Sorority seeks contributions to complete artist Cenne’s album

The Daugaviete A!L! sorority is seeking contributions to complete an album of the life’s work of Latvian-Canadian artist Gundega Cenne.

Cenne, a lifelong sorority member, died Dec. 16 in Ottawa’s Queensway Carleton Hospital at the age of 76.

Cenne was an accomplished painter, highly regarded in the Latvian community in North America, according to sorority member Ināra Suuberg. Working at times in oil and at times in acrylic media, she frequently experimented with materials.

Her art reflects a very sensitive woman’s world, largely occupied with children, youth and nature. One senses in her paintings a sorrow for the loss of her homeland and a longing for it. Indra Gubiņa, a Latvian-Canadian writer and art critic who has followed and written reviews of Cenne’s art exhibits from 1966 on, noted that her style and subjects have earned her work a distinct place in the Latvian art world. Furthermore, Cenne has been highly acclaimed on the art scene in Canada, mostly in Ottawa.

Cenne graduated from Concordia University in Montréal, earning the Board of Governors’ Gold Medal for “Creative Expression in Fine Arts.” She worked as a drawing teacher and art lecturer, having received a bachelor of education degree from McGill University, Montréal. Cenne participated in many juried group shows and in 30 solo exhibitions.

Cenne received numerous prizes at home in Canada and abroad. She was honored for her life’s work in 2001 with the Gen. Goppers Award and in 2007 with an award from the Culture Fund of the World Federation of Free Latvians (Pasaules brīvo latviešu apvienība).

Her work is included in the Tom Thomson Memorial Gallery and Museum of Fine Art in Owen Sound, Ontario; the Canadian Consulates in New York and Chicago; the Niagara Art Museum; the Shute Institute in London, Ontario; the Bank of Montréal in Quebec; the Latvian Embassy in Ottawa; Tompson Enterprises, Owen Sound; and in the Traveling Exhibition of Latvian Diaspora Art, Global Society for Latvian Art, as well as in many Latvian homes.

Cenne dedicated the last year of her life to fulfilling a dream of publishing an album of her own work, according to Suuberg. Her paintings were being located and professionally photographed in the United States and Canada. The artist was choosing which of the photographs to include in the project. Noted art historian Māris Brancis came from Latvia in May to meet with her to continue his research on her life and art work in preparing the written material for the publication. However, Cenne did not survive to see the project completed.

The Daugaviete sorority took responsibility for the project’s finances in the United States. With permission from Cenne’s surviving family, Daugaviete is continuing the task so that Gundega Cenne/albums may be completed.

Contributions by check should be made payable to “Korporācija Daugaviete” with a notation that the donation is made in Cenne’s memory, and sent to Sarmīte Straupnieks, 16714 Cobblestone Dr., #202, Lynnwood, WA 98037-6980. The contribution will be dedicated to the project, and the artist’s family will be advised of the gift.

2010. gads prasīs daudz spēka un darba

Labvakar, Latvija! Stāvot uz gadu mijas sliekšņa, allaž atskatāmies pagātnē un domājam par nākotni.

Kāds bija aizejošais gads? Izaicinošs. Daudz spēka paņemošs. Meklējumu pilns. Ticību prasošs. Tas bija grūtu un nepopulāru lēmumu laiks. Tas bija arī kļūdu un to labošanas laiks. Šis gads skaidri parādīja daudzu norišu patieso būtību.

Tomēr dzirdējām arī Ķenča cienīgas lūgsnas, lai valdībai būtu tāds prāts, ka vienam tiek dots vairāk nekā citiem. Mēs mācījāmies par galveno izvirzīt nevis pušelnieka pļaviņu, zirņu kalna tīrumiņu un ataudziņu, bet gan visas sabiedrības prioritātes. 

Vērojot ekonomikas piezemēšanos, daudzi no mums jutās kā iesprostoti lidmašīnā, kurā paniski tiek raustīta pilota stūre, apkalpe ir apjukusi un strīdas. Pasažieriem nācās paļauties uz sevi un vienam uz otru.

