Latvijas izglītības ministre un diasporas skolotāji pārrunā sadarbību un aktualitātes

2015. gada 8. martā Ņujorkā Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO tikās ar ASV latviešu diasporas skolu vadītājiem un skolotājiem. Ministre, kas ieradusies Ņujorkā, lai piedalītos ANO Sieviešu statusa komisijas sanāksmē, atrada laiku uzklausīt aktīvo latviešu diasporas darbinieku viedokli.

Konstruktīvās tikšanās laikā tika pārrunātas šā brīža aktualitātes un problēmas, kas saistītas ar latviešu skolu darbību un latviskuma uzturēšanu ārpus valsts. Diasporas skolotāji izteica pateicību un atzinību par līdzšinējo Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu padarīto darbu. Klātesošie uzsvēra, ka nepieciešams turpināt veiksmīgo sadarbību, veidojot, pielāgojot un papildinot diasporai domāto mācību līdzekļu klāstu. Tika uzsvērts, ka pēdējā laikā kļuvusi ļoti pieprasīta tālmācības kursa izveide, kuru varētu izmantot latviešu bērni un citi interesenti visā pasaulē, kuriem nav iespējas apmeklēt diasporas latviešu skolas klātienē. Mārīte Seile atzina, ka apzinās prasību svarīgumu un turpinās sadarboties piemērotu mācību līdzekļu izveidē.

Uz tikšanos bija ieradušies ALA priekšsēde Anita Bataraga, ALA izglītības nozares vadītāja Andra Zommere, Gaŗezera vasaras vidusskolas direktore Sandra Sīpola, Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Bronksas (Jonkeru) latviešu skolas pārzine Laura Zamura, un vairāki Ņujorkas un Ņūdžersijas skolu skolotāji.

 

ALA Izglītības nozares 2014-15 gada projekts – valodas līmeņu pārbaudījumi

Gadu gājumā ALA Izglītības nozare ir kalpojusi ASV latviešu skolām, veidojot mācību materiālus, gatavojot un aprakstot mācību mērķus un rīkojot skolotāju konferences. Līdz šim skolas gadu beigās 7. un 8. klases skolēni ir rakstījuši ALA pārbaudījumus, kuros ticis noteikts, vai skolēni sekmīgi sasnieguši nospraustos mācību mērķus. Pa šiem gadiem notikušas arī plašas pārrunas par to, ka skolēnu valodas līmenis ir mainījies un ka tagad skolu programmai būtu jāatbilst dažādiem valodas līmeņiem. 2012. gada pavasarī ALA skolotāju konferencē izskanēja lūgums Izglītības nozarei veidot specifiskus valodas pārbaudījumus, kas noteiktu katra skolēna latviešu valodas prasmes līmeni. Prasības pamatojums: ar šādu informāciju skolas spētu efektīvāk veidot mācību grupas (ņemot vērā atšķirīgas skolēnu vajadzības), programmas un piemeklēt attiecīgus mācību materiālus.

Tika veikts izpētes darbs un apzināti jau esošie latviešu valodas pārbaudījumi. Par ASV latviešu skolu vajadzībām piemērotāko tika atzīts jau vairākus gadus pastāvošais Eiropas valodas portfelis (EVP). EVP ir standartizēta valodas apguves līmeņa vērtēšanas sistēma Eiropas Savienības valstīs, kas nosaka personas dažādu valodu prasmi, iedalot to sešos līmeņos. Izmantojot EVP, Eiropā valdošajā daudzvalodu un atšķirīgo izglītības sistēmu vidē Eiropas universitātes var noteikt ārvalstu studētgribētāja valodas līmeni, iestājoties studiju programmā, vai Eiropas institūcijas un uzņēmēji var noteikt un adekvāti izvērtēt potenciālā darba ņēmēja valodas līmeni. Izmantojot šādus valodas pārbaudījumus ASV latviešu skolu kontekstā, skolotāji iegūst vajadzīgo informāciju skolēnu mācīšanai un izaugsmes vērtēšanai. Svarīgākais aspekts ir paša skolēna iespēja apzināties valodas prasmju līmeņus un turpināt sekot to izaugsmei un attīstībai, kopā ar skolotājiem un vecākiem nosakot valodas apguves mērķus.

Vairāk par EVP, tā izmantošanu un iespējām var uzzināt http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguves-limenis.

