītājs Džonatans Dimblebijs (Jonathan Dimbleby).

Pārraides ieraksts būs pieejams svētdien, 13. martā, pēc plkst. 16:00 “BBC World Questions” mājaslapā. 

“BBC World Questions” ir diskusiju un debašu raidījums angļu valodā, kura norisē tiek izmantoti tikai auditorijas uzdotie jautājumi.

Augusts Zilberts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālists

 

Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares rīkotā skolotāju konference Bostonā notikusi jau vairākkārt. Arī 2015. g. septembrī Bostona sagaidīja ciemiņus ar sirsnību, sauli un atvasaras siltumu.

Konferencē piedalījās skolotāji no 10 diasporas skolām, kas atrodas 9 ASV pavalstīs, kā arī speciālistes no Latvijas – Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktora vietniece Dace Dalbiņa, galvenā metodiķe Vineta Vaivade un Valsts izglītības satura centra (VISC) valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva, kurām šī bija pirmā tikšanās ar ASV latviešu skolu pārstāvjiem. Klāt bija arī PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde, kas, sadarbojoties ar LVA, ir diasporas skolu galvenais lobijs Latvijā.

Konferenci apmeklēja arī negaidīti viesi – televīzijas raidījuma “Piektais novads” filmēšanas grupa, kuri vienlaicīgi pārstāvēja arī Īrijas latviešu kopienu. No konferences viņi paņēma līdzi vērtīgu informāciju, kas viņiem noderēs veidojot pirmo latviešu vidusskolu Īrijā, ieguva jaunus draugus un, pateicoties viņiem, konferences gaita tika arī dokumentēta.

Konferencē tika piedāvātas vairākas lekcijas, kuru tēmas bija saistītas ar jautājumiem, ar kuriem latviešu skolu skolotāji saskaras ikdienā. “Time to Teach” izglītības konsultante Anita Erkmane, kura pati strādā Indianapoles latviešu skolā, stāstīja par valodas bagātas vides veidošanu, bet PBLA Izglītības padomes pārstāve Dace Mažeika – par jauno valodas līmeņu pārbaudījumu ieviešanu diasporas latviešu skolās. Tā kā visas skolas vēl nav ieviesušas šos pārbaudījumus, pārrunu laikā tika sniegti sīkāki paskaidrojumi, atbildēts uz jautājumiem, kā arī notika dalīšanās pieredzē kā pārbaudījumi tiek piedāvāti un izvērtēti.

Latviešu valodas metodiķe Vineta Vaivade vada nodarbību konferencē.

Valodas līmeņu pārbaudījumi ASV latviešu skolu programmās tiek ieteikti kā aizvietojums agrāk tradicionālo, bet nu jau savu mūžu nokalpojušo, ALA pārbaudījumu vietā. Tie palīdzēs noteikt katra skolēna zināšanu līmeni lasīšanā, rakstīšanā, runāšanā, klausīšanās prasmē, un valodas lietojumā. Tādi paši pārbaudījumi tiek piedāvāti arī Latvijā tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā. Jaunos pārbaudījumus iesaka veikt gan mācību gada sākumā, gan beigās, sākot no zemākajiem A1 un A2 līmeņiem. Rezultāti dos iespēju skolotājiem noteikt katra skolnieka valodas līmeni, uzskatāmi parādīs katra bērna progresu un palīdzēs izstrādāt precīzākus mācību plānus, kas nodrošinās katra skolēna individuālo izaugsmi. Garezera Vasaras vidusskolas direktore Sandra Kronīte – Sīpola uzsvēra, ka šādi pārbaudījumi ir ne vien nozīmīgs solis pretī pārmaiņām latviskās izglītības programmās ASV, bet arī ļauj pašiem jauniešiem labāk saprast kā viņi apgūst valodu.

ALA Amerikas latviešu skolām nopietnu atbalstu sniedz jau sen un nu jau vairākus gadus skolotāji saņem materiālus un grāmatu sūtījumus arī no LVA. Tomēr nekas neatsver tikšanos klātienē. LVA pārstāves iepazīstināja ar metodiskajiem materiāliem un palīgmateriāliem, kas īpaši izstrādāti diasporas skolu vajadzībām. Daudz atrodams LVA interneta vietnē “Māci un mācies”.

Skolotāji stāstīja par saviem izaicinājumiem un kopā ar Latvijas speciālistēm un kolēģiem apmainījās pieredzē un risinājumos. Vairāki skolotāji atzina, ka būtu nepieciešami materiāli un metodika literatūras mācīšanai, tā, lai nedaudzo mācību stundu laikā, spētu iepazīstināt skolēnus gan ar latviešu literatūras klasiku, gan arī ar labāko ko piedāvā mūsdienu oriģinālliteratūra. Tā kā diasporas skolās pārsvarā strādā entuziasti nevis profesionāli skolotāji, LVA metodiskais atbalsts un ieteikumi ir īpaši nozīmīgi.

Dažādo skolu skolotāji vienmēr ir ieinteresēti dalīties pieredzē par vecāku iesaistīšanu skolu darbā, ģimenes lomu valodas mācīšanā un darba metodēm, strādājot ar ļoti dažāda latviešu valodas līmeņa bērniem. Lai arī katra skola ir atšķirīga gan audzēkņu skaita, vecuma vai valodas prasmes ziņā, problēmas visumā ir līdzīgas un tādēļ kolēģu pieredze redzot, kādas metodes darbojas un kādas nē, palīdz mums visiem veiksmīgāk sasniegt mūsu valodas un izglītības mērķus. Tādēļ, pateicamies visiem konferences lektoriem, Amerikas latviešu apvienībai (ALA) un īpaši ALA Izglītības nozares vadītājai Andrai Zommerei par vērtīgo tikšanos!

Renāte Kenney un Renāte Karle Ruszczyk, Bostonas latviešu skolas skolotājas