Nule attapušies no Dziesmu svētkiem Baltimorā, Gaŗezera saime pie sevis sagaidīja Latvijas vēstnieku ASV, Andri Teikmani, ar kundzi, Ingūnu Teikmani. Vēstnieka interese par Gaŗezeru radīja vēlmi iepazīstināt Teikmaņus ar ASV lielāko latviešu skolu, Gaŗezera vasaras vidusskolu, kā arī ar Gaŗezera kvalitatīvajām mācību programmām jaunākiem skolēniem. Pusotras dienas apciemojums deva iespēju Gaŗezera programmu vadītājām satikt vēstnieku un parādīt savu vidi, savus bērnus dažādās nodarbībās. Teikmaņus iepriecināja GVV III klases sajūsma dejojot tautas dejas, Biz-Biz bērnu jautrās rotaļas, kādas nometnes dalībnieces dāvināta aproce un II klases izsmeļošie jautājumi par diplomāta pienākumiem un dzīves veidu.

Ierodoties, Andris Teikmanis stājās tautiešu priekšā uzrunājot viņus šīs vasaras pirmajos “Mūžizglītības kursos”. Klinklāvu galerijas vadītāja Līga Ejupa ik gadus rīko ceturtdienas vakara kursus vietējiem latviešiem un viesiem. Kursantus uzrunā dažādi speciālisti, kas atrodas uz vietas Gaŗezerā. Pirmo uzrunu sniedza Andris Teikmanis, kurš stāstīja par savu pieredzi diplomātiskajā dienestā daudzu gadu gaŗumā. Vēstnieks ir Latviju pārstāvējis Eiropas padomē, Vācijā, Krievijā, Lielbritānijā un tagad ASV. Andris Teikmanis bijis arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs. Klātesošie ar interesi klausījās vēstnieka pieredzi dažādajās valstīs, un uzdeva jautājumus par aktuālām tēmām. Šovasar vēl paredzēti kursi par dainām – tagadnes skatījumā, par skolotāja ceļu no Latvijas uz Gaŗezeru, un tēlniece Rita Grendze stāstīs par savu darbu, “100 raksti tiem, kas meklē gaismu”.

Piektdienas rīts sākās ar GVV rīta lūgšanu, kur vēstniekam bija iespēja sveikt 119 skolēnus un skolotājus, ar laba vēlējumiem un veltēm. Pārējais rīts pagāja sarunās ar skolēniem, apciemojot katru klasi un atbildot uz skolēnu uzdotajiem jautājumiem.

Pusdienas Teikmaņi ēda kopā ar skolotājiem no Latvijas, kas ieradušies mācīt GVV. Jau ceturto gadu Ārlietu ministrija atbalsta Latvijas skolotājus ar ceļa naudām, tālab nodrošinot Gaŗezeram lielu daļu vajadzīgo mācībspēku. Jāpiemin, ka papildus Ārlietu ministrijas atbalstam, Gaŗezera vasaras vidusskola trešo gadu saņem atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Piešķirtie  15,000 EUR sedz 80% no izdevumiem, kas saistās ar Latvijas skolotāju un audzinātāju darba vīzām.

Pēcpusdienā Gaŗezera pārējās mācību programmas, Sagatavošanas skola, Bērnu nometne un Bērnudārzs iepazīstināja vēstnieku ar savu darbu un skolēniem. Šogad Gaŗezera sagatavošanas skolā gaida 61 skolēnu, Bērnu nometnē pa trim posmiem būs 87 skolēni un Bērnudārzs pulcinās 47 jaunākos bērnus savās telpās. Teritorijas apskate atklāja to, cik Gaŗezers ir milzīgs un cik tajā darbojas un atpūšas latviešu. Ir gan programmu darbinieki, skolēnu vecāki, ļaudis no Ciems “Latvija”, un viesi, kas visi apgrozas dažādās vietās. Iespaidīgi bija visa trīs muzeji. Jautrs bija kantīnes apciemojums. Un ar prieku viesi “apstaigāja Latvijas robežu”. Gaŗezera vasaras vidusskola iezīmēja lielu Latvijas valsts kontūrkarti vidusskolas teritorijā – Pētersona sporta laukumā.  Karte ir izveidota 107 pēdu (32 m) platībā un godina Latvijas simtgades tuvošanos un to izmanto vēstures un ģeogrāfijas stundās. Projekta iniciātors bija GVV skolotājs Artis Inka, kas vēstniekam parādīja lielisko projektu.  Bija skaidri redzams, ka vasarā Gaŗezers kļūst par aktīvu latviešu centru, pievelkot daudz tuvus un tālus ciemiņus.

