U.S. confirms next ambassador to Latvia

The next U.S. ambassador to Latvia will be a career diplomat who has previously served in Estonia, a spokesperson for the U.S. Embassy in Rīga announced March 30.

The U.S. Senate on March 29 confirmed Mark Pekala’s nomination as the new ambassador. He will replace Ambassador Judith G. Garber when her term expires at the end of July, said Kristīne Kreile, media specialist in the embassy.

Pekala was nominated by President Barack Obama.

Pekala since August 2010 has served as director of the Entry-Level Division of the U.S. State Department’s Human Resources Bureau. He also has served as the deputy chief of mission in Paris. From 2005 to 2007, he was deputy assistant secretary in the State Department’s Bureau of European and Eurasian Affairs, where he oversaw relations with 15 Baltic, Nordic and Central European countries.

Among other posts he has held, Pekala from 2002-2005 was deputy chief of mission in the U.S. Embassy in Estonia.

In his nomination testimony before the U.S. Senate’s Foreign Relations Committee, Pekala on March 21 said that as ambassador he would work to help American business expand in Latvia; continue Latvia’s engagement with other countries such as Moldova and Afghanistan; and foster dialogue between ethnic Latvians and minorities in the country.

Among issues Pekala noted in his testimony was Latvia’s history and the recent national referendum that, if successful, would have made Russian a second official language.

“Almost a third of Latvia’s residents are ethnic Russians, of whom just under 300,000 are non-citizens,” Pekala said, according to his prepared statement. “We are encouraged to see the Latvian government considering measures that would improve integration of this population; we hope that the recent language referendum can be used by both sides as a means to open a constructive dialog between ethnic Russians and ethnic Latvians.”

Pekala and his wife, Maria, have two young daughters.

Garber became the U.S. ambassador to Latvia in 2009.

British police report possible breakthrough in Dmitrijeva case

Police in England have reported a possible breakthrough in the death of Latvian teenager Alisa Dmitrijeva, whose body was discovered on land in West Norfolk owned by the British royal family.

The 17-year-old’s body was found Jan. 1 on the Sandringham Estate northeast of London. She had been missing since August.

A bottle-green Lexus GS300 that Dmitrijeva was last seen in on Aug. 31 was recovered in January in a scrap yard in the Wisbech area and is being examined by police, according to a press release from Norfolk Constabulary. Forensic specialists are looking at soil and debris samples found in the vehicle and comparing them to samples from the area where the girl’s body was found.

“This may take several weeks to analyze and if a link is identified, it could be a significant step forward in the inquiry,” said Detective Chief Inspector Jes Fry, who is leading the Joint Norfolk and Suffolk Major Investigation Team.

A forensic palynologist, who specializes in identifying pollen and spores, has indicated that a very rare composition of spores from fungi were found where Dmitrijeva’s body was discovered.

Dmitrejeva and her family moved to Great Britain in 2009 and became part of the Eastern European community in the King’s Lynn and Wisbech areas.

Anyone with information in the Dmitrijeva case may contact the Joint Norfolk and Suffolk Major Investigation Team at Norfolk Constabulary on +44 01953 424242, or Crimestoppers UK at +41 800 555 111.

Konkursa ‘Starp tevi un mani ir valoda’ uzvarētāji zināmi

Eiropas Valodu dienā 2011 gada septembrī Latviešu valodas aģentūra (LVA) izsludināja konkursu skolu jaunatnei. Konkursa mērķis – popularizēt latviešu valodas lietojumu, sekmēt valodas kā personiskas un valstiskas vērtības apzināšanos.

Skolēnus aicināja piedalīties radošo darbu konkursā “Starp tevi un mani ir valoda”. Šogad konkursā piedalījās jaunieši ne tikai no visas Latvijas, bet arī no latviešu skolām ārvalstīs – no Melburnas, Briseles, Stokholmas, Bostonas, Adelaides un Hamiltonas. Kopā iesūtīti 334 literārie darbi, 101 zīmējums, tajā skaitā arī audiovizuāli darbi un komiksi.

