Iesaistot vairākus Latvijas meistarus, jauns uzņēmums ražo tautiskas lelles

Latviešu tautiskās lelles “Saulesmeitas” ir Ievas Dāboliņas uzņēmuma ražotas preces. Uzņēmums pastāv kopš 2009. gada marta. Leļļu sastāvdaļas atsevišķi izgatavo rokdarbnieces vairākos Latvijas nostūros un tad tās tiek saliktas kopā.

Par spīti ekonomiskajai krīzei Latvijā, Dāboliņas “Saulesmeitas” ir viens no vairākiem mazajiem uzņēmumiem, kas iesākti pēdējos mēnešos. Par savu uzņēmumu un par lellēm Dāboliņa pastāstija e-pasta intervijā ar Latvians Online.

Latvians Online: Kur radās ideja par “Saulesmeitas” lellēm? Ka tā realizējās?

Ieva Dāboliņa: No vienas puses – jau kopš bērnības sapņoju par savu tautas tērpu un jau divus gadus nopietni pētīju latviešu tautas tērpus, lai izdomātu, ko tieši gribu un ar ko sākt. Man ļoti interesē savas tautas vēsture, kultūra un māksla. Bērnībā tā man bija liegta. No otras puses – biju nonākusi pie secinājuma, ka vēlos savu uzņēmumu, “savu lietu”. Pēc profesijas esmu ekonomiste, taču tāpat kā daudzi manas paaudzes cilvēki, esmu ļoti daudz un dažādus darbus darījusi, lai izdzīvotu pārmaiņu laikos. Protu strādāt rokdarbus, šūt, zīmēt un konstruēt. Pat vienkāršas kurpes protu uztaisīt. Pirmā lellīte radās pašas prieka pēc. Tad nāca doma, ka tādas varētu pārdot, jo suvenīru veikalos neko tik mīļu un latvisku nebiju redzējusi. Vārds Saulesmeita ienāca prātā lasot tautasdziesmas. Man šķita, ka manas “meitiņas” ir saules un mīlestības bērni un vārds viņām piestāvēs. Latvijas suvenīru veikalos ir diezgan liela vienveidība, jo vecākajai paaudze, kam latviskais ir tuvs un mīļš, neprot atrast jaunus veidus, kā to pasniegt. Savukārt, jaunākā ekonomiski aktīvā paaudze Latvijā ir augusi bez stabilas nacionālās pašcieņas un vērtību izpratnes. Latvijas vēsture skolās joprojām tiek mācīta garāmejot. Taču mūsu kultūra varētu būt nozīmīga eksporta prece.

Latvians Online: Pastāstiet, lūdzu, mazliet par procesu, kā lelles top. Cik rokdarbnieču vai dailamatnieku iesaistīti katras lelles tapšanā? Kur viņas dzīvo? Vai sastāvdaļas tapušas viena Latvijas reģiona, vai daudzos?

Dāboliņa: Sākumā domāju, ka man pietiks ar audēju un vienu šuvēju palīgos un ka pārējo izdarīšu pati. Taču jau pirmo Saulesmeitu tapšanas procesā sapratu, ka gribu radīt kaut ko ļoti īstu un visu pati neprotu. Neprotu noadīt mazas rakstainas zeķītes un cimdiņus, neprotu uztaisīt īstas pastaliņas. Arī mazām sudraba saktiņām vajadzēja kalēja un zīļu vainadziņiem – vairāk laika un pacietības, nekā man bija. Tā nu palīgā ņēmu arvien jaunus meistarus un nu jau kopā strādā aptuveni ducis meistaru. Lielākā daļa meistaru dzīvo Rūjienas pusē. Pati nodarbojos ar “mīksto tēlniecību” – veidoju leļļu galviņas un sejas, lieku lellītes kopā un ģērbju.

Latvians Online: Kā lelles atsķirās no citām, kas Latvijā ražotas?

