Guide provides ideas for bilingual families

Growing Up with Two Languages

I recently took a look at the second edition, published in 2004, of Growing Up with Two Languages: A Practical Guide by Una Cunningham-Andersson and Staffan Andersson. I read the first edition (1999) almost 10 years ago, but was curious to see the book again.

Growing Up with Two Languages is a manual for families living with two languages, written by a couple who have not only gone through the experience themselves, but also have the professional credentials (senior university lecturer in English language and linguistics) to back up their observations and recommendations with current linguistic research. The book is nevertheless easy to read and focuses much more on practical suggestions than scientific explanations.

The main readers in mind are those parents and families who are generally not part of an established bilingual community and also not native to their country of residence. For this reason the book may seem a bit simplistic and self-evident to those Latvians who have the luxury of being rooted in—often to the point of actually being born into—an established minority community. But it is still an interesting and informative read that will raise parents’ awareness about bilingual family life. It raises many issues to think about, such as bilingualism vs. biculturalism, children’s culture, semilingualism and community.

The first three chapters focus on preparation: reasons for and circumstances of bilingualism, issues in mixed-culture marriages, making plans for the minority language and culture while expecting a child, developing a two-language system, and various types of bilingualism.

Chapter 4 deals with more technical aspects of bilingualism, including general linguistic development in children, interference and mixing of languages, and a look at the “critical period hypothesis” of language acquisition.

After that the book delves into the emotional and psychological aspects of bilingualism in children, parents, and families, such as the advantages and disadvantages of bilingualism, being different at school, and competence in two cultures. It also offers many practical suggestions for parenting in a bilingual home.

Chapter 8 addresses problems that families may encounter, such as poor quality of input (how well do the parents themselves speak?), semilingualism, changed family circumstances, and children with special needs. The last chapter focuses on motivation, identity and older children, including teenagers. One suggestion the authors give is to not call children “half this and half that,” but rather both Irish and Swedish, as is the authors’ case. They also suggest that parents reevaluate their family’s motivation for maintaining two languages, since pleasing the parents is no longer enough of a motivation for older children to speak in the minority language (and may even be a reason not to speak it).

At the very end of the book the authors provide suggestions on how to organize a workshop on raising bilingual children and how to begin a minority language play group or Saturday school. These are phases that most Latvian communities abroad have already gone through, but which the newest wave of immigrants might find useful as they confront issues of retaining the Latvian language. One of the appendices provides information on how to document a young child’s linguistic development, which can be exciting even for those parents who are not linguistics geeks.

The book offers lots of advice and ideas from other parents of bilingual families, some of whom grew up bilingually themselves. Sometimes this advice is contradictory, but it underscores the underlying theme of the book: do what feels comfortable for you and your family. One father goes so far as to remind readers that “…some kids may well not want to be bilingual. It is, after all, a personal decision… I think parents should respect the kid’s decision” (pg. 115). That definitely os not popular with trimda-era Latvians, but nevertheless a legitimate opinion that can stimulate interesting moral discussions.

Growing Up with Two Languages offers practical insight into bilingual life, such as “A child with two languages needs to work and play more with language than a monolingual child who has two parents giving input in a single language” (pg. 77). The authors also encourage teaching children to read in the minority language, because reading is a very efficient way to enlarge vocabulary and open a wide door to further language learning. One suggestion the authors give for encouraging reluctant readers is to find or make taped recordings of books so that the children can listen to and follow the text at the same time. Another suggestion is outright bribery, for example, 15 minutes of reading in the minority language in return for 15 minutes of computer time.

Some of the book’s suggestions for, say, a child’s refusal to speak the minority language, are in my opinion wishy-washy and too weak. But the authors don’t tread on anyone’s feelings and accept that some parents are satisfied with their children having only a passive knowledge of the minority language, meaning that they understand it but are not able to speak it. I presume that this will be too liberal a view for many Latvians, and it is for this reason that I was critical of the book when I read it the first time around. Maybe I’ve since grown more tolerant or am now more relaxed about my own children’s language situation, but I like the book better now. It does not provide all the answers, since real life is messy and there really is no one correct way to live with two languages. But it does give parents much food for thought and get them thinking about language. It offers good practical suggestions and should be required reading for all families dealing with two languages.

Details

Growing Up with Two Languages

Una Cunningham-Andersson and Staffan Andersson

London:  Routledge,  2004

ISBN 978-0-415-33332-0

Uz ALAs rīkotajiem “Sveika, Latvija” un citiem ceļojumiem jāpiesakās līdz 30. martam

Apceļojiet Latviju 2009. gadā! Amerikas latviešu apvienība katru vasaru rīko izglītojošas tūres pa Latviju kopā ar gidu. Reģistrēšanās un pirmās iemaksas termiņš ir 30. marts.

Populārākais ALAs ceļojums ir “Sveika, Latvija!”, kas ir domāts latviski runājošiem jauniešiem no 13 -15 gadiem, kas 2009. vai 2008. gadā beidz latviešu skolu. Šovasar būs divas “Sveika, Latvija!” grupas: no 11. – 25. jūnijam (izlido no Newarkas) un no 12. – 26. jūnijam (izlido no Čikāgas). Jaunieši apceļos Latvijas novadus, iepazīsies ar Rīgu, un iepazīsies arī ar vietējiem Latvijas jauniešiem. “Sveika, Latvija” ir vienreizēja iespēja ārzemēs dzīvojošiem jauniešiem iepazīties ar savu senču zemi un kultūru.

Latviski nerunājošiem jauniešiem tiek piedāvāts “Heritage Latvia” ceļojums. Grupu pavada angliski runājošs gids, kas jauniešus iepazīstina ar savu senču zemi: Rīgu, Kurzemi, Baltijas jūru, Vidzemi, Latgali, un Zemgali. Ceļojumā arī plānots apmeklēt kādus no Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” pasākumiem un koncertiem. Ceļojuma laikā jaunieši iepazīsies arī ar Latvijas jauniešiem divās atsevišķās skolās. Ceļojums maksā USD 3,000, kas ieskaita gan lidojumu uz Rīgu no Čikāgas vai Newarkas, gan visu transportu pa Latviju un visas viesnīcas, maltītes, ieejas maksas un biļetes koncertiem. Dalībniekiem vajadzīgs ņemt naudiņu līdzi tikai suvenīriem.

Šīs vasaras “Hello, Latvia!/Sveika, dzimtene!” ceļojums notiks no 6. jūlija līdz 19. jūlijam. Tas ir divvalodīgs ceļojums pieaugušajiem un ģimenēm, ko pavada latviski un angliski runājošs gids. Dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Rīgu, apciemot Latvijas novadus, kā arī apmeklēt Starptautisko folkloras festivālu „Baltica”. Ceļojums maksā USD 3,300 par personu, un tas ieskaita gan lidojumu uz Rīgu no Čikāgas vai Newarkas, gan visu transportu pa Latviju, visas viesnīcas, ieejas maksas un biļetes, visas brokastis un gandrīz visas pārējās maltītes. Šī ceļojuma grupas maksimālais dalībnieku skaits ir 20.

Lai rezervētu vietu šis vasaras ceļojumos, jāizpilda anketa un tā jāiesūta ALAi kopā ar USD 500 iemaksu. Vietas tiek aizrunātas iemaksas saņemšanas kārtībā. Anketas un informācija par ceļojumiem ir atrodamas ALAs mājas lapā http://www.alausa.org/read.php?p=izglitibas_nozare#latvija. Informācijai angļu valodā apmeklēt www.alausa.org mājas lapu un tad uzklikšķināt uz “VISIT LATVIA!”. Sīkākai informācijai var arī sazināties ar ceļojumu koordinatoru Anita Jubertu pa telefonu +1 (301) 340-8719 vai e-pastu projekti@alausa.org.

Strādā Latvijā par skolotāju ar programmu “Iespējamā misija”

Līdz 6. aprīlim turpinās pieteikšanās programmai Iespējamā misija. Programmā aicināti pieteikties talantīgi pēdējā kursa studenti un augstskolu absolventi, kas meklē izaicinājumu un ir gatavi divus gadus strādāt skolā.

„Mēs gribam, lai skolās nokļūst tie jaunieši, par kuriem cīnās labākie darba devēji un kuri, iespējams, nav pat domājuši par skolotāja darbu, taču ar savām zināšanām un dotībām ir tam ļoti piemēroti. Mēs arī gribam parādīt, ka skolotāja darbs—tā ir izaicinoša un vērtīga karjera. Mēs aicinām pieteikties enerģiskos, ambiciozos un tos, kuri vēlas kaut nedaudz mainīt pasauli!“ uzsver Zane Oliņa, Iespējamās misijas direktore.

Iespējamā misija ir divu gadu programma, kuras laikā intensīvās un uz pieredzi balstītās mācībās dalībnieki gūs vērtīgas iemaņas pedagoģijā un līderībā, šajā laikā saņemot Iespējamās misijas darbinieku, pārējo programmas dalībnieku un pieredzējuša mentora atbalstu. Lai sagatavotos darbam skolā, dalībnieki piedalīsies piecu nedēļu apmācībās Vasaras akadēmijā, kā arī turpinās mācības divu gadu garumā līdztekus pilna laika darbam skolā. Mācībās dalībnieki ne tikai apgūs teorētiskas un praktiskas zināšanas un iemaņas, bet arī smelsies pieredzi no izciliem vadītājiem, veiksmīgiem uzņēmējiem un viedokļu līderiem Latvijā.

Galvenais nosacījums, lai pieteiktos Iespējamai misijai, ir bakalaura grāds vai augstākā profesionālā izglītība, kas nav saistīta ar skolotāju sagatavošanas programmām. Dalībnieku atlase notiks četrās kārtās. Pirmais atlases kritērijs būs pieteikuma anketa. Ja pieteikums atbildīs visiem kritērijiem, tā iesniedzējs tiks aicināts uz interviju, praktiskiem uzdevumiem un testiem, kur tiks vērtētas gan kandidātu zināšanas, līdera dotības, komunikācijas spējas, gan motivācija un vēlme pilnveidoties—mācīt citus un mācīties pašam. Sīkāka informācija par atlases kritērijiem un pieteikšanās anketa pieejama mājas lapā www.iespejamamisija.lv.

“Nekur nav tik dažāda sabiedrība kā skolā. Tas ir izaicinājums—tādā iekļauties, pašai mācīt un mācīties!” pārliecināta viena no pirmajām Iespējamās misijas dalībniecēm Anna Gabriša, kas ir dabaszinību, bioloģijas un ķīmijas skolotāja Teteles pamatskolā Jelgavas rajonā. Anna ir viena no 12 Iespējamās misijas pirmā iesaukuma dalībniekiem, kas jau divus mēnešus strādā dažādās Latvijas skolās. Lasi dalībnieku blogus par viņu pieredzi skolā.

Iespējamā misija ir pirmā nacionāla mēroga korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva izglītības jomā Latvijā, kuru dibinājuši un atbalsta biznesa un ideju līderi Lattelecom, Swedbank un Ideju partneru fonds. Programmas mērķis ir sekmēt izglītības kā vērtības nostiprināšanos Latvijā, palīdzot talantīgiem augstskolu absolventiem kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem. Šo jauniešu talants un enerģija palīdzēs veidot skolās pozitīvu un progresīvu vidi, celt skolotāja profesijas prestižu un paaugstināt skolēnu motivāciju mācīties, lai kļūtu par aktīviem sabiedrības locekļiem un veidotājiem.

Programma Iespējamā misija veidota, iedvesmojoties no līdzīgas pieredzes ārvalstīs: Teach for America (ASV), Teach First (Lielbritānija) un Noored Kooli (Igaunija). Arī šo programmu ietvaros motivēti un apdāvināti augstskolu absolventi tiek izraudzīti un sagatavoti vismaz divu gadu ilgam skolotāja darbam.

Lai uzzinātu vairāk par Iespējamo misiju, sazinieties ar Aivu Avotu, programmas Iespējamā misija komunikācijas speciālisti: tālr. +371 67294645, e-pasts aiva.avota@iespejamamisija.lv, www.iespejamamisija.lv.

Description of image