Rīgā atzīmē Pasaules Bēgļu dienu, atklāj izlaušanās spēli “Bēgļu gaitās”

Arta Savdona | 

Sadarbojoties ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) Ziemeļeiropas reģionālajam birojam
Stokholmā un “Latvieši pasaulē” – muzejam un pētniecības centram, ar daudzpusīgu
programmu 19.jūnijā Rīgā, Kalēju ielā 57. tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules Bēgļu diena.
Šī diena katru gadu tiek atzīmēta, lai pieminētu bēgļu izturību un spēju sākt jaunu dzīvi,
neskatoties uz piedzīvotajām grūtībām. Miljoniem cilvēku visā pasaulē ir bijuši spiesti
pamest savas mājas, draugus un radus, savas izcelsmes valstis, lai glābtos no vardarbības,
vajāšanas vai kara. Daudzi no viņiem pavada ceļā nedēļas un pat mēnešus. Taču, ja vien
viņiem tiek dota iespēja un atbilstoši apstākļi, bēgļi ātri vien atsāk pilnvērtīgu dzīvi. Un jau pavisam drīz viņi sniedz savu ieguldījumu tās sabiedrības un valsts labā, kas viņus ir
uzņēmusi. Bēgļi ir tādi paši cilvēki kā katrs no mums – vienīgā būtiskā atšķirība ir tā, ka viņi ir nonākuši nepaskaužamā situācijā un ir spiesti doties bēgļu gaitās.

Pasākuma centrālais notikums ir ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) ikgadējā ziņojuma Global Trends Report prezentācija, ko vadīs Didzis Melbiksis no ANO Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas reģionālā biroja Stokholmā, kā arī “Latvieši pasaulē” izstādes un izlaušanās spēles “Bēgļu gaitās” svinīga atklāšana, piedaloties Saeimas deputātei Vitai Tēraudai, ĀM speciālo uzdevumu vēstniekam diasporas jautājumos Aivaram Grozam, PBLA priekšsēdei Kristīnei Saulītei, un citiem runātājiem.

UNHCR ziņojums Global Trends Report tiek laists klajā katru gadu jūnijā. Tas satur
apstiprinātus statistikas datus par bēgļiem, iekšzemē pārvietotajām personām, patvēruma
meklētājiem un bezvalstniekiem visā pasaulē iepriekšējā gadā. Dokuments ir noderīgs un
svarīgs visiem, kas strādā ar bēgļu jautājumiem vai interesējas par šo tematu.

“Latvieši pasaulē” – muzeja un pētniecības centra radošās komandas darba rezultāta –
izstādes un izlaušanās spēles “Bēgļu gaitās” – centrā ir II Pasaules kara beigu posma notikumi Latvijā un to sekas, kas daudziem kļuva par sākumu izceļošanai no Dzimtenes. Ekspozīcija piedāvā izstādes un spēles apmeklētājiem izdzīvot bēgļu gaitas, iedziļinoties individuālos lēmumos un izprotot emocionālās, fiziskās un praktiskās grūtības, ar kurām ļaudis reāli saskarās, cauri Kurzemei dodoties uz ostām, lai 1944.gada oktobra sākumā izceļotu uz Vāciju. Projekts tapis īstenots Latvijas simtgades pasākumu zīmē – Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras konferences “Latvija ārpus Latvijas simt gados” ietvaros. Tā finansētāji un atbalstītāji ir: Latvijas Republikas Kultūras Ministrija, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Biedrība Free Riga.

Bēgļu dienas ietvaros risināsies virkne citu notikumu: mākslinieces Brigitas Strodas vadībā notiks radošā darbnīca, kurā tiks darināti kroņi kā simbols dzīves aplim, autorei daloties savā radošajā pieredzē, kā izmantot bēgļu naratīvus, darinot sīkscenogrāfiju”. Uldis Neiburgs, Gada vēsturnieks Latvijā 2018, LU Latvijas vēstures institūts, lasīs lekciju “Latvijas iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju (1944-1945): motīvi, norise, rezultāti ”. Savukārt, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Liene Sebre un Ģirts Liuziniks aicinās atgriezties 1944. gada notikumos, piedāvājot literāros lasījumus “Maize no mājām.”

Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” ir nevalstiska organizācija, kas jau 12 gadus mērķtiecīgi vāc, kārto un padara pieejamu sabiedrībai latviešu diasporas vēstures
mantojumu. Muzeja krājuma fokusā ir izceļotāju individuālā pieredze un tās saistība ar “lielās vēstures” procesiem un pārmaiņām, kas sev līdzi – bieži vien neviļus – aizrāvušas
ģimenes, veselas dzimtas, aizvedot ļaudis svešumā, kur tiem dzīvi ir bijis jāsāk par jaunu – no nekā. Muzeja krājums pašlaik deponēts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, uz tā bāzes veidotas vairākas izstādes, grāmatas un filma par latviešu gaitām ārpus Latvijas.

Latvian folk songs about Soviet life on the ‘kolhozs’

Egils Kaljo | 

Throughout the centuries, Latvians have had to endure many hardships and suffering. As perhaps a kind of a ‘coping mechanism’, Latvians turned to singing to help get them through difficult times. It is no surprise then, that so many Latvian folk songs are about war, orphans, sadness, not to mention hard work.

The era of Soviet occupation is one of many bleak chapters in Latvian history, and one of the difficulties endured by the Latvian people during that era was the collectivization of agriculture. The work on the kolhozs was difficult, the pay meagre, but, as throughout history, the Latvians endured and even found musical inspiration of sorts from this, and songs about working on a kolhozs appeared.

As the Soviet era (and collective farms) are long gone, to ensure that a record remained of these songs, the ethnographic ensemble Vabaļis, from the city of Daugavpils, recorded a number of these songs that were sung in the Latgale region of Latvia. The album, entitled Labi dzeivõt kolchozā! was released in 2018.

Vabaļis, founded in 2006, is led by Iveta Sprinda, and one of the goals in their performances and recordings is to present traditional local music and lesser known, if not forgotten songs, from the Latgale region. Labi dzeivot kolchozā! is their third album, having previously released  Pa celeņu… in 2013, which was an album of traditional songs from the Vabole region in Latgale, as well as Lobais reits in 2014, a collection of Catholic songs sung in Latgallian homes.

Many of the songs are rich in irony, such as the title song, where the group sings ‘Labi dzīvot kolhozā, te neviens mūs netraucē’ (Life is good on the collective farm, nobody bothers us here!) Some of the songs use well-known Latvian folk music melodies, but with new texts, such as ‘Ryndā dzymu’, which uses the melody of the folk song ‘Dziedot dzimu’, but instead of being ‘born singing’ as in the folk song, Vabaļis sings about being ‘born in line, growing up in line’.

The spirited ‘Sasatiksim dabasūs’ references both Khrushchev and the first female cosmonaut, Valentina Tereshkova. Further archaic references are in the song ‘Žyguļi’, a song about the ubiquitous Soviet era car, as the ladies sing about blaming the car being ‘at fault for everything’. Generational differences are presented in a humorous way in ‘Jaunim dzert un uzdzīdōt’.

The performances are also authentic – after a day of labor at the collective farm, the women gather to sing songs together, and this recording captures that energetic atmosphere. However, since the songs are mainly sung in unison, with occasional accordion accompaniment, this may not be to the taste of all listeners. Additionally, the record works best as a kind of historical document, a glimpse of an era that, today, can be difficult to imagine.

The CD booklet provides for an interesting overview of the project itself, as well as a bit about the history of collective farms in Latvia, with notes from folklorist Artūrs Uškāns and historian Dr. Toms Ķencis in both Latvian and English. Unfortunately, though, the booklet does not contain the lyrics to the songs – the lyrics (as well as song explanations and interpretations) would have been helpful, as not all listeners may understand the Latgallian dialect.

