Eiropas Valodu dienā 2011 gada septembrī Latviešu valodas aģentūra (LVA) izsludināja konkursu skolu jaunatnei. Konkursa mērķis – popularizēt latviešu valodas lietojumu, sekmēt valodas kā personiskas un valstiskas vērtības apzināšanos.

Skolēnus aicināja piedalīties radošo darbu konkursā “Starp tevi un mani ir valoda”. Šogad konkursā piedalījās jaunieši ne tikai no visas Latvijas, bet arī no latviešu skolām ārvalstīs – no Melburnas, Briseles, Stokholmas, Bostonas, Adelaides un Hamiltonas. Kopā iesūtīti 334 literārie darbi, 101 zīmējums, tajā skaitā arī audiovizuāli darbi un komiksi.

Radošo darbu vērtēšanā tika ņemta vērā darba atbilsme tematam, oriģinalitāte, kopta valoda, kā arī motivēts izteiksmes līdzekļu izmantojums satura atklāšanai.

Radošo darbu konkursa “Starp tevi un mani ir valoda” uzvarētāji no ārpus Latvijas:

1.–4. klašu grupa:

• 1. vieta: Kaija Lārmane (Melburnas Latviešu skolas “Daugava” 3. klase)

5.–9. klašu grupa:

• Atzinība par klasisko vērtību iedzīvināšanu: Henrijs Princis (Briseles Eiropas skola II)
• Atzinība par oriģinalitāti: Gustavs Zilgalvis (Briseles Eiropas skola II)
• Atzinība par žanra izvēli: Toms Salenieks (Briseles Eiropas skola II)
• Pateicība skolotājai ārpus Latvijas: Ineta Cara, Briseles Eiropas skola II

Kaijas Lārmanes domraksts “Starp tevi un mani ir valoda”

Mani sauc Kaija Lārmane un man ir deviņi gadi. Es esmu latviete, piedzimusi Austrālijā. Es mājās runāju tikai un vienīgi latviski. Es katru darbdienu eju austrāļu skolā, kur man jārunā angliski, bet sestdienās apmeklēju latviešu skolu. Latviešu skolā man ir daudz latviešu draugu un draudzeņu.

Es domāju, ka zināt valodas ir ļoti svarīgi. Es māku tekoši runāt latviski, angliski un ļoti nedaudz krieviski. Kādreiz sestdienās pēc latviešu skolas mēs iebraucam krievu veikalā un pērkam rupjmaizi. Tur es iemācos mazliet krieviski, jo prasu mammai kā pateikt vienkāršus vārdus, kā piemēram, „četras austiņas“ un „paldies“. Mana mamma māk runāt latviski, angliski, krieviski un vāciski. Es mammai prasu vārdiņus arī vācu valodā, jo man viena draudzene austrāļu skolā saprot vāciski.

Mana austrāļu skola ir kurlo bērnu dzirdes centrs. Tas nozīmē, ka šajā skolā ir kurlmēmās valodas zinātāji, kuri ar pirkstiem māk ar šiem bērniem saprasties. Man skolā šo valodu māca kā svešvalodu. Tik un tā, ja tā nav valoda, kura nāk no mutes, tā ir valoda. Daudzi no kurlmēmiem bērniem nevar skaidri izrunāt vārdus.

Valoda ir vienojošs spēks, tā satur tautu kopā. Ja tu esi ārzemēs un dzirdi kā runā tavu valodu, tas ir kaut kas ļoti kopējs. Tu šo cilvēku vari uzreiz uzrunāt, jo tā ir tava valoda.

Valoda ir bagātība. Jo vairāk valodu kāds zin, jo tas bagātāks. Ja kāds zin ļoti daudz valodu, viņš ir ļoti bagāts un viņam dzīvē ir daudz iespēju.

Es nesen izlasīju šādu joku par valodu zināšanu:

„Kaķis dzinās pakaļ pelei, bet tā paspēja noslēpties alā. Tad kaķis piegāja pie alas un sāka riet. Pele izbrīnījusies, domāja: „Kā tad tā, ka kaķis pēkšņi rej!?“ Izbāza no alas ārā galvu, bet kaķis tūdaļ viņu sagrāba un apēda. Pēc tam kaķis nolaizījās un teica: „Cik veselīgi ir zināt vismaz vienu svešvalodu!““

Mums visiem jābūt priecīgiem, ka mums ir valoda un mēs varam savstarpēji sazināties. Kopēja valoda cilvēkus vieno un es esmu lepna, ka varu sarunāties ar latviešiem gan Latvijā, gan visā pasaulē.