Svētdien, 18. jūnijā, izskanot vīru koru koncertam ar komponista Mārtiņa Brauna piedalīšanos un folkloras kopu priekšnesumiem pilsētas laukumā, Vācijas pilsētā Eslingenā noslēdzās latviešu rīkotie Eslingenas Dziesmu svētki, kuros ap 700 dalībnieki godināja 1947. gadā notikušo latviešu svētku 70. gadadienu un arī Vācijā sveica gaidāmo Latvijas simtgadi.

Plašajā trīs dienu programmā, piedaloties 700 dalībniekiem 33 latviešu kolektīvos no 11 valstīm, Eslingenas pilsētas iedzīvotāji un tās viesi tāpat kā pirms 70 gadiem varēja piedzīvot visu latviešu kultūras bagātību – dziesmas, dejas, teātra spēli, kino, amatniecību, tradicionālo dziedāšanu un dančus.

Svētku programma 16. jūnija rītā tika atklāta ar svinīgo dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā, kura bijusi nozīmīgs latviešu pulcēšanās centrs jau pēckara gados. Dievkalpojumu vadīja pieci latviešu un viens vācu mācītājs, uzsverot latviešu tautas vienotību arī dažādās zemēs un likteņos. Pēc dievkalpojuma notika dalībnieku gājiens, kas, plīvojot Latvijas karogiem un skanot dziesmām, vijās caur Eslingenas ielām, kurās savulaik dzīvojuši un strādājuši latvieši. Svētku gājiens noslēdzās pilsētas tirgus laukumā, pulcējot dalībniekus uz svētku atklāšanas koncertu. Svētku pirmā diena turpinājās ar uzvedumu “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu” un deju kolektīvu uzstāšanos dažādās pilsētas vietās, bet vakarā notika viena no ilgi gaidītajām svētku kulminācijām – mūzikla, trimdas latviešu stāsta “Eslingena” izrāde, kuru vairāk nekā deviņu mēnešu ilgumā režisora Jāņa Mūrnieka vadībā gatavoja 60 latvieši no septiņām valstīm. Mūzikla ievadvārdus teica tā mūzikas autore, ASV dzīvojošā komponiste Lolita Ritmane, bet pirms izrādes, vairāk nekā 900 skatītāju pilnā pilsētas koncertzāle, godināja “Eslingenas” idejas autora Alberta Legzdiņa piemiņu. Izrāde izpelnījās stāvovācijas un priekpilnas atsauksmes, ļaujot cerēt, ka 2018. gadā mūziklu “Eslingena” varēs noskatīties arī skatītāji Latvijā.

Svētku otrajā dienā, arī pulcējot pilnas skatītāju zāles, notika divi lielkoncerti – gan koru kopkoncerts, gan deju lieluzvedums, tika atklāta grāmata “Atmiņas par Eslingenu” un noritēja sarunu un atmiņu vakars, bet noslēgumā dalībniekus uz balli aicināja grupa “Dzelzs Vilks”, “Liepupes vīru ansamblis” un Londonas latviešu grupa “Austrumkalns”. “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” noslēguma dienā pilsētas laukumā priecēja latviešu folkloras kopas gan no Latvijas, gan citām valstīm, bet uz kopīgu koncertu aicināja vīru kori “Dziedonis” un “Gaudeamus”, kura izskaņā, pie klavierēm esot pašam komponistam Mārtiņam Braunam, kori un skatītāji vēlreiz vienojās aizkustinošā “Saule, Pērkons, Daugava” dziedājumā. Tāpat svētku programmā, satiekot pašu režisori, varēja noskatīties Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Dieva putniņi” seansu, darbojās latviešu amatnieku darinājumu tirdziņš un vakaros uz kopā būšanu aicināja īpašais svētku krodziņš “Rīgas Runcis”. Vēl līdz pat 30. jūnijam Eslingenas pilsētas muzejā ikviens interesents var apskatīt izstādi “Latvieši Eslingenā 1947” par latviešu dzīvi šajā pilsētā 20. gadsimta 40. gados. Izstāde tapusi, izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva materiālus.

“Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”, kas simboliski iezīmēja Latvijas simtgades notikumus arī Vācijā, klāt bija gan Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, gan svētku patronese, bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma, Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts, kā arī svētku dalībniekus sveica Eslingenas pilsētas mērs Dr. Markuss Rābs (Markus Raab), pilsētas Kultūras nodaļas vadītājs Benedikts Stegmaijers (Benedikt Stegmayer) un Bādenes-Virtembergas federālās zemes parlamenta deputāts Volfgangs Drekslers (Wolfgang Drexler).

