Skolotāji tiekas konferencē Denverā

Linda Kalna | 

Šī gada 9. un 10. septembrī Denverā, Kolorādo pavalstī, notika Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares rīkotie kursi latviešu skolu skolotājiem. Uz konferenci iegūt praktisku atbalstu, dalīties pieredzē un smelties iedvesmu jaunajam mācību gadam ieradās 18 skolotāji no 11 latviešu skolām ASV.

Konferences dalībnieki no tuvākām un tālākām ASV pilsētām ieradās jau piektdienas, 8. septembra, vakarā un tikās Kolorādo latviešu kultūras centrā, kur laipnie un viesmīlīgie Denveras latvieši bija parūpējušies par ceļotāju slāpju veldzēšanu un izsalkuma remdēšanu. Nesteidzīgās sarunās, atkalredzēšanās priekos un jaunās iepazīšanās ātri vien aizritēja vakars, un tas palīdzēja noskaņoties gaidāmajam spraigajam darba cēlienam. Nākamajā rītā visiem uz strīpas bija jābūt jau pulksten 8:00! Un diena saplānota līdz pulksten 8iem vakarā!

Konference bija ļoti intensīva un aizraujošām lekcijām piesātināta. Sestdienas rīts sākās ar konferences atklāšanu. Andra Zommere, ALAs Izglītības nozares vadītāja un konferences rīkotāja, un Dace Mažeika, PBLA Izglītības padomes pārstāve ASV, sirsnīgās uzrunās sveica skolotājus. Atzīstot grūtības, ar kurām saskaras latviešu skolas diasporā, A. Zommere aicināja tās pārvarēt un smelties enerģiju, kopīgi nodziedot “Bēdu manu lielu bēdu”.

Nodarbību cikls sākās ar Ņudžersijas latviešu pamatskolas skolotājas Kristīnas Putenes lekciju par diferencētas valodas mācību stundām. K. Putene dalījās vērtīgā pieredzē, kā veiksmīgāk veidot mācību stundas bērniem ar dažādiem valodas prasmes līmeņiem. Šis jautājums ir aktuāls gandrīz visās latviešu skolās. Mācību gada sākumā pēc valodas līmeņa pārbaudes Ņudžersijas latviešu skolas 4. un 5. klases audzēkņi tika sadalīti nevis pēc vecuma, bet atbilstoši valodas prasmes līmenim. Katra grupa saņēma diferencētu valodas apmācību, kas piemērota bērnu īpašajām vajadzībām. Šāda klašu veidošana pēc valodas līmeņiem izrādījās sekmīga, ko apliecināja katras grupas augstāki rezultāti pavasarī veiktajos pārbaudījumos. Šobrīd K. Putene sadarbojas ar Latviešu valodas aģentūru, lai abās klasēs izmantotos mācību materiālus apkopotu izdevumā “Mācību materiāli skolēniem diasporā”. Tematiski sakārtotajā mācību komplektā ietilps lasāmviela, nodarbību apraksti, darba lapas un norādījumi skolotājiem.

Konferences turpinājumā klausījāmies Daces Copeland, skolotājas un bijušās ALAs Izglītības nodaļas vadītājas, lekciju par ALAs lasāmvielas projektu un vienu no tā mērķiem – lasāmības vērtēšanas sistēmas latviešu valodā izstrādi. ALAs lasāmvielas projekts ir D. Copeland kopdarbs ar skolotāju Elisu Freimani. Abas skolotājas, par pamatu ņemot tekstus, kas publicēti žurnālā “Mazputniņš”, veido lasāmvielu, nodarbības un metodiskos materiālus visu vecumu skolēniem. Lasāmviela sakārtota pa valodas līmeņiem, sākot no zemākā līmeņa A1 līdz vidējam – B2. D. Copeland konferences dalībniekus iepazīstināja ar līdzšinējo veikumu – krāsainiem, mūsdienīgiem, brīnišķīgām Andras Otto ilustrācijām papildinātiem mācību materiāliem, kas sastāv no lasāmā teksta, norādījumiem skolotājiem vai vecākiem, uzdevumiem un nodarbībām, ko var veikt klasē vai mājās. Līdz šim ir izstrādāti četri komplekti, bet skolotājas iecerējušas apstrādāt līdz pat 150 stāstiem. Materiāli ir pieejami ALA Izglītības nozares mājas lapā, sadaļā Mācību materiāli.