Pēc vakariņām Teikmaņa kungam ar kundzi vēl bija iespēja satikt Gaŗezera administrāciju, dažus padomes locekļus, programmu vadītājas, GVV skolotājus un audzinātājus pieņemšanā Lāču Annas paviljonā. Un no rīta, pirms došanās ceļā, Teikmaņi veltīja vairākas stundas sarunās ar Gaŗezera padomes un GVV vadību. Tika atbildēts uz vēstnieka jautājumiem par GVV programmas vēsturi, ilggadīgo devumu latviešu sabiedrībai ASV un Gaŗezera nākotnes vajadzībām.

Pateicamies vēstniekam ar kundzi par Gaŗezeram veltīto laiku un interesi. Priecājamies un pateicamies par līdzšinējo sadarbību ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību. Gaŗezera saime turpinās strādāt par labu nākamajām latviešu paaudzēm, ar devīzi, “Dievam un Latvijai”!

 

 

Dienās pirms Jāņiem, Gaŗezerā satikās skolotājas no astoņām ASV latviešu skolām, lai kopā pavadītu dienas, pilnveidojot savas skolotāju prasmes. Kursu nolūks bija apmācīt skolotājas par integrētās valodas mācības pieeju un par valodas prasmes līmeņiem un atbilstošu uzdevumu veidošanu. Apmācības uzņēmās vadīt trīs Gaŗezera vasaras vidusskolas skolotājas, Laura Mestere, Santa Iesmiņa un Ilze Jēgere, kā arī Valsts izglītības satura centra, Valsts valodas pārbaudes nodaļas vadītāja, Anta Lazareva. Kursos piedalījās arī PBLA Izglītības padomes izpilddirektore, Anta Spunde, un IP locekle, Dace Mažeika, un VISC Valsts valodas pārbaudes nodaļas vecākā referente, Baiba Mūrniece-Buļeva.

Skolotājas Laura Mestere, Santa Iesmiņa un Ilze Jēgere piedāvāja skolotājiem divas sesijas. Pirmajā sesijā skolotāji mācījās par Integrētas valodas mācību stundas veidošanu. Integrētā valodas mācības stundā skolēni piedalās runāšanas, rakstīšanas, lasīšanas un klausīšanās nodarbībās. Skolēni iegūst vairāk, piedaloties aktīvās valodas nodarbībās. Integrētajā mācību stundā bērni mācās valodu, to izmantojot. Viņi mācās runāt runājot, rakstīt rakstot, lasīt lasot un saprast valodu klausoties. Otrajā uzrunā jaunās skolotājas novadīja paraugstundu, aicinot skolotāju kursu dalībniekus piedalīties aktīvajās nodarbībās.

Anta Lazareva, VISC Valsts valodas pārbaudes nodaļas vadītāja, stāstīja par valodas prasmes līmeņu aprakstiem un raksturojumiem. Skolotāji mācījās saprast valodas līmeņu atšķirības un to nozīmi mācot valodu mūsu latviešu skolās. Otrā sesija ar Antu Lazarevu bija aktīvā nodarbība, veidojot uzdevumus atbilstoši dažādiem valodas prasmes līmeņiem.