Laura Putāne, Štutgartes biedrības “Saime” vadītāja, svētku idejas iniciatore un galvenā rīkotāja, kā arī šī gada apbalvojuma “Laiks Ziedonim” laureāte, atskatoties uz aizvadītajiem svētkiem priecājas: “Sapnis ir piepildījies! Triju dienu garumā Eslingenas ielas, laukumi un pagalmi bija latviešu pārpildīti, visur, tik tiešām visapkārt skanēja latviešu valoda, dziesmas un dejas. Tērpu krāšņumu un daudzveidību, balsu skanīgumu un dejas soļu dimdēšana nebija iespējams nepamanīt un nesadzirdēt. Uz trim dienām atkal Eslingena bija kļuvusi par mazo Latviju. Un nekas pēc 70 gadiem nav mainījies. Šie svētki tāpat kā toreiz bija satikšanās, saprašanās un vienotības svētki, kas vēl ilgi paliks dalībnieku un viesu atmiņā kā dziļš emocionāls un garīgs piepildījums un apliecinājums mūsu latviskajām vērtībām un bagātībai.”

Eslingena bija viena no lielākajām latviešu bēgļu apmetnēm pēckara gados. Te 1947. gada 25. maijā notikušie Dziesmu svētki pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku un izskanēja caur koncertiem, teātra izrādēm, izstādēm, dievkalpojumiem un svētku gājienu. Drīz pēc tam sākās latviešu bēgļu masveida izceļošana, vedot bēgļu ceļus uz visām pasaules malām. 1950. gada maijā Eslingenas nometne tika slēgta. Kaut arī latviešu atrašanos Eslingenā pēckara gados paši vācieši vērtē neviennozīmīgi, tomēr šobrīd notiekošie pasākumi un izveidojusies sadarbība guvuši prieku un atzinīgus vārdus gan no pilsētas vadības, gan tās iedzīvotājiem.

Pasākuma organizatori Latviešu kultūras biedrība “Saime“ pateicas svētku atbalstītājiem un sadarbības partneriem: Latvijas Republikas  rlietu ministrijai, Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, Eiropas Latviešu apvienībai, Latviešu Kopībai Vācijā, Eslingenas pilsētas pašvaldībai, Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, Latvijas Nacionālajam arhīvam, Heinz Weiler fondam, Kārumam, Valmiermuižas alus darītavai, Latvijas Balzāmam, dzirkstošo vīnu darītavai “Kessler”, kā arī, protams, visiem koriem, deju un folkloras kopām, amatniekiem, svētku brīvprātīgajiem un svētku viesiem.

Plašāk par notikumu “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” var uzzināt šeit.

LTV 1 sižeti par svētku norisi skatāmi 3 vietās;  šeit, šeit un šeit.

Svētku norises foto galerija lejupielādējama šeit.

Saziņai:

 Ilze Timbare,

“Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” mediju koordinatore

tel. +49 176 61486372,

e-pasts: eslingena2017.prese@gmail.com

No 16. līdz 18. jūnijam Eslingenā, Vācijā, norisinās vērienīgs pasākums “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”, kuru apmeklēs Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts. Šajā laikā latvieši pieskandinās pilsētas ielas un koncertzāles, svinot Eslingenas dziesmu svētku 70. gadadienu.

Diasporas vēstnieks A. Sjanīts apmeklēs svētku pasākumus, aicinot dalībniekus glabāt latviešu valodu un kultūru tāpat, kā tas daudzu desmitu gadu garumā izdevās trimdiniekiem, kas, pulcējoties Eslingenā, dejoja un dziedāja pirms 70 gadiem. Svētku norisē piedalīsies arī Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma, kura teiks uzrunu svētku atklāšanas pasākumā.

Tieši Eslingenā tūlīt pēc kara tika izveidota lielākā latviešu bēgļu nometne Vācijā, kurā vienviet uzturējās ap 7000 latviešu. Par spīti grūtībām latvieši ātri attīstīja plašu kultūras dzīvi, 1947. gadā sarīkojot pirmos trimdas dziesmu svētkus.

