Informatīvs materiāls par rotaļām, kas derētu katrai skolai

Latviešu tautas rotaļas

Ilga Reizniece ir strādājusi par folkloras skolotāju bērnudārzā un pamatskolā jau 20 gadus. Tagad viņa dalās ar savu pieredzi un nāk palīgā vecākiem un skolotājiem ar DVD Latviešu tautas rotaļas, kurā viņa māca to latviskāko no bērnu nodarbībām: rotaļas.

Ieraksts pirms vairākiem gadiem izdots videolentē, bet tagad pārnests uz digitālo vidi.

Diskā ir iekļautas 50 rotaļas. Tajā ir parādītas gan visiem pazīstamas rotaļas, piemēram, “Rīga dimd”, “Skaisti dziedi lakstīgala”, “Saulīte gulēja ābeļu dārzā” un “Trejdeviņi” gan ne tik pazīstamas, kā “Sī sesku”, “Ak tad kaķīts kurmi”, “Beķercepti kliņģerīši”, “Cūciņa diet gāja” un “Audz pupa”. Vēl citas ir plaši zināmas kā dziesmas, bet rotaļu kustības nav tik pazīstamas, piemēram, “Caur sidraba birzi gāju”, “Strauja, strauja upe tecēj’”, “Stādīju ieviņu” un “Krauklīts sēž ozolā”. Dažas rotaļas palīdz bērniem iemācīties labu dikciju (“Juku, juku sīki putni”), citas paplašina vārdu krājumu, vēl citas iemāca par pasauli (“Vai tu zini kā viens zemnieks” ir par to, kā top maize), un dažas rotaļas ir vienkārši jautras un dod bērniem iespēju izkustēties.

Reizniece dažām rotaļām parāda divus variantus. Iespējams, ka kādas no viņas rotaļām atšķiras no skatītājiem pazīstamiem variantiem. Tas nav slikti, un ir pat vēlami, jo tas nozīmē, ka rotaļu tradīcija attīstās un ir dzīva. Kā saka pati Reizniece, “Kas dzīvo, tas mainās. Tas attiecas arī uz folkloru, ja mēs tradicionālo kultūru uztveram kā dzīves sastāvdaļu nevis mācību priekšmetu, kurā kaut kas būtu jāiekaļ.” Līdz ar to dažas rotaļas ir laika gaitā mazliet mainījušās – vai nu palikušas garākas, vai īsākas, vai pielikts klāt kāds elements. Dažreiz maiņu iniciatore ir bijusi pati Reizniece, citreiz viņas audzēkņi. Un tāpēc skatītājiem nevajadzētu kaunēties ja viņu skolā vai sabiedrībā arī ir izveidojušies vietējie rotaļu varianti.

Diskam līdzi nāk grāmatiņa ar visu rotaļu tekstiem. Diemžēl grāmatiņā nav iekļautas meldijas vai skaitāmpantiņi (tā kā angliskais “Eenie Meenie Miney Moe”), ko bērni starp rotaļām skaita, lai izvēlētos kurš bērns dabūs stāvēt apļa vidū. Meldijas lielākoties ir jau visiem pazīstamas, bet svešākās var būt mazliet grūti saprast no video materiāla. Reizniece dzied gan visām rotaļām līdzi, bet uzsvars tomēr ir uz bērnu balsīm, kuras reizēm ir klusas.

Disks ir ļoti dabīgā veidā filmēts un tajā ir jūtama Reiznieces skolotājas filozofija, ka svarīgākais ir process, nevis rezultāts. Tātad, lai bērni gūtu prieku no pašas iešanas rotaļās. Filmēšanā piedalījās bērni – Reiznieces audzēkņi no Jūrmalas alternatīvās skolas un folkloras nodarbībām, kā arī pāris māmiņas ― nevis aktieri vai profesionāli trenēti dejotāji. Tie ar patiesu prieku dzied un danco, un reizēm arī paākstās. Kā rūpīga vistu māte, Reizniece vada rotaļas un arī pati tajās piedalās. Skolotājiem un vecākiem būs vērtīgi novērot ne tikai rotaļu norises, bet arī veidu kā Reizniece vada nodarbību, to aktīvi virzot, bet nepārņemot procesu un saglabājot visiem prieku. Ievērojiet kā viņa iestarpina pa zināšanu graudiņam šur tur starp pantiņiem!

Rotaļas ir lielisks līdzeklis latviskās izjūtas padziļināšanai, latviešu valodas bagātināšanai, muzikalitātes un ritmikas attīstībai, savstarpējo attiecību stiprināšanai, un protams, prieka vairošanai. Tās iederas jebkurā latviešu skolas un bērnudārza programmā un arī daudzos citos latviešu pasākumos. Ierakstā redz bērnus no bērnudārza līdz pat pusaudžu gadiem. Tieši pusaudžiem un pat pieaugušajiem rotaļas var kalpot kā neparasts, latvisks “ledus lauzējs” dažādos pasākumos.

Pats DVD, gan, ir domāts kā informatīvs materiāls un nez vai būs ļoti interesants vispārējai skatīšanai. Tomēr, tam vajadzētu atrasties katra bērnudārza, pamatskolas, dziedāšanas un folkloras skolotāja arsenālā. Tas ir noderīgs arī latviešu ģimenēm, jo rotaļas ir lielisks veids kā nodarbināt bērnus.

DVD tapšanu atbalstījis Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds un Latviešu fonds. Rotaļu DVD maksā LVL 10 un to var pasūtīt no PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietnieces sadarbībā ar Latviju Dainas Grosas (daina.gross@latviansonline.com). Ir arī iespējams to pasūtīt VHS formātā par USD 10 plus sūtīšanas izmaksas.

Details

Latviešu tautas rotaļas kopā ar Ilgu Reiznieci

Ilga Reizniece

Daugavpils Universitātes Multimediju centrs / Daina Gross,  2008

Swedish band Alis P returns after 20 years

Swedish-Latvian rock group Alis P has released Uz priekšu, its first new album in 20 years. At this time the group is just vocalist and instrumentalist Gundars Rullis, with Swedish drummer Svante Drake recording the percussion parts.

Now celebrating its 30th anniversary, Alis P was founded in 1979 in Sweden by Rullis (vocals, bass) and Māris Rozenbahs (drums), who were former members of the band Prusaku ansamblis. They were joined by Pēteris Šmitmanis (guitar).

Uz priekšu is the band’s second album. The first, Alis iet pastaigāt, was released on LP in 1988. The band’s song “Laimīgs” was on the Mikrofons 90 compilation record. Additionally, “Aizvējā,” a Latvian version of the Bob Dylan song “Shelter from the Storm,” was covered by Latvian group bet bet.

Uz priekšu features 12 songs, with Rullis providing music and lyrics for almost all of them (the lyrics for the song “Ņujorka” are by poet Juris Kronbergs). The album also features guest appearances by musicians such as Juris Kaukulis and Mārcis Judzis (members of Latvian rock band Dzelzs Vilks), composer Valts Pūce, and other musicians such as Aivars Freimanis, Dita Gaugere and Raitis Freimanis.

Songs on the album include:

  1. Gaismas ceļš
  2. Zinu, zinu
  3. Kā var 20 gadi
  4. Uz priekšu
  5. Vienmēr bēdas
  6. Man salst
  7. Es gribu (iet gulēt)
  8. Atzīstos
  9. No Tapešu ielas
  10. Arī panki precas
  11. Tālu, tālu Latvijā
  12. Ņujorka (3:50)

For more about Alis P, visit www.alispudelis.lv or the band’s site on the social network draugiem.lv.

Alis P sastāvs

Formed in 1979, Alis P originally included Gundars Rullis, Māris Rozenbahs and Pēteris Šmitmanis. (Publicity photo)

Uz priekšu

Uz priekšu is the second album from Swedish-Latvian band Alis P.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Lack of political support kills citizenship changes, premier says

Proposed amendments to Latvia’s citizenship law, including lifting the restriction on allowing exiles to have dual citizenship, have been scratched by the Cabinet of Ministers, according to media reports.

After an Aug. 24 meeting with representatives of the ruling coalition’s political parties, Prime Minister Valdis Dombrovskis told journalists in Rīga that because of a lack of support the cabinet will not push the amendments any further.

One of the amendments would have automatically granted Latvian citizenship to newborn children even in cases where one of the parents was not a citizen.

Another amendment would have lifted the restriction on exile Latvians and their descendants seeking to renew citizenship. Until 1995, it was possible for exiles to register as Latvian citizens and still keep their other citizenship.

The conservative For Fatherland and Freedom (Tēvzemei un brīvībai, or TB/LNNK), one of parties in the coalition government, announced a week ago in a press release that it opposed the legislative package. TB/LNNK objected to the provision that would allow automatic Latvian citizenship for newborns. However, according to the TB/LNNK press release, the party did support letting exile Latvians become dual citizens.

In a related matter, a Latvian family in Germany is awaiting an Aug. 28 ruling by Latvia’s Supreme Court on whether they should be allowed to register as citizens without giving up their German citizenship. Baiba and Viktors Strunskis, along with their daughter Rauna sued over an Office of Citizenship and Migration Affairs (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, or PMLP) decision that their Latvian passports, issued by Latvian consulates in exile before the country regained independence, are not proof of Latvian citizenship.

The Strunskis family has been told that in accordance with the current citizenship law, they will have to renounce their German citizenship before they may become Latvian citizens. The law no longer allows dual citizenship.

The family is asking the Supreme Court to overturn the PMLP decision.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.