Mofo’s debut has a Latvian take on britrock

The Latvian britrock group Mofo has released its first album, simply entitled Mofo. Apart from what amounts to be a rather silly name for a band, Mofo offers something unique to the listener. One can only be thankful Platforma Records was wise enough to release this alternative music group’s album. It has a lot of good songs, is well produced and packaged.

The album contains 14 songs with an average song duration of about three minutes each, which gives just enough time for the standard intro, verse, chorus-verse, chorus, bridge, chorus and ending type of song. All songs are in Latvian.

The album starts off nicely with a little unfinished 45-second track, “Dienas atklājums” (Discovery of the Day), which ends quite suddenly and goes straight into the next song, “Daudz par daudz” (Too much). It is a real britrock song with straight beat and some interesting chord modulations and slow bridge ending.

Mild guitar rock follows on “Diena neparasta” (Strange Day), a simple little song with a nice guitar riff. But it is back to fast-paced rock with choppy guitar chords on “Kārtējais gals” (The Ever-Recurring Ending).This song has some cool lyrics about the end of the world being just around the corner again. The middle of the song settles down with some smooth, jazzy chords, but then returns to the hectic fast-paced beat. The end comes all too soon, unexpectedly of course.

“Meitene no filmām” is about a girl from a cheap Swedish film. The track has a nice melodic guitar-picking verse and heavier giutar chord chorus. Drummer Pēteris Linde goes all out thrashing his drums and riding the cymbal. The song reminds the listener of earlier work by Ingus Baušenieks. Nice sound effects are heard at the beginning and end of the song. “Es tevi nopirkšu” (I’ll Buy You)—and take you to the city where it’s always raining—has some simple choppy piano accompaniment, “la la la” background vocals and melodic chorus. Things slow down on “Es zinu man sacīs” (I Know I’ll Be Told) where singer Arnis Račinskis shows his entire vocal range. It’s a bit of a boring song and it seems that ballads are not Mofo’s forte.

Changing beats to waltz tempo, “Sākums kad viss ir beidzies” (The Beginng When Everything Has Ended) spins psychedelicly around with strumming acoustic guitar, drums and bass, ending of with echo guitar.

Thump-thump guitars are heard again on “Vienmēr vēlies vairāk” (Always Wanting More) co-wrtten by the group’s former guitarist Mārtiņš Elerts, who recently was replaced by Edgars Rubenis. This is really indy pop, with lots of guitar bar chords and cymbal ride. The group’s first single, “Nekas nav beidzies” (Nothing Has Ended), is next.

Another single follows. “Mans lielais rakstamgalds” (My Big Desk) is composed by Latvian alternative music guru Māris Šverns. This is actually one of the best songs on the album, with a rythmic verse, great melodic chorus and modulating bridge. The intriquing bass line is played byToms Ostrovskis.

“Uz manas ielas” (On My Street) is a slow little song that takes a while to take off, but doesn’t really seem to go anywhere. Between this song and the next, where normally a couple of seconds of silence is embedded, Mofo has chosen to put in a 48-second jazzy intro to its hit song “Tavs radio melo” (Your Radio Lies). Depending on your CD player, in shuffle mode this intro part is treated as a separate song (in my car stereo it counts down the time to the main part of the song). “Tavs radio melo” really rocks. However, the ending is a bit abrupt for my taste. The album is rounded off by another lazy song called “Rīta autobuss” (Morning Bus). The song and the album end with city traffic noises.

I get a feeling that song writer Arnis Račinskis gets a lot of his lyrical inspiration just by walking around the city. He is also the driving force behind the group and this album. He has composed nearly all the songs alone and is producer on the album. Even though the album is recorded in Rīga at Wolk Recording Studios by Sergei Amsterdam, Mofo had the album mastered at Optimum Mastering in England. This may be to guarantee the britrock feel.

Mofo makes music like no other group I’ve heard from Latvia.

Details

Mofo

Mofo

Platforma Records,  2006

PRCD 193

Raitis Freimanis lives in Stockholm, Sweden, and is a founding member of the Latvian-Canadian band Skandāls.

Šī brīvība ir dārga manta

Šodien Latvijai ir piemiņas diena. Svētsvinīga, bet ne sērīga, – tā ir prieka diena, Un gluži kā šorīt, kad 11.novembra rīts uzausa ar sarkani asiņainu rītausmu, tā 11.novembra diena kļuva par sudrabotas saules apspīdētu kā atgādinājums mums, ka tās asinis, kas ir tikušas par Latvijas brīvību lietas, nav bijušas veltīgas, bet ir atnesušas mūsu valstij neatkarību un brīvību.

Šodien, 11.novembrī, mūsu varoņu piemiņas un Lāčplēša dienā, mēs dalāmies savās svinībās ar daudzām rietumu demokrātiskajām valstīm, taču precīzie notikumi, ko šī diena atceras, nav gluži vienādi. Demokrātiskā rietumu pasaule 1918.gada 11.novembri atceras kā dienu, kad plkst.11. vienpadsmitā mēneša vienpadsmitajā dienā tika noslēgts pamiers un beidzās I Pasaules karš. Tikai nedēļu vēlāk, 1918.gada 18.novembrī, Latvija proklamēja savu neatkarīgo republiku. Taču mums nebūt karš toreiz vēl nebija beidzies. Pēc Latvijas teritorijas tīkoja gan Vācijai lojāli spēki, kas cerēja pievienot Latviju Vācijai un kas pat iecēla Niedras nodevīgo valdību, cerot aizstāt 1918.gada 18.novembra dibināto Latvijas valdību. Uz austrumu un ziemeļu robežas bija vēl lielinieku spēki, kas taču starplaikā vēl paguva nodibināt Stučkas valdību un kuru mērķis nebija nekas cits kā pievienot komunistisku Latviju topošajai komunistiskajai Padomju Savienībai.

Bija vajadzīga drosme un ticība Latvijas suverenitātei un neatkarībai vairāk kā gada garumā, lai visgrūtākos iespējamos apstākļos bez apgādājuma un bez līdzekļiem, bez pietiekama apbruņojuma, tikai ar drosmi, sirdsdegsmi un pārliecību Latvijas tobrīd vēl topošie Bruņotie spēki spētu ar savām asinīm izpirkt Latvijai brīvību, atbrīvot Latvijas teritoriju no svešiem kara pūļiem un garantēt, ka 18.novembra republika patiešām varētu turpināt dzīvot.

Šī rudens saule, kas šodien mūs apmirdz, arī atgādina, ka šī brīvība ir dārga manta un ka mums viņa vienmēr tāda ir jāpatur sirdīs. Mūsu bērniem skolās visiem vajadzētu mācīt un zināt, kā tapa Latvijas valsts, par kādu cenu un ar kādām grūtībām. Katram skolas bērnam vajadzētu zināt, kādi varoņi bija tie, kas Latvijas brīvību izcīnīja. Šajā varoņu piemiņas dienā es aicinu tautu atcerēties arī visus tos Latvijas dēlus un vīrus, kas krituši dažādās kaujās bieži par nožēlu darot to ne Latvijas Bruņoto spēku, bet svešās uniformās, taču ar domu par Latvijas brīvību, ar vēlmi ar savu augumu stāties pretī pretspēkam, ko viņi saskatīja kā tajā brīdī lielāko Latvijas ienaidnieku.

Es aicinu tautu šajā brīdī pieminēt visu laiku varoņus no vissirmākās senatnes līdz pat neseniem laikiem, bet, protams, šī ir īpaša diena brīvības cīnītājiem, un tāpēc mēs šeit stāvam Brīvības pieminekļa priekšā, ko tauta uzcēla pati par saviem brīvprātīgi saziedotiem līdzekļiem.

Šodien plkst.11. mēs godinājām kritušos mūsu Brāļu kapos, un tur pie Mūžīgās uguns mēs ne tikai godinājām tos, kas guldīti zemes klēpī, tos, par kuriem raud Māte Latvija un tauta, kas zaudēja tik daudz dzīvā spēka, bet mēs redzējām arī, ka starp kapu rindām stāv mūsu tagadējo Bruņoto spēku kareivji, un viņi ir tie, kas ir pārņēmuši stafeti no saviem priekšgājējiem, un viņi ir tie, kas tagad var stāties kaujā ar Latvijas Bruņoto spēku uniformu mugurā un darīt to zem sarkanbaltsarkanā karoga.

Šajā dienā es arī aicinu tautu cienīt un godāt mūsu Bruņotos spēkus, kas ir izveidoti atkal kā toreiz, tikko neatkarību ieguvušiem, ar lielām pūlēm un pašaizliedzīgu darbu. Mēs šogad atsakāmies no senās tradīcijas, kad Bruņotie spēki sastāvēja no obligātās karaklausības kareivjiem.  Mēs tagad pilnībā pārejam uz profesionālu armiju, uz Gaisa spēkiem, uz Jūras spēkiem, un mēs tagad veidojam tādu kontingentu ar labi sagatavotiem profesionāļiem, kas var aizstāvēt valsti gan savās robežās, gan starptautisko operāciju ietvaros. Tie ir un paliek mūsu dēli un mūsu meitas, mēs Latvijā esam par viņiem lepni, es kā prezidente esmu par mūsu Bruņotajiem spēkiem it īpaši lepna. Viņi nav pārcilvēki, viņi nav nekādi Rembo, viņi ir cilvēki, bet mēs viņus audzējam un izglītojam, un veidojam par profesionāliem kareivjiem, un tādi viņi arvien vairāk kļūst. Mēs redzam, kā viņi ar katru gadu uzlabojas, un man kā prezidentei ir nācies dzirdēt tikai viscildinošākos atzinības vārdus par to, kādā līmenī ir spējīgi darboties tieši Latvijas Bruņoto spēku locekļi.

Mums, paldies Dievam, Latvijā nekad vairs nebūs jābūt tādā situācijā, kādā Latvija bija I Pasaules karā, un vēl sliktākā – II Pasaules karā. Mēs esam iekļāvušies visspēcīgākajā militārajā aliansē, kāda līdz šim ir dibināta, kas pusgadsimta garumā ir spējusi uzturēt mieru un stabilitāti tajās valstīs, kas ir tās locekles.

Mums būs tas gods pēc dažām dienām šeit pat mūsu sirmajā Rīgā uzņemt NATO alianses visus valsts un valdību vadītājus, kas tiksies šeit NATO galotņu sanāksmē. Tas ir vienreizējs un unikāls notikums, kas liecina par to, ka Latvija nav vairs pasaules vai Eiropas nostūris, Latvija vairs nav tāda zeme, kas, konfliktiem rodoties, tiks pamesta un aizmirsta savam liktenim, bet mēs esam tagad kopā plecs pie pleca kā sabiedrotie. Jebkuri draudi, kas mums draudēs, būs arī viņu draudi, jebkurš ienaidnieks, kas mums vēlēsies darīt pāri, būs arī viņu ienaidnieks, un mums būs tam jācīnās pretī ar kopējiem spēkiem.

Mūsdienu pasaulē tas nozīmē, ka par šo drošību, ko mēs saņemam, mēs sniedzam arī savus spēkus pretī. Pasaule ir kļuvusi par tādu, kur tas, kas notiek vienā pasaules malā, iespaido to, kas notiek citās. Mēs esam daļa no globālās pasaules, bet tajā mēs ieejam kā līdzīgs ar līdzīgu un ar stipriem sabiedrotajiem pie sāniem.

Mums tagad ir iespēja savu dārgi izcīnīto brīvību sargāt, veidot savu valsti pēc savām domām un pārliecības, pēc saviem ideāliem, un es novēlu, lai šajā darbā ikviens latvietis jūtas, ka tas ir viņa pienākums, un tas prasa tikpat lielu drosmi un apņēmību kā karavīram kara laukā. Ikdienas dzīve un darbs arī ir cīņa, kas prasa drosmi un sirdsdegsmi, un nodošanos. Ja mēs visi būsim spējīgi atdot savus darbus, savas pūles Latvijas labā, tad tā mūžam zels un plauks. Lai Dievs mums uz to palīdz! Dievs, svētī Latviju!

Zodiaks collection recalls period of reawakening

One of the most amazing statistics in the Latvian music world is the Soviet-era success of composer Jānis Lūsēns. The instrumental ensemble Zodiaks, which he formed in the 1970s, sold a staggering 20 million copies of the 1980 album Disco Alliance in the Soviet Union—an unbelievable amount for that time. To put in perspective, this was a hit on the level of Michael Jackson’s Thriller.

However, this review has nothing to do with the Zodiaks of that period, but with a reimagined Zodiaks—this time with vocalists—and its album Mirušais gadsimts, first released in 1995. The purpose of the statistic was to give an idea of how popular Lūsēns was in those times and how, when he turned to vocal music, his magic touch remained. The new Zodiaks, formed in 1987, had its heyday in the time of Latvian reawakening at the end of the 1980s and beginning of the 1990s—the perfect time for the group and its often patriotic lyrics, which were often taken from classic Latvian poets. Lūsens, besides composing all the music for the group, also played the keyboards.

This is a compact disc I have been waiting for a very, very long time. Many of the bright spots of the Mikrofons records of the late 1980s were Zodiaks songs. For example, Mikrofons 88 had the melancholy ballad “Tautas laiks” (lyrics by Imants Ziedonis), featuring perhaps the most impressive vocal performance of singer (and violinist) Zigfrīds Muktupāvels’ career. There was also “Taisnība” (lyrics by Edvarts Treimanis–Zvārgulis) from Mikrofons 89, with the line “Nāc ārā no metāla zārka” (Come out from the metal coffin)—words that rang true then, at the eve of Latvian independence. Years later, I managed to get hold of the long out-of-print 1990 album Mākoņi, which had a number of other great songs on it.

Thankfully, as part of its extensive republishing of classic Latvian albums and songs, MICREC earlier this year released Mirušais gadsmits, a collection of 17 of the best songs from the vocal era of Zodiaks.

Besides Lūsēns and Muktupāvels, the group included Aivars Gudrais and Dzintars Sāgens on guitar, as well as Maija Lūsēna on vocals. As Lūsens was the composer and keyboardist, many of the songs have a strong keyboard and synthesizer base, but not always. Since Muktupāvels was also a violinist, some of the songs featured his violin work. Perhaps the best example—and one of the stranger songs the group performed—was “Mirušais gadsimts” (lyrics by Klāvs Elsbergs), which features Muktupāvels on violin in the introduction.

As mentioned, many of the songs featured lyrics by classic Latvian poets. These included Vilis Plūdonis (“Manas mīļākās puķes” and a personal favorite, “Bohemiešu dziesma”), Kārlis Skalbe (“Staburags un saulesmeitiņa”), and, of course, Rainis, whose poetry was used for the song “Daugava,” yet another one of my favorites on this album.

Sadly, the group as a vocal and instrumental entity was short lived. After a tour of the United States in 1990, the group broke up. Muktupāvels went on to found the group Bet Bet, which Gudrais also joined for a period of time. Lūsēna still sang some of the songs of Zodiaks with Dāmu pops. Lūsēns himself remains busy with composing. Perhaps his best known work is the rock opera “Kaupēns, mans mīļais,” which remains one of the most popular examples of that genre in Latvia. However, the instrumental version of the group still does periodically perform together.

Packaging, as with many of these releases, is minimal. No lyrics, but there is a short biography of the group, as well as some pictures that I’m sure would look much better if they didn’t have a dreadful orange tint to them.

To say that I am overjoyed at having all these songs finally on CD would be an understatement. There are many classics here, many of which still are popular today. As an example, the a cappella group Cosmos covered “Tautas laiks” on its first CD. Mirušais gadsmits is an essential recording, with many timeless songs, and is highly recommended.

Details

Mirušais gadsimts

Zodiaks

MICREC,  2006

MRCD 305

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.