To visu mēs esam izturējuši. Esam mācījušies uzņemties atbildību par sevi un savu nākotni. Esam kļuvuši apdomīgāki, izpalīdzīgāki un darbīgāki.

Kāds būs 2010. gads? Kādus notikumus, izaicinājumus un uzdevumus tas nesīs? Nākamgad Latvija atzīmēs savas neatkarības atjaunošanas divdesmito gadadienu. Ir izaugusi atgūtās Latvijas valsts pirmā jaunā paaudze. Paaudze, kurai jau piedzimstot devām ideālus, kas mūs iedvesmoja atjaunot savu valsti. Valsti, kuras labā strādāt. Valsti, ko celt godā un mīlēt!

Ir cilvēki, kas šodien saka, ka mīl Latviju, bet nemīl savu valsti. Valsts jēdziens un tā saturs ir pārāk nopietns, lai ar to koķetētu un jokotu. Tā var runāt tikai cilvēki, kas neizprot, kas ir valsts. Valsts ir mūsu brīvība, kas izcīnīta. Tā ir tauta un zeme, kurai mēs esam piederīgi; zeme, kurā runājam latviešu valodā.

Valsts esam mēs paši un mēs katrs veidojam šo Latvijas valsti – savā darbavietā ar samaksātajiem nodokļiem, ar savu sabiedrisko un politisko darbību un atbildību. Neviens cits nemaksās par mūsu bērnu skolu, par mūsu vecāku aprūpi kā vien mēs paši.

Sen aiz muguras ir padomju laiki, kad tika garantēts darbs un algas. Mēs nedrīkstam gaidīt un paļauties uz to, ka valsts sakārtosies pati no sevis – bez mūsu katra līdzdalības.

2010. gadā tauta vēlēs 10.Saeimu. Es aicinu piedalīties vēlēšanās un gudri, nevis spēlējoties vai protestējot, izmantot savu balsi. Pērn Vecgada uzrunā aicināju jaunus cilvēkus nākt politikā. Aicinu vēlreiz – nāciet politikā! Veiksmīgu un gudru politiku veido cilvēki, kas ir aktīvi, diskusijas rosinoši. Cilvēki, kas ir prasīgi pret sevi un tiem, kam deleģē varu.

Šodien daudz runā, ka ir vajadzīgs vadonis. Ka viens vadonis varēšot atrisināt visas mūsu problēmas. Vadonis došot ticību, vadonis rādīšot ceļu. Vēlme pēc vadoņa ir vēlēšanās meklēt patvērumu pagātnē, gūt aizbildniecību. Tā ir nevēlēšanās uzņemties atbildību par sevi un savu valsti. Valsts ir tik stipra, cik stipri ir tās pilsoņi. Paļaušanās uz vadoni agri vai vēlu sagandē valsti.

Garlībs Merķelis darbā „Latvieši” runā par dažādiem cilvēkiem – viens iet pa ceļu, bet – nevis tur, kur pats vēlas – bet kurp dodas vairākums. Turpretī cits nogriežas no lielceļa, dodas pats sevis izvēlētajā virzienā, noguris apstājas, novērtē, ko ar savām pūlēm paveicis, un tad stingrā gaitā turpina tuvoties savam mērķim.

Šiem, sava ceļa gājējiem, nav vajadzīgi vadoņi. Šie cilvēki apzinās savu iekšējo brīvību. Viņi ir brīvi savā izvēlē, savās domās, savā darbībā.
Patiesa brīvība pieprasa atbildību. Vispirms pret sevi. Tā ir mūsu kopējās brīvības cena.

Mums šodien ir vajadzīgi atbildīgi valstsvīri, nevis vadoņi. Valstsvīri, kas atrod pareizo ceļu, rodot iedvesmu brīvu cilvēku pārliecībā, mērķa apziņā, iekšējā spēkā un brīvībā. Vadonismam atstāsim vietu uz teātra skatuves nevis dzīvē!