Dāboliņa: Tā kā visas latvietes nav blondas, starp Saulesmeitām var sastapt gan bruneti ar brūnām vai zaļām acīm, gan priecīgu rudmati ar vasaras raibumiem. Katrai lellītei ir sava personība. Taču pat vienā linu krekliņā Saulesmeita izskatās pēc īstas latvietes, ko nevar sajaukt ne ar ko citu. Lelles darinātas no Latvijā audzētiem materiāliem – lina un vilnas. Tās ir siltas un mīļas. Arī tik detalizētu un pamatīgi nenostrādātu tautas tērpu līdz šim neesmu redzējusi nevienai lellei nevienā valstī, kur esmu bijusi. Par to tiešām lepojos. Unikāli ir tas, ka Saulesmeita ir universāla – tā būs izturīga un attīstoša rotaļlieta bērnam, mīļa dāvana un arī vērtīgs valsts reprezentācijas suvenīrs. Man bija pasūtījums, kur mēs ietērpām tautastērpos Ķīnā ražotas plastikāta lelles, taču, salīdzinoši tās izskatījās lēti un neīsti. Tās neizskatījās pēc latvietēm. 

Latvians Online: Kad stāstat par lellēm, jūtams, ka tās tapušas ar mīlestību. Vai tas asociējas ar īpašām bērnības atmiņām?

Dāboliņa: Jā, katra Saulesmeita ir ar mīlestību radīta. Kad bijām mazi, mana mamma tamborēja lellītes latviešu tautas tērpos toreiz vienīgajam daiļamatniecības uzņēmumam “Daiļrade”. Kad bija gatavs lielāks pulciņš lellīšu, mēs taisījām Dziesmu svētkus. Tikai rokas mums iepriekš lika nomazgāt. Par katru lellīti viņai maksāja 50 kapeiku. Man pašai ir trīs nu jau lieli bērni, taču, kad mana meita Konstance bija maza, uzšuvu viņai lellīti, kas līdzīga manām Saulesmeitām. Tā divu gadu laikā tika nomīlēta līdz pēdējai vīlītei, jo meitiņa nešķīrās no tās ne brīdi. Veidojot lelles sejiņu, cenšos ielikt tajā tādu maigumu un mīļumu, lai bērnam gribētos to pieglaust pie vaiga. Radošas iedvesmas brīžos radušās arī trīs brašas dziedātājas un viena raudātāja. Ja kāds vaicā, kāpēc viņa raud, atbildu, ka tādēļ, ka pazaudējusi vainadziņu. Gribu pamazām veidot nepārdodamo leļļu kolekciju visu Latvijas novadu tautas tērpos un tās veidot katru ar savu īpašu “stāstu”. 

Latvians Online: Šis ir jauns uzņēmums – krīzes apstākļos uzsākts. Daudz tiek runāts par mazo uzņēmumu uzsākšanu, ka valstij jānāk pretī ar sakartotu sistēmu. Kā Jūs, pēc šīs ļoti nesenas pieredzes, jūtat šis “mazā uzņēmuma” dibināšanas process ir uzstādiīs?

Dāboliņa: Domāju, ka no krīzes būs arī daudz ieguvumu, ja pratīsim atbrīvoties no visa un visiem, kas valsti tajā ieveduši. Šai krīzei būtu jābūt par iemeslu, lai ļautu cilvēkiem pamēģināt uzsākt savu mazo biznesu bez kontroles un ierobežojumiem, uzticoties, ka sasniedzot zināmu apgrozījumu, kas pārsniedz vienas ģimenes iztikai nepieciešamo, cilvēks pats reģistrēsies kā nodokļu maksātājs. Ja cilvēki redzētu, ka nodokļi tiek izmantoti tautas labā, cilvēki tos maksātu. Šobrīd jēdziens “nodokļu maksātājs” ir kļuvis par sinonīmu muļķim. Krīze Latvijā nav tik daudz tautsaimniecībā kā morālē. Biznesu šobrīd ļoti grūti uzsākt arī tādēļ, ka bankas neaizdod naudu. Nekam. Pati varēju uzsākt tikai tādēļ, ka cilvēki mani pazina, uzticējās un aizdeva man savu darbu, taču no parādiem vēl ārā neesmu tikusi. Taču ticu, ka patiešām labu ideju nevar tik viegli noslāpēt un tā izdzīvo. Ja cilvēks dara to, ko patiesi mīl, tad eņģeļi sadodas rokās, lai viņam palīdzētu. Ļoti ceru uz to.