Pierasts, ka amerikāņu skolās caur tādām programmām kā Lexile un Accelerated Reader bērniem tiek vērtēts lasīšanas izpratnes līmenis. Atbilstoši bērna individuālajam lasīšanas līmenim skolotāji tad var ieteikt grūtuma ziņā piemērotu lasāmvielu. Izrādās, ka latviešu valodā nav šādas lasāmības vērtēšanas formulas, pēc kā skolotājs vai vecāks varētu objektīvi pateikt, vai teksts ir “viegls” vai “grūts”. Tāpēc, izvērtējot dažādas teorijas, E. Freimane un D. Copeland kā vispiemērotāko latviešu valodai izvēlējušās Zviedrijā izveidoto sistēmu LIX (The Lasbarhesthindex Swedish Readability Formula). Skolotājas to pielāgojušas un izstrādājušas lasāmvielas sakārtošanas sistēmu, kur noteikti LIX skaitļi atbilst noteiktiem latviešu valodas prasmes līmeņiem. D. Copeland iepazīstināja ar formulu, pēc kā var aprēķināt LIX skaitli, un deva klātesošajiem iespēju patrenēties “likšošanā” un atsvaidzināt savas matemātikas zināšanas, izrēķinot grūtības pakāpi tekstam par pūķiem. Iepriekšminētajiem “Mazputniņa” tekstiem arī ir aprēķināts LIX skaitlis, tādējādi atvieglinot skolotāju un vecāku darbu teksta izvēlē.

Dace Anstrate, latviešu valodas skolotāja un speciālais pedagogs, bija mērojusi garu ceļu no Jelgavas, lai abās konferences dienās dalītos pieredzē latviešu valodas mācīšanā, lai tas izvērstos par dinamisku, priekpilnu un izglītojošu piedzīvojumu. D. Anstrate ir pieredzes bagāta skolotāja, gandrīz 30 gadi aizvadīti, strādājot ar dažādām auditorijām – bērnudārzos, skolās, ar studentiem, pieaugušajiem, nesen pat mācījusi latviešu valodu cietumā. D. Anstrate skolotājus aicināja pievērsties latviešu valodas mācīšanai kā rotaļīgam procesam, kur, spēlējot dažādas spēles, dziedot dziesmas, latviešu valoda pati nemanāmi iesēžas bērnu galvās. Lai skolotājiem pašiem mācītais labāk nosēstos atmiņā, enerģiskā un atraktīvā D. Anstrate aicināja visus piedalīties piedāvātajās spēlēs – trenēt atmiņu, nosaukt labas īpašības par sevi, izlocīt kājas ārā saulītē, uzdejot kukaiņu deju, rakstīt dzejoļus. Viņa pat pamanījās spēles veidā pārbaudīt skolotāju zināšanas lietvārdu deklināciju un darbības vārdu konjugāciju noteikšanā! Skolotāja piedāvāja ļoti bagātīgu ideju klāstu, kā latviešu valodas nodarbības padarīt interesantākas gan jaunākiem, gan vecākiem bērniem.

Dace Mažeika, filoloģe un PBLA Izglītības padomes pārstāve ASV, sniedza pārskatu par internetā pieejamiem materiāliem latviešu valodas apguvē. Uzdevums nav viegls, jo materiālu ir daudz un, īpaši YouTube kanālā, tie ir dažādas kvalitātes, bet D. Mažeika bija paveikusi grūto darbu, izsijājot graudus no pelavām, un konferences dalībniekus iepazīstināja ar vērtīgiem, pārbaudītiem, interesantiem un profesionāli izstrādātiem izglītojošiem materiāliem dažādām vecumgrupām un valodas prasmēm.

Starpbrīžos starp lekcijām pārstāvji no katras skolas iepazīstināja klātesošos ar savu skolu, pastāstīja par skolas darbu, parādīja filmiņu vai skolas gada grāmatu, dalījās pieredzē par veiksmīgi novadītiem projektiem. Uzzinājām, ka K. Barona latviešu skola Čikāgā var lepoties ar lielāko reģistrēto bērnu skaitu – 114, bet Ročesteras latviešu skola ar sešiem bērniem neatlaidīgi turpina darboties jau 65. gadu.

