Prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar ALJA un 2×2 nometnes rīkotājiem un dalībniekiem turpinājās divreiz ilgāk nekā iepriekš plānots un noslēdzās ar prezidenta aicinājumu sarunas dalībniekiem: “Kad esiet Rīgā, piezvaniet!” (Foto: Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja)
Atbildot uz pagājušā gada nogalē 2×2 nometnes dalībnieku sagatavoto un Latvijas augstākajām amatpersonām nosūtīto vēstuli ar aicinājumu aktualizēt diskusijas par dubultpilsonības ieviešanu Latvijā, 1. aprīlī Latvijas prezidents Valdis Zatlers savas ASV darba vīzītes laikā Vašingtonā tikās ar Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) un 2×2 nometnes rīkotājiem un dalībniekiem.
Viens no centrālajiem jautājumiem, kas tika apspriests sarunā starp Latvijas prezidentu, Latvijas vēstnieku ASV Andreju Pildegoviču un 15 Amerikas latviešu jaunatnes pārstāvjiem, bija par dubultpilsonības ieviešanu Latvijā, ko esošā Pilsonības likuma grozījumu ierosinājuma veidā ir izteicis arī Zatlers.
Draudzīgā sarunā ar jauniešiem prezidents paskaidroja, ka šobrīd ir jāatrod veids, kā sanākt visiem kopā un veidot modernu Latviju, kas ņemtu vērā mūsdienu realitāti, ka daudzi latvieši šobrīd dzīvo ārpus Latvijas un tur ir laiduši pasaulē arī savas atvases. Prezidents ieteica katru latviešu izcelsmes jaunieti Amerikā, kam nozīmīgs dubultpilsonības jautājums, rakstīt Latvijas augstākajām amatpersonām un Saeimas deputātiem adresētas vēstules ar mudinājumu pieņemt grozījumus Pilsonības likumā.
Zatlers ļoti atzinīgi novērtēja 2×2 nometnes dalībnieku izklāstītās idejas par viņu sadarbības iecerēm ar Latviju, kā arī pauda aizkustinājumu par dzejnieces Māras Zālītes sarakstītās un Lolitas Ritmanes sakomponētās dziesmas “Manā sirdī” video ieraksta pirmizrādi.
Par lielākajiem ieguvumiem no tikšanās ar Latvijas prezidentu 2×2 nometnes rīkotājs Aivars Osvalds paskaidroja, ka no vienas puses būtiski ir tas, ka prezidents “ieklausījās, ko mūsu jaunā paaudze šeit domā, saka, un plāno.”
Tas esot īpaši būtiski, jo nereti priešstats par latviešiem Amerikā esot tāds, “ka te palikusi tikai vecākā paaudze, kas apmeklē latviešu sarīkojumus un brauc pie radiem Latvijā.“
No otras puses, Osvalds teica, jauniešu tikšanās ar prezidentu noteikti ietekmēšot viņu tālāko darbību Amerikā un sadarbību ar jaunatni Latvijā.
“Ir svarīgi, ko jaunieši domā un dara, un lai viņiem ir kaut kāda saikne ar Latviju,” teica Osvalds, piebilstot, ka viņam pašam ir svarīgi, lai jaunieši “tur Latviju savās sirdīs.”
Tieši stiprāku saišu izveidošana starp Amerikā dzimušajiem latviešu izcelsmes jauniešiem ar viņu senču zemi Latviju bija viens no 2×2 nometnes “Latvija + 20” darba grupas mērķiem, kurā ne tikai tapa Latvijas prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai adresētais aicinājums par dubultpilsonības jautājuma aktualizēšanu, bet arī virkne citu ideju, kā Amerikas latviešu jaunatnei stiprināt saites ar Latviju.
Kā vienu no iniciativām sarunā ar prezidentu ALJA priekšsēdis Markus Apelis prezentēja 2×2 nometnes dalībnieku ideju par informatīva interneta portāla izveidi par uzturēšanās iespējām Latvijā. Pensilvānijā dzīvojošā Kaira Čečere stāstīja par ieceri izveidot portālu sadarbības veicināšanai starp pētniekiem Latvijā un pasaulē. Indra Ekmane no Arizonas iepazīstināja Latvijas prezidentu ar “Latvija+20” dalībnieku ieceri ar ārzemju latviešu izsniegtu mikrokredītu palīdzību atbalstīt mazos uzņēmējus Latvijā. Savukārt Guna Začeste iepazīstināja prezidentu ar 2×2 dalībnieku jau iesākto iniciatīvu ar sociālo portālu Facebook un Twitter palīdzību veicināt pareizas latviešu valodas apguvi starp latviešiem Latvijā un ārpus tās.
Viens no prezidentam nosūtītās vēstules līdzautoriem bija “Latvija +20” programmas vadītājs Mārtiņš Andersons.
“Ja kaut vai viens vai divi jaunieši no tiem, kas bija klāt, centīsies kaut ko darīt Latvijas labā, es būšu gandarīts,” Andersons teica. “Manuprāt, tas būtu lielākais ieguvumus.”
Andersons piebilda, ka tikties ar prezidentu un paspiest viņam roku ir viena lieta, bet iesaistīties tik atklātā un draudzīgā sarunā, kā tas sanācis tiekoties ar Zatleru, ir pavisam kas cits.
“Es nesagaidu, ka prezidents mums tagad kaut ko konkrēti palīdzēs, jo mēs neesam politiķi. Bet ir svarīgi parādīt jauniešiem, ka viņi ir svarīgi un vērtīgi. Katrs latvietis ir dārgakmenis, mums tos jāsargā un jāsaglabā,” Andersons teica.
Uz jautājumu, kāpēc viņam pašam ir tik svarīgi papildus ASV pilsonībai iegūt arī Latvijas pilsonību, ASV dzimušais un banku nozarē strādājošais Andersons atbildeja” “Daļēji tas ir praktiskas dabas jautājums. Es divas reizes mēģināju atrast darbu Latvijā. To būtu man vieglāk izdarīt, ja man būtu Latvijas pilsonība.”
Bet Latvijas pilsonība Andersonam neesot tikai praktiska lieta, bet arī kaut kas ļoti emocionāls.
“Man latvietība ir degoša sirdī un Latvijas pilsonība to palīdzētu apliecināt,” viņš teica.
Kā liecina 2×2 rīkotāju veiktā aptauja, uz kuru atsaucās 111 Amerikas latviešu vecumā līdz 40 gadiem, Latvijas pilsonības trūkumu par būtisku šķērsli, kas ietekmējis viņu iespējas studēt vai meklēt darbu Latvijā, uzskata 37,4 % Amerikas latviešu jauniešu. Ja tāda iespēja rastos iegūt Latvijas pilsonību, to labprāt izmantotu 58,6% aptaujāto.
No visiem respondentiem 73% plāno nākotnē mācīties vai strādāt Latvijā, savukārt vēl 14,4% respondetu šādu iespēju izteica varbūtības formā. Viena ceturtdaļa aptaujas dalībnieku (visbiežāk izvēlētais atbildes variants) atzīmēja, ka viņi Latvijā plāno pavadīt vienu gadu. Divus līdz trīs gadus Latvijā gatavi pavadīt 17% respondentu. Savukārt uz dzīvi Latvijā pārcelties vēlētos 8,1% Amerikas latviešu jauniešu, liecina aptauja.
Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.
