Brunis Rubess, a Latvian-Canadian businessman and community activist who became an advisor to the Bank of Latvia, died Dec. 23 in Rīga. He was 83. 

Rubess was born Dec. 21, 1926, in Rīga, according to the online encyclopedia Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšna. His parents were Nikolajs and Milda Rubess.

He attended elementary school (Rīgas pilsētas Kr. Barona 2. pamatskola) and high school (Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija) before World War II broke out. While serving in the Januma Regiment of the Latvian Legion, Rubess was captured by the British and ended up in the prisoner-of-war camp in Zedelgheim, Belgium. In the camp Rubess was the editor of the newspaper Laika Griežos and the humor magazine Atskabarga. He completed his secondary education in Latvian high schools in German refugee camps in Oldenburg, Augustdorf and Muenster. From 1948-1953 Rubess was active in the refugee camp in Augustdorf, lending a hand with education, editorial work, in the scouting movement, and as a member of the Latvian National Council (Latviešu Nacionālā padome).

After immigrating to Canada in 1953, Rubess worked in the insurance industry before he started his business career at Mercedes-Benz of Canada. From 1962-1964, he worked at Volkswagen Canada in sales and marketing. Rubess then took a position with the Boston-based management consulting firm Harbridge House, which took him to the United States, Germany and back to Canada.

In 1972, Rubess returned to Volkswagen Canada as president. From 1988-1991, Rubess was senior director for Volkswagen in Munich, Germany.

After Latvia regained independence, Rubess from 1992-1998 served as a member of the Board of Governors for the Bank of Latvia, the country’s central bank. From 1999 on, he continued as a consultant to the bank.

Rubess married Biruta Broks in 1953 and the couple had three children, Baiba, Baņuta and Balvis. Biruta died in 2002. In recent years, Rubess’ partner has been Aija Ebdene.

Rubess was an active member of the Latvian community in Toronto. In 1959 he helped organize the first Youth Festival, followed by the 2×2 Latvian cultural immersion seminars, which were initiated by a group of active Toronto Latvians under Rubess’ leadership. Rubess also was involved with the Latvian Foundation and with the Latvian Canadian Cultural Centre in Toronto.

Rubess’ autobiography, Brīnumainā kārtā…, co-authored with writer Nora Ikstena, was published in 1999.

Rubess was also a philanthropist. Through the Vitols Foundation, he has supported Latvian students with the Biruta Rubess scholarship.

Rubess received the Order of Three Stars (Triju zvaigžņu ordenis), Latvia’s highest civilian honor, in 1997.

The funeral is scheduled at noon Jan. 16 in Rīgas Meža kapi, Aizsaules ielā 2, Rīga. In place of flowers or wreaths, memorials may be directed to the “Brunis Rubess piemiņas stipendija” administered by the Vītols Fund in Latvia.

(Updated Jan. 2, 2010, with funeral and memorial information.)

A sizable collection of vinyl records donated by the Latvian Canadian Cultural Centre in Toronto—a total of around 200 LPs—went on display Dec. 16 in the Latvian National Library in Rīga.

The exhibit, “Trimdas ritmā,” is a Christmas present from the library to its readers, according to Zane Grosa, head of the audiovisual section of the library’s Music and Audiovisual Department.

“We only had a few records in the library from the émigré collections to date, so we are very thankful to have received this donation as it shows the diverse cultural life of the émigré Latvians,” Grosa said.

The collection contains music of different genres from the 1960s and 1970s. All the LPs were produced outside Latvia during the exile years. Among them are recordings by Ilmārs Dzenis, Trīs no Pārdaugavas and Čikāgas piecīši, as well as LPs with Latvian soldiers’ songs, theatrical productions, and choir and song festival performances.

The collection can be viewed in the exhibition hall of the Latvian National Library, Barona iela 14, Rīga, daily from 11 a.m. to 5 p.m. until Jan. 30.