Saistošas un vērtīgas bija darba grupas, kurās skolotāji pārrunāja savu skolu veiksmes un izaicinājumus. Kā ūdens malks karstā dienā skolotājus veldzēja atskārsme, ka visās skolās ir līdzīgas problēmas – dažādi valodas prasmes līmeņi klasēs, skolēnu skaits sarūk, latviešu skolai jākonkurē ar sporta nodarbībām brīvdienās. Indianapoles skola pēdējai problēmai atrisinājumu atrada, pārceļot latviešu skolas mācības uz piektdienu vakariem. Arī veiksmes stāsti skolām līdzīgi – pozitīva sadarbība un atbalsts no vietējām latviešu organizācijām un vecākiem, daudzās skolās veiksmīgi norisinājušās Rumaka lasīšanas sacensības un tautas dziesmām veltīti projekti.

Konference noslēdzās svētdien ar draudzības pusdienām, uz kurām ieradās arī vietējie Denveras latvieši. ALAs Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere izteica pateicību Denveras latviešiem par viesmīlīgo uzņemšanu un dalībnieku izguldināšanu, lektorēm par noderīgajām lekcijām, skolotājiem par viņu darbu, strādājot ar jauno paaudzi, un novēlēja visiem sekmīgu un darbīgu jauno mācību gadu. Skolotāji, iedvesmojušies, pacilāti un jaunām idejām bagāti, atgriezušies mājās nu ar jaunu sparu var ķerties pie atbildīgā un nozīmīgā darba.

Raksta autore Linda Kalna ir Ziemeļkalifornijas latviešu skolas skolotāja.

Foto: Andra Zommere

 

 

Latvian Radio Choir and Ensemble Sarband collaboration a meditative journey

Egils Kaljo | 

The Latvian Radio Choir, led by conductors Kaspars Putniņš and Sigvards Kļava, has long been known worldwide as one of the premiere interpreters of modern choir music. They perform not only works by composers from many different countries, but are also innovators in the performance of experimental music of varied genres, and have collaborated with many different groups and ensembles.

One recent collaboration was with the Ensemble Sarband. Sarband, based out of Germany, is a group of musicians led by Bulgarian Vladimir Ivanoff, who also have a large diversity in their programs. According to their website, Sarband’s repertoire covers “from early Chinese music to Sami joiks, from Early Oriental Christian chant to the music of Gurdjieff” and often select works of a spiritual and sacred nature, and Ivanoff “illuminates the connecting threads between Orient and Occident, Judaism, Christianity and Islam”.

Together, the Latvian Radio Choir and Sarband recorded the album Canticum Canticorum, a collection of choir and vocal compositions that feature elements of Middle Eastern and Western music as well as traditional instruments. Many of the works include fragments from the Biblical text “Song of Solomon” or the “Song of Songs”.

On this recording, the Ensemble Sarband is made up of Ivanoff on percussion, Mustafa Dogan Dikmen (Turkey) on vocals, Efstratios Psaradellis (Greece) on the kemence, and Salah Eddin Maraqa (Jordan) on the qanun.

Vladimir Ivanoff, besides being the artistic director of Sarband and a percussionist, is also a composer, and three of his works are included on this collection. These are the “Sufi Readings No. 1 – Of Love and Union”, “No. 3 Suffering” and “No. 5 The Fragrance of Your Name”. All three are comparatively brief solo performances by the ensemble. The calm and peaceful instrumental “Of Love and Union” has plaintive melodies built upon a heartbeat-like effect on a drum, while “Suffering” features an almost wordless vocalize and is one of the albums few moments of turbulence, perhaps befitting its title. The wistful and perhaps even slightly sentimental “The Fragrance of Your Name” is perhaps the most mystical of the three works, and Sarband succeed in conjuring a an appropriate sonic interpretation of the text “your name is like perfume poured out.”

The collection also includes two works by Latvian composers. The first is Mārtiņš Viļums’ “Simeni khakhotam al-libekha” (Place me like a Seal over your Heart). The work features texts sung in Ancient Hebrew and Greek. The work is a treatise on love and sadness, ending on the note “et sheahavah nafshi reitem” (so I looked for him but did not find him). The Latvian Radio Choir tinges this composition with a broad array of emotions, from happiness to despair, and develops a very detailed performance, full of nuance and contrasts.

