Lai veidotu saliedētu nāciju, jāraugās pāri valsts robežām

Aizvien lielāka daļa mūsu valstspiederīgo dzīvo un arī nākotnē dzīvos ārzemēs. Tāpēc, lai veidotu saliedētu nāciju, ir jāraugās pāri valsts robežām diasporas virzienā.

Šī ir viena no būtiskākajām atziņām, kas pirmdien, 30.septembrī, izskanēja seminārā-diskusijā „Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs”, uzsver Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Arī Īrijā, tāpat kā Latvijā, jautājums par lielo skaitu ārzemēs dzīvojošo valstspiederīgo ir ļoti aktuāls. Pusei Īrijas diasporas pārstāvju ir augstākā izglītība, un tas apliecina – nabadzības spiesti neaizbrauc tikai mazkvalificēti cilvēki. Arī Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunijas diaspora kļūst arvien lielāka, kas parāda – situācija nav unikāla un tikai negatīvi vērtējama. Savukārt Francijas parlamentā turpmāk būs deputāti -diasporas pārstāvji, atskatoties uz ārzemju viesu pausto šīsdienas diskusijā, akcentē I.Latkovskis.

Arī Igaunijas parlamentā tiek uzsvērta vasaras nometņu diasporas bērniem būtiskā nozīme nācijas saglabāšanai, kas Latvijas gadījumā ir kopīgas vasaras nometnes diasporas un Latvijas bērniem. Tas būtu jāņem vērā gan Latvijas valdībai nākamā gada valsts budžeta veidošanā, gan mūsu valsts integrācijas politikas veidotājiem, norāda komisijas priekšsēdētājs, akcentējot, ka diasporas un Latvijas bērniem un jauniešiem ir kopīga nākotne, valsts un nācija.

Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš diasporas pārstāvniecības jautājuma kontekstā diskusijā uzsvēra, ka tieši pilsoņi ir mūsu valsts bagātība, un fakts, ka ne visi dzīvo Latvijā, ir priekšrocība. Ārzemju latvieši ir ļoti daudz sasnieguši savās mītnes zemēs – viņi ir līderi biznesā, zinātnē un kultūrā, viņiem ir zināšanas, pieredze un kontakti, kurus varam izmantot Latvijā, sacīja komisijas priekšsēdētājs.

Latvijai ārvalstīs ir vairāki desmiti diplomātisko pārstāvniecību un mūsu valsti pārstāv virkne diplomātu un goda konsulu. Tomēr vieni paši mēs nevaram komunicēt pasaules mērogā, tāpēc ikviens latvietis, kas atrodas ārzemēs, ir mūsu valsts diplomāts, savā runā sacīja O.Ē.Kalniņš, uzsverot, ka patriotisms nebeidzas pie Latvijas robežas.

Šodien, globalizācijas laikmetā, varam runāt par globālo latvieti, sacīja komisijas priekšsēdētājs un vienlaikus uzsvēra – tomēr, ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā, mūsu valsts mērķis aizvien ir radīt apstākļus, lai ikviens tautietis, kurš vēlas, var atgriezties savā zemē.

Ziņa oriģināli publicēta 30. septembrī Saeimas mājas lapā www.saeima.lv

Diasporas nedēļas nogales skolas saņem finansiālu atbalstu

Ir noslēgusies diasporas nedēļas nogales skolu pieteikšanās Latviešu valodas aģentūras (LVA) finansiālajam atbalstam no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Konkursam pieteicās 39 diasporas nedēļas nogales skolas.

Pieteikumus vērtēja LVA izveidota komisija, kuras sastāvā ir LVA, Eiropas Latviešu apvienības, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā un Īrijas Latviešu nacionālās padomes pārstāvji.

Vērtējot pieteikumus, komisija vadījās pēc šādiem principiem:

– sniegt atbalstu iespējami lielākam skolu skaitam;

– noteikt maksimālā atbalsta apjomu vienai skolai – ne vairāk kā Ls 2000;

– vispirms apmierināt skolu pieprasījumus telpu īres un apdrošināšanas izmaksu segšanai, atlikušos līdzekļus novirzot mācību līdzekļu iegādei;

– lemjot par atbalstu mācību līdzekļu iegādei katram finansējuma pieprasītājam, ņemt vērā skolu apmeklējošo bērnu skaitu, finansējuma pieprasījuma samērīgumu un precizitāti, kā arī skolas maksas apmēru.