Dizaina grupa “SIA Zafte” ir 2008. gada nogalē Rīgā nodibināts uzņēmums, kas izteicis sev trīs pamata darbības virzienus – dizaina priekšmetu un modes kolekciju veidošana, Latvijas autoru dizaina preču tirdzniecība un citi pakalpojumi ar dizainu saistītās jomās. Firmas “galvenās vārītājas” ir Ināra Gauja un Ingrīda Zābere, abām šis ir jauns pavērsiens dzīvē.

“Baltā nakts” mūsdienu kultūras festivālā, kas notika Rīgā naktī no 12. uz 13. septembri, “Zafte” guva plašu ievērību, foruma ietvaros rīkojot savu jauno tērpu kolekciju modes skati ar nosaukumu “Boutique Fashion Recycled jeb turies pie Raiņa!”. Kolekcijām bija unikāli pārtikas produktu nosaukumi – sāls, cukurs, milti, ingvers, piens. Pamatideja – apģērbu radīšana, pārstrādājot lietotus apģērbus, lai tiem būtu svaigs pielietojums.

Par savu uzņēmumu, kā arī par dizaina grupas projektu “RECYCLED.LV”, Gauja un Zābere pastāstija e-pasta intervijā ar Latvians Online.

Latvians Online: Pastāstiet mazliet par sevi, savu izglītību, darbu līdz šim un kā radās ideja veidot šo modes kolekciju?

Ināra Gauja: Esmu profesionāla scenogrāfe ar Latvijas Mākslas akadēmijas izglītību. Ar pārtraukumiem darbojos teātros kopš astoņdesmito gadu beigām – Nacionālajā teātrī sadarbībā ar režisoru O.Kroderu, Valmieras teātrī sadarbībā ar režisoru F.Deiču, neatkarīgajā teātrī “Kabata”, Jaunatnes teātrī, Krievu Drāmas teātrī, Liepājā, Daugavpilī. No teātra pasūtījumiem brīvajā laikā esmu darbojusies kā interjera dizainere, dizaina žurnāliste un stiliste. Veidot Recycled modes kolekciju mani pamudināja skolas biedrene Ingrīda Zābere (kopā mācījāmies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā astoņdesmito gadu sākumā) – man pašai bija ideja veidot recycled dizaina priekšmetu kolekciju, jo radošais process, kā viena lieta pārtop par citu, mainot savu vizuālo tēlu, mani vienmēr ir saistījis.

Ingrīda Zābere: Esmu beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļu. Jau aptuveni 20 gadus strādāju grafiskā dizaina jomā. Manas darbavietas bijušas reklāmas aģentūras, žurnālu un grāmatu izdevniecības. Tā kā maketēšana pārsvarā ir ilgstošas stundas pie datora, bīdot pa ekrānu tekstu klučus un bildes, laiku pa laikam paliek sagribas darīt kaut ko sievišķīgāku un radošāku. Nejaušā sarunā ar Ināru atklājās, ka abas esam gatavas uzsākt kaut ko jaunu. 

Latvians Online: Izstādes atklāšana notika “Baltā nakts” ietvaros. Jūsu darbi arī izstādīti vairākās citās vietās Latvijā. Kā esat iecerējuši tālāk virzit šo projektu – atvert veikalu, tirgot preces internetā?

Zābere: Nedēļās garumā izbaudījām prieku “pašām savs veikals” un būtu jauki to turpināt, lai mūsu izstrādājumiem rastos iespēja nodzīvot savu otro dzīvi, ko esam tiem devušas, nevis tikai karāties uz pakaramā. Jāatzīst, man pašai pats kleitu tapšanas process ir interesantāks par tā pārdošanas darbu, tomēr nevaru noliegt, ka ir patīkami, ja manis radītās lietas kādam patīk.

Gauja: Mēs būtu priecīgas atvērt savu dizaina veikalu, taču mums tam būtu vajadzīgs kāds investors. Vispirms pārbaudīsim savu kolekciju komerciālo veiksmi jau esošajos latviešu modes veikalos Rīgā. Paralēli arī turpmāk piedalīsimies dažādos dizaina konkursos un mākslas projektos, skatīsimies arī pāri robežai. Un darbs pie jaunu kolekciju radīšanas arī prasa daudz laika un enerģijas.