Radošo darbu vērtēšanā tika ņemta vērā darba atbilsme tematam, oriģinalitāte, kopta valoda, kā arī motivēts izteiksmes līdzekļu izmantojums satura atklāšanai.

Radošo darbu konkursa “Starp tevi un mani ir valoda” uzvarētāji no ārpus Latvijas:

1.–4. klašu grupa:

  • 1. vieta: Kaija Lārmane (Melburnas Latviešu skolas “Daugava” 3. klase)

5.–9. klašu grupa:

  • Atzinība par klasisko vērtību iedzīvināšanu: Henrijs Princis (Briseles Eiropas skola II)
  • Atzinība par oriģinalitāti: Gustavs Zilgalvis (Briseles Eiropas skola II)
  • Atzinība par žanra izvēli: Toms Salenieks (Briseles Eiropas skola II)
  • Pateicība skolotājai ārpus Latvijas: Ineta Cara, Briseles Eiropas skola II

Kaijas Lārmanes domraksts “Starp tevi un mani ir valoda”

Mani sauc Kaija Lārmane un man ir deviņi gadi. Es esmu latviete, piedzimusi Austrālijā. Es mājās runāju tikai un vienīgi latviski. Es katru darbdienu eju austrāļu skolā, kur man jārunā angliski, bet sestdienās apmeklēju latviešu skolu. Latviešu skolā man ir daudz latviešu draugu un draudzeņu.

Es domāju, ka zināt valodas ir ļoti svarīgi. Es māku tekoši runāt latviski, angliski un ļoti nedaudz krieviski. Kādreiz sestdienās pēc latviešu skolas mēs iebraucam krievu veikalā un pērkam rupjmaizi. Tur es iemācos mazliet krieviski, jo prasu mammai kā pateikt vienkāršus vārdus, kā piemēram, „četras austiņas“ un „paldies“. Mana mamma māk runāt latviski, angliski, krieviski un vāciski. Es mammai prasu vārdiņus arī vācu valodā, jo man viena draudzene austrāļu skolā saprot vāciski.

Mana austrāļu skola ir kurlo bērnu dzirdes centrs. Tas nozīmē, ka šajā skolā ir kurlmēmās valodas zinātāji, kuri ar pirkstiem māk ar šiem bērniem saprasties. Man skolā šo valodu māca kā svešvalodu. Tik un tā, ja tā nav valoda, kura nāk no mutes, tā ir valoda. Daudzi no kurlmēmiem bērniem nevar skaidri izrunāt vārdus.

Valoda ir vienojošs spēks, tā satur tautu kopā. Ja tu esi ārzemēs un dzirdi kā runā tavu valodu, tas ir kaut kas ļoti kopējs. Tu šo cilvēku vari uzreiz uzrunāt, jo tā ir tava valoda.

Valoda ir bagātība. Jo vairāk valodu kāds zin, jo tas bagātāks. Ja kāds zin ļoti daudz valodu, viņš ir ļoti bagāts un viņam dzīvē ir daudz iespēju.

Es nesen izlasīju šādu joku par valodu zināšanu:

„Kaķis dzinās pakaļ pelei, bet tā paspēja noslēpties alā. Tad kaķis piegāja pie alas un sāka riet. Pele izbrīnījusies, domāja: „Kā tad tā, ka kaķis pēkšņi rej!?“ Izbāza no alas ārā galvu, bet kaķis tūdaļ viņu sagrāba un apēda. Pēc tam kaķis nolaizījās un teica: „Cik veselīgi ir zināt vismaz vienu svešvalodu!““

Mums visiem jābūt priecīgiem, ka mums ir valoda un mēs varam savstarpēji sazināties. Kopēja valoda cilvēkus vieno un es esmu lepna, ka varu sarunāties ar latviešiem gan Latvijā, gan visā pasaulē.