As far as music niches go, kolhozs songs sung in the Latgallian dialect is probably one of the smallest and most obscure. However, all the better that Vabaļis have brought these songs to light (and the folk label Lauska gave them an opportunity to record and release them), as many listeners might not even be aware that songs like these even existed. That they do exist, and that Vabaļis gathered them on Labi dzeivõt kolchozā! provides for a fascinating glimpse as to what life was like on a Latvian collective farm, and how Latvians found humor and inspiration to sing even under these circumstances. Vabaļis continue to reveal the broad variety of songs sung in Latgale throughout history.

For further information, please visit the Lauska Vabaļis page.

Labi dzeivõt kolchozā!

Vabaļis

Lauska, LAUSKA CD082, 2018

Track listing

  1. Labi dzeivōt kolchozā
  2. Ak, dzeive
  3. Dzer, bōb, nabādoj
  4. Ryndā dzymu
  5. Kolchozā beja
  6. Sasatiksim dabasūs (kosmonauti)
  • Ganeņ, pyut stabuli
  • Laime i cereibu zīdi
  • Cukrabītai gryuta dzeive
  • Labi dzeivōt Vabalie (Ai, Zuzanna)

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Maskavas un Baškortostānas latvieši piedalās Latviešu valodas nometnē

Ilona Saverasa | 

Labas idejas un  skaisti nodomi nāk no debesīm. Dažreiz negaidīti, citreiz jau laikus brīdinot. Arī latviešu valodas nometnes ideja nāca laicīgi un tiešā lidojumā no debesīm.

Sadarbība ar Maskavas latviešiem sākās 2017. gadā, kad ansamblis “Atbalss” piedalījās Lieldienu svinībās Latvijas vēstniecībā Maskavā. Tam sekoja 2018. gada Latviešu kultūras dienas Arhlatviešu vidusskolā, kur ar bērniem strādāja trīs skolotājas no Maskavas.

Uzaicinājumu piedalīties nometnē no Maskavas latviešu skoliņas vadītājas Antras Levovas saņēmu 2018. gada nogalē. Es apzinājos, nometnē mums ir jāpiedalās. Bija jādomā par to, kur ņemt finansējumu ceļa izdevumiem, un tieši tajā laikā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izsludināja diasporas atbalsta projektu konkursu. Pēdējo gadu laikā, piedaloties diasporas atbalsta projektu konkursā, esmu varējusi piepildīt ļoti daudz ieceru un ideju. Man un maniem skolēniem par lielu laimi projekts tika apstiprināts, atlika sakrāmēt ceļasomas un skolotāja Ilona, Arkādijs Cīrulis, Kristīne Trocenko un Kristīne Braznovska varēja doties ceļā.

Darbs nometnē bija aktīvs un uzdevumiem piesātināts. Nometnē bērni mācījās latviešu valodu, dziesmas, dejas un rotaļas, darbojās radošās mākslas pulciņā. Ar skolēniem strādāja Maskavas Latviešu skolas skolotāji, kā arī pedagogi no Latvijas. Paralēli darbam nometnē, skolēni un skolotāji gatavojās Maskavas Latviešu skolas 25 gadu jubilejai. Skoliņa dibināta 1994. gadā, tā darbojas Latvijas vēstniecības Maskavā telpās. To absolvējuši aptuveni 240 skolēnu, ar skolēniem strādājuši latviešu valodas skolotāji no Latvijas un Maskavas. Pašreiz skoliņā mācās 32 skolēni vecumā no 6 līdz 14 gadiem. Skolēni apgūst latviešu valodu, Latvijas vēsturi, skolēniem ir deju nodarbības, kā arī radošās mākslas pulciņš.

Es jūtos gandarīta par to, ka šis mācību gads bijis labiem notikumiem bagāts. Man prieks, ka to noslēgusi Latviešu valodas nometne, kas uz dažām dienām spējusi apvienot Maskavas un Baškortostānas latviešus.

Maskavas skolas jubilejā Arkādijs un abas Kristīnes runāja Jāņa Petera dzejoli “Tēma ar sveci”, man liekas, svarīgākais, ko bērni paņēma no šī brauciena ir ietverts dzejnieka vārdos:

“Nevajag daudz, vajag, lai dzīvo

Viss, ko tu jūti un redzi”.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.