The second work is “Nada el layli” (Arabic for “Dewdrops at Night”) by Santa Ratniece. The comparatively lengthy work (thirteen and a half minutes), has the choir create a place and space for one to feel safe, as explained in the liner notes. Much like the work by Viļums, this is tinged with sadness, with the choir singing in a kind of soft moan for most of the song. Both the work by Ratniece, as well as the composition by Viļums, show the versatility and creativity of both composers, creating these distinctive works incorporating both the talents of the Latvian Radio Choir and Sarband.

As a whole, the album is very meditative and quiet, but due to its restrained nature may be difficult listening for some listeners, as the works are often very similar and flow into one another, making it at times difficult to determine when one work has ended and the next begun. Perhaps this was the goal – to have a cohesive meditative experience when listening to the album. One may have hoped for some more active, energetic sections, but those might have potentially disturbed the flow of this set of recordings. As the compositions are of a modern and experimental nature, there are periods of discordance with some harsh sounds, which may make the music sound formless to some listeners, so appreciating and enjoying this album will require attentive listening.

The ensemble Sarband and the Latvian Radio Choir, conducted by Kaspars Putniņš have created a rich tapestry of sounds for the meditative journey contained on Canticum Cantorum. With its blend of the spiritual and sacred, the modern and the ancient, Eastern and Western, and the harmonious and discordant, the collection of works included on the record create a very intimate and spiritual journey. The Latvian Radio Choir show again that they are adept interpreters of all kinds of music, and seamlessly blend together with Saraband in these spiritual works, with texts in many different languages, both ancient and modern. As a result, Canticum Cantorum is an engrossing musical meditation.

For further information, please visit the Latvian Radio Choir website and the Saraband website.

Canticum Canticorum

Latvian Radio Choir / Ensemble Sarband
Latvijas koncerti, LK-024, 20166

Track listing:

      1. A Sufi Reading Nr. 1 – Of Love and of Union – Vladimir Ivanoff
      2. Ah, ne guzelsin! – Toivo Tulev
      3. Lisaniki – Bushra El-Turk
      4. A Sufi Reading Nr. 3 – Suffering – Vladimir Ivanoff
      5. Simeni khakhotam al-libekha – Mārtiņš Viļums
      6. Nada el layli – Santa Ratniece
      7. TA Sufi Reading Nr. 5 – The Fragrance of Your Name – Vladimir Ivanoff
      8. Moces Salomonis – Lasse Thoresen

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

GVV latviešu valodas mācību programma laika tecējumā

Anita Briede Bilsena | 

Latviešu centrs Garezers sāka savu darbību 1965. gadā. Garezers ir pastāvējis, lai pulcinātu latviešu sabiedrību, audzinātu un mācītu latviešu jaunatni, lai stiprinātu latviešu valodu, kultūru un garīgās vērtības, lai veicinātu latvietību un saites ar Latviju. Garezera vasaras vidusskola (GVV) ir darbojusies kopš 1966. gada vasaras. GVV ir intensīva latviešu valodas vasaras programma jauniešiem no 14 līdz 17 g. vecumam. 2017. gada vasarā mācījās 119 jaunieši. Kādēļ vēl šodien jaunieši ziedo savu brīvo vasaras laiku, lai dzīvotu sešas nedēļas mežā? Skolēni aptaujās paši raksta:

“Es esmu piedalījusies Garezera nometnēs kopš man ir bijuši 6 gadi. Man ļoti patīk būt Garezerā; un es vienmēr priecājos kad es varu redzēt manus latviešu draugus.” “ Es braucu uz GVV, lai turpinātu attīstīt savas latviskās zināšanas un latviešu valodu, un protams, lai būtu ar draugiem.”

Tā paaudze latviešu, kas iebrauca ASV pēc 2. pasaules kara, grūti strādāja un centīgi izglītoja savus bērnus. Viņi izaudzināja divas paaudzes, kas sevi uzskata par latviešiem, un lika stiprus pamatus latviešu sabiedrībai. Šobrīd sabiedrisko darbinieku darbība strauji samazinās un atsevišķas organizācijas spriež par savu pašlikvidāciju. Kā saglabāt latviskumu, kā to saglabāt un noturēt nacionālo identitāti? Skolas ir svarīgas diasporas latviešu sabiedrības eksistencei.

Latviešu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku. No tiem 1,38 miljoni dzīvo Latvijā. ASV tautas skaitīšanas dati 2005. gadā rādīja, ka aptuveni 85,300 latviešu atrodas ASV.

