Meklējot iespējas veidot ciešāku sadarbību ar kultūras mantojuma saglabāšanas iestādēm Latvijā un nodrošināt latviešiem piekļuvi trimdas latviešu iespieddarbiem, augusta nogalē Latvijā viesojās Minesotas universitātē bāzētā Imigrācijas vēstures pētniecības centra (Immigration History Research Center, jeb IHRC) direktore Heivena Holija (Haven Hawley).

“Šādai vizītei vajadzēja notikt jau sen,” par savu viesošanos Latvijā un Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējumu saka Holija. Ar savu vizīti IHRC direktore cer likt pamatus trīspusēja sadarbības modeļa izveidei, kas aptvertu Imigrācijas vēstures izpētes centru, tā ciešu sabiedroto – Amerikas latviešu kopienu, kā arī par kultūras mantojuma saglabāšanu atbildīgās iestādes Latvijā.

“Šis ir labs laiks šādu kontaktu veidošanai. Latvija atrodas pavērsiena punktā. Tai ir nepieciešams atgūt tās pagātni un darīt to pieejamu nākamajām paaudzēm,” saka Holija.

Mineapolē bāzētais Imigrācijas vēstures pētniecības centrs uzglabā ievērojamus dažādu ASV ieceļojušo etnisko grupu, tajā skaitā trimdas latviešu literatūras, periodikas un dokumentu krājumus. IHRC atrodama gan trimdā izdotā latviešu literatūra, gan pāri par 300 nosaukumu trimdas latviešu periodikas izdevumu, gan dažādu organizāciju materiāli (piemēram, Amerikas latviešu apvienības, Amerikas latviešu jaunatnes apvienības, Daugavas Vanagu, skautu un gaidu kustības un citu organizāciju apkārtraksti, gadagrāmatas, atskaites, vēstules u. tml.). Tepat uzglabājas daudzi arī tā saucamajās dīpīšu nometnēs izdotie materiāli, kas atspoguļo otrā pasaules kara rezultātā Latviju pametušo personu ļoti aktīvo darbību literārajā jomā. Tāpat IHRC atrodama neliela, tomēr nozīmīga 20. gadsimta sākumā uz ASV izceļojušo latviešu pieredzes dokumentācija.

Latviešiem tiesības zināt savu vēsturi

IHRC direktore Holija uzsver, ka ar postpadomju valstīm centram ir izveidojušās īpašas attiecības, ņemot vērā šo valstu centienus izzināt un saprast pašām savu vēsturi. Ko tas nozīmē būt bēglim un trimdiniekam? Kāda ir šo cilvēku pieredze? Un kādēļ šie cilvēki, kuri tik ļoti aktīvi iesaistījušies savas etniskās kultūras saglabāšanā ārzemēs, pēc šo valstu neatkarības atgūšanas nolēma tomēr palikt jaunajā mītnes zemē, nevis atgriezties etniskajā dzimtenē?

“Es domāju, ka mēs varam palīdzēt rast atbildes uz šiem jautājumiem, daloties diasporas pieredzē ar viņu izcelsmes kultūru. Mēs viņiem varam parādīt, kādu apbrīnojamu dzīvi šie cilvēki izveidoja šeit Amerikā un cik lielā mērā viņi tika ieausti Amerikas sociālajās, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās,” skaidro centra direktore.

IHRC arhīvos atrodamie materiāli apliecina, cik aktīva tomēr, par spīti savai veiksmīgajai integrācijai ASV sabiedrībā, bijusi latviešu trimdas sabiedrība un cik daudz laika, enerģijas un līdzekļu tā ieguldījusi latviskās kultūras saglabāšanā, kā arī cik daudz pūļu tā pielikusi Latvijas neatkarības atjaunošanas labā.

IHRC darbība lielā mērā balstās uz partnerattiecību izveidi gan ar etniskām kopienām, kas ir galvenie centrā uzglabāto materiālu donori, gan dažādiem pētniecības institūtiem, kā arī imigrantu izcelsmes zemju institūcijām.

“Kad mēs meklējam partnerus etnisko kopienu vidū, mēs meklējam cilvēkus un organizācijas, kas apzinās savu nozīmi un pieprasa, lai tām tiktu piešķirta nozīmība. Tev ir jāspēj pateikt, ka es vēlos vietu pie galda un tev ir jābūt drosmei apsēsties pie šī galda,” saka Holija.

Par īpaši nozīmīgu IHRC direktore uzskata sadarbību ar Baltijas Mantojuma tīklu (Baltic Heritage Network, jeb Balthernet), kas apvieno Baltijas valstu arhīvus, bibliotēkas, muzejus, kā arī kultūras, pētniecības un diplomātiskās iestādes. Tajā pat laikā IHRC cenšas izveidot un nostabilizēt attiecības ar atsevišķu valstu pētniecības, kultūras un izglītības iestādēm. Meklējot partnerus institūciju vidū, pēc IHRC direktores domām ir skaidri jāapzinās sadarbības institūcijas vēlmes, vajadzības un iespējas.

