Izglītības un zinātnes ministrijai, Ārlietu ministrijai un valdībai kopumā diasporas jautājumi ir ļoti svarīgi, un es esmu gatavs atbalstīt ikvienu nozīmīgu iniciatīvu diasporas izglītības attīstībai,” šodien, tiekoties ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Eiropas latviešu apvienības (ELA) vadību, uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Viena no svarīgākajām IZM iniciatīvām šobrīd ir jautājums par iespējām kārtot latviešu valodas centralizēto eksāmenu attālināti, lai diasporā dzīvojošie jaunieši varētu iegūt latviešu valodas prasmes līmeņa novērtējumu, kas ir viens no nosacījumiem, pretendējot uz valsts budžeta vietām Latvijas augstskolās. Šodien sarunā tika apspriests arī jautājums par latviešu valodas kā svešvalodas mācību standarta izstrādi, par valodas prasmes līmeņu aprakstiem bērniem, vasaras nometņu organizēšanu gan Latvijā, gan mītnes zemēs, kā arī skolēnu un studentu apmaiņas programmām. Ir ļoti svarīgi, lai, vecākiem mainot dzīves un darba vietu, bērni var turpināt veiksmīgi apgūt latviešu valodu un kultūru atbilstošā līmenī, kas nodrošinātu viņiem iespējas atgriezties Latvijā un pilnvērtīgi turpināt izglītību. Tāpat ir svarīgi piedāvāt atbilstošu mācību saturu tiem, kuri diasporā vēlas tikai uzturēt latvisko identitāti un iepazīt kultūru.
Sadarbojoties PBLA, ELA, IZM, Latviešu valodas aģentūrai, Valsts izglītības satura centram un diasporas skolotājiem pašlaik tiek izstrādāts diasporas izglītības attīstības koncepcijas projekts. Kā uzver PBLA, mērķim ir jābūt stabilam nākotnes finansējumam diasporas izglītībai, kam pamatā jābalstās uz sistemātisku, ilgtspējīgu, latvisku izglītību diasporā, veidojot spēcīgu saikni ar Latviju. Līdztekus koncepcijai ir jāizstrādā arī rīcības plāns, kurā tiktu aptverti visdažādākie darbības aspekti un konkrētu diasporas kopienu vajadzības.
IZM nodrošina latviešu valodas kā svešvalodas apguves pilnveidi e-mācību vidē, regulāri uzlabojot un izstrādājot mācību materiālus e-vidē, kā arī realizējot tieši šim mērķim paredzēto jauno politikas iniciatīvu, kas trīs gadu laikā paredz izstrādāt tālmācības rīku, mācību saturu, attīstīt mācību vidi un aprobēt izstrādātos materiālus. Diasporas atbalsta un reemigrācijas veicināšanas pasākumi ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā, Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.—2020. gadam un Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam.
Latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 26 valstīs vairāk nekā 100 neformālās izglītības mācību iestādēs, kas tiek sauktas par nedēļas nogales skolām. Plašāka informācija, kā arī diasporai izstrādātie elektroniskie mācību un metodiskie līdzekļi visiem par brīvu ir pieejami Latviešu valodas aģentūras mājaslapā.