Kādas ir viņu latviešu valodas spējas? Latviešu valoda aizvien vairāk zaudē savas dzimtās valodas pozīciju.

Sākuma gados GVV, gan arī citās diasporas latviešu skolās, mācījās bērni un jaunieši, kam mājās dzīvoja dzimtās valodas runātāji. Skolotāji arī bija dzimtās valodas runātāji. Skolēniem tikai bija jānoslīpē latviešu valoda, mācīja pēc Endzelīna valodas likumiem un lietoja filoloģes Baltiņas-Bērziņas grāmatu kā mācību grāmatu. Gadiem ejot uz priekšu, skolēnu mājās mazumā gāja dzimtās valodas runātāji. Vairāk ģimenēs viens vai otrs vecāks nebija latvietis. Skolēniem vairs nebija tikai jānoslīpē valoda, bet gan jāmāca latviešu valoda. Bija jāmāca latviešu valodas gramatika, radās daudz dažādas vingrinājumu lapas. Skolēni iemanījās tās labi izpildīt. Bet, rakstu valoda un runas valoda kļuva arvien liesāka. Vēl cita grūtība radās, proti, atšķirība bērnu valodas līmeņos kļuva arvien lielāka. Kā mācīt vienā klasē ar vienu skolotāju, vienlīdzīgi labi skolēnam ar labāku valodas līmeni un skolēnam ar vājāku valodas līmeni? Kad gāja runa par sadalīšanu skolēnus grupās pa valodas spējām, no vecākiem un skolotājiem izskanēja bažas. Svarīga ir skolēna pašapziņa, draudzības, prieks mācīties. Kā lai apvieno vēlmi skolēnos attīstīt valodu un arī mīlestību pret Latviju un latviešiem.

Kā zināms, vārdu krājums ir cieši saistīts ar cilvēka mājas un sabiedrisko dzīvi. Neskatoties uz to, ka latviešu skolas pievērsās vārdu krājumam, skolēnu vārdu krājums arvien samazinājās. Grūtākais bija atrast piemērotu lasāmvielu. Ja valodas līmenis bija piemērots, tad saturs bija bērnišķīgs. Ja saturs atbilda skolēna vecumam, valodas līmenis bija grūts. ALA centās līdzēt, izdodot grāmatas, piem. Lidijas Ziemeles Valodas mācība un Maijas Laiviņas Vēstures grāmatas pamatskolai. Latviešu valodas aģentūras (LVA), kas ir Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, mērķis ir veicināt latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. LVA ir sniegusi palīdzību, bet arvien pietrūkst mūsdienīgu un diasporas vajadzībām atbilstošu literatūras un vēstures materiālu.

LVA novēroja, ka latviešu valoda diasporā aizvien vairāk zaudē savas dzimtās valodas pozīcijas. Bet, saukt to par svešvalodu ir grūti.  Lielākai daļai GVV skolēnu latviešu valoda ir pirmā valoda ko dzirdēja. Viņiem tika dziedātas latviešu šūpuļdziesmas, lasītas latviešu pasakas un kāds ir runājis ar viņiem latviski, vai nu pamata, vidējā vai augstākā līmenī. Kad pienāca skolas gadi, tad 90% laika tika pavadīts vidē, kur runāja angliski. Jaunās zināšanas, ko ieguva bija saistītas ar angļu valodu. Tā latviešu valoda kļuva sekundāra. ALA Izglītības nozares vadītāja, Andra Zommere, izmanto apzīmējumu, mantotā valoda. Latviešu valodu nevaram saukt par dzimto valodu, jo dzīvojam angļu valodas vidē. Reizē, nevaram to par svešvalodu saukt, jo no bērnības to dzirdam un runājam. Kā latviešu skolām strādāt? Kādus materiālus izmantot? Kādas mācību metodes? Galvenais, jāveicina mūsu skolēnos valodas izaugsmi.