Cer uz bibliotēkas celtniecības drīzu pabeigšanu

IHRC vadītājai šovasar notikusī tikšanās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītāju Andri Vilku un vairākiem citiem bibliotēkas pārstāvjiem apliecinājusi, cik ļoti nacionālā bibliotēka ir ieinteresēta sadarboties ar citām institūcijām vēsturisko materiālu saglabāšanā.

“Bibliotēkas darbinieki dara ārkārtīgi iespaidīgu darbu, ņemot vērā sarežģītos ekonomiskos apstākļus, ar ko tie saskaras,” atzinīgus vārdus LNB darbiniekiem velta IHRC direktore.

Kā pirmo konkrētās sadarbības iespēju ar Latvijas Nacionālo bibliotēku Holija min dalīšanos ar iespieddarbiem un informācijas apmaiņu par abu institūciju kolekcijās atrodamajiem materiāliem. Šovasar ar vairāku Mineapolē dzīvojošo brīvprātīgo latviešu palīdzību IHRC no savas kolekcijas atlasīja vairākus simtus trimdā izdotu latviešu iespieddarbu dublikātus, kurus tā būtu gatava nodot LNB rīcībā tikko kā bibliotēka šādu dāvinājumu būs gatava pieņemt. Tas savukārt ciešā mērā saistās ar piemērotas infrastruktūras izveidi šādu iespieddarbu uzglabāšanai.

Holija apzinās, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka šobrīd darbojas ar ierobežotiem resursiem un ka vēl joprojām tiek gaidīta jaunās bibliotēkas ēkas celtniecības pabeigšana.

“Mēs ceram, ka bibliotēkas projekts virzīsies uz priekšu. Bet jo īpaši nozīmīgs mums ir personāla nokomplektēšanas jautājums, jo mēs vēlamies būt droši, ka bibliotēkā būtu pietiekami liels un apmācīts personāls, lai cilvēki varētu piekļūt šiem brīnišķīgajiem materiāliem. Latviešiem ir tiesības piekļūt savai identitātei visā tās pilnībā,” norāda Holija.

Raugoties nākotnē, Holija cer, ka IHRC izdosies izveidot personāla apmaiņu ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, kas veicinātu izpratni un zināšanas par abu institūciju kolekcijās atrodamajiem materiāliem. Tāpat IHRC direktore saka, ka viņa cer uz ciešu sadarbību ar LNB tās kolekcijā atrodamo materiālu digitalizācijas procesā. Holija arī cer, ka centram izdosies izveidot veiksmīgu sadarbību arī ar Latvijas Valsts arhīvu.

“Amerikāņu arhivāri, jo īpaši IHRC, raugās uz Amerikas latviešu literāro darbību kā uz milzīgu pienesumu mūsu imigrācijas kultūrai. Un mēs pēc savām labākajām interesēm vēlētos, lai tas tiktu atzīts arī Latvijā. Mēs to saredzam kā nacionālu resursu,” uzsver Holija.

Materiālus izmanto gan latvieši, gan amerikāņi

Šobrīd IHRC atrodamos materiālus ļoti aktīvi izmanto gan pētnieki, gan radu rakstu izzinātāji no ASV, Baltijas un citām pasaules valstīm. Tāpat IHRC pieejamos materiālus izmanto Minesotas universitātes studenti mācību priekšmetos, kuros tiek Amerikas imigrācijas vēsture un dažādu etnisko grupu imigrācijas un akulturācijas pieredze.

Holija uzsver, ka Imigrācijas vēstures pētniecības centrs ir vieta, kur pastāv iespēja pētīt dažādās imigrācijas plūsmas šķautnes un kompleksās identitātes vienuviet. Šeit atrodamas liecības gan par dažādu etnisko grupu kultūras dzīvi, politiskajām aktivitātēm, sociālas dabas problēmām, kā arī par tīri administratīviem un sadzīviskiem jautājumiem.

“Mēs uzglabājam materiālus, kas ir saturā visbagātākie un no kuriem var iegūt visdažādākā veida stāstus,” skaidro Holija.

Lai veicinātu dažādu arhīvu materiālu izmantošanu, IHRC konkursa kārtībā piedāvā iegūt finansiālu pabalstu nokļūšanai Minesotā. Tāpat IHRC arī administrē Amerikas latviešu apvienības piešķirto stipendiju maģistrantūras un doktorantūras studentiem, kas ļauj kvalificētiem kandidātiem strādāt ar IHRC atrodamajiem latviešu materiāliem un vienlaikus iegūt grādu Minesotas universitātē.