ALA skolotāju kursi beidzās ar līgošanu Vēju kalnā. Vakarā pie ugunskura sanāca gan kursu dalībnieki, gan vidusskolas un citu programmu skolotāji un audzinātāji. Dziedāšana bija skanīga, Jāņu siers, pīrāgi, rupjmaize un ābolmaize garšīgi.

Skolotāji aktīvi piedalījās kursos. Vairākas skolotājas minēja, ka ieguva gan informāciju un zināšanas, gan idejas, ko pielietot savās skolās. Izglītības nozare pateicas visiem kursu dalībniekiem un nodarbību vadītājām. Paldies arī Gaŗezeram, kas atvēlēja telpas kursiem un skolotāju izmitināšanai, kā arī paēdināja visus ēdamzālē. Kursus atbalstīja Amerikas Latviešu apvienība.

2016. gada 26. februārī ALA Izglītības nozarei pienāca vēstule no Sabiedrības integrācijas fonda, ka saņēmusi Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programmas” atbalstu. ALA Izglītības nozares iesniegtais projekts, “Latviskās identitātes saglabāšana: Iegūsim valsts valodas prasmes apliecību!” saņēma Eiro 4756.

ALA Izglītības nozares uzdevums ir palīdzēt saglabāt latviešu valodu, veicināt kultūras jaunradi, un gādāt par skolu programmām un skolotāju tālākizglītību. Lai ieinteresētu un motivētu latviešu jauniešus un studentus apgūt latviešu valodu augstā līmenī, ALA Izglītības nozare sadarbībā ar Gaŗezera vasaras vidusskolu deva iespēju skolēniem un studentiem kārtot Latvijas Valsts izglītības satura centra Valodas prasmes pārbaudījumus. Ar pozitīvu vērtējumu, skolēni un studenti saņems valsts valodas prasmes apliecību. Apliecība ir svarīga jaunietim, kas vēlas studēt vai strādāt Latvijā. Tāpat šis dokuments jebkurā citā valstī apliecina, ka cilvēks prot vēl kādu svešvalodu – šajā gadījumā – latviešu valodu.

Latviešu valodas eksāmenu skolēni un studenti kārtoja vienā no trim līmeņiem: pamata (A), vidējā (B) vai augstākajā (C). Atbilstoši rezultātam pārbaudītais saņems vērtējumu kādā no sešiem Eiropas valodu līmeņiem.

22. un 25. jūnijā Valsts valodas prasmes pārbaudījumus kārtoja 11 studentu/pieaugušu. 26. un 27. jūnijā Valsts valodas prasmes pārbaudījumus kārtoja 39 GVV IV klases skolēni. Skolēnus un studentus eksaminēja Valsts izglītības satura centra speciālistes, Anta Lazareva un Baiba Mūrniece-Buļava. VISC speciālistes izteicās atzinīgi par skolēnu un studentu sagatavotību pārbaudījumiem. “Latviešu valodas prasmes pārbaudījuma laikā pārliecinājāmies, ka Garezeŗa vasaras vidusskolas (GVV) skolēnu valodas prasme ir pietiekama veiksmīgai saziņai. Novērojumi pārbaudes laikā liecināja, ka runātprasme un runāta teksta sapratne skolēniem grūtības nesagādāja, sarežģītāka skolēniem šķita rakstītprasmes pārbaude.”

Tālāk A. Lazareva un B. Mūrniece-Buļeva raksta: “Sarunājoties ar skolēniem varējām secināt, ka labāks runātprasmes līmenis ir tiem skolēniem, kuŗi mājās runā latviešu valodā. Daudzi skolēni atzina, ka mācās GVV trešo vai ceturto gadu, kas ļau secināt, ka skolas mācību programma ir ļoti svarīga skolēnu valodas prasmes attīstīšanā.”

ALA Izglītības nozare pateicās par Valsts izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļai par sadarbību, kā arī Sabiedrības integrācijas fondam par saņemto finansiālo atbalstu.