[Šis raksts ir pārpublicēts no Latviešu valodas apguves valsts aģentūras (LVAVA) žurnāla Tagad, 2008: 2, 62.-64. lpp. Autore ir Everita Andronova, LU Matemātikas un informātikas institūta pētniece, vieslektore Sanktpēterburgas Valsts Universitātē.]
Šobrīd vienīgā vieta Krievijā, kur filoloģijas bakalauru un maģistra studiju programmā ir iespējams apgūt latviešu valodu, ir Sanktpēterburgas Valsts Universitāte. Studiju tradīcijas atjaunošana datējama ar 1999. gadu, kad, pateicoties Liepājā dzimušā un Pēterburgā docējošā prof. Leonarda Hercenberga iniciatīvai, tika izveidota baltistikas specializācija vecāko kursu studentiem Filoloģijas fakultātes Vispārīgās valodniecības katedras paspārnē. Papildus praktiskās valodas nodarbībām studenti apguva arī teorētiskās un sastatāmās gramatikas, dialektoloģijas,valodas vēstures jautājumus. Jaunie speciālisti tagad veiksmīgi tupina pedagoģisko un pētniecisko darbu (Anna Daugaviete, Nadežda Rikonena, Jekaterina Fedorina, daži absolventi zināšanas par baltu valodām veiksmīgi izmanto indo-eiropeistikai vai teorētiskajai valodniecībai veltītajos pētījumos).
Latviešu valodas apgūšana notiek darbīgā akadēmiskā vidē, jo kopš 1998. gada tiek rīkotas baltistikai veltītas konferences, izveidojusies aktīva sadarbība ar vieslektoriem no dažādām valstīm, tiek īstenoti vairāki pētniecības projekti, kuros piedalās arī studenti. Notiek arī jubilejas konferences: E. Voltera 150. dzimšanas dienai veltīta starpdisciplināra konference 2006. gadā, pirmā starptautiskā latgalistikas konference “A. Skrindas latgaliešu gramatikai—100” 2008. gadā.
Pamatspecialitāte “Baltistika” tika atklāta 2004. gadā. Pirmajā gadā studentus uzņēma piecu gadu programmā, vēlāk—četru gadu bakalaura programmā. 2004. gada 29. oktobrī tika svinīgi atvērts Baltistikas kabinets, baltistikas virzienu mērķtiecīgi attīsta neliels pedagogu un pētnieku kolektīvs docenta Alekseja Andronova vadībā. Šī nodaļa ir Latvijai draudzīga vieta, kur var uzzināt par valsti, latviešu valodu, literatūru un kultūru.
2006. gadā uzņemto studentu pamatspecialitāte ir latviešu valoda un literatūra. Viņu mācību plānā ir gan modernās, gan klasiskās valodas, protams, lietuviešu valoda, arī senprūšu valoda. Bez vispārīgiem Filoloģijas un mākslas fakultātē piedāvātajiem kursiem ir arī teorētiskā latviešu valodas gramatika, ko apgūst četrus semestrus, dialektoloģija, vēsturiskā gramatika, dažādi speckursi un semināri, latviski lasītie latviešu valodas vēstures un latviešu literatūras vēstures kursi. Maģistratūras studija programmā tiks apgūta igauņu valoda un padziļināti dažādi valodniecības priekšmeti.
Katru gadu notiek latviešu (arī lietuviešu) valodas fakultatīvais kurss, tā nodarbības divas reizes nedēļā vada A. Daugaviete. Jauna auditorija ir krievu tautības studenti no Latvijas, kas ir studējuši Pēterburgā, bet tagad gatavojas atgriezties Latvijā un vēlas atsvaidzināt latviešu valodas zināšanas un uzlabot rakstīšanas iemaņas. Iepriekšējo gadu absolvente Anna Namoiļika pasniedz praktisko latviešu valodu iesācējiem bez priekšzināšanām universitātes svešvalodu kursos.
Visi baltistikas nodaļas studenti apgūst praktisko latviešu valodu visos aspektos: klausīšanās un lasīšana, runāšana un rakstīšana (īpaši praktizēta latviešu specialitātes studentiem, sākot ar vienkāršu anketu aizpildīšanu, beidzot ar esejām par valodniecības un literatūras jautājumiem). Latviešu valodu pasniedz gan dzimtās valodas runātājs, gan pasniedzēji, kas ir stažējušies un vairākkārt bijuši Latvijā.
Mācīšanās procesā tiek izmantoti D. Markus sagatavotie fonētikas materiāli (Markus 1999), L. Korstas-Streipas grāmatā “Vieglais ceļš uz latviešu valodu” (Kopcm-Cmpeuna 1998) iekļautie dialogi, arī A. Šalmes un P. Ūdra “Dialoga” audiokurss (Šalme, Ūdris 1995), noder LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijas izstrādātais multimediju mācīblīdzeklis iesācējiem “Ko tu teici?” (www.ailab.lv/koteic.html). Otrajā un trešajā mācību gadā studenti klausās audiokasetes “Latviešu valoda cittautu mācībvalodas skolas 8. un 9. klasei” (1998) un “Rīgas detektīvs” (Nītiņa, Vaivade 1999), kā arī internetā pieejamo TV pārraižu fragmentus.
Diemžēl latviešu-krievu valodas vārdnīcas lielākoties nav paredzētas latviešu valodas apguvējiem, tajās, piemēram, netiek sniegtas darbības vārdu pamatformas, trūkst citas sveštautietim vajadzīgas informācijas. Lai atvieglotu mācīšanās procesu, ir sagatavoti un izdoti “Latviešu-krievu valodas vārdnīcas materiāli” (Aндpoнoв 2002). Šajā vārdnīcā ir izmantota latviešu valodas izrunas atspoguļošanai pielāgota rakstība: tiek apzīmēts platais e, ē, šķirti o, ō un uo, zilbes intonācijas. Vārdnīca sniedz pilnīgu informāciju par šķirkļa vārdu locīšanu, bet vārdu atlases, frazeoloģijas un ilustratīvo vārdu savienojumu ziņā tā būtu pilnveidojama. Viena no Pēterburgas baltistu nākotnes iecerēm ir liela mūsdienīga latviešu-krievu valodas vārdnīca.
Pirmā kursa studentu galvenā mācību grāmata ir D. Nītiņas un A. Lachazi ungāru studentiem domātās latviešu valodas mācību grāmatas tulkojums krievu valodā (Humuня, Лaцxaзu 2005), aktīvi tiek izmantota “Palīgā!” pirmā līmeņa darba burtnīca, mazāk tās audiopielikums (2005).
Mācību līdzekļu trūkums ir vislielākā studiju problēma. Pirmkārt, nav vienas konkrētas grāmatas vai komplekta, ar ko pietiktu vienam kursam, turklāt šobrīd izmantotās grāmatas orientētas uz pašmācību, nevis darbu grupās. Otrkārt, pietrūkst mācību līdzekļu augstākajam latviešu valodas prasmes līmenim, te visa iniciatīva ir pasniedzēja rokās: kādus vingrinājumus atrast leksikas bagātināšanai, kā attīstīt rakstīšanas iemaņas. Treškārt, pietrūkst mācību līdzekļu tieši filoloģijas studentiem, tāpēc ar nepacietību tiek gaidīts Nikoles Nauas un Ingas Klēveres-Velhli sarakstītais “Latviešu valodas mācību līdzekļu komplekts filoloģijas studentiem”, kura manuskripts ir tapis ar VVA atbalstu.
Ar latviešu literatūru studenti iepazīstas jau pirmā semestra vidū, mājas lasīšanu parasti sākot ar I. Ziedoņa “Krāsainajām pasakām”, kas ir pateicīgs materiāls pašu studentu radošajam darbam. Vēlāk mājas lasīšanā izmantots Vika “Sarežģītais zvirbulēns”, R. Blaumaņa noveles, G. Janovska “Sōla”. Trešajā studiju gadā studentiem ir latviešu folkloras un literatūras vēstures kurss, studenti lasa latviešu oriģinālliteratūru, izmēģina roku arī daiļdarbu tulkošanā (atsevišķas I. Ziedoņa epifānijas, K. Skujenieka dzeja).
Latviešu valodas apgūšana nav iedomājama bez informācijas par Latviju, tās ģeogrāfiju, vēsturi un kultūru. 1. kursa studentiem tiek piedāvāts “Baltijas valstu ģeogrāfijas un vēstures” un “Ievads baltu filoloģijā” kurss. Katru gadu tiek svinēts 18. novembris un 4. maijs, skatot kādu videomateriālu par Latviju vai Rīgu, uzzinot vēstures faktus. Latvijā pabijušie studenti dalās iespaidos, rāda fotogrāfijas, visi viesi dzied dziesmas un mielojas ar latviešu ēdieniem.
Ar VVA atbalstu baltistikas nodaļas videotēka ir papildinājusies ar vērtīgiem latviešu klasikas darbiem, kurus var veiksmīgi iekļaut mācību procesā. Pirms filmu skatīšanās ir nepieciešami komentāri par atsevišķām tradīcijām, notikumiem, piemēram, latviešu iemīļotais “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” Pēterburgas studentiem bija grūti uztverams.
Ierasta Pēterburgas studentu dzīves sastāvdaļa ir dalība pašu, kā arī LU studentu organizētajās zinātniskajās konferencēs. Taču visaizraujošākais notikums ir vasaras prakse Latvijā pēc otrā mācību gada, ko finansē Sanktpēterburgas Valsts Universitāte. Tās lielākais ieguvums ir iespēja novērtēt savas latviešu valodas zināšanas valodas vidē, iepazīt vietas un reālijas, par kurām agrāk spriests. Prakse nav iedomājama bez Latvijas kolēģu atsaucības un pretimnākšanas, ko nevar paredzēt nevienā sadarbības līgumā.
Baltistikas nodaļas darbība nav iedomājama bez aktīvas zinātniskās darbības. Nodaļas vadītājs Aleksejs Andronovs nodarbojas ar abu baltu valodu teorētiskās un sastatāmās gramatikas jautājumiem, lietuviešu valodas akcentoloģiju, leksikogrāfiju, rakstu pieminekļu vēsturi, Latgales izceļotāju vēsturi Padomju Krievijā. Leonarda Hercenberga galvenais interešu lauks ir indoeiropeistika, bet studentiem viņš lasa ievadu baltu filoloģijā. Vanda Kazanskiene kopš 1979. gada fakultātes studentiem lasa speckursu “Lietuviešu valoda vēsturiskā gaismā”. Viņas pētniecības intereses baltistikā ir saistītas ar lietuviešu rakstu pieminekļu vēsturi un etimoloģiju. Baltistikas pētniece Anna Daugaviete drīzumā aizstāvēs disertāciju par latviešu un lietuviešu valodas prosodijas jautājumiem salīdzinājumā ar igauņu un lībiešu valodu. Baltistikas nodaļā viņa docē praktisko latviešu un lietuviešu valodu, lasa baltu valodu dialektoloģijas kursu. Nadežda Rikonena docē praktisko lietuviešu valodu un nodarbojas ar baltu folkloras pētīšanu. Jekaterina Fedorina šobrīd māca praktisko latviešu valodu Greifsvaldes Universitātē Vācijā, bet pēc atgriešanās turpinās mācīt abas baltu valodas un nodarboties ar latgalistikas jautājumiem.
Viens no kopīgajiem nodaļas pētniecības virzieniem ir Latvijas ieceļotāju liktenis Padomju Krievijā, apzinot svarīgākās apmešanās vietas, skolas, kur agrāk tika mācīta latviešu un latgaliešu valoda, izdotās grāmatas. Kopš 2004. gada vasarā un ziemā tiek organizētas ekspedīcijas uz Sibīriju (Novosibirskas, Kemerovas, Tomskas, bet galvenokārt uz Krasnojarskas novadu; pirmā etnolinvistiskā ekspedīcija bija pie Lejas Bulānas latviešiem, nākamajās pētīti Sibīrijā dzīvojošie latgalieši). Ekspedīcijās piedalās arī studenti, kas strādā arhīvos, intervē cilvēkus. Pavasaros un rudeņos tiek organizēti īsi (1-2 dienu) izbraucieni uz Ļeņingradas, Pleskavas vai Smoļenskas apgabala latviešu ciemu vietām, kuru laikā tiek meklēti latviski runājošie cilvēki, ierakstītas atmiņas par pārceļotāju dzīvi. Sadarbībā ar Krievijas Nacionālo bibliotēku universitātē top latgaliešu rakstu valodas korpuss, kas ietver latgaliešu izdevumus 20. gs. 20.-30. gados PSRS.
Cits perspektīvs virziens ir vērtīgo baltistikas materiālu apzināšana Sanktpēterburgas bibliotēkās un arhīvos, reto grāmatu vēstures pētījumi, baltistikas pētnieku zinātniskā mantojuma sagatavošana publicēšanai.
Pēterburgā rit dinamiska, spraiga dzīve, un pilsētā pie Ņevas krastiem dzird, mācās, saprot un mīl latviešu valodu.
Izmantotā literatūra:
1.Markus, D. (1999). Latviešu valodas fonētika cittautiešiem: Ievadkurss. Rīga: Zvaigzne ABC.
2.Nītiņa, D., Vaivade, V. (1999). Rīgas detektīvs. Rīga: LVAVP, UNDP.
3.Palīgā! Darba burtnīca. 1. līmenis (2005). Rīga: LVAVA.
4.Šalme, A., Ūdris, P. (1995). Dialogs. Audiokurss; 2 audiokasetes, 120 min. Latviešu valodas pamati krieviski runājošiem. Rīga: SI.
5.Aндpoнoв, A. B. (2002). Mamepuaлы для лamышcкo-pyccкoгo cлoвapя. Oкoлo 9 000 cлoв в ocнoвнoй чacти. Caнкт-Пeтepбypг: Филoлoгичecкий фaкyльтeт Caнкт-Пeтepбypгcкoгo гocyдapcтвeннoгo yнивepcитeтa. Pieejama: http://www.genling.nw.ru/Staff/Andronov/publicat/mono/lvru.htm.
6.Kopcm-Cmpeuna, Л. (1998). Лeгкuй nymь к лamышcкoмy языкy. Rīga: Zvaigzne ABC.
7.Humuня, Д., Лaцxaзu, A. (2005). Teкcты u ynpaжнeнuя: Mamepuaлы к кypcy лamышcкoгo языкa. Caнкт-Пeтepбypг: Caнкт-Пeтepбypгcкий гocyдapcтвeнный yнивepcитeт, Kaфeдpa oбщeгo языкoзнaния.
Par sevi autore raksta:
Manas pētnieciskās intereses saistītas ar latviešu valodas vēsturi (latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas (16.-18. gs.) izstrāde) un korpuslingvistiku (latviešu valodas seno tekstu korpuss, nacionālais korpuss, Krievijas latgaliešu valodas korpuss). Mācu praktisko latviešu valodu ERASMUS studentiem LU, bet Sanktpēterburgā—arī latviešu valodas un literatūras vēsturi. Koordinēju letonistu semināru organizēšanu tiem, kas ārpus Latvijas augstskolās pasniedz vai pēta latviešu valodu. Mana mājas lapa: http://www.ailab.lv/users/Everita/Everita.htm.
