Elizabeta Lāce’s album Mōaigā a celebration of the Liv culture

Harpist, songwriter, and vocalist Elizabeta Lāce released her first solo album in 2016. Entitled Mōaigā (or Zemesmala in Latvian, or Landside), the album is a collection of experimental instrumental works, performed entirely on the harp. Lāce, who has performed with groups such as Sus Dungo and Dzelzs vilks, has always been a major creative force in Latvian music, and this album has her branching out in yet another direction.

The album title – Mōaigā – is from the Liv language, and Lāce intended the album to be a celebration of the Liv culture, especially considering that there are very few Liv left. Lāce herself has been studying Liv culture and history, and these studies provided the inspiration for this album.

The atmospheric nature of the album becomes clear with the opening sounds of the song ‘Smiltis’, with the sound of the rustling wind then giving way to a slow procession of notes, evoking a late night or early morning stroll on a beach devoid of any other people. The song ends as quietly as it begins, and seems to almost drift away into the sea.

The song ‘Vētra’ (or Storm) is actually not as tempestuous as the title might indicate, though the deliberate progression of notes on the harp, gradually building to a crescendo, indicates a perhaps more emotional storm, which then slowly tapers off and recedes.

The serene and sacred atmosphere of a walk through a cemetery is presented in ‘Kapsēta’, perhaps the quietest work on this album of hushed songs. Elements of the Latvian folksong ‘Ej, saulīte, drīz pie dieva’ can be heard, and Lāce intertwines the melody with her own vision of a somber search for a particular headstone.

The most ominous work is ‘Ugunskoks’, which is dedicated to the Jews that died at the Salaspils concentration camp during World War II. Its low rumblings, indicating a sense of dread and fear, gradually build in emotional tension, making for unnerving and disturbing listening.

Though the album is purely instrumental (managing to get not just music, but all kinds of sounds from a harp), the booklet with the CD does include some poetry and stories (in Liv, Latvian and English), perhaps as a guide for better understanding of the musical works. Oddly, the booklet makes no mention of those that worked on the album (such as sound engineer Gundars Rullis or Alis P – with whom Lāce played on his album Ciparu pasaule). The album booklet also contains photographs taken by Lāce in locations where Livs live.

The improvisational and ambient style gives the album an overall dreamy feel, though one does wish at times that there had been a few more active, energetic sections to balance the calm and serene ones, though it is clearly intentional that the album moves at such a slow pace, perhaps as a balance against the frenetic modern world.

Elizabeta Lāce, at once creative and slightly eccentric (she once staged a performance while sitting in a rowboat full of water and slowly submerging herself) has made an album that showcases her creativity, but may be difficult to understand for some listeners. Some may hear a captivating sonic journey through nature, while others may just hear someone absentmindedly plucking at a harp for almost an hour. As it is indeed experimental harp music, absent of clear melodies, it does require a bit of imagination to enjoy and appreciate. The songs do tend to blend into one another, which is perhaps the idea, as it is meant to evoke a stroll by the sea, through the woods, and other depictions of natural phenomena. Elizabeta Lāce, on her album Mōaigā, utilizes her extensive musical and creative talents to present many unexpected and unusual aspects of the harp in her unique vision of nature.

Elizabeta Lace - Zemesmala 001

 

Elizabeta Lāce

Mōaigā
2016

Track listing:

      1. Smiltis
      2. Vētra
      3. Dieva suņu ēnas
      4. Vējš
      5. Nakts
      6. Cilvēki
      7. Langa
      8. Diena
      9. Ugunskoks
      10. Kapsēta
      11. Saulriets
      12. Laiks

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Londonas latviešu folkloras grupa Austrumkalns izdod savu pirmo albumu

31. martā Londonas latviešu folkloras grupa Austrumkalns izdeva savu pirmo albumu, Akcenti. Albums tika gatavots pēc veiksmīgas onlaina ‘Kickstarter‘ kampaņas, kurā vairāk kā 100 cilvēku ziedoja naudu, lai veiktu ierakstu ar 11 dziesmām.

Latviešu folkloras grupu Austrumkalns 2011. gadā dibināja četras otrās paaudzes Anglijā dzimušas latviešu meitenes. Uzaugušas kopā Londonā muzikālās ģimenēs, māsas Andra un Karolīne Zobens-East un Anna un Laila Grīnbergas vēlējās izteikt savu latviešu mūzikas un dziesmu mīlestību izveidojot folkloras grupu Austrumkalns. Austrumkalna mūzikas izpildījumiem piemīt tradicionāli elementi un principi, bet meitenes attīstījušas pašas savu īpatnējo stilu ar modernākiem instrumentiem un apdarēm.

