Tourists from Latvia mostly spared by tsunamis

Andris Straumanis | 

At least one tourist from Latvia has been reported hurt in the aftermath of the Dec. 26 tsunamis that claimed at least 80,000 lives throughout South Asia, the news agency LETA reports. Meanwhile, the Latvian Ministry of Foreign Affairs says a total of 228 tourists from Latvia might have been in the affected countries.

Vladimirs Kuļišovs, a businessman from Latvia, lost a finger and suffered a broken leg when a tsunami hit the coastal resort of Phuket in Thailand, where he, his wife, his son and his son’s girlfriend were vacationing, according to LETA.

The Foreign Ministry said Dec. 29 that so far it has verified that 206 of the 228 tourists were not hurt.

Earlier, accounting for 126 tourists, the Foreign Ministry said the greatest number, 73,  were in Thailand. A total of 37 were believed to be in Sri Lanka. Nine were India, 26 were in the Maldives, five were in Malaysia, and seven were in Bali in Indonesia.

A number of tourists from Latvia in Sri Lanka and Thailand have lost their passports, the Foreign Ministry said.

The tsunamis were caused by a powerful earthquake—registering 8.9 on the 10-point Richter scale—that occurred the morning of Dec. 26 in the Indian Ocean about 160 kilometers (100 miles) west of the Indonesian island of Sumatra. Particularly hard hit by the tsunami was the Sri Lankan coastal district of Batticaloa, where an estimated 12,500 people have perished, according to news reports.

Latvian President Vaira Vīķe-Freiberga sent messages of condolence to the presidents of Sri Lanka, Indonesia, India and Maldives, as well as to the king of Thailand, the president’s press secretary said.

(Updated 29 DEC 2004)

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

50th culture festival set Dec. 26-31 in Australia

Andris Straumanis | 

Latvians in Australia will celebrate their culture for the 50th time during the Australian Latvian Culture Festival (Austrālijas Latviešu Kultūras dienas) scheduled Dec. 26-31 in Melbourne.

The many different events scheduled during the festival will include staging of the classic Latvian play by Anna Brigadere, “Lolitas brīnumputns,” and a folk-dancing performance with a theme centred around the septiņdienu gredzens (Seven-day ring) and featuring dancers from Sydney, Melbourne, Adelaide and Canberra.

The opening concert on Dec. 27 will feature soloist Baiba Zandere and a youth choir from Latvia, Resono, conducted by Edgars Račevskis.

Other features of the festival are an arts and crafts exhibition, a sacred music concert, a night for Latvian families at the Polly Woodside Maritime Museum, basketball matches, a darts competition and social get-togethers every night for the younger crowd at various venues in Melbourne.

A youth-oriented “Triple Bill Extravaganza” is scheduled Dec. 30 and will feature Brīvdiena, a band from Latvia, as well as performances of modern and folk music by the Latvian-Australian groups Kastietādi, Zigrīda ansamblis, Duk Duks and Bārdas tiesa.

The festival will conclude Dec. 31 with a New Year’s Eve Ball.

For further information about the festival, visit www.al50kd.org. For information about youth-oriented activities during the festival, visit www.ljaa.org.au.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Prezidentes novēlējums Ziemassvētkos

Vaira Vīķe-Freiberga | 

“Viegli nāca, drīz aizgāja, Tie bagāti Ziemassvētki. Trīs dieniņas, trīs naksniņas, Iet pār kalnu dziedādami.” Svētku diena kā tāda objektīvi neatšķiras ne no vienas citas. Svētki ir tad, kad mēs tos atzīmējam un svinam. Jo ilgāk svinami ir lielāki svētki, bet vēl svarīgāka ir gatavošanās. Uz Ziemassvētkiem parasti gatavojas ilgi, un tas tamdēļ arī Ziemassvētkus padara par lieliem svētkiem. Bērniem jau ir bijušas skolās eglītes, bērnu dārzā ir zīmētas Ziemassvētku kartītes, ir rakstītas vēstules Ziemassvētku vecim par vēlmēm, ko gribētu redzēt zem eglītes Ziemassvētkos. Ir jauki, ja ģimenēs ir piparkūkas uz galda, vēl jaukāk ir, ja ģimenē visi kopā pie mīklas bļodas ir piparkūku mīklu mīcījuši, pēc tam rullējuši, pēc tam izgriezuši sirsniņas un zvaigznītes un krāsnī izcepuši. Skaisti ir veikalā pirktie ornamenti – krāsaini, eleganti, bet mīļākie ir tie, ko mazas rociņas ir veidojušas vai nu bērnu dārzā vai pašu mājās. Svētki ir mūsu sirdīs un apziņā.

Es novēlu visiem, lai šie būtu gaiši, priecīgi un gaiši svētki, lai Jūs justu šo svētku sajūtu savu tuvinieku vidū. Mēs esam pašā tumšākajā gada laikā, kad daba ir iesnaudusies, viņa atgūst savus spēkus. Visi asniņi, visas saknītes guļ zem zemes un sniega kārtas, lāči guļ savās migās, vāveres koka dobumos, bet mēs, cilvēki, mēs esam savos mājokļos, siltumā – pie krāsns vai pie kamīna liesmas. Mēs ietinamies savos mēteļos, cepurēs un cimdos, un vēršam uzmanību paši uz sevi, uz savu dzīvesvietu un savu tuvāko apkārtni. Šis ir tas gadalaiks, kad varam domāt par to, kā savu vidi padarīt mājīgāku, ērtāku, parocīgāku un arī skaistāku. Šis ir gadalaiks, kad atceramies tos, kas ir mūsu dzīves daļa, bet arī tos, kuri ir ārpus mūsu parastā uzmanības loka, bet, kas šajā brīdī ir vieni paši, vientuļi, aizmirsti un pamesti.

Prieks ir tas, ko mēs paši radām ap sevi, prieks ir tas, ko mēs protam izjust sirdī. Prieks ir par saņemtu dāvanu, vēl lielāks prieks ir par saņemtu dāvanu, kas ir paša veidota un par ko ilgi ir rūpīgi domāts. Prieku mēs saņemam un mēs dāvājam, tā ir māksla – priecāties, un tie ir svētki, ja mēs priecājamies. Es novēlu Jums visiem atļaut priekam, laimei un mīlestībai ienākt Jūsu sirdīs! Lai Ziemassvētku gaisma, miers un apskaidrība pavada Jūs visu nākamo gadu līdz nākamajiem Ziemassvētkiem! Priecīgus Ziemassvētkus!