Pieejamais finansējums, par kura sadali lēma komisija, bija 47 614 lati. Pēc komisijas lēmuma finansējums, kas variējas no Ls 840 līdz Ls 1900 vienai skolai, tika piešķirts 36 diasporas nedēļas nogales skolām:

Pīterboro (Peterborough) latviešu skola „Pūcītes akadēmija”, Bonnas latviešu skola „Kamolītis”, Mensfīldas (Mansfield) bērnu un jauniešu studija „Varavīksne”, Droghedas latviešu nedēļas nogales skola, Latviešu biedrības Īrijā nedēļas nogales skola „Saulgriezīte”, Latviešu bērnu skola Austrijā, Štutgartes latviešu skola, Sidnejas latviešu pamatskola un vidusskola, Parīzes latviešu sestdienas skola, Bredfordas latviešu nedēļas nogales skola „Saulespuķe”, Ņūrijas (Newry) latviešu bērnu un jauniešu centrs, Meijo (Mayo) latviešu atbalsta grupas skola, Madrides latviešu skola „Sprīdītis”, Londonas latviešu skola, Mūzikas studija-skola „Mazais letiņš”, Oslo latviešu skola „Kastaņa skola”, Navanas latviešu skola un jauniešu apvienība,  Latviešu skola Hamiltonā, Northemptonas latviešu skola “Sprīdītis”, Longfordas latviešu skolas „Vinnijpūks“ un „Tīģeris Rū”, Bērnu un jauniešu centrs Limerikā, Adelaides latviešu skola, Stokholmas latviešu skola, Tallinas latviešu skola „Taurenis”, Berlīnes latviešu skola, Briseles latviešu bērnu skola, Eastern European Supplementary School, Toronto latviešu skola „Valodiņa”, Portlīšas latviešu nedēļas nogales skola „Sauleszaķēns”, Minsteres latviešu bērnudārzs un skola, Luksemburgas latviešu skola „Strops”, Latviešu valodas un kultūras skola „Auseklis” Cīrihē, Korkas latviešu skola, Mineapoles-Sentpolas latviešu skola, Toronto Latviesu biedrības sestdienas skola, Ņujorkas ev. lut. draudzes Ņūdžersijas latviešu pamatskola.

Ziņa pārpublicēta no Latviešu valodas aģentūras mājaslapas.

Nelsons named music director of Boston Symphony Orchestra

Andris Nelsons, who has led the City of Birmingham Symphony Orchestra in the United Kingdom since 2008, has been appointed the new music director of the Boston Symphony Orchestra.

The Latvian-born Nelsons, 34, will be the youngest music director of the Boston symphony in more than 100 years, according to a May 16 press release announcing the appointment.

“Sought after by the top orchestras and opera houses of the world, Maestro Nelsons, at age 34, is already considered one of the most brilliant conductors of our time,” said Ted Kelly, chairman of the Boston symphony’s board of trustees.

Nelsons was born in Rīga in 1978 into a family of musicians, according to the press release. Before studying conducting, Nelsons played trumpet in the Latvian National Opera Orchestra. From 2003-2007 he was the music director of the Latvian National Opera and from 2006-2009 conducted the Nordwestdeutsche Philharmonie in Herford, Germany. Nelsons is married to Latvian opera star Kristīne Opolais.

Nelsons first conducted the Boston Symphony Orchestra in March 2011 in a concert at Carnegie Hall in New York. He will be the 15th music director in the orchestra’s history.

“Each time I have worked with the BSO I have been inspired by how effectively it gets to the heart of the music, always leaving its audience with a great wealth of emotions,” Nelsons said in the press release. “So it is with great joy that I truly look forward to joining this wonderful musical family and getting to know the beautiful city of Boston and the community that so clearly loves its great orchestra.”

Through this summer, Nelsons will be the music director-designate for the Boston orchestra. He will appear with the orchestra in a July 27 concert at Tanglewood, the orchestra’s summer home in Berkshire County in western Massachusetts. Nelsons’ first official concert after assuming his new role as music director of the orchestra will be Oct. 17-19.