(Papildināts 2010. gada 20. septembrī ar pāris rindkopu.)

Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 59. Kongress, kas no 30. aprīļa līdz 2 .maijam Sanfrancisko pulcēja 74 delegātus no visas Amerikas, apliecinājis, ka Amerikā pirms 60 gadiem izveidotās latviešu organizācijas vēl joprojām ir dzīvotspējīgas, ka tām patiesi rūp gan Latvijā notiekošais, gan arī to ilgtspējīga attīstība svešumā.

Savā uzrunā ALA 59.Kongresa delegātiem ALA priekšsēdētājs Juris Mežinskis atzinīgi novērtēja ALA darbību pagājušā gadā. Šogad ALA pārstāv 143 biedru organizācijas. Tās individuālo biedru skaits pirms Kongresa sākuma bija 5 266, bet līdz 60.Kongresam ALA cer biedru skaitu palielināt līdz 6 000.

ALA atgūstas no finanšu tirgus sabrukuma

ALA pamazām sāk atkopties no 2008. gadā ASV un pasaulē pieredzētā finanšu tirgus sabrukuma, kas atstāja būtisku iespaidu arī uz ALA noguldītajiem līdzekļiem. Ar ziedojumu un testamentāro novēlējumu palīdzību ALA izdevies noslēgt 2009. gadu ar pamatkapitālu 3,38 miljonu ASV dolāru apmērā. Kā vienu no pēdējā laika pozitīvajām ziņām, Līdzekļu vākšanas nozares vadītājs Mārcis Voldiņš minēja faktu, ka ALA šogad saņēmusi testamentāro novēlējumu pusotra miljona ASV dolāru apmērā, no kuriem ALA birojs jau saņēmis čeku par 500 000 dolāru.

Nākamajos gados viens no galvenajiem uzdevumiem Līdzekļu vākšanas nozarei būs izpildīt 2004. gadā nosprausto mērķi savākt 5 miljonu ASV dolāru ALAs Simtgades testamentāro novēlējumu fondā, kura peļņas augļi tiks izmantoti ALA darbības nodrošināšanai nākotnē.

Mežinskis atzīst, ka šogad viens no prioritārajiem ALA uzdevumiem ir gatavošanās 10. Saeimas vēlēšanām.

“Nākošās Saeimas vēlēšanas būs izšķirošas latviešu tautas izdzīvošanai Latvijā,” norāda Mežinskis.

Līdz ar to ALA un īpaši tās Informācijas nozare Jāņa Kukaiņa vadībā uzņēmusies veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai pēc iespējas vairāk ASV dzīvojošo Latvijas pavalstnieku piedalītos 10. Saeimas vēlēšanās.

Latvijai nosūtīta ceturtdaļa miljona dolāru

Par sadarbību ar Latviju atbildīgais ALA valdes loceklis Ēriks Krūmiņš informēja, ka pagājušajā gadā ALA turpinājusi īstenot tās ilggadējo sadarbību ar Latvijas Bērnu fondu. Pērn programmas “Drošs Tilts” ietvaros Latvijā palīdzība sniegta 52 daudzbērnu ģimenēm, kurās aug 230 bērni. Tāpat ALA nodrošinājusi stipendijas mācībām augstskolā 27 bērniem no daudzbērnu ģimenēm.

Pateicoties mērķa ziedojumiem, ALA pagājušajā darbības gadā uz Latviju pārskaitījusi kopumā ceturtdaļu miljona ASV dolāru. Kongresa delegāti pauda atzinību līdzšinējai programmai un aicināja iespējamo līdzekļu robežās, turpināt trīs iesāktās “Drošā Tilta” palīdzības programmas Latvijas daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un bērniem ar speciālām vajadzībām.

Atbildot uz jautājumu par līdzekļu daudzumu, kas tiek atvēlēti sadarbībai ar Latviju, Krūmiņš paskaidroja, ka šī programma darbojas tikai no mērķa ziedojumiem un līdz ar to programmai piešķirtais finansējums ir atkarīgs no tā, cik daudz cilvēku ziedojuši konkrētā mērķa labad.

Izglītības nozares vadītāja Anita Bataraga kongresa dalībniekus informēja par Izglītības nozares rīkoto skolas pārziņu un skolotāju konferenci Katskilos, kā arī par tās paspārnē notikušajiem skolotāju kursiem Čikāgā. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad Izglītības nozares paspārnē tiek rīkoti izglītojoši ceļojumi uz Latviju latviski runājošiem jauniešiem “Sveika, Latvija!”, kā arī “Heritage Latvia”, kas domāts jauniešiem ar ierobežotām latviešu valodas zināšanām. Raugoties nākotnē, ALA Izglītības nozare aicina ikvienu ASV darbojošos skolu nosūtīt vismaz vienu pārstāvi uz nākotnē gaidāmajiem skolotāju kursiem. Tāpat nākamajā gadā Izglītības darba grupa apņēmusies izveidot programmu latviešu skolu audzēkņu vecākiem, lai veicinātu un atbalstītu latviešu valodas apguvi Amerikā dzīvojošo latviešu ģimenēs.

