Katra latviešu gadskārta Baškīrijā nāk ar kaut ko jaunu un nebijušu. Iepriekšējos gadus Mārtiņi tika svinēti ar ukraiņiem, vāciešiem, šogad Mārtiņdienas koncerts tika vests uz Bakaldīnas vidusskolu.

Bakaldīna atrodas 20 km no Maksima Gorkija ciema. Tā bija viena no latviešu kolonijām. Līdz latviešu ierašanās laikam Bakaldīnas teritorija bija tukša un neapdzīvota. Līdz ar latviešu ierašanos tiek izveidota pirmā skola Bakaldīnas teritorijā (1901. gadā Kalna skola, mācības latviešu valodā notiek līdz 1938. gadam), arī kultūras dzīvi veido iebraucēji no Latvijas, proti, tiek nodibināts orķestris, koris, iedzīvotāji iestudē izrādes. Uz Bakaldīnu viesizrādēs brauc Maskavas teātris „Skatuve”, nodibinātajā bibliotēkā tiek saņemtas grāmatas, avīzes un žurnāli no Latvijas. Par Bakaldīnas latviešiem izdotas vairākas grāmatas. Viens no to autoriem ir bijušais bakaldīnietis žurnālists Arvīds Auns-Urālietis („Vēl atmiņā bērnības saule”, „Latviešu saraksti”), sērijā „Tradīciju burtnīca” izdoti „Baškīrijas siguldiešu stāsti”- intervijas ar Bakaldīnas latviešiem, kas 20.gs. piecdesmitajos gados atgriezās Latvijā.

Pašreiz Bakaldīnas vidusskolā mācās apmēram 100 skolēnu. Latviešu valoda netiek mācīta, bet šajā mācību gadā Bakaldīnas skolēniem ir iespēja reizi nedēļā apmeklēt latviešu folkloras pulciņu. Tā ir iespēja iepazīstināt un radīt interesi par latviešu – senču kultūru. Lai gan Bakaldīnas skolā lielākā daļa skolēnu ir baškīri un krievi (pagājušā gadsimta 50-tajos gados liela daļa latviešu atgriezās Latvijā), vietējie iedzīvotāji ļoti spilgti atceras to, ka latvieši ir dzīvojuši Bakaldīnā, ka tie ir iekopuši tagadējos Bakaldīnas laukus, ka tā ir bijusi strādīga tauta, kas pie turības tikusi ar smagu darbu. Pie tam Bakaldīnas vidusskolas muzejā (to izveidoja Bakaldīnas vēstures skolotāja Nadežda Ģībiete) ir daudz materiālu (fotogrāfijas, arhīva dokumenti, sadzīves priekšmeti, stendi), kas atspoguļo mūsu tautiešu ikdienas un kultūras dzīvi.

Koncertā, kā ierasts, uzstājās bērnu folkloras ansamblis „Atbalss”, kura dziesmu un deju repertuārs pēdējos gados ir kļuvis krietni plašāks. Būtiski, ka koncertā uzstājās ne tikai ansamblis, bet arī skolēni, kas apgūst un apguva latviešu valodu. Priecē fakts, ka bijušiem latviešu valodas apguvējiem rodas laiks un vēlme piedalīties šādos koncertos.

Man un „Atbalsij” atliek vien pateikties par to, ka mums tika dota iespēja sevi parādīt, un kārtējo reizi pierādīt to, ka nav svarīga nacionalitāte, (ansambļa sastāvā ir ne tikai latvieši, bet arī krievi, uzbeki, tatāri un baškīri) bet svarīga ir vēlme pieņemt un izprast citu tautu kultūru, nodot to skatītājiem un klausītājiem ar tādu pat mīlestību, ar kādu to uzņemam sevī.

Sasagrieza čigāniņi

Istabiņas vidiņā,

Sagriez, Dievs, rudzus, miežus

Lielajā tīrumā.

Šogad gadskārtējā sēde notika Klīvlandē, 2016. gada 15. oktobrī. Sēdē piedalījās padomes locekles Ingrīda Jansone, padomes priekšsēde, Helēna Vīksniņa, Katskiļu 3×3 vadītāja, Laila Medne, Katskiļu 3×3 darbiniece, Maija Zaeska, Daiga Rūtiņa un Larisa Kaļiņa, Garezera 3×3 vadītājas, Maira Bundža, nometņu avīžu redaktore, padomes sekretāre, un Līga Ruperte, 3×3 globālā koordinātore. Garezera 3×3 dalībniekus pārstāvēja Anda Prātiņa.

Helena Vīksniņa ziņoja, ka Katskiļu nometnē bija 115 dalībnieku, 10 no tiem bērni, 10-12 gadu vecumā. Nometnes vispārējā un vienas ievirzes specifiskā tēma bija dzintars. Ap dzintara tēmu risinājās arī dažādas citas nodarbības,. Varēja apbrīnot daudzo nometnes dalībnieču dzintara rotu dažādību un skaistumu.

Par Garezera 3×3 stāstīja Maija Zaeska. Arī Garezerā nometnes tēma bija dzintars, kam tika veltīta viena ievirze un citas nodarbības. Ļoti iepriecināja tas, ka nometnē bija 208 dalībnieku, jo kopš 1991. gada dalībnieku skaits bija turējies zem 200. Bērnu kopskaits bija 53, 26 no tiem 0-5 g.v. (jaunākajam bija 3 mēneši), bet 6-12 g.v. bija 27 bērni. Ar bērniem strādāja 7 audzinātāji, bet būtu derējis vēl vairāk! Nākošgad bērnu programmu plāno paplašināšanāt cerībā, ka dalībnieku skaits turpinās augt.   Prieks, ka aug no Latvijas pēdējos gados iebraukušo dalībnieku skaits.

Līga Ruperte sniedza īsu pārskatu par pārējiem 3×3 pasaulē. 2016. gadā 3×3 notika Austrālijā (58 dalībnieki), Latvijā, Saldū (320 dalībnieki, 30 no ārzemēm) un Pelčos (444 dalībnieki, 73 no ārzemēm), Lielbritānijā angļu valodā (50 dalībnieki), latviešu valodā (79 dalībnieki), un Īrijā (102 dalībnieki). Kopš 1981. gada ir notikusi 231 nometne, un dalībnieku kopskaits ir 33930. Pelčos notika šovasar iznākušās grāmatas par Latvijas 3×3, 1990.-2015. atvēršanas svētki. Piedalījās LV kultūras ministre Dace Melbārde (viņa ar savu meitu 3×3 pavadīja visu nedēļu), bijusī LV prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 3×3 darbinieki no dažādām zemēm un labs skaits bijušo Latvijas nometņu vadītāju, ieskaitot pirmās, 1990. gada nometnes Madlienā vadītājus Jāni Gulbi un Līgu Ruperti.

 

Fotogrāfijā redzama 3×3 dibinātāja, Līga Ruperte. Garezeŗā Līgai uzdāvināja šo krekliņu ar viņas iesauku – “3×3 mamma”. Foto: Maija Zaeska.

2017. gada 3×3 programma:

Melburnā – no 2. – 8. janvārim, vad. Daina Grosa un Uldis Ozoliņš

Rūjienā – no 2. – 9. jūlijam, vad. Sannija un Madars Kalniņi

Salacgrīvā – no 23. – 30. jūlijam, vad. Dina un Reinis Cepļi

Lielbritānijā angļu val. – no 30. jūlija – 6. augustam, kontaktpersona Rita Harrison

Lielbritānijā latviešu val. – no 14. – 18. augustam, vad. paziņos vēlāk

Īrijā – no 13. – 19. augustam, vad. Lāsma Andersone un Krists Bebrišs

Garezerā – no 6. – 13. augustam, vad. Maija Zaeska, Daiga Rūtiņa, Larisa Kaļiņa

Katskiļos – augusta otrajā pusē, vad. Helēna Vīksniņa

Informācija par visiem 3×3, kā arī nometņu avīzes un grāmatas par 3×3 ārzemēs un Latvijā atrodama www.3×3.lv

Sēdes dalībnieces augstu novērtēja izdevību būt kopā un pārrunāt sarežģīto nometņu veidošanas un vadīšanas procesu veiksmes un neveiksmes, nākotnes plānus un sadarbību starp nometnēm. Visi ir pateicīgi par LV Kultūras ministrijas finansiālo atbalstu 3×3 un cer, ka tas tiks piešķirts arī nākotnē. Pēc sēdes padomes locekles apmeklēja Ērika Ešenvalda un Ņujorkas latviešu kora koncertu.

Ziemeļamerikas 3×3 padomes sēde 2017. gadā notiks Čikāgā, 21. oktobrī.

 

Asociācija “Luksemburga Latvija” un Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicina uz neformālu tīklošanās vakaru Luksemburgā, Frankfurtē, Briselē un to apkaimē strādājošos finanšu jomas ekspertus no Latvijas. Tīklošanās vakars Luksemburgā notiks piektdien, 11. novembrī, plkst. 19, vīna bārā Le Barrels (21, Allée Scheffer, L-2520 Luxembourg), pieteikšanās līdz 9.novembrim: ela@latviesi.com.

Šīs iniciatīvas mērķis ir veidot un stiprināt neformālās – gan draudzības, gan profesionālās sadarbības – saiknes starp tiem latviešiem, kuri savu profesionālo gājumu ārpus Latvijas veido finanšu jomā: gan privātās vai starptautiskās finanšu institūcijās, gan studējot finanšu jomā vai tajā veicot pētniecību. Turklāt ar skatu uz Latvijas Simtgadi tīklošanās ietvaros iecerēts veidot kopīgus pasākumus un pieredzes apmaiņas iniciatīvas, kas varētu stiprināt Latvijas tautsaimniecību un Latvijā padziļināt izpratni par starptautiskajām aktualitātēm finanšu jomā. Šis pirmais tīklošanās vakars būs iespēja savstarpēji tuvāk iepazīties, dalīties pieredzē un idejās par sadarbību, kā arī uzklausīt Latvijas goda konsula Luksemburgā Anrī Didriha (Henri Diederich) uzrunu un ELA/asociācijas “Luksemburga Latvija” pārstāves Elīnas Pinto stāstījumu par šādas tīklošanās plašāko kontekstu.

Šī iniciatīva sasaucas ar ELA aizsākto darbu, lai stiprinātu Eiropā dzīvojošo latviešu – dažādu nozaru profesionāļu – savstarpējos kontaktus un atgriezenisko saikni ar Latviju. Finanšu jomas ekspertu sadarbības paplašināšanai un nostiprināšanai iecerēti turpmāki pasākumi gan Luksemburgā, gan Londonā, gan Rīgā. ELA veido tīklošanās iestrādes arī ar Eiropā mītošajiem starptautisko organizāciju ierēdņiem un ārstiem no Latvijas. ELA ieskatā, “gan mums pašiem – Latvijas cilvēkiem Eiropā, gan arī Latvijai ir būtiski apzināties to milzīgo vērtību, kas slēpjas katrā gudrā un darbīgā cilvēkā, kas Latvijas vārdu nes ārpus tās robežām”.