Liels solis uz priekšu tika sperts kad izveidoja latviešu valodas līmeņu pārbaudījumus. ALA Izglītības nozare sadarbojās ar PBLA Izglītības padomes locekli, Daci Mažeiku. Par ASV latviešu skolu vajadzībām piemērotāko tika atzīts pastāvošais Eiropas valodas portfelis (EVP). EVP ir standartizēta valodas apguves līmeņa vērtēšanas sistēma Eiropas Savienības valstīs, kas nosaka personas dažādu valodu prasmi, iedalot to sešos līmeņos – Pamata valodas prasmes līmenis (A1, A2), Vidējais līmenis, kur skolēns patstāvīgi spēj lietot valodu (B1, B2), Augstākais līmenis, kur skolēns brīvi pārvalda valodu (C1, C2). Lietojot EVP Eiropas institūcijas un uzņēmēji var noteikt un izvērtēt potenciāla studenta vai darba ņēmēja valodas līmeni. Izmantojot šādus valodas pārbaudījumus ASV latviešu skolās, skolotāji var gūt vajadzīgo informāciju skolēnu mācīšanai un izaugsmes vērtēšanai. Arī paši skolēni spēj apzināties valodas prasmju līmeņus un turpināt sekot to izaugsmei un attīstībai. Valodas pārbaudījums ir lodziņš uz to, kāds ir skolēna valodas līmenis runāšanas, klausīšanās, rakstīšanas un lasīšanas prasmēs. Ja skolotājs zina, kāds ir skolēna līmenis katrā prasmē, tad var labāk piemērot mācību vielu skolniekam. Vairāk par EVP var atrast Latviešu valodas aģentūras mājas lapā Eiropas valodu portfelis sadaļā.

GVV skolēni raksta Valodas līmeņu pārbaudījumus kopš 2014. gada vasaras. Šis ir viens no soļiem virzībā uz katra atsevišķa skolēna prasmju novērtējumu, personiskāku mācību pieeju un individuālāku mācību materiālu attīstību. Katru gadu audzēkņi veic valodas pārbaudījumu vasaras sākumā (formatīvi) un beigās (summatīvi). Pa šiem gadiem novērots, ka skolēnu valodas izaugsme vasarā, sešās nedēļās, pārsniedz ziemas mēnešu izaugsmi. To var izskaidrot ar to, ka GVV laikā skolēni pavada dienas latviešu valodas vidē, pievēršas mācībām latviešu valodā un izmanto valodu runājot gan ar pieaugušajiem, gan ar vienaudžiem. Izņēmumi ir tie jaunieši, kas apmeklē latviešu vidusskolu mājas pilsētās, kam valodas izaugsme parādās arī pēc ziemas mēnešiem. Mums, latviešu sabiedrībai, ir jāpiestrādā atbalstīt ģimenes, kas cenšas uzturēt latviešu valodas līmeni. Valoda ir dzīves veids, ne tikai mājas darbs. Lai valoda izaugtu, attīstītos, tā jālieto mājās un sabiedrībā. Ir jālasa, jārunā, jāraksta un valoda regulāri jāklausās.

Šovasar pirmo reizi GVV mācīja latviešu valodu sadalot skolēnus pa valodas līmeņu grupām. Vecuma grupas, klases, netika dalītas, kā arī citos priekšmetos skolēni netika sadalīti pa valodas līmeņiem. Jauno pieeju izmantoja tikai Valodas mācībai. Kopā sanāca 12 atsevišķas valodas grupas, kuras mācīja 8 skolotājas. Atsauksmes par šo sadalījumu bija pozitīvas, gan no skolotājiem, gan no skolniekiem. Skolotāja Laura Mestere (no Latvijas) izstrādāja pagaidu programmu šīm klasēm. Pamatā valodas līmenis noteica pārrunājamos tematus, bet klase (I, II, III vai IV) noteic mācāmo gramatiku. Tie audzēkņi kuri mācījās A1 vai A2 līmeņu grupās izmantoja LVA izdotās A1LAIPA un A2LAIPA grāmatas. Citos līmeņos izmantoja agrāk lietotus materiālus vai skolotāju radītus materiālus. LAIPA grāmatas izmanto svešvalodas mācību metodiku. Materiāli neatbilst pilnībā GVV skolēniem, kam latviešu valoda ir otrā valoda vai mantotā valoda. Visbiežāk pietrūka gramatikas vingrinājumi. Dažkārt skolotāji centās integrēt valodas stundu uzdevumus ar citu priekšmetu uzdevumiem (piemēram: publiskas runas sagatavošanas II klases literatūras un valodas grupām, aprakstu veidošanas izmantojot mākslas vēstures vielu, III klases vēstures pētniecības projekts iesaistot rakstu darbu un stāstījumu).

