Sākot ar šī gada 1. decembri Amerikas latviešu apvienība atvērusi pieteikšanos dalībai 2018. gada jauniešu vasaras prakses programmā Latvijā, kurā aicināti piedalīties ārpus Latvijas dzīvojoši jaunieši vecumā no 19 līdz 29 gadiem.

“Prakses pieredze dod jauniešiem iespēju strādāt Latvijā kā pieaugušiem cilvēkiem ar atbildību par sevi, savu darba vietu un kolēģiem, kā arī vienlaikus apgūt un uzlabot latviešu valodu, nostiprināt savu latvisko identitāti un piederību Latvijai,” skaidro prakses programmas koordinatore, ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe. Viņa uzsver 2018. gada vasara Latvijā būs īpaša vasara, ņemot vērā Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošos XXVI Vispārējos Latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un citus kultūras pasākumus. Turklāt jauniešiem 2018. gadā tiek piedāvāta ļoti plaša prakses vietu izvēle, kas L. Ejupes vārdiem, “piedāvā jauniešiem dažādas iespējas strādāt savā iecerētā nākotnes darba laukā”.

Sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju izveidotās programmas ietvaros jauniešiem ir iespēja strādāt tādās prestižās Latvijas institūcijās, kā Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais Arhīvs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Kultūras akadēmija u.c. Pēdējos gados jauniešu prakses iespējas ir paplašinātas arī uz privātiem uzņēmumiem, kuru vidū ir jauno tehnoloģiju uzņēmumi Draugiem Grupa, Tech Hub Riga, Funderful u.c.. Prakses programmas dalībnieki no ASV var pieteikties uz ALA stipendijām $2500 apmērā, savukārt jaunieši no citām zemēm aicināti interesēties par stipendiju iespējām pie savām centrālām latviešu organizācijām. Pieteikšanās veidlapas, kas atrodamas ALAs mājas lapā,  iesūtāmas ALAs Kultūras nozares vadītājai līdz 2018. gada 14. janvārim.

Vienlaikus aicinām arī noskatīties ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu tapušās dokumentālās filmas par ALA prakses programmu treileri, kur savā pieredzē par Latvijā pavadīto laiku dalās trīs 2017. gada prakses programmas dalībnieki – Aleksandrs Puriņš, Īna Pružinska un Dāvis Kārkliņš.

Pilnā dokumentālā filma ar nosaukumu „Izmēģinājums“ būs pieejama izrādīšanai latviešu centros pasaulē 2018. gada sākumā. Tā tapusi pateicoties Latvijas Kultūras ministrijas caur Pasaules Brīvo latviešu apvienību piešķirtajam atbalstam Latvijas valsts simtgades projektu īstenošanai ārpus Latvijas.

 

No 1. oktobra latviešu nedēļas nogales skola Stambulā „Pipariņi” jau otro gadu pulcē savus skolniekus uz aktīvu un latvisku darbošanos. No šī gada skolas darbība ir paplašinājusies un nodarbības tiek organizētas trīs vecumu grupās: mazulīšu spēļu grupa, pirmskolas un skolas vecuma grupa.

Skolas darbība notiek 2 reizes mēnesī – svētdienu rītos. Katra skolas diena iesākas ar par tradīciju kļuvušo rīta apli ar skolas zvaniņa ieskandināšanu un himnas „Visi mazi pipariņi” dziedāšanu. Pēc tam pirmskolas un skolas vecuma grupiņas uz maiņām apmeklē mūzikas un ritmikas nodarbību „Sadziedāsimies un izkustēsimies!” un valodas pilnveidošanas nodarbību. Skolas dienas noslēgumā bērni kopā piedalās radošajā nodarbībā, kurā top gan individuāli, gan kopīgi mākslas darbi.

Šogad skola „Pipariņi” īpaši lepojas par uzaicinājumu uzstāties Latvijas Republikas vēstniecības Turcijā organizētajā svinīgajā pieņemšanā par godu Latvijas valsts proklamēšanas gadadienai. Pasākumam par godu skolēni sagatavoja muzikālu iestudējumu „Dzimšanas diena Latvijai!”, kuras laikā dāvināja Latvijai dažādas dāvanas.

Kopumā skolu regulāri apmeklē četrpadsmit bērni 2 – 7 gadu vecumā, no kuriem lielākā daļa ir zēni, kuri dod priekšroku aktīvām latviešu tautas rotaļām, piemēram „Ādamam bij’ septiņ’ dēli” vai „Gulēja saulīte ābeļu dārzā”. Tām līdzās skolēni regulāri arī lasa grāmatas latviešu valodā, raksta diktātus, zīmē, līmē, pagaršo, tādejādi apgūstot valodu un latvisko kultūru caur visām četrām maņām.

Jau otro gadu skolas darbību arī līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un Zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”.

“Esmu pateicīga visiem, kas kopā ar mani metās šajā izaicinājumā un šodien atbrauca uz Adelaides latviešu skolu. Atvērto durvju diena mūsu skolā līdz šim ir nebijis pasākums. Uzsākot jaunu pasākumu, vienmēr ir liels risks par to, vai tas būs veiksmīgs. Es ceru, ka izejot no šīm telpām, jūs būsit ieguvuši kaut ko jaunu, un būsit priecīgi un gandarīti.”

Tā es biju iedomājusies uzrunāt Atvērto durvju dienas dalībniekus. Vai nu vainīgs bija lielais melnrakstu blāķis manā somā, vai nebēdnīgais vējš, kas 4.novembra rītā bija diezgan brāzmains, lapiņa pazuda svarīgākajā brīdī. Tomēr teksts, kas galvā bija briedis ilgi, tika pateikts vēl īsāk. Garas runas nav vajadzīgas, vai ne?

Atvērto durvju dienas ietvaros tika plānoti divi pasākumi, bet tie izvērtās par trim. Ģimenes varēja apmeklēt skolu, izstaigāt telpas un piedalīties mācību stundās. Patiesībā, tas jau nav nekas īpašs, jo skolas brīvprātīgie darbinieki ir pretimnākoši, un katrs jaunpienācējs tiek sagaidīts kā īpašs viesis. Bērni, kas ir ienākuši un piedalījušies stundā, bieži vien nākamajos gados arī piebiedrojas skolas pulkam, jo te visi ir gaidīti.”Mūsu skola ir jūsu skola” – tāds ir skolas sauklis. Otrkārt, tika rīkots profesionālās pilnveides seminārs Austrālijas spēļu grupu koordinatoriem. Uz pirmo prezentāciju bija aicināti arī vecāki un vecvecāki. Kad skolā beidzās mācības, arī skolas skolotāji pievienojās , bet sākšu visu pēc kārtas.

Pēc uzrunas viesi devās ekskursijā pa skolu. Par skolas telpām un dzīvi tajā stāstīja ALS skolas pārzine Iveta Leitase. No 9:30-11:00 spēļu grupu koordinatori Amanda Hirst-Whyte (Melburna) un Līva Ulmane (Pērta), grāmatiņu autore un ciemiņš no Pertas Līga Gēmute, ieinteresētie vecāki Didzis un Anna, vecmāmiņa Rudīte un Māra, un pat viešņa un bērnudārza vadītāja Maira no Latvijas apmeklēja Atklāto stundu, kuru rūpīgi bija sagatavojušas Adelaides skolas spēļu grupas vadītāja Dace Freija un skolotāja Mārīte Rumpe. Īpaši tika domāts par to, kā dažādos veidos parādīt pēc iespējas vairāk, ko var darīt un izmantot, veidojot spēļu grupas nodarbības. Parādījām gan dažādas mūsdienu tehnoloģiju iespējas, gan pieeju radoši tulkot bērniem pazīstamās angļu grāmatas latviešu valodā. Dziedājām dziesmas, redzējām jautras rotaļas un pārģērbšanos, jo tuvojas Mārtiņi un ķekatās iešanas laiks. Bērni krāsoja gailīšus un līmēja spalviņas, fonā skanēja Mārtiņu dziesmas. Tomēr galvenais visā bija tas, ka visur skanēja latviešu valoda – gan skolotāju paskaidrojumos, gan mazo bērnu atbildēs, gan pieaugušo fona sarunās. Gaisotne bija pacilājoša un radoša. Arī saulīte sāka spožāk spīdēt un sildīt, un vējš sāka nomierināties.

Kafijas smarža jau sāka kutināt degunu. Par to gādāja Adelaides Latviešu biedrības saimnieces Ināra Kalniņa un Ilze Radziņa. Sākumā likās, ka ar visiem iegādātajiem našķiem būs gana, taču Mārīte Rumpe bija sagatavojusi vēl īpašus pārsteigumus – ābolu plātsmaizi, dateļkūku un pīrāgus. Un taisnība vien viņai bija – kārtīga latvieša galdam ir jālūzt no ēdiena daudzuma, tikai tad pasākumu var uzskatīt par izdevušos.

Pēc pārtraukuma pārstāvji no spēļu grupām iepazīstināja klātesošos ar savu spēļu grupu darbu – cik daudz bērnu, kurās dienās grupas darbojas, kādi ir izaicinājumi. Arī pārējie semināra dalībnieki pastāstīja par sevi un par to, kas viņus motivēja atnākt uz šejieni. Mazliet atlicinājām laiku arī tam, lai pārrunātu šodien nodarbībā redzēto. Nolēmām, ka ir par maz dziesmiņu labam spēļu grupas nodarbības noslēgumam. Visi to radoši sāka risināt un sarunāja, ka jāapmainās jau esošajām dziesmām.

Turpinājumā sekoja prezentācija par dažādiem materiāliem un resursiem, kur vecāki vai skolotāji var meklēt informāciju, lai apmācītu jaunāko latviešu paaudzi. Tad sekoja īss pārskats par to, kādas latviešu organizācijas pasaulē var atbalstīt un atbalsta latviešu diasporas spēļu grupas un skolas.

Latviešu skolā atskanēja zvans, un tas lika saprast, ka tūlīt pusdienas būs klāt. Pusdienās bija visgardākā un vissātīgākā sēņu zupa, ko līdz šim biju ēdusi. Tādu tikai Ināra prot te uzvārīt. Pusdienlaikā jau esošajiem dalībniekiem, piebiedrojās papildspēki – skolotāji no latviešu skolas Irēne, Aija un Dāvids, kas gribēja tikties ar grāmatu autori Līgu Gēmuti. Viņas grāmatiņas pirmo reizi tika izdotas deviņdesmitajos gados, taču dažādu apstākļu dēļ, viņas darbošanās bija apsīkusi. Pirms vairākiem gadiem es biju ķērusies pie dažu Adelaides latviešu skolas plauktu pārkārtošanas un atradu viņas darbus. Šie darbi mani uzrunāja uzreiz, un tad, kad radās iespēja, sazinājāmies ar autori. Varēja redzēt, ar kādu interesi skolotāji un vecāki skatījās viņas vieglo, ar atskaņām un humoru bagāto materiālu. Autorei vēl ir mazliet jāpiestrādā, lai grāmatiņu komplektu pabeigtu, bet skolas jaunāko klašu skolotāji bija gatavi strādāt ar jau esošo materiālu kaut tūlīt. Ir cerība, ka visas labās domas par šī materiāla izveidi līdz galam un nonākšanu diaporas skolās, realizēsies.

Pozitīvu emociju pārņemti, beidzām semināra oficiālo daļu. Atlika laiks arī izpētīt milzīgo grāmatu galdu, uz kura bija gan Latviešu valodas aģentūras jaunākie izdevumi (varbūt pat ne jaunākie, bet līdz Austrālijai viss nonāk ļoti lēni), gan arī grāmatas no dažādām citām izdevniecībām, kuras reti ieraugām savos skolu plauktos. Nezinu kāpēc, bet, kad pērkam grāmatas, vienmēr vairāk domājam par skolas vecuma bērniem, mazliet aizmirstot par to, ka mazuļu apmācība ir vissvarīgākā. Tā nu sanāk, ka noderīgas rokasgrāmatas un dziesmu grāmatas priekš spēļu grupu vadītājiem savos sūtījumos ieliekam reti.

Personīgs paldies arī Dacei Freijai, kura ciemiņiem paspēja vēl parādīt nedaudz no skaistās Adelaides, un Valdai Burleigh par sarūpētajām pārsteiguma vakariņām.

Par to, ka pārrunas par plāniem, idejām un citām lietām vēl turpinājās visu nākamo dienu, es šeit vairs nerakstīšu. Galvenais ir tas, ka ieguvām jaunus draugus un daudz izsmējāmies. Iveta, paldies Tev par ciemiņu sagaidīšanu, pavadīšanu lidostā un par naktsmājām! Lai mums viss izdodas!

Izglītojošo pasākumu līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”

Ļena Rumpe

LAAJ Skolu nozares vadītāja