Saulesmeitas

Leļļu sastāvdaļas tiek ražotas vairākos Latvijas rajonos.

Ieva Dāboliņa

Ieva Dāboliņa savu uzņēmumu “Saulesmeitas” iesāka martā.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Informatīvs materiāls par rotaļām, kas derētu katrai skolai

Latviešu tautas rotaļas

Ilga Reizniece ir strādājusi par folkloras skolotāju bērnudārzā un pamatskolā jau 20 gadus. Tagad viņa dalās ar savu pieredzi un nāk palīgā vecākiem un skolotājiem ar DVD Latviešu tautas rotaļas, kurā viņa māca to latviskāko no bērnu nodarbībām: rotaļas.

Ieraksts pirms vairākiem gadiem izdots videolentē, bet tagad pārnests uz digitālo vidi.

Diskā ir iekļautas 50 rotaļas. Tajā ir parādītas gan visiem pazīstamas rotaļas, piemēram, “Rīga dimd”, “Skaisti dziedi lakstīgala”, “Saulīte gulēja ābeļu dārzā” un “Trejdeviņi” gan ne tik pazīstamas, kā “Sī sesku”, “Ak tad kaķīts kurmi”, “Beķercepti kliņģerīši”, “Cūciņa diet gāja” un “Audz pupa”. Vēl citas ir plaši zināmas kā dziesmas, bet rotaļu kustības nav tik pazīstamas, piemēram, “Caur sidraba birzi gāju”, “Strauja, strauja upe tecēj’”, “Stādīju ieviņu” un “Krauklīts sēž ozolā”. Dažas rotaļas palīdz bērniem iemācīties labu dikciju (“Juku, juku sīki putni”), citas paplašina vārdu krājumu, vēl citas iemāca par pasauli (“Vai tu zini kā viens zemnieks” ir par to, kā top maize), un dažas rotaļas ir vienkārši jautras un dod bērniem iespēju izkustēties.

Reizniece dažām rotaļām parāda divus variantus. Iespējams, ka kādas no viņas rotaļām atšķiras no skatītājiem pazīstamiem variantiem. Tas nav slikti, un ir pat vēlami, jo tas nozīmē, ka rotaļu tradīcija attīstās un ir dzīva. Kā saka pati Reizniece, “Kas dzīvo, tas mainās. Tas attiecas arī uz folkloru, ja mēs tradicionālo kultūru uztveram kā dzīves sastāvdaļu nevis mācību priekšmetu, kurā kaut kas būtu jāiekaļ.” Līdz ar to dažas rotaļas ir laika gaitā mazliet mainījušās – vai nu palikušas garākas, vai īsākas, vai pielikts klāt kāds elements. Dažreiz maiņu iniciatore ir bijusi pati Reizniece, citreiz viņas audzēkņi. Un tāpēc skatītājiem nevajadzētu kaunēties ja viņu skolā vai sabiedrībā arī ir izveidojušies vietējie rotaļu varianti.

Diskam līdzi nāk grāmatiņa ar visu rotaļu tekstiem. Diemžēl grāmatiņā nav iekļautas meldijas vai skaitāmpantiņi (tā kā angliskais “Eenie Meenie Miney Moe”), ko bērni starp rotaļām skaita, lai izvēlētos kurš bērns dabūs stāvēt apļa vidū. Meldijas lielākoties ir jau visiem pazīstamas, bet svešākās var būt mazliet grūti saprast no video materiāla. Reizniece dzied gan visām rotaļām līdzi, bet uzsvars tomēr ir uz bērnu balsīm, kuras reizēm ir klusas.