Latvians Online: Vai modes dizains ir ilgi bijis jums sirds lieta?

Gauja: Nekad neesmu domājusi būt par modes dizaineri. Esmu māksliniece, kam ir interesanti izpausties dažādās nozarēs, tai skaitā veidot un piedāvāt citiem savu īpatnēju skatījumu uz apģērbu.

Zābere: Kad biju maza, man bija jāstāv mammai blakus nebeidzami garās veikalu rindās, un atceros, kā ar interesi vēroju sieviešu kurpes un pētīju to dažādos fasonus. Vēlāk akadēmijā ģērbos vecmāmiņas jaunības laiku kleitās un sāku kolekcionēt seno laiku apģērbus. Doma par darbošanos modes virzienā vienmēr bija likusies kā neaizsniedzams augstais kalns, bet tam nedaudz pietuvojos, strādājot žurnālā Cosmopolitan. Mani ļoti aizrāva modes un stila fotosesiju veidošana, un redzu kā tas šobrīd ietekmē recycled bilžu rokrakstu.

Latvians Online: Kādas izjūtas bijušas, strādajot pie šīs kolekcijas – to veidojot, virzot ideju uz priekšu?

Gauja: Darbu pie apģērbu kolekcijas uztveru tikpat racionāli, kā citus savus mākslinieka darbus publikai – tas ir radošs, profesionāls izaicinājums pašai sev, kura rezultātam būtu jārosina īpašas, pozitīvas izjūtas citos. Ceru, ka tas man izdodas.

Zābere: Prieks, ka recycled ideja apvieno gan modi, gan manu milestibu uz vintage. Neuzņemoties pienākumu cieši sekot modes tendencēm, varu dauzīties un jokot uz nebēdu. Recycled lietas ir modernas ar savu ekoloģisko ideju.

Latvians Online: Vai sis ir pirmais privātais uzņēmums, ko dibinat? Kāda pieredze gūta, ejot cauri firmas dibināšanas procesam?

Zābere: Pirms 15 gadiem tiku rakstījusi biznesa plānu izmeklēti krāšņu second-hand jeb vintage lietu veikalam, bija pat iespēja dabūt kredītu, bet pēdējā brīdī pārdomāju. Pirms tam ir bijusi arī sava izdevniecība, tāpēc ir pieredze darboties privātā uzņēmumā. 

Gauja: Šis ir mans pirmais privātais uzņēmums. Firmas dibināšanas process ir diezgan vienkārša formalitāšu ķēde. Tālākais – attīstība, izaugsme – ir pašu rokās. Mūsu starta laiks sakrita ar ekonomiskās krīzes izsludināšanu, un mums atteica cerēto un jau apsolīto projekta atbalsta finansējumu – tas radīja grūtības un palēnināja iecerēto uzrāviena tempu – ar visu bija jātiek galā pašām.

Latvians Online: Vai šī projekta katalizators ir bijusi ekonomiskā krīze, jeb vai iecere būtu realizēta arī bez krīzes?

Gauja: Projekta iecere radās pirms krīzes. Bez krīzes tā būtu realizēta raitāk, bet krīzes kontekstā mūsu projektam ir citāda publicitāte. Neviens nezina – kā būtu, ja būtu…

Latvians Online: Ko varat ieteikt citiem, kam ir vēl nerealizētas idejas?

Gauja: Ja ideja ne tikai pašam, bet vēl kādam šķiet realizēšanas vērta – vajag visu apsvērt un drusku paskaitļot, un – uz priekšu!

Zābere: Uzdot sev jautājumu “Ko es vēlos?”. Es draudzenei pagājšvasar neviltoti naivi reiz izteicu: Gribu šūt. Nākamajā dienā viņa zvana un jautā, vai man esot vajadzīgs manekens un šujmašīna, esot nolikti pie vinas mājas miskastēm. Ja zin, ko vēlas, noteikti radīsies ideja, kā to iegūt. Kurš meklē, tas atrod jeb klauvē un tev tiks atvērts.