Meklējot iespējas veidot ciešāku sadarbību ar kultūras mantojuma saglabāšanas iestādēm Latvijā un nodrošināt latviešiem piekļuvi trimdas latviešu iespieddarbiem, augusta nogalē Latvijā viesojās Minesotas universitātē bāzētā Imigrācijas vēstures pētniecības centra (Immigration History Research Center, jeb IHRC) direktore Heivena Holija (Haven Hawley).

“Šādai vizītei vajadzēja notikt jau sen,” par savu viesošanos Latvijā un Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējumu saka Holija. Ar savu vizīti IHRC direktore cer likt pamatus trīspusēja sadarbības modeļa izveidei, kas aptvertu Imigrācijas vēstures izpētes centru, tā ciešu sabiedroto – Amerikas latviešu kopienu, kā arī par kultūras mantojuma saglabāšanu atbildīgās iestādes Latvijā.

“Šis ir labs laiks šādu kontaktu veidošanai. Latvija atrodas pavērsiena punktā. Tai ir nepieciešams atgūt tās pagātni un darīt to pieejamu nākamajām paaudzēm,” saka Holija.

Mineapolē bāzētais Imigrācijas vēstures pētniecības centrs uzglabā ievērojamus dažādu ASV ieceļojušo etnisko grupu, tajā skaitā trimdas latviešu literatūras, periodikas un dokumentu krājumus. IHRC atrodama gan trimdā izdotā latviešu literatūra, gan pāri par 300 nosaukumu trimdas latviešu periodikas izdevumu, gan dažādu organizāciju materiāli (piemēram, Amerikas latviešu apvienības, Amerikas latviešu jaunatnes apvienības, Daugavas Vanagu, skautu un gaidu kustības un citu organizāciju apkārtraksti, gadagrāmatas, atskaites, vēstules u. tml.). Tepat uzglabājas daudzi arī tā saucamajās dīpīšu nometnēs izdotie materiāli, kas atspoguļo otrā pasaules kara rezultātā Latviju pametušo personu ļoti aktīvo darbību literārajā jomā. Tāpat IHRC atrodama neliela, tomēr nozīmīga 20. gadsimta sākumā uz ASV izceļojušo latviešu pieredzes dokumentācija.

Latviešiem tiesības zināt savu vēsturi

IHRC direktore Holija uzsver, ka ar postpadomju valstīm centram ir izveidojušās īpašas attiecības, ņemot vērā šo valstu centienus izzināt un saprast pašām savu vēsturi. Ko tas nozīmē būt bēglim un trimdiniekam? Kāda ir šo cilvēku pieredze? Un kādēļ šie cilvēki, kuri tik ļoti aktīvi iesaistījušies savas etniskās kultūras saglabāšanā ārzemēs, pēc šo valstu neatkarības atgūšanas nolēma tomēr palikt jaunajā mītnes zemē, nevis atgriezties etniskajā dzimtenē?

“Es domāju, ka mēs varam palīdzēt rast atbildes uz šiem jautājumiem, daloties diasporas pieredzē ar viņu izcelsmes kultūru. Mēs viņiem varam parādīt, kādu apbrīnojamu dzīvi šie cilvēki izveidoja šeit Amerikā un cik lielā mērā viņi tika ieausti Amerikas sociālajās, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās,” skaidro centra direktore.

IHRC arhīvos atrodamie materiāli apliecina, cik aktīva tomēr, par spīti savai veiksmīgajai integrācijai ASV sabiedrībā, bijusi latviešu trimdas sabiedrība un cik daudz laika, enerģijas un līdzekļu tā ieguldījusi latviskās kultūras saglabāšanā, kā arī cik daudz pūļu tā pielikusi Latvijas neatkarības atjaunošanas labā.

IHRC darbība lielā mērā balstās uz partnerattiecību izveidi gan ar etniskām kopienām, kas ir galvenie centrā uzglabāto materiālu donori, gan dažādiem pētniecības institūtiem, kā arī imigrantu izcelsmes zemju institūcijām.

“Kad mēs meklējam partnerus etnisko kopienu vidū, mēs meklējam cilvēkus un organizācijas, kas apzinās savu nozīmi un pieprasa, lai tām tiktu piešķirta nozīmība. Tev ir jāspēj pateikt, ka es vēlos vietu pie galda un tev ir jābūt drosmei apsēsties pie šī galda,” saka Holija.

Par īpaši nozīmīgu IHRC direktore uzskata sadarbību ar Baltijas Mantojuma tīklu (Baltic Heritage Network, jeb Balthernet), kas apvieno Baltijas valstu arhīvus, bibliotēkas, muzejus, kā arī kultūras, pētniecības un diplomātiskās iestādes. Tajā pat laikā IHRC cenšas izveidot un nostabilizēt attiecības ar atsevišķu valstu pētniecības, kultūras un izglītības iestādēm. Meklējot partnerus institūciju vidū, pēc IHRC direktores domām ir skaidri jāapzinās sadarbības institūcijas vēlmes, vajadzības un iespējas.