Disks ir ļoti dabīgā veidā filmēts un tajā ir jūtama Reiznieces skolotājas filozofija, ka svarīgākais ir process, nevis rezultāts. Tātad, lai bērni gūtu prieku no pašas iešanas rotaļās. Filmēšanā piedalījās bērni – Reiznieces audzēkņi no Jūrmalas alternatīvās skolas un folkloras nodarbībām, kā arī pāris māmiņas ― nevis aktieri vai profesionāli trenēti dejotāji. Tie ar patiesu prieku dzied un danco, un reizēm arī paākstās. Kā rūpīga vistu māte, Reizniece vada rotaļas un arī pati tajās piedalās. Skolotājiem un vecākiem būs vērtīgi novērot ne tikai rotaļu norises, bet arī veidu kā Reizniece vada nodarbību, to aktīvi virzot, bet nepārņemot procesu un saglabājot visiem prieku. Ievērojiet kā viņa iestarpina pa zināšanu graudiņam šur tur starp pantiņiem!

Rotaļas ir lielisks līdzeklis latviskās izjūtas padziļināšanai, latviešu valodas bagātināšanai, muzikalitātes un ritmikas attīstībai, savstarpējo attiecību stiprināšanai, un protams, prieka vairošanai. Tās iederas jebkurā latviešu skolas un bērnudārza programmā un arī daudzos citos latviešu pasākumos. Ierakstā redz bērnus no bērnudārza līdz pat pusaudžu gadiem. Tieši pusaudžiem un pat pieaugušajiem rotaļas var kalpot kā neparasts, latvisks “ledus lauzējs” dažādos pasākumos.

Pats DVD, gan, ir domāts kā informatīvs materiāls un nez vai būs ļoti interesants vispārējai skatīšanai. Tomēr, tam vajadzētu atrasties katra bērnudārza, pamatskolas, dziedāšanas un folkloras skolotāja arsenālā. Tas ir noderīgs arī latviešu ģimenēm, jo rotaļas ir lielisks veids kā nodarbināt bērnus.

DVD tapšanu atbalstījis Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds un Latviešu fonds. Rotaļu DVD maksā LVL 10 un to var pasūtīt no PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietnieces sadarbībā ar Latviju Dainas Grosas (daina.gross@latviansonline.com). Ir arī iespējams to pasūtīt VHS formātā par USD 10 plus sūtīšanas izmaksas.

Details

Latviešu tautas rotaļas kopā ar Ilgu Reiznieci

Ilga Reizniece

Daugavpils Universitātes Multimediju centrs / Daina Gross,  2008

Swedish band Alis P returns after 20 years

Swedish-Latvian rock group Alis P has released Uz priekšu, its first new album in 20 years. At this time the group is just vocalist and instrumentalist Gundars Rullis, with Swedish drummer Svante Drake recording the percussion parts.

Now celebrating its 30th anniversary, Alis P was founded in 1979 in Sweden by Rullis (vocals, bass) and Māris Rozenbahs (drums), who were former members of the band Prusaku ansamblis. They were joined by Pēteris Šmitmanis (guitar).

Uz priekšu is the band’s second album. The first, Alis iet pastaigāt, was released on LP in 1988. The band’s song “Laimīgs” was on the Mikrofons 90 compilation record. Additionally, “Aizvējā,” a Latvian version of the Bob Dylan song “Shelter from the Storm,” was covered by Latvian group bet bet.

Uz priekšu features 12 songs, with Rullis providing music and lyrics for almost all of them (the lyrics for the song “Ņujorka” are by poet Juris Kronbergs). The album also features guest appearances by musicians such as Juris Kaukulis and Mārcis Judzis (members of Latvian rock band Dzelzs Vilks), composer Valts Pūce, and other musicians such as Aivars Freimanis, Dita Gaugere and Raitis Freimanis.

Songs on the album include:

  1. Gaismas ceļš
  2. Zinu, zinu
  3. Kā var 20 gadi
  4. Uz priekšu
  5. Vienmēr bēdas
  6. Man salst
  7. Es gribu (iet gulēt)
  8. Atzīstos
  9. No Tapešu ielas
  10. Arī panki precas
  11. Tālu, tālu Latvijā
  12. Ņujorka (3:50)

For more about Alis P, visit www.alispudelis.lv or the band’s site on the social network draugiem.lv.

Alis P sastāvs

Formed in 1979, Alis P originally included Gundars Rullis, Māris Rozenbahs and Pēteris Šmitmanis. (Publicity photo)

Uz priekšu

Uz priekšu is the second album from Swedish-Latvian band Alis P.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.