Lai labāk saprastu, kāpēc tiek veidoti latviešu valodas līmeņu pārbaudījumi, nedaudz jāatgriežas ASV latviešu skolu vēsturē. 2013. gada pavasarī diemžēl vairs tikai puse ASV skolu kārtoja ALA pārbaudījumus. Pēc skolotāju sniegtās informācijas, lielākais šķērslis pārbaudījumu kārtošanā bija skolēnu atšķirīgais vai nepietiekamais latviešu valodas līmenis. Tāpēc Izglītības nozare, uzklausot skolotāju vēlmi saprast, kā skolēniem vislabāk palīdzēt, nolēma veidot valodas prasmju pārbaudījumus. Tie noteikti neaizstāj līdz šim izmantotos ALA pārbaudījumus, bet ir palīglīdzeklis skolotājiem darbā, lai veidotu un noturētu vienmērīgāku valodas līmeni visiem skolēniem. Nākotnē ceram, ka, mērķtiecīgi strādājot, skolēni atkal sasniegtu tādu valodas prasmes līmeni, lai pēc iespējas vairāk bērnu varētu rakstīt ALA pārbaudījumus.

Skolotāju darbs latviešu skolās nav viegls. Visu cieņu tiem daudzajiem latviešiem, kas veltījuši laiku un pūles mūsu jaunajai paaudzei! Izglītības nozare apzinās, ka tai jādara viss iespējamais, lai sniegtu šiem skolotājiem atbalstu viņu svētīgajā darbā. Skolotājiem ir svarīgi zināt skolēnu valodas prasmes līmeņus un vērot skolēnu valodas izaugsmi. Novērtējot skolēna valodu pa atsevišķām prasmēm − lasītprasmi, runātprasmi, klausīšanās prasmi un rakstītprasmi, skolotājam ir skaidrs, kurā no tām skolēnam nepieciešams vairāk palīdzības, lai aizpildītu valodas robus un sekmētu pilnvērtīgu valodas attīstību. Izvērtējot pārbaudījumu rezultātus, skolotāji var attiecīgi pielāgot un individualizēt metodes un materiālus, lai dotu skolēnam maksimāli daudz iespēju uzlabot valodu. Skolēni kopā ar skolotājiem var nospraust konkrētus valodas attīstības mērķus un nākamajā skolas gadā vai citā noteiktā laika posmā censties tos sasniegt. Katrs nākamais skolotājs var izmantot iegūto informāciju turpmākai efektīvai darbībai, tādējādi nodrošinot skolēna mācīšanās procesa nepārtrauktību un vienmērīgu attīstību.

Mācoties latviešu valodu tikai sestdienas un svētdienas skolās, laika gaitā ir pierādījies, ka nepieciešama no Latvijas skolās izmantotās vai ASV skolās trimdas sākuma gados izveidotās atšķirīga metodika. Jāpiegriež vērība arī piemērotu materiālu izvēlei, kuri situācijas sarežģītības dēļ atšķirtos no līdz šim lietotajiem vai Latvijā izdotajiem līdzekļiem dzimtās valodas apguvei. Pieredze liecina, ka ASV latviešu skolās jāizmanto metodika un materiāli, kas drīzāk atbilst latviešu valodas kā otrās valodas vai mantotās valodas apguvei. Izmantojot otrās/mantotās valodas metodiku un pārbaudījumus, ir iespējams panākt tikpat labus vai pat labākus rezultātus valodas apguvē. Liela nozīme ir arī valodas un satura integrētajai apguvei, kas veicina straujāku valodas attīstību. Vēl jāuzsver vecāku lomas svarīgums bērna valodas pilnvērtīgā kopšanā. Latviešu skolās izmantotajai metodikai un materiāliem ir nenoliedzami liela nozīme, tomēr galvenā loma bērnu valodas apguves motivēšanā un ilgstošā nodrošināšanā ir ģimenei un vecākiem. Vecākiem noteikti jārod skolēniem iespējas izmantot un vingrināt visas valodas prasmes diendienā, lai pilnveidotu valodas izaugsmi. Skolām, savukārt, efektīvi mācot latviešu valodu, jāsekmē, jāatbalsta un jāmotivē vecāku vēlme ar bērniem sazināties latviski.

Sākoties 2014./2015. mācību gadam, ir sastādīti valodas līmeņu pārbaudījumi skolēniem no 5. līdz 12. klasei A1, A2 un B1 līmeņiem. Līdz pavasarim paredzēts sagatavot arī B2 līmeņa pārbaudījumus. Jaunāko klašu skolēniem būs iespēja veidot savus Valodas portfeļus, izmantojot Eiropas valodas portfeļa sešu līmeņu sistēmu četrās valodas prasmēs. Aizgājušā vasarā Gaŗezera vasaras vidusskolas un Kursas vasaras vidusskolas skolēni jau kārtoja vidusskolas līmeņa pārbaudījumus. Paldies GVV un Kursas vadībai un skolotājiem par sadarbību! Pieredze pārbaudījumu likšanā, vērtīgie dati un pieredze, kas iegūta par vasaras vidusskolēnu valodas prasmēm, − tas viss veicinās un palīdzēs Izglītības nozares turpmākajā darbībā.