Cer uz bibliotēkas celtniecības drīzu pabeigšanu

IHRC vadītājai šovasar notikusī tikšanās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītāju Andri Vilku un vairākiem citiem bibliotēkas pārstāvjiem apliecinājusi, cik ļoti nacionālā bibliotēka ir ieinteresēta sadarboties ar citām institūcijām vēsturisko materiālu saglabāšanā.

“Bibliotēkas darbinieki dara ārkārtīgi iespaidīgu darbu, ņemot vērā sarežģītos ekonomiskos apstākļus, ar ko tie saskaras,” atzinīgus vārdus LNB darbiniekiem velta IHRC direktore.

Kā pirmo konkrētās sadarbības iespēju ar Latvijas Nacionālo bibliotēku Holija min dalīšanos ar iespieddarbiem un informācijas apmaiņu par abu institūciju kolekcijās atrodamajiem materiāliem. Šovasar ar vairāku Mineapolē dzīvojošo brīvprātīgo latviešu palīdzību IHRC no savas kolekcijas atlasīja vairākus simtus trimdā izdotu latviešu iespieddarbu dublikātus, kurus tā būtu gatava nodot LNB rīcībā tikko kā bibliotēka šādu dāvinājumu būs gatava pieņemt. Tas savukārt ciešā mērā saistās ar piemērotas infrastruktūras izveidi šādu iespieddarbu uzglabāšanai.

Holija apzinās, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka šobrīd darbojas ar ierobežotiem resursiem un ka vēl joprojām tiek gaidīta jaunās bibliotēkas ēkas celtniecības pabeigšana.

“Mēs ceram, ka bibliotēkas projekts virzīsies uz priekšu. Bet jo īpaši nozīmīgs mums ir personāla nokomplektēšanas jautājums, jo mēs vēlamies būt droši, ka bibliotēkā būtu pietiekami liels un apmācīts personāls, lai cilvēki varētu piekļūt šiem brīnišķīgajiem materiāliem. Latviešiem ir tiesības piekļūt savai identitātei visā tās pilnībā,” norāda Holija.

Raugoties nākotnē, Holija cer, ka IHRC izdosies izveidot personāla apmaiņu ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, kas veicinātu izpratni un zināšanas par abu institūciju kolekcijās atrodamajiem materiāliem. Tāpat IHRC direktore saka, ka viņa cer uz ciešu sadarbību ar LNB tās kolekcijā atrodamo materiālu digitalizācijas procesā. Holija arī cer, ka centram izdosies izveidot veiksmīgu sadarbību arī ar Latvijas Valsts arhīvu.

“Amerikāņu arhivāri, jo īpaši IHRC, raugās uz Amerikas latviešu literāro darbību kā uz milzīgu pienesumu mūsu imigrācijas kultūrai. Un mēs pēc savām labākajām interesēm vēlētos, lai tas tiktu atzīts arī Latvijā. Mēs to saredzam kā nacionālu resursu,” uzsver Holija.

Materiālus izmanto gan latvieši, gan amerikāņi

Šobrīd IHRC atrodamos materiālus ļoti aktīvi izmanto gan pētnieki, gan radu rakstu izzinātāji no ASV, Baltijas un citām pasaules valstīm. Tāpat IHRC pieejamos materiālus izmanto Minesotas universitātes studenti mācību priekšmetos, kuros tiek Amerikas imigrācijas vēsture un dažādu etnisko grupu imigrācijas un akulturācijas pieredze.

Holija uzsver, ka Imigrācijas vēstures pētniecības centrs ir vieta, kur pastāv iespēja pētīt dažādās imigrācijas plūsmas šķautnes un kompleksās identitātes vienuviet. Šeit atrodamas liecības gan par dažādu etnisko grupu kultūras dzīvi, politiskajām aktivitātēm, sociālas dabas problēmām, kā arī par tīri administratīviem un sadzīviskiem jautājumiem.

“Mēs uzglabājam materiālus, kas ir saturā visbagātākie un no kuriem var iegūt visdažādākā veida stāstus,” skaidro Holija.

Lai veicinātu dažādu arhīvu materiālu izmantošanu, IHRC konkursa kārtībā piedāvā iegūt finansiālu pabalstu nokļūšanai Minesotā. Tāpat IHRC arī administrē Amerikas latviešu apvienības piešķirto stipendiju maģistrantūras un doktorantūras studentiem, kas ļauj kvalificētiem kandidātiem strādāt ar IHRC atrodamajiem latviešu materiāliem un vienlaikus iegūt grādu Minesotas universitātē.

(Papildināts 2010. gada 20. septembrī ar pāris rindkopu.)