Pēdējos pāris gados meitenes ir daudz uzstājušās, ne tikai savās muzikālās mājās Londonas ‘Balzāmbārā’, bet arī citur Lielbritānijā, Dublinā, Briselē, Frankfurtē, Minsterē un Latvijā. 2015. gada vasarā grupa spēlēja festivālā ‘Sviests’, un 2016. gadā Austrumkalnam bija liels prieks piedalīties Laba Daba festivālā.

Albumā ir dziesmas, ko meitenes ir spēlējušas jau no grupas pirmsākumiem, kā arī jaunas tautasdziesmu apdares, kuras Kickstarter atbalstītāji īpaši pieprasīja. Albumu var iegādāties gan kompaktdiskā gan digitālā versijā caur Austrumkalns mājaslapu un caur iTunes, Spotify Amazon, Google play kā arī citām digitālām kompānijām.

Austrumkalna nākamā uzstāšanās ir paredzēta Eslingenas dziesmu svētku ietvaros no 16. līdz 18. jūnijam, Eslingenā, Vācijā. Sīkāka informācija ir atrodama Eslingenas dziesmu svētku mājaslapā.

AUSTRUMKALNS COVER1
Kontakti:
Facebook.com/Austrumkalns
Instagram @austrumkalns

linite.zobens@gmail.com

LNAK IN rīkotais skolotāju seminārs – Latviešu valoda ir dzīves veids

Šī gada 25. februārī 26 skolotāji un palīgskolotāji satikās Latviešu Kultūras Centrā Toronto uz semināru, lai iepazītos, uzzinātu par valodas mācību metodēm un gūtu iedvesmu turpināt strādāt ar jauno latviešu paaudzi. Semināru atklāja LNAK Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone, iepazīstinot šīs dienas lektorus un divas skolotājas no atjaunotās Edmontonas skolas un divus skolotājus no jaundibinātās Halifaksas skolas “Auseklītis”. Lai dalībnieki iepazīstos viens ar otru, Toronto Latviešu biedrības sestdienas skolas (TLBSS) un Toronto Latviešu Tautas Augstskolas (TLTA) ğimnazijas skolotājs Pauls Legzdiņš vadīja vairākas rotaļas, kuŗas skolotāji varētu arī lietot savās klasēs, lai palielinātu vārdu krājumu.

Tad E. Pētersone iepazīstināja galveno lektori – Sandru Kronīti-Sīpolu. Viņa ir Gaŗezera Vasaras Vidusskolas (GVV) direktore, bet ir bijusi skolotāja ASV skolās, ir aktīva skolu valdēs Bostonā un pēta efektīgas stratēğijas valodu mācīšanai. S. Kronīte-Sīpola runāja par neurozinātni un izglītību, skolas vidi un vecāku iesaisti skolas vidē. Viņa apskatīja smadzeņu zonas, jo šodien ar moderno technoloğiju ir iespējams redzēt smadzenes un kā tās darbojas. Ir vairāki mīti par smadzeņu darbību, kuŗi nav pierādīti. Mītu piemēri: mēs izmantojam tikai 10% no smadzenēm (smadzenes visu laiku darbojas); smadzeņu kreisā un labā puse katra kalpo citiem mērķiem (nav tiesa) un kad dodam cukuru bērniem, tie paliek mežonīgi (arī nav pierādījumi). Praksē ir pierādīts, ka ja bērni kustas pirms mācībām, tad viņi labāk mācās pēc tam. Ir jāizmanto vairākus mācīšanas veidus (audio un vizuālo). Svarīga ir arī patīkama skolas vide. Tā ir grūti veicama, ja skolām nav patstāvīgas telpas, lai tās varētu sagatavot mājīgas un pievilcīgas.

Katrai skolai vajag deklarēt skolas vīziju – kādu skolu mēs mēğinām veidot? Kādēļ bērnam vērts braukt uz skolu? Lai latviešu valoda nepazustu – tā jāmāca. Emocionāli un sabiedriski notikumi iespaido to, ko skolēns spēj iemācīties un cik spēj sasniegt. Mums jāpazīst mūsu skolnieki.

Valodas mācības kritiskais periods ir ap trīs gadu vecumu. Mums jāpiegriež lielāka vērība pirmsskolas vecuma bērniem. Montessori metodi varētu pielietot mūsu skolās, jo tā ir plūstoša, kur bērni palīdz viens otram un veido motivāciju mācīties. Valodas eksāmens ir lodziņš uz to, kur tu esi valodas prasmē: runāšanas, klausīšanās, rakstīšanas un lasīšanas prasmē. Ja skolotājs zina, kur skolnieks ir valodas prasmē, tad var labāk piemērot mācību vielu skolniekam.

