Kas tas ir par fenomēnu ar mums, latviešiem, ka mums savas tautības un “latviskuma” apliecinājums visefektīvāk izpaužas masu pasākumos? Teiciens, ka “kopībā ir spēks” tiešām ir pierādīts fakts, īpaši saistībā ar skaitliski mazākām tautību grupām. Austrālietim vai amerikānim ir skaidrs, kas viņš ir un par to viņš lepojas jebkurā vietā un laikā. Masu pasākumi, kā piem. futbola spēles, beisbola spēles, vai neatkarības dienas pasākumi ir aizkustinoši un saliedējoši, bet bez tiem pats austrālis vai amerikānis var justies tīri ērti savā ādā, sakot “I’m proud to be an Aussie” vai ko tamlīdzīgu, ne vienmēr alkstot pēc šo masu pasākumu pūļa aizkustinājuma.
Latviešiem ir svarīgi savu piederību latviešu tautai svinēt un ar aizkustinājumu “piedzīvot” masu pasākumos. Mums šis enerģijas lādiņš ir svarīgs, vai tas notiktu pašā Latvijā, Dziesmu svētku pasākumā Mežaparka estrādē, vai kur citur – Milvokos, Hamiltonā, Adelaidē, Sidneja, vai Briselē. Kamēr Latvija bija okupēta, trimdā šis saliedētības moments bija īpaši svarīgs – savu latvisko piederību, savu etnisko mantojumu kopīgi piedzīvot un izdzīvot ikgadus, īpaši atlicinātā laikā un vietā. Tagad mums, latviešiem, šis kopīgais pārdzīvojums ir tikpat svarīgs, arī ja Latvija ir neatkarīga – mums regulāri vajag pašiem sev atgādināt, ka esam lepni par savu tautību, un visu, kas ar to saistīts.
Tāpēc 55. Kultūras dienas Sidnejā ir tikpat svarīgas latviešiem, cik tās bija pirms 50 gadiem Austrālijā, ASV un Kanādā un Rietumeiropā kā arī 2013. gadā Rīgā, Latvijā. Jo tās mums pašiem atklāj no jauna, ka mēs esam dzīva, iedvesmota tauta. Ka mēs spējam paši smelties no mūsu pašu garamantām un tās pārveidot, ļaut tām mūs iedvesmot un radīt – vai tas būtu jauns tautas dziesmu aranžējums, vai skaņdarbs, kas iedvesmots no mūsu piedzīvojumiem Latvijas apciemojumā vai moderna tautas deju horeogrāfija, vai mūsu tautas iemīļotais pīrāgs īsfilmas veidolā. Mēs spējam sev pierādīt, ka mākam iet laikiem līdzi, mākam pielāgoties mūsdienām, turpinot tradīcijas, bet tās ietērpjot mūsdienīgos tērpos. Mums ir vēlme šo visu turpināt, jo mēs vēl arvien gribam un varam no šī kopīgā pārdzīvojuma just piederību kaut kam lielākam un tai pašā laikā vērtīgam. Vērtīgam un augstu vērtējamam. Augstu vērtējamam, jo tas ir mūsu pašu latviskās dvēseles spogulis.
Pievienoju dažu mūsu Kultūras dienu dalībnieku un skatītāju viedokļus par nupat, 55. Kultūras dienās Sidnejā, piedzīvoto, atbildot uz sekojošiem jautājumiem:
1. Kas vislabāk patika, kas visilgāk paliks atmiņā?
Īsfilmu konkurss. Patikās jo tas bija kautkas neparasts un parādija daudz jaunradušās idejas. (Pēteris Strazds)
Man patika visi sarīkojumi, kurus es apmekēju KD. Varēja just, ka darbinieki bija ļoti rūpīgi piestrādājuši pie katra sarīkojuma. Liels lepnums ir par atklāšanas koncertā dzirdētiem vietējiem komponistiem un māksliniekiem. (Elīna Rikarde)
Manā atmiņā paliks vairākas lietas, katra sava iemesla dēļ. Tomēr, ja ir jāizvēlas tikai viena lieta, tad tas būtu kopkoru koncerts, jo es pati tur piedalījos.
Kopkoris – kuplo dziedātāju skaita (no vairākām Austrālijas pavalstīm, kā arī no Īrijas un Latvijas). Bija īsti latviešu svētki, loti vienojoša sajūta. DIRIĢENTI!!!!
Tautas dejas – šis ir sarīkojums, kur nav nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, tāpēc var sastapt/redzēt pavisam citu publikas daļu, kam tomēr, acīmredzot ir tuva latviešu kultūra.
Īsfilmu konkurss “Pīrāgs” – ļoti interesanta un saistoša ideja. Vārds un nozīme pīrāgam sniedzas pāri daudzām robežām, valodām un kulinārām mākslām.
