Daži avoti folkloras mācībām

Ķekatās var iet ne tikai Mārtiņos, bet visu ziemu līdz pat Meteņiem. Ziemassvētkos, gan, ir vislielākā maskošanās. Pie tam vēl, katros svētkos mēdz būt mazliet atšķirīgas masku tēmas, un dažām tradicionālām maskām ir īpaša nozīme. Piemēram, vilka un kazas maskas neattēlo tikai meža zvēru un nabaga lopiņi, bet arī simbolizē tumsu un gaismu. Gaŗā sieva un īsais vīriņš iemieso gaŗo nakti un īso dienu ziemas vidū. Viena no svarīgākām Ziemassvētku maskām ir nāve. Tā nav negatīvs tēls, bet drīzāk atvaira nelaimes un slimības no mājiniekiem. Tātad, ķekatas nav tikai bērnišķīgs laika kavēklis, bet gan tradīcija ar daudz dziļāku nozīmi un kuŗā piedalās arī pieaugušie.

Latviešu tradīcijās un folklorā pietiek materiāla, lai izveidotu nozīmīgas tēmas un nodarbības visam mācību gadam un vēl vairāk. Bet kur smelt idejas? Tiesa, nav daudz publicētas informācijas, it sevišķi nopietnāki raksti un analīzes. Tomēr, šis un tas ir.

Grāmatas

Pēdējos gados ir izdotas sekojošās grāmatas, kas labi noder kā avoti latviešu folkloras mācībām:

  • Heinola, Inita un Sanita Stinkule (sast.). Latviešu tradicionālie ēdieni: Ko un kā ēda senāk. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2006. Ir ko pamācīties par īstiem lauku ēdieniem!
  • Klints, Daina. Svētku grāmata ģimenei. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. Radošas idejas kā atzīmēt latviskus svētkus, gadalaikus un kuplināt ikdienu. Vairāk vērsta uz “projektiņiem” un rokdarbiem.
  • Mellēna, Māra, Valdis Muktupāvels, Ernests Spīčs un Iveta Irbe. Gadskārtu grāmata. Rīga: Atols, 1995 (arī Madris, 2004). Izdota vienā lielā grāmatā, vai arī kā četras mazas burtnīcas: Pavasara grāmata, Vasaras grāmata, Rudens grāmata, Ziemas grāmata. Veidota kā materiāls “baltām stundām” Latvijas skolās.
  • Rancāne, Aīda (sast.). Praktiskā Jāņu grāmata. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004.
  • Reizniece, Ilga, Rokasgrāmata folkloras mācīšanā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. Vērtīgi padomi no Reiznieces pašas pieredzes kā skolotāja. Ceļvedis folkloras un tradīciju mācīšanā un iekļaušanā citās mācībās. Rotaļas, spēles, dziesmas un pamatinformācija par latviešu folkloru.
  • Ruberte, Inese. Senvārdu vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. Atbildes uz jautājumiem kā “Kas ir abra un rija un izkapts?”
  • Skrīvele, K. (red.) un citi. Svētku enciklopēdija bērniem. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. Plānu, krāšņu grāmatiņu sērija par Meteņiem, Lieldienām un citām gadskārtu svinībām. Vienkāršā formātā piedāvā tautas dziesmas, meldijas, mīklas, tradīcijas, ēdienus, rotaļas, ticējumus, idejas ķekatu maskām, u.t.t. Grāmatiņas tagad arī sakopotas vienā lielākā, bet dārgā, sējumā.

“Vecās, labās” grāmatās, protams, arī ir zelta vērts:

  • Brastiņu Ernests. Latvju tikumu dziesmas. Čikāga: Latvju dievtuŗu draudze, 1976. Dainu krājums, kas atspoguļo latviešu dzīves ziņu un domāšanu.
  • Greble, V. (sak.). Latviešu bērnu folklora. Rīga: Zinātne, 1973.
  • Grīns, Marģers un Māra Grīna. Latviešu gads, gadskārta un godi. Linkolnā, Neb.: Amerikas latviešu apvienība, 1983, 1987; Rīga: Everest, 1992. Šīs grāmatas vērtīgie teksti (un dažas meldijas) ir arī atrodami Latvijas dievtuŗu mājas lapā www.dievturi.lv, uzklikšķinot uz “Gadskārta”, tad “Dievadēli” un tad uz attiecīgās gadskārtas nosaukuma.
  • Klētnieks, V. Senču raksti: Latvju raksti bērniem. B.v.: K. Gopera fonds, 1964.
  • Mackova, J. Atraktā debess: Latviešu mitoloģija bērniem. Rīga: Preses nams, 1995.
  • Medene, Iveta (sast.). Zelta ciba ezerā: Latviešu tautas dziesmas. Rīga: Sprīdītis, 1996. Gadskārtu dziesmas ar notīm. Arī dziesmas par māti, miega dziesmas, skaitāmās un pasaku dziesmas, u.t.t.
  • Muktupāvels, Valdis. Dindaru, dandaru: Latviešu rotaļas un spēles. Rīga: Avots, 1989. Ja apnīk “Lācītis ir bēdīgs” un “Kas dārzā:, šajā grāmatā var smelties daudz jauna materiāla.
  • Olupe, Edīte. Latviešu gadskārtu ieražas. Rīga: Avots, 1992. Iekļauj informāciju arī par mazāk pazīstamām svinamām dienām, piemēram, Ģertrūdes dienu, Simjūda dienu, Teņa dienu, u.c.

Internets

Ja neesat vēl internetā skatījušies, iesāciet ar sekojošiem avotiem:

www.ailab.lv/pasakas

Prof. P. Šmita sakopotās latviešu pasakas un teikas. Tās parādās oriģinālrakstībā un gandrīz visām ir arī ievietoti varianti. Šis ir liels resurss, bet noderīgs, ja skolotājs meklē pasaku vai teiku tieši par kādu konkrētu tēmu.

www.ailab.lv/ticejumi

Prof. P. Šmita sakopotie latviešu tautas ticējumi: kopā 36,790. Sakārtoti alfabētiskā kārtībā pa tematiem.

www.dainuskapis.lv

Krišjāņa Barona dainu skapis internetā. Ļoti izdevīgs, ja jāatrod dainas par zināmu tematu, bet mājās nav slavenais Kopenhāgenā izdotais 12 sējumu komplekts ar dainām. Trūkums ir, ka šī mājas lapa sameklē tikai tiešo vārdu, ko ievada meklēšanā. Tāpēc iespējams, ka jāveic vairāki meklējumi, kamēr atrod vispiemērotāko dainu.

www.dievseta.org

Jauna mājas lapa par Dievsētu (Viskonsīnas pavalstī, ASV) un dievturību ārzemēs. Pagaidām mājas lapa piedāvā pamatinformāciju par latviskām gadskārtām angļu valodā, kā arī fotogrāfijas un filmiņas no dažām gadskārtu svinībām.

www.dievturi.lv

Latvijas dievtuŗu oficiālā mājas lapa. Ja uzklikšķina uz “Gadskārta”, tad uz “Dievadēli”, un tad uz attiecīgās gadskārtas nosaukumu, var piekļūt tekstiem no Marģera un Māras Grīnu pazīstamās grāmatas Latviešu gads, gadskārta un godi.

folklora.lv

Sadaļā “Baltā stunda” atrodama pamatinformācija par dažādiem latviešu kultūras aspektiem: gada laikiem, ēdieniem, ritmiem un skaņu rīkiem. Ir arī informācija par daļu no Latvijas folkloras ansambļiem.

www.li.lv

Latvijas institūta mājas lapa piedāvā vienkāršu informāciju par dažādām latviešu folkloras jomām gan latviešu, gan angļu valodā.

www.liis.lv/maskas

Dažu labu ķekatu masku fotografijas.

www.radiooira.lv

Klausies latviešu tautas un post-folkloras mūziku internetā! Mājas lapā arī parādās informācija par ar tautas mūziku saistītiem notikumiem Latvijā.

Skaņu ieraksti

Pēdējais gads ir bijis īpaši ražīgs gads folkloras ieskaņojumiem. Gandrīz vai katru mēnesi ir iznācis jauns kompaktdisks. Cik skaisti tos klausīties! Bet no tiem bieži ir grūti izlobīt kaut ko vienkāršu un piemērotu latviešu skolu klasītēm. Te ir daži no piemērotākiem ierakstiem:

  • Ducis danču (Rīgas danču klubs, 2005) – Divpadsmit pašreiz populārākie danči ar aprakstiem, notīm un pat filmiņām, kas parāda kā katru danci danco. Ideāls materiāls tautas deju grupām, kas meklē vienkāršas latviskas dejas. Pārdodams mūzikas veikalos Latvijā, vai pasūtāms rakstot uz adresi valdisv@latnet.lv.
  • Gadskārtu dziesmas (Dievsētas ļaudis, 2007) – 42 dziesmas latviešu gadskārtu svinībām. Kopā ar disku ir 64 lpp. grāmatiņa ar visu dziesmu tekstiem un notīm, kā arī īsiem gadskārtu svinību aprakstiem latviešu un angļu valodā. Disku var pasūtīt no www.dievseta.org.
  • Brīnumpasaka Reiz bija… (Rīga: RīBēJa MuTe, 2006) – Bērni dzied moderni, bet gaumīgi aranžētas tautas dziesmas. Diskā ir arī dziesmu muzikālie pavadījumi, lai var pats dziedāt līdzi.
  • Rāmi un ne (Rīga: Lauska, 2004) – Tautas dziesmas dzied Pulkā eimu, pulkā teku konkursa zēni un meitenes; pavadījumus spēlē Iļģi. Šajā diskā arī ir dziesmu pavadījumi, lai pats var izmēģināt dziedāt kopā ar Iļģiem.
  • Un protams, jau pazīstamie UPEs “Latviešu tautas mūzikas kolekcijas” ieraksti: Putnu dziesmas (gaumīgi ieskaņotas bērnu dziesmas par putnu tēmu); Labrītiņi rītiņā (daždažādas bērnu dziesmas un skaitāmpantiņi); Latviešu danči (diskā ir populāri latviešu danči, kā arī to apraksti); Danco dievis (vēl danči un apraksti); un Skandinieki (klasiskas latviešu tautas dziesmas dzied klasiska folkloras kopa). Ierakstus var pasūtīt no www.upe.lv.

Čikāgas piecīši plans concerts in Ireland

The well-known Latvian-American musical group Čikāgas piecīši will perform three concerts in Ireland from March 22-24, the portal baltic-ireland.eu reports.

The concerts are planned March 22 in Drogheda, March 23 in Dublin and March 24 in Limerick.

The Web site also notes the group wants to perform three songs with Latvian children in Ireland. Ingūna Grietiņa, director of the mixed choir eLVē, has agreed to teach children three songs from the Čikāgas piecīši repertoire.

Tickets will go on sale in March. Locations and times of the concerts have not yet been publicized.

The concert series is supported by baltic-ireland.eu, the Latvian weekly newspaper Sveiks, the Embassy of Latvia in Dublin, the Latvian Society in Ireland and the Latvian Society of Limerick.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Latvian Foundation sets deadline for proposals

A total of USD 50,000 is being made available in this year’s Latvian Foundation competition for projects supporting Latvian culture and arts, the foundation has announced.

The deadline for proposals is March 1.

Proposals may be submitted in one of two categories: Small projects with funding up to USD 2,000 and large projects with funding from USD 2,001 to USD 10,000.

Proposals must be submitted by e-mail to pieteikumi@gmail.com and by air mail to Latvian Foundation, P.O. Box 59, Merrifield, VA 22116, United States.

Further information about and forms for applying for funding are available on the foundation’s Web site, www.latviesufonds.info.

Funding proposals are first evaluated by the foundation’s board of directors and those that pass muster are then put to a vote of the membership. Results are announced in October or November.

The Latvian Foundation was formed in 1970.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.