Vecākiem jāsaprot, ka latviešu valoda ir dzīves veids, ne tikai mājas darbs un, ka lai iemācītos valodu, tā jālieto katru dienu. Vecāki un skolotāji ir sapņu komanda un visiem jāpiekrīt kopīgiem mērķiem. Vecākiem jāsaprot, ko mēs no viņiem sagaidam.

Sekoja jautājumi un diskusijas par dzirdēto. Tad noskatījamies YouTube kurā tiek intervēta Grašu ğimene Vācijā, pierādot to, ka bērni var iemācīties latviešu valodu, ja vecāki konsekventi runā latviski mājās. Visiem vecākiem būtu ieteicams to noskatīties (YouTube 5. Novads Raidījums #20).

Pēc gardām pusdienām, Pauls Legzdiņš atkal lika semināra dalībniekiem minēt mīklas, gatavot “puzli” (saliekamo bildi) ierakstot vienu vārdu no īpašībām, kuŗas pienesam skolai. Un tad, gatavojām “mākoni” (wordle), kur katrs uzrakstīja 5 vārdus, kas attiecas uz to, kādu saredzam latviešu skolu. Vārdi visi tika ierakstīti datorā, un tad, lietojot programmu, tika izdrukāti visi vārdi. Tie, kuŗi tika vairāk minēti, bija ar lielākiem burtiem. Interesanti, ka draudzība bija visvairāk minēta, tad sabiedrība, zināšanas, ğimene, utt. Valoda pati bija vidēji pārstāvēta, kaut gan seminārs tika veltīts tieši valodas mācīšanai.

TLBS skolas pārzine Rasma Gaide, pirms atskaites par 2016. gada vasaras konferenci Latvijā, pasniedza oriğinālo atzinības rakstu no Latviešu valodas ağentūras Elitai Pētersonei (kopija tika pasniegta 18. novembŗa aktā). R. Gaide ieteica skolotājiem apmeklēt šos kursus Latvijā, jo programma ir plaša un daudz ko var mācīties ne tikai no lektoriem bet arī no skolotājiem kuŗi sabraukuši no vairākām Eiropas skoliņām un ASV un Austrālijas.   Tur tika pārrunāta latviskuma saglabāšana – kā to saglabāt un noturēt nacionālo identitāti caur valodu; asimilācijas draudi; dialogs starp Latviju un diasporas skolām, utt. Skolotāju darbs nav viegls. Janīna Kursīte, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, grāmatu autore un politiķe, runāja par Latviju, kā to vairāk mīlēt un iemīlēt. Kopādziedāšana būtu viens veids, kā to panākt. Aptaujā latviešu studenti lepojas, ka mīl Latviju tās dabas, pagānisko sakņu, tīrās vides, bioloğiskās pārtikas, sporta un mūzikas dēļ. Ārzemju studenti Latvijā toties slavēja Latviju, jo ir lielisks internets, labs sabiedriskais transports, tīras smilšainas pludmales, svešvalodu zināšanas, skaisti cilvēki, zināšanas par ēdamām sēnēm un ārstniecības augiem. Mums ir daudz, ar ko lepoties un ko pasniegt skolniekiem. Skolotājiem jāsaprot, ka jaunā paaudze ir pieradusi pie elektroniskas vides, tā kā šo paaudzi varētu nosaukt par “homo tablets”. Mums jāizmanto jaunos līdzekļus lai piesaistītu skolniekus.

Latviešu skolas Hamiltonā (LSH) skolotājas Dace Veinberga un Zane Kļaviņa stāstīja un demonstrēja (iesaistot visus daībniekus) kā ar nodarbībām, dziesmām un dejām var iesaistīt bērnus valodas apguvē. TLBSS skolotājas Lauma un Zaiga Mikelšteines iepazīstināja ar “Class DoJo” lietotni, ar kuŗas palīdzību var ziņot skolniekiem un vecākiem par skolnieku progresu klasē. S. Kronīte-Sīpola pastāstīja par jaunumiem GVV un aicināja tur piedalīties vai nu kā audzinātājiem vai skolotājiem.

Beigās E. Pētersone pateicās visiem lektoriem ar dāvaniņām un dalībniekiem par līdzdalību seminārā, izsakot cerību, ka jauniegūtās zināšanas tiks pielietotas tuvā nākotnē.

Pateicība pienākas LNAK Izglītības un Kultūras fondam, LNAK Izglītības nozarei un Latviešu Centram Toronto par financiālo atbalstu. Ceram arī uz finansiālo atbalstu no Latviešu valodas ağentūras.

Elita Pētersone ir LNAK Izglītības nozares vadītāja.