Sadziedāšanās vakars – Jaunatne, kas tik vareni dziedāja līdzi! (Kristīne Saulīte)
What we both liked about KD’s most of all was the Sadziedāšanās evening. The evening was really good fun. We sang, swayed with linked arms and smiled and laughed a lot. The host was fantastic. He had the focus of the crowd and motivated everyone to sing along to all songs. Particularly we liked the song about “my hat has 3 corners” – brilliantly hosted so we could all follow easily and we laughed a lot. We also liked when Ints was in the middle of the room instructing us to make many unusual sounds. The crowd also danced during some songs making it even more fun. The food was very nice and tasty and plentiful. All around a wonderful evening.
We also love performing in the tautas dejas concert. The rehearsals leading up to the concert were very well organized and stress free, thanks to the organizers. The concert went well and we were pleased with how we danced as a group (Piektais Ritenis).
The Wizard of Oz play was awesome. The costumes and the sets were all amazing, very colorful and effective. Overall the play was run professionally and everyone knew what they were doing. The set and scene changes were smooth. What was most pleasing was that many children were involved and they were very well rehearsed. Well done to the Sydney Latvian Theatre group.
The kids basketball was also a highlight. Melbourne v. Sydney. It was very exciting and a close game. The kids had a great time and the parents enjoyed it too. (Sally and Eric Cīrulis)
2. Kā šīs Kultūras dienas atšķīrās no citām?
Ar jaunradēm – Īsfilmu konkursu un ar savādāku teātri. (Pēteris Strazds)
Ar jaunu (gados) darbinieku piedalīšanos. Liels dabs kopkora skanējuma uzlabošanai. Piesaistot divus korus un profesionālus vietējos un Latvijas māksliniekus. Jaunievedums – Filmu vakars. (Elīna Rikarde)
Katrām Kultūras dienām ir kaut kas ļoti līdzīgs, bet ir arī savas atšķirības. Manuprāt lielākā maiņa (pozitīva ziņa) sākās jau Melburnā un tad pēc tam Adelaidē. Aktīvi iesaistot musu jaunatni, izvēloties citāda veida teātra izrādes, pieaicinot vairāk mūziķus un diriģentus no Latvijas. Sidnejas Kultūras dienas bija pirmās, kur mums bija daudz jaunu diriģentu, kas varēja izmēģināt savas jauniegūtās prasmes. (Kristīne Saulīte)
One difference to other KD’s we have been to was that we had a day off in between the rehearsals for dancing and singing. This was really good as it gave us time to rest in between. It also meant that for those that participate in both, they were able to attend all rehearsals. We thought this arrangement worked really well.
Secondly, as previously mentioned, there were many children involved in the theatre. This brought more families along to watch the theatre and if continued in future KD’s, it will involve a wider range of ages particularly the next generation. (Sally and Eric Cīrulis)
3. Kāpēc mums Kultūras Dienas tik ilgi saglabājušās te – tālajā Austrālijā?
Tāpēc, ka mēs tās uzskatām par vajadzīgām mūsu latviskās identitātes uzturēšanai. KD dod iespēju satikties lielā latviskā pulkā. Austrālijā mēs esam ģeogrāfiski tik izkaisīti, ka šāda veida tikšanās samazina tos attālumus. Nevar panākt to pašu lietojot Skype vai citas datora veida tikšanās. (Pēteris Strazds)
Jo ar to mēs jūtamies savādāki-īpašaki starp austrāļiem un mēs darām mums pieņemamas un tuvas lietas. Pēc KD jutos pabarojusi savu dvēseli un sajutusi spēku veikt ikdienišķās gaitas. (Elīna Rikarde)
Manuprāt iemesli varētu but sekojošie: Austrālija no Latvijas atrodas bezgala tālu, kas mums liedz biežākus personīgos apmeklējumus (kā to dara Eiropas, ASV, Kanādas utt. tautieši). Tas mums uzliek lielāku atbildību uzturēt latvietību pašu spēkiem.
Uzplaukums un interese par latvietību stipri paaugstinājās 90. gadu sākumā, kad Latvija atkal atguva brīvību. Ap 2000. gadu tā mazliet saplaka (mūsu saikne un saistības bija mainījušās).
Tomēr ar prieku jāsaka, ka pēdējie daži gadi ir atkal atsākuši “jaunu atdzimšanas vilni”, manuprāt tas ir galvenokārt saistīts ar maiņām vietējā latviešu sabiedrībā. Daudzās organizācijās ir notikusi paaudžu maiņa – jaunāki spēki, plašāka domāšana un vēlme iesaistīt visus interesentus. Atklāšanas ķoncerts, tautas dejas, kopkoru koncerts, teātris utt. bija jaunāku spēku rokās. Tanī pat laikā ir svarīgi uzsvērt, ka tika pārstāvētas visas paaudzes, šoreiz gan labākā līdzsvarā. (Kristīne Saulīte)
KD’s has lasted so many years in Australia due to Latvians who are passionate about their culture and who want to keep their culture going in Australia and pass the teachings onto the next generation. Also, KD’s has evolved over time to keep up with the changes in modern society. (Sally and Eric Cīrulis)
Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.