I klasē 20 skolēni mācījās izmantojot integrētu valodas mācības pieeju, valodu un literatūru. Skolēnus sadalīja divās grupās A1 un A2, un vasarai beidzoties 10 skolēni pārliecinoši sasniedza A2 līmeni un 9 sasniedza B1 līmeni. II klasē 43 skolēni mācījās 4 valodas grupās, kā arī III klasē 41 skolēns mācījās 4 valodas grupās. Analizējot Valodas līmeņu pārbaudījumu rezultātus, var secināt, ka skolēnim kas mācījās A līmeņa valodas grupās notika manāma valodas izaugsme. Vidējā līmeņa grupām, B1 un B2, izaugsme ir grūtāka. Tur rezultātus vērtīgi analizēt pa prasmēm, lai saprastu kā skolotāji var efektīvak strādāt par labu skolēnu valodas izaugsmei. IV klases skolēni mācījās 2 valodas grupās. IV klases skolēni kārtoja Latvijas Valsts valodas prasmes pārbaudījumus.  Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva un vecākā referente Baiba Mūrniece Buļeva ieradās GVV piektajā skolas nedēļā. Speciālistu ceļu un uzturu sedza Sabiedrības integrācijas fonda piešķīrums, ko jau otro gadu saņem ALA Izglītības nozare, sadarbībā ar GVV. Visi 15 IV klases skolēni ieguva Latvijas Valsts valodas prasmes apliecību atbilstoši savam līmenim. Pārbaudījumi apstiprināja, ka skolēnu latviešu valodas prasme ir pietiekama veiksmīgai saziņai valodas prasmes pamata un vidējā līmenī. Šovasar divas skolnieces saņēma arī augstākā, C līmeņa apliecības, norādot uz to, ka abas ir bilingvālas, ka vienlīdzīgi labi pārvalda latviešu un angļu valodas. Šādu valodas līmeni spēj sasniegt tad, kad ģimene mājās konsekventi runā latviski, pievēršoties arī klausīšanās, lasīšanas un rakstīšanas prasmēm.

Nobeigšu šo pārskatu ar ALA izglītības nozares vadītājas Andras Zommeres secinājumiem, kurus viņa rakstīja “Izglītības nozares 2014./2015. gada projekts” aprakstā.

“Mācoties latviešu valodu tikai sestdienas un svētdienas skolas, laika gaitā ir pierādījies, ka nepieciešama no Latvijas skolās izmantotās vai ASV skolās trimdas sākuma gados izveidotās atšķirīga metodika. Jāpiegriež vērība arī piemērotu materiālu izvēlei, kuri situācijas sarežģītības dēļ̧ atšķirtos no līdz šim lietotajiem vai Latvijā izdotajiem līdzekļiem dzimtās valodas apguvei. Pieredze liecina, ka ASV latviešu skolās jāizmanto metodika un materiāli, kas drīzāk atbilst latviešu valodas kā otrās valodas vai mantotās valodas apguvei. Izmantojot otrās/mantotās valodas metodiku un pārbaudījumus, ir iespējams panākt tikpat labus vai pat labākus rezultātus valodas apguvē. Liela nozīme ir arī valodas un satura integrētajai apguvei, kas veicina straujāku valodas attīstību. Vēl jāuzsver vecāku lomas svarīgums bērna valodas pilnvērtīgā kopšanā. Latviešu skolās izmantotajai metodikai un materiāliem ir nenoliedzami liela nozīme, tomēr galvenā loma bērnu valodas apguves motivēšanā un ilgstošā nodrošināšanā ir ģimenei un vecākiem. Vecākiem noteikti jārod skolēniem iespējas izmantot un vingrināt visas valodas prasmes diendienā, lai pilnveidotu valodas izaugsmi. Skolām, savukārt, efektīvi mācot latviešu valodu, jāsekmē, jāatbalsta un jāmotivē vecāku vēlme ar bērniem sazināties latviski.” (A. Zommere)

Anita Briede-Bilsena, Garezera vasaras vidusskolas (GVV) skolotāju pārzine. Vairāk nekā 30 vasaras mācījusi GVV, gan latviešu valodu, tautas dejas, folkloru, Latvijas senvēsturi. Piedalījusies GVV programmu veidošanas projektos.