Latvijas tauta!

Nākamais gads būs valsts tiesiskā brieduma pārbaudes laiks. Būs jāizvirza un jāapstiprina amatā ģenerālprokurors, jāpilnveido tiesnešu iecelšanas kārtība, kuras trūkumi izgaismojās aizejošajā gadā. Tikai spēcīga un neatkarīga tiesu vara ir patiesi tiesiskas valsts pamats.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanas parādīja vairākas nepilnības gan priekšvēlēšanu aģitācijas, gan politisko partiju finansēšanas kārtībā. Daži trūkumi ir novērsti, taču viss vēl nav padarīts. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, mums joprojām nav skaidrības par iepriekšējo vēlēšanu kampaņu pārkāpumiem.

Tas, kā tiks atrisināti šie jautājumi, cik efektīva būs vēlēšanu procesa norises kontrole, cik šie procesi būs caurskatāmi un atbilstoši tiesību normām, – tas noteiks, kādā valstī turpmāk dzīvosim.

Šodien mūsu aktuālākā problēma ir bezdarbs. Tā mazināšana ir gan valdības, gan sabiedrības uzdevums. Valdībai ir jārada priekšnoteikumi ekonomikas stimulēšanai, taču arī mums pašiem jābūt aktīviem un uzņēmīgiem.

Es savu pilnvaru robežās turpināšu palīdzēt mūsu uzņēmējiem apgūt jaunus tirgus. Aicināšu uzņēmējus piedalīties ārvalstu vizītēs un starptautiskos biznesa forumos. Es turpināšu veicināt uzņēmēju un sociālo partneru dialogu ar valdību.

Politiskā stabilitāte, tiesiskuma nodrošināšana un nodarbinātība ir manas nākamā gada prioritātes. 

Mīļie draugi!

2010. gads prasīs daudz spēka un darba. Esmu pārliecināts, ka esam tam gatavi. Mūsu sasniegumi, mūsu darba augļi būs tie, kas vairos mūsos cerību un pašapziņu. Mums ir pa spēkam izaicinājumi. Jo esam izglītota, gudra un sīksta tauta.

Nākamais gads būs arī skaistu notikumu gads. Jutīsim līdzi saviem olimpiešiem, kopā sadziedāsimies skolēnu dziesmu un deju svētkos.

Jaunajā gada būsim vienoti un atbalstīsim viens otru! Kopā meklēsim spēku mūsu tautas kultūrā. Tās saknes ir tik dziļas un spēcīgas, ka spēj radīt ne vien spilgtus mākslas darbus, bet arī piepildīt mūsu katra dzīvi ar skaistām izjūtām, radošām idejām un pārliecību par savām spējām!

Jaunajā gadā novēlu jums visiem sasniegt visus savus mērķus!
Novēlu daudz mīlestības katrā ģimenē. Katrā sirdī!

Laimīgu Jums Jauno gadu!

Compilation of Minneapolis music includes Lini

Browsing the racks at a local record shop, I initially glanced past the display of Southside Soul, Vol. II. But something made me take a second look. At the top of the listing of songs to be heard on the compilation of Minnesota-made music was a familiar name: Lini.

Indeed, the Latvian-American foursome Lini kicks off the 17 tracks on the compact disc subtitled “The Sound of South Minneapolis.” The south side of Minneapolis is where the folk group got its start in 1994 as a spin-off from the long-running Teiksma ensemble. Members of Lini include sisters Zinta and Gunta Pone, their cousin Amanda Jātniece, and Ingrīda Erdmane.

The compilation was released in mid-2009 by the monthly community newspaper Southside Pride. The first track is Lini’s performance of “Kas tie tādi?” and the album ends with the group’s instrumental “Valsis.” For a review of the compilation, see Twin Cities Daily Planet.

To hear more of Lini, look up its debut CD, the self-titled Lini (1996), which includes both tracks heard on the Southside Soul disc.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.