Šogad pilsētā trīs dienas valdīs īpaša gaisotne, piedāvājot vairāk nekā desmit pasākumu, to vidū svētku gājienu, koru un deju kolektīvu koncertus, kā arī dziesmu spēles „Eslingena” izrādi, kurā piedalīsies teju 60 dalībnieku no astoņām valstīm. Kopā svētkos pulcēsies vairāk nekā 700 dziedoši un dejojoši latvieši. Svētku laikā notiks arī tikšanās ar bijušajiem un esošajiem eslingeniešiem, kā arī grāmatas „Atmiņas par Eslingenu” atklāšana.

Ārlietu ministrija sadarbojas ar pasākuma „Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” organizētājiem, sniedzot atbalstu deju lielkoncerta „Latviešu danči” norisei. Eslingenas dziesmu svētkos piedalīsies šo svētku patronese un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī kultūras ministre Dace Melbārde.

 

 

Pēc 6 dienām, laikā no 16. līdz 18. jūnijam Vācijas pilsētiņas Eslingenas ielas būs pilnas ar latviešu tautastērpos tērptām latvju zeltenēm un vīriem, pasākuma “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” dalībniekiem. Ja tikko mūsu hokeja fani pārsteidza Vācijas iedzīvotājus, parādot savu vienotību, gara spēku un mīlestību pret Latviju, tad pēc pavisam neilga laika varēsim parādīt vāciešiem sevi no vēl vienas puses – mīlestības pret dziesmu, deju, tautas kultūru, tradīcijām. Kaut arī esam skaitliski maza tauta, tomēr šādā veidā varam parādīt Eiropai, cik mēs visi kopā tomēr esam lieli!

Tiek plānots, ka Eslingenā ar savām dziesmām, dejām un rotaļām ieradīsies aptuveni 600 dalībnieki – dziedātāji, dejotāji un folkloristi no 11 valstīm, gan tepat no Eiropas – Vācijas, Šveices, Zviedrijas, Francijas, Norvēģijas, Īrijas, Anglijas, Dānijas un citām valstīm, gan arī no Kanādas, Austrālijas un protams arī Latvijas. Šajos svētkos iecerēts tuvināt un vienot gan trimdas jeb vecās paaudzes latviešus, gan diasporu jeb tautiešus, kas uz ārzemēm pārcēlušies salīdzinoši nesen.

Savu dalību apstiprinājusi arī svētku patronese, bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, Kultūras ministre Dace Melbārde,  Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts un Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma. No vācu puses svētku dalībniekus sveiks viens no pilsētas mēriem Dr. Markuss Rābs (Markus Raab), Kultūras nodaļas vadītājs Benedikts Stegmaijers (Benedikt Stegmayer) un Bādenes-Virtembergas federālās zemes parlamenta deputāts Volfgangs Drekslers (Wolfgang Drexler).
“Esmu pateicīga tautiešiem, kuri, sākot no Otrā pasaules kara beigām, rīko nozīmīgus pasākumus ārpus Latvijas. Tas ļāvis nepazaudēt piederības sajūtu Latvijai un nodot mūsu īpašās vērtības nākamajām paaudzēm. Arī pirms 70 gadiem Eslingenas Dziesmu svētki bija apliecinājums latvietībai un brīvas Latvijas vērtībām. Savukārt šogad, kad sākam atzīmēt Latvijas valsts simtgadi, Eslingenā svētkus ieskandinās tautieši, kuri šobrīd dzīvo vairāk nekā desmit valstīs. Prieks, ka šim nozīmīgajam notikumam gatavojas arī tie latvieši, kuri ārzemēs dzīvo salīdzinoši nesen,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Svētki izvērtīsies trīs dienu garumā. Tie sāksies piektdien, 16. jūnijā desmitos no rīta, ar atklāšanas dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā – baznīcā, kur dievu lūguši gan tie latvieši, kas patvērumu no 2. Pasaules kara rada sev Eslingenā, gan tie, kas Eslingenā un tās apkārtnē dzīvo vēl šodien. Plkst. 11:15 tiek plānots svētku gājiens cauri pilsētai. Pateicoties ciešai sadarbībai ar Eslingenas pašvaldību, pasākuma organizatoriem ir izdevies panākt, ka gājiena dalībnieki izies tās pašas ielas un pagalmus, kuros mitinājās latviešu ģimenes pirms 70 gadiem, kur atradās pamatskola, vietējais ķinītis, piena māja un citas latviešiem toreiz nozīmīgas vietas.

Svinīgā svētku atklāšana paredzēta pusvienos dienā pilsētas tirgus laukumā, bet jau divos visi aicināti uz uzvedumu “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu”. Laikā starp 15:00 un 18:00 tirgus laukumā, stacijas laukumā un citviet pilsētā ar saviem priekšnesumiem pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēs dažādi latviešu kolektīvi. Bet vakarā paredzēta ilgi gaidītā un astoņu latviešu kopienu pārstāvju apvienotā aktieru un dziedātāju ansambļa iestudētā dziesmu spēles “Eslingena” izrāde, kas būs latviešu valodā, taču ar vācu subtitriem, lai būtu saprotama un saistoša arī vācu publikai.

Sestdiena tiek plānota ar diviem lielkoncertiem – plkst. 12:00 – koru kopkoncerts, bet plkst. 15:00 uz koncertu aicinās visi dejotāji. Sestdienas vakaru, kā jau tas latviešiem pieņemts, paredzēts noslēgt ar svētku balli, kurā dalībniekus priecēs grupas “Dzelzs Vilks”, “Liepupes vīru ansamblis Vēja muzikanti” un “Austrumkalns”. Īpašs notikums sestdienas pievakarē plkst. septiņos būs tikšanās ar bijušajiem Eslingeniešiem un citiem Dieva Putniņiem, lai klausītos to atmiņstāstos. Vienlaicīgi notiks arī grāmatas “Atmiņas par Eslingenu” atklāšana.

Savukārt, svētdien plkst. 12:00 visi mīļi aicināti uz vēl vienu kopkoncertu, šoreiz piedāvājot iepazīties ar latviešu folkloru, bet svētku noslēgumā – plkst. 14:00 – Mārtiņa Brauna mesa “Daugava” LU vīru kora “Dziedonis” un RTU vīru kora “Gaudeamus” izpildījumā ar pašu M. Braunu pie klavierēm.

Paralēli gan dalībnieki, gan pasākuma viesi varēs iegādāties arī dažādus latviešu amatnieku, rotkaļu un izstrādātāju darbus amatnieku tirdziņā, kas darbosies visu trīs dienu garumā. Bet jau no 13. jūnija līdz pat mēneša beigām pilsētas muzejā Gelbes Haus būs aplūkojama izstāde par četrdesmito gadu latviešu nometni Eslingenā, tā laika sabiedrisko un kultūras dzīvi.

Svētkus ieskandinot, jau ceturtdienas vakarā tiks demonstrēta latviešu spēlfilma “Dieva Putniņi” (oriģinālvalodā ar vācu subtitriem), kā arī ceturtdienas un piektdienas vakaros darbosies latviešu bārs “Rīgas Runcis”, kurā skanēs latviešu mūzika un būs iespējams baudīt latviešu gardumus.

Precīzāka informācija par pasākumu norises vietām un laikiem, pieejama svētku oficiālajā mājas lapā.

Lai svētki noritētu veiksmīgi, pasākuma organizatori aicina pieteikties brīvprātīgos, piedāvājot sajust svētku burvību ne tikai kā apmeklētājam, bet arī būt pasākumā un baudīt to no aizkulisēm. Brīvprātīgie tiek aicināti pieteikties palīdzēt reģistrēt dalībniekus, sniegt informāciju dalībniekiem un viesiem par pasākumu, norises vietām, laikiem, kontrolēt ieejas biļetes pasākumos, kā arī tirgot svētku suvenīrus, biļetes un citus informācijas materiālus. Kā pateicību par palīdzību organizatori sola morālo gandarījumu par paveikto, jaunu pieredzi Vācijā vēl nebijuša pasākuma organizēšanā, kā arī brīvbiļeti uz vienu no svētku pasākumiem. Informācija par pieteikšanos un nosacījumiem arī pieejama mājas lapā.

Kopumā pasākumam ir pieteikušās 32 mākslinieciskās grupas, tajā skaitā 18 kori, 10 tautisko deju un četras folkloras kopas. Visplašāk pārstāvēti kolektīvi no Anglijas un Vācijas.

Pasākuma organizatori ir Latviešu kultūras biedrība „Saime“ un tās vadība izsaka lielu pateicību par izveidojušos sadarbību un atbalstu tādām organizācijām un institūcijām kā Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu Kopība Vācijā, kā arī Eslingenas pašvaldībai.

Uz tikšanos Eslingenā!

Laura Putāne,
pasākuma koordinatore,
Latviešu kultūras biedrības “Saime” valdes priekšsēdētaja