Būs projekti, būs nauda!

ALA Kultūras nozares vadītāja Iveta Vesmane Felzenberga, atskatoties uz iepriekšējā gadā paveikto, informēja par tās rīkotajām Kultūras dienām Denverā, kā arī par Amerikas latviešu jauniešu organizāciju pārstāvjiem rīkotajām meistarklasēm ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Kultūras nozare arī sniegusi finansiālu atbalstu vairākiem latviešu centriem Amerikā sabiedrisko un kultūras pasākumu rīkošanai.

Raugoties nākotnē, Kultūras nozare aicina organizācijas un indivīdus atbalstīt Maijas Hinkles vadībā topošo ārzemju latviešu muzeju un pētniecības centru :Latvieši pasaulē”, ziedojot tam līdzekļus un priekšmetus no ārzemju latviešu dzīves. Tāpat pēc Kultūras nozares ierosinājuma Kongresa delegāti aicina ASV latviešus sekmēt video interviju portāla “Spoken” tālāku attīstību.

Īpaši spraigas diskusijas Kongresā izraisīja jautājums par kultūras nozares statusu ALA darbībā. Raugoties ilgtermiņā, ALA Kultūras nozare aicināja Kongresa delegātus pievērst Kultūras nozarei daudz lielāku vērību nākotnē. Rezolūcijas veidā izteiktais aicinājums izpelnījās kritiku no citiem ALA valdes locekļiem, kuri norādīja, ka ALA Kultūras nozares budžets 2010. gadā palielināts līdz 24 000 ASV dolāriem, salīdzinājumā ar 8 000 dolāru, ko Kultūras nozare iztērēja 2009. gadā. Kā norāda ALA priekšsēdētājs Mežinskis, pērn tikuši atbalstīti visi iesniegtie projekti kultūras jomā un arī šogad valde darbošoties pēc principa: “Būs projekti, būs nauda!”. Pēc visai iekarsušām diskusijām rezolūcija beigās tika atsaukta, pamatojoties uz panākto vienošanos, ka ALA valde izvērtēs visus iesniegtos projektus kultūras nozarē.

Sporta nozares vadītājs Visvaris Ģiga informēja, ka pagājušajā gadā lielākais notikums Sporta nozarē bija Kalamazū sarīkotās meistarsacīkstes basketbolā, volejbolā, hokejā un tenisā, kuras pulcēja 19 sporta vienības un ap 200 sportistu no visas Amerikas. Nākamā gada laikā viens no lielākajiem uzdevumiem būs saorganizēt 2011. gada Latvijas turneju basketbola un volejbola komandām. Jauns pavērsiens sporta nozares darbībā šogad būs makšķernieku un mednieku pievienošanās sporta nozarei. Pirmais klubs, kas izteicis interesi pievienoties, ir Milvoku Mednieku un makšķernieku klubs Andra Māgura vadībā.

ALA 59.Kongresa laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī sadarbībai ar jaunāko paaudzi un Amerikas Latviešu Jaunatnes apvienību (ALJA). Uzrunājot Kongresa delegātus, ALJA priekšsēdis Markus Apelis mudināja Amerikas latviešu organizācijas aicināt savā vidū gados jaunus cilvēkus un katrā organizācijas valdē iesaistīt vismaz vienu jauniešu pārstāvi. Aktualizējot jauniešu līdzdalības jautājumu ALA darbībā, šogad ALA valdē ieviests jauns amats, kas būs atbildīgs par jauniešu un jauniebraucēju no Latvijas piesaisti. Par šo jomu atbildību uzņēmusies līdzšinējā ALA sekretāre Kaija Dankere, kura plāno jauniešus un jauniebraucējus uzrunāt caur dažādiem sociālajiem tīkliem, tādiem kā Draugiem.lv, Facebook, Twitter u.tml.

Viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem pēc ALA Kongresa delegātu viedokļa šeit būtu Latvijas valdībai parādīt Amerikā dzīvojošajiem latviešiem, bet jo īpaši jauniešiem, ka viņi ir svarīgi Latvijai. Ja kādreiz Amerikas latviešiem bijis skaidrs mērķis – cīnīties par Latvijas neatkarību, tad tagad šāda vienojoša mērķa iztrūkstot un līdz ar to daudz grūtāk esot motivēt jauniešus iesaistīties kopējā darbā.