2014. gada septembŗa mēnesī ASV latviešu skolu skolotāji tikās Filadelfijā un Sietlā. Konferences ilga veselu dienu, un tajās kopā piedalījās 36 skolotāji. Konferencēs tika pievērsta uzmanība divām tēmām: klasvadībai (Classroom Management) un EVP valodas līmeņiem, valodas līmeņu pārbaudījumiem un mācību palīglīdzekļiem. Izglītības nozare pateicas skolotājai un skolu konsultantei Anitai Erkmanei par viņas profesionālo sniegumu un atbalstu latviešu skolām, palīdzot veidot efektīvas klasvadības sistēmas mūsu skolās. Par Eiropas valodas portfeli, valodas līmeņiem, un efektīvu pārbaudījumu izmantošanu skolotājiem stāstīja PBLA Izglītības padomniece un valodas līmeņu pārbaudījumu autore Dace Mažeika.

Šī gada oktobrī skolas tiek aicinātas veikt valodas līmeņu pārbaudījumu 1. variantu. Izmantojot gada sākumā iegūtos datus, skolas un skolotāji var analizēt savu skolēnu valodas prasmes un valodas vajadzības. Analizējot rezultātus, skolotāji var piemeklēt atbilstošus materiālus, pielāgot mācību metodiku skolēnu vajadzībām un nospraust mērķus, kuŗus kopā ar bērniem īstenot skolas gada laikā. Skolas gada beigās, veicot pārbaudījumus otrreiz, skolotāji un skolēni varēs izvērtēt valodas prasmju uzlabošanos un individuālā snieguma izaugsmi. Skolotāji varēs atbalstīt vecākus, kas vēlas veicināt savu bērnu valodas apguvi, iesakot atbilstošas nodarbības un dodot ieteikumus papildu materiāliem izmantošanai ārpus skolas. Izglītības nozare paredz arī izmantot iegūtos datus par skolēnu latviešu valodas līmeņiem, sadarbojoties ar Latvijas iestādēm. Ja Izglītības nozares rīcībā ir konkrēta informācija par skolēnu valodas prasmēm, līmeņiem un vajadzībām, ir vieglāk formulēt prasības dažādu materiālu un iniciatīvu izstrādē un varam lūgt atbalstu mūsu darbam dažādās Latvijas iestādēs, kuru uzdevums ir atbalstīt diasporas skolu vajadzības.

Vēlreiz liels paldies visiem, kas piedalījušies Izglītības nozares darbā aizgājušā gadā! Tikai kopīgiem spēkiem varam veikt to, kas nodrošinās mūsu latviešu skolu turpmāko darbu, mūsu kultūras un valodas saglabāšanu. Vēlu skolu darbiniekiem un skolēniem Dievpalīgu un veiksmi turpmākajā darbā!

ALA stipendijas latviešu studentiem

Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozare vēlas atbalstīt latviešu studentus, kas studē ASV universitātēs. ALAs gādībā ir vairāki stipendiju fondi, kas domāti atbalstam latviešu studentiem dažādos studiju laukos. Aicinām studentus, kas aktīvi piedalās latviešu sabiedrībā, pieteikties stipendijām 2014./ 2015. studiju gadam.

Pagājuša pavasarī ALA piešķīra nepilnus $17,000 desmit latviešu studentiem. ALA arī atbalstīja divus studentus stipendiju darbos Latvijas okupācijas muzejā. Katram studentam piešķīra $2500, lai palīdzētu ar ceļa un uztura izdevumiem. Fondi no kuŗiem izmaksātas stipendijas, radušies iz latviešu labestības un gribas atbalstīt jaunus cilvēkus. Daudzie dažādie fondi dāvināti, lai tos izmantotu, atrodot atbilstošus kandidātus stipendijām.

ALAs Stipendiju fonds gaida pieteikumus no latviešu studentiem ASV. Vairāki stipendiju fondi atbalsta jebkkuŗu studiju lauku. Citi domāti specifiskām nozarēm. Studentiem, kas mācās paidagoģijas, teoloģijas, bioloģijas vai lingvistikas fakultātēs, ir nozīmētas naudas summas. Ir stipendiju fonds, paredzēts veterinārās medicīnas studijām. Un vēl – stipendiju fonds, paredzēts studentiem, kas mācās jūras zveju, latviešu vēsturi vai latviešu kultūru. Ir viens stipendiju fonds, nozīmēts kādam studentam/ei Latvijā, kas mācās lauksaimniecību, medicīnu, technoloģiju vai teoloģiju.

ALA atbalstīs arī divus studentus stipendiju darbos. Latvijas okupācijas muzejs (LOM) uzņems vienu studentu 2014. gada vasarā. Latvieši pasaulē muzejs un pētniecības centrs uzņēms otru studentu.  LOM darbs būs saistīts ar ekspozīcijām Raiņa bulvārī un Latviešu strēlnieku laukumā. LOM piedāvās arī izstādi ‘Stūra mājā’ 2014. gada vasarā. Latvieši pasaulē muzejam galvenais projekts bus „Latviešu koferis”, kas notiks ‘Stūra mājā’, kā daļa no Rīga 2014, Eiropas kultūras galvas pilsētas svinībām. Prakses darba ietvaros abos muzejos, stipendiāti strādās par gidiem un mācisies par muzeja krājumiem. Atkarībā no muzeju vajadzībām, stipendiāti palīdzēs ar dažādiem projektiem divu mēnešu garumā. Stipendiju darbiem aicinām pieteikties studentiem, kam interesē vēsture, muzeji un antropoloģija.

Jāpiemin arī, ka pagājušajā gadā ALA atbalstīja Gaŗezera un Kursas vasaras vidusskolu skolēnus ar stipendijam $16,000 vērtībā. Šovasar ALA atkal paredz piešķirt stipendijas GVV un Kursas skolēniem. Katru gadu ALA atbalsta arī skolēnus, kas piesakās „Sveika, Latvija!” ceļojumiem jūnijā un augustā.

Studentu stipendijām ir savi noteikumi. Studenti ir kvalificēti saņemt ALAs stipendiju, ja tie beiguši viena pilna akadēmiskā gada studijas universitātes vai koledžas līmenī un turpinās savas mācības kādā ASV universitātē vai koledžā bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Studenti drīkst saņemt stipendiju ne vairāk kā trīs gadus. Studentiem no Latvijas jāparaksta solījums atgriezties Latvijā pēc studiju pabeigšanas, citādi piešķirtā stipendija jāatmaksā ALAi sešu mēnešu laikā. Visiem stipendiju saņēmējiem jābūt ALA biedriem.

Stipendiju pieprasījuma veidlapas atrodamas ALAs mājas lapā: www.alausa.org, Izglītības nozares daļā.  Kandidātiem līdz 1. jūnijam pilnībā jāiesūta ALAs Izglītības nozarei: stipendijas pieteikuma lapa, divas atsauksmes vēstules no skolotāja vai darba devēja, kas liecina par studenta centību, un atzīmes (“transcript”) no augstskolas. Atgādinām, ka katra kandidāta atbildība ir gādāt, lai atsauksmju vēstuļu rakstītāji nogādā vajadzīgo ziņu līdz termiņa datumam. Pieņemsim tikai pilnībā iesniegtos pieteikumus!

Amerikas latviešu apvienības (ALAs) Stipendiju fonda noteikumi paredz stipendiju lūgumus izskatīt un uz tiem atbildēt reizi gadā, jūnijā.  Piešķirtās stipendijas izmaksā rudenī, kad saņemta stipendiāta skolas adrese un apliecinājums par studiju uzsākšanu.

Papildus stipendijām ALA piedāvā atbalstu diviem prakses darbiem: Latvijas Okupācijas muzejā (LOM) un Latvieši pasaule muzejā (LaPa).  LOM un LaPa katrs meklē vienu praktikantu, kas pavadītu 8 nedēļas jūlija un augusta mēnešos Rīgā. ALA no saviem līdzekļiem izmaksā praktikantam $2500 pabalstu tam laika periodam, kamēr students uzturas Latvijā. Ieinteresētiem studentiem jāizpilda pieteikšanās lapas, kas atrodamas:  www.alausa.org,  Izglītības nozares lapā līdz 30. martam. Pieteikšanās lapas un informācija atrodama arī ALJAs mājas lapā. Termiņš ir jāievēro, lai praktikants būtu gatavs stāties darbā jau jūlija mēnesī.

Ja ir kādi jautājumi, lūdzu, sūtiet tos e-pastā Andrai Zommerei, ALAs Stipendiju komisijas vadītājai: azommers@sbcglobal.net.