“Saulīte” svin Ziemassvētkus

Latvians Online | 

Nīderlandes – Latvijas biedrības skolas „Saulīte” Ziemassvētku svinēