LV

LELBA Jaunatnes nozares “Priecīgas pēdas” izdales brauciens sācies

Daina Grosa | 

15. jūnijā ar dievkalpojumu Rīgas Jēzus baznīcā sākās nedēļu garš brauciens 11 jauniešiem no Amerikas, Kanadas un Austrālijas, ko rīko Latviešu ev. lut. baznīcas Amerikā Jaunatnes nozare. Jaunatnes nozari vada māc. Dags Demandts, kurš kalpo Mineapoles un St. Paulas draudzē, ASV. Nedēļas laikā līdz 22. jūnijam iecerēts pāri par 300 jaunu apavu izdalīt trūcīgām ģimenēm Kurzemē.

Līdzekļi  apavu iegādei pēdējā pusgada laikā saziedoti  īpašās līdzekļu vākšanas akcijās – ‘walk-a-thon’ un `bike-a-thon’ pasākumos , ko rīkojušas latviešu draudzes ASV, Kanadā un Austrālijā. Pasākumos plašākā sabiedrība atbalstījusi dalībniekus vai nu ziedojot naudu par katru dalībnieka nosoļoto/nobraukto kilometru vai arī noziedota zināma summa šim mērķim.

„Priecīgas pēdas” labdarības projekta idejas autori ir 2013. gada Garezera vasaras vidusskolas (GVV) 3. klases audzēkņi. Šis jau ir ceturtais labdarības projekts, kas rīkots Latvijā: pirmais bija Ziemassvētku projekts 2008. gadā, tam divus gadus vēlāk sekoja divriteņu projekts ‘Lai rit!’ 2010. gadā un 2012. gadā notika labdarības projekts „Būsim gudri!”

Līdzekļu vākšanas pasākumi notika 15 pilsētās, galvenokārt Ziemeļamerikā, sākot ar 2013.g. novembra mēnesi līdz 2014. g. jūnijam. ‘’Walk-a-thon’’ pasākumi notika Mineapolē, Denverā, Filadelfijā, Sietlā, Vašingtonā, Demoinā, Indianapolē, Kalamazū, Lansingā un Milvokos (ASV), Otavā, Hamiltonā un Toronto (CAN), un „Bike-a-thon” tika rīkots Melburnā (AUS).

Kopā ieņemtie līdzekļi līdz šim ir $45 000 USD. Pa šo naudu tika iegādāti jauni apavi gan ASV (1/3 no kopīgā skaita), gan Latvijā (2/3). Tos izdalīs 15 izdales vietās Kurzemē: gan luterāņu un baptistu draudzēs, bērnu namos, internātpamatskolās un pamatskolās.

Izdales maršruts ir sekojošs:  15. jūnijā  Rudbāržos;  16. jūnijā Vaiņodē, Paplakā un Bārtā; 17. jūnijā Nīcā, Rucavā; 18. jūnijā Cīravā, Valtaiķos un Kazdangas Māteru Jura pamatskolā; 19. jūnijā Snēpelē, Pelču speciālā internātpamatskolā; 20. jūnijā Piltenē, Kolkā; 21. Jūnijā Strazdē, Nāriņciemā; 22. jūnijā Talsos.

Izdales komandā ir 11 personas: projekta vadītājs mācītājs Dāgs Demandts (ASV-MN), Edija Banka-Demandta (ASV-MN), Kristīne Ģiga (ASV-MN), Aina Budrevics (CAN-ON), Laura Vīksniņa (ASV-MN), Anna Inveiss (ASV-IN), Sarma Millere (ASV-IN), Larisa Kreišmane (ASV-MA), Stefans Brūvelis (ASV-MN), Toms Gross (AUS) un šoferis Arnis Banka (LV). Laura Vīksniņa, Anna Inveisa un Sarma Millere ir arī projekta idejas autores.

Tuvāku informāciju par šo projektu sniedz māc. Dāgs Demandts: tel. 28390256 vai dagdemandt@hotmail.com

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Forums apvienos 400 latviešu jauniešus no visas pasaules

Latvians Online | 

Jaunatnes Kompetences Centrs šovasar organizēs “Jaunatnes Forums 2014”, kurš norisināsies 3. un 4. jūlijā kultūras pilī „Ziemeļblāzma”. Jaunatnes forums par jauniešiem aktuāliem jautājumiem “Jaunatnes Forums 2014” kopā apvienos 400 Latvijā un ārvalstīs dzīvojošus latviešu jauniešus, lai globālām problēmām rastu lokālus risinājumus.

Foruma galvenais mērķis ir iedrošināt jaunatni nākt klajā ar priekšlikumiem, kas tiem palīdzētu kļūt konkurētspējīgākiem, efektīvāk pielietot savas spējas un vienlaikus būt daudz apmierinātākiem.

Runa ir par to, kā efektīvāk īstenot izvirzītos karjeras mērķus, lai tiktu dots iespējami lielāks ieguldījums sabiedrības labā un valsts attīstībā. Svarīgs aspekts šajā procesā ir savstarpēja komunikācija, kas, papildus inovatīvām idejām, ir visu nozīmīgo projektu un centienu pašos pamatos.

Foruma uzdevums ir apvienot Latvijā un ārvalstis dzīvojošus jauniešus, nevalstiskās organizācijas un valsts institūcijas, lai tie darbotos kopā vienota, tālejoša mērķa vārdā. Šī mērķa pamatā ir pārliecība, ka jebkuram problēmu risinājumam tā pašos pamatos jābūt tieši to cilvēku idejām un centieniem, kas ar šo problēmu vistiešākajā veidā saskaras. Forums pulcinās dalībniekus, lai dotu tiem iespēju apmainīties viedokļiem un pieredzi, izskatīt svarīgākos problēmjautājumus un kopīgiem spēkiem rast potenciālus risinājumus.

Organizatori ir parūpējušies par daudzpusīgu tēmu apskatu un dažādām iesaistīšanās iespējām. Galvenie problēmjautajumi un tēmas tiks apskatītas paneļdiskusijās, darba grupās, “apaļā galda” diskusijās, semināros un neformālajās sarunās, lai jaunieši varētu paši izvēlēties sev interesējošās tēmas un saistošākos līdzdalību veidus.

Dalība forumā ir bez maksas. Organizatori nodrošinās ēdināšanu, izdales materiālus un transportu līdz Rīgas centram pēc foruma aktivitātēm. Naktsmītnes tiks piedāvātas jauniešiem, kuri dzīvo ārvalstīs, ārpus Rīgas un Rīgas reģiona. Naktsmītņu skaits ierobežots.

Līdz 20. jūnijam aicinām reģistrēties dalībai forumā gan Latvijas, gan latviešu jaunieši no ārvalstīm vecumā no 16 līdz 30 gadiem.

“Jaunatnes Forums 2014” organizē biedrība “Jaunatnes Kompetences Centrs” sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Sorosa fonds Latvija, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu un Eiropas Latviešu apvienību.

Plašāka informācija par forumu, aktivitātēm, programmu, viesiem un reģistrēšanos mājas lapā.

Amerikas latviešu skolas notur un piesaista jaunus skolēnus

Ilze Garoza | 

Šomēnes noslēdzies mācību gads lielākajā daļā latviešu sestdienas un svētdienas skolu ASV. Par spīti tam, ka latviešu skolu skaits ASV pēdējos četros gados ir samazinājies no 19 uz 16, skolēnu kopskaitu Amerikas latviešu skolās tas nav ietekmējis, liecina šī gada pavasarī veikta Amerikas latviešu skolu aptauja.

Saskaņā ar Amerikas latviešu skolu pārziņu sniegto informāciju 2013./2014. mācību gadā Amerikas latviešu sestdienas un svētdienas skolās mācījās 533 audzēkņi, kas ir tikpat, cik 2009./2010. gadā, kad ASV tika veikta līdzīga aptauja[1]. Sākot ar pirmsskolas vecuma grupām līdz astotai klasei (Čikāgā darbojas arī vidusskola), latviešu skolas Amerikā piedāvā iespēju latviešu izcelsmes bērniem un jauniešiem papildus mācībām vispārizglītojošās skolās apgūt latviešu valodu, kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju un citus mācību priekšmetus.

Papildus augstāk minētajām sestdienas un svētdienas skolām, kas pamatā no septembra līdz maijam pulcējas uz nodarbībām reizi nedēļā, Čikāgā darbojas arī pilna laika latviešu bērnudārzs „Stariņš“, kuru šogad apmeklē 12 bērni. Savukārt vasarās uz intensīvām mācībām sešu nedēļu garumā Garezerā, Mičiganas pavalstī, ik vasaru sabrauc vairāk nekā 100 latviešu bērnu un pusaudžu. Līdzīgā programmā Kursas vasaras vidusskolā, Vašingtonas pavalstī, pērn piedalījās 17 skolēnu. Tas nozīmē, ka kopējais bērnu skaits, kuri piedalās latviešu izglītības programmās ASV (neskaitot nometnes), sasniedz gandrīz 700.

Gadu gaitā, ņemot vērā atšķirīgo latviešu skaitu dažādās pilsētās un mainīgās migrācijas plūsmas, bērnu skaits un tā dinamika dažādās skolās ļoti atšķiras. Vēl joprojām lielākā latviešu skola ASV darbojas Čikāgā, kur šogad mācījās 91 skolēns, kas ir par 11 skolēniem vairāk nekā pirms četriem gadiem. Kopš 2009./2010. mācību gada skolēnu skaits par pieciem ir pieaudzis arī Bostonā, Portlandē un Sietlā, savukārt Bronksā tas ir gandrīz divkāršojies (šogad 35 skolēni), bet Filadelfijā – gandrīz trīskāršojies (šogad 26 skolēni). Vaicājot Filadelfijas latviešu skolas pārzinei Silvijai Mežgailei, kā skolai izdevies tik lielā mērā palielināt skolēnu skaitu, skolas pārzine ir lakoniska: „Mēs jau neko īpašu nedarījām, viņi paši atnāca.“ Silvija Mežgaile piebilst, ka ir „ļoti svarīgi, lai gaisotne ir tāda, kas pieņem tos, kam ir vēlēšanās“. Jāatzīmē, ka šogad starp skolas audzēkņiem 12 bija tādi, kuru vecāki ir trimdinieku pēcteči, bet 14 bērnu vecāki uz ASV pārcēlušies pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Salīdzinājumā ar 2009./2010. mācību gadu, skolēnu skaits ir samazinājies Vašingtonas latviešu skolā, kas ar 59 audzēkņiem vēl joprojām ir otra lielākā latviešu skola ASV. Skolēnu skaita kritumu ir pieredzējusi arī Klīvlandes latviešu skola. Pārējās skolās šogad nav novērotas būtiskas skolēnu skaita izmaiņas.

Komentējot demogrāfisko situāciju Amerikas latviešu skolās, Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere uzsver, ka darbam skolās ir jābūt ‘gudram’. „Mums ir jāsaprot situācija – ģimenes, kurām kalpojam, bērnu spējas un valodas līmeņi un skolas mērķi – lai varam efektīvi kalpot un lietderīgi strādāt.“ „Skolu aptaujas, valodas līmeņu pārbaudījumi, stratēģiska plānošana un sarunas noved līdz šādai saprašanai,“ skaidro A.Zommere, norādot, ka ievāktā informācija palīdzēs veidot programmas, meklēt mācību vielu un sadarboties ar ģimenēm Amerikas latviešu bērnu latviskās izglītības procesā.

[1] Garoza, I. (2011). M.A.Thesis: Defining boundaries between two immigrant waves from Latvia: a study of Latvian supplementary schools in the U.S.Minneapolis: University of Minnesota, 267 p. Pieejams: http://conservancy.umn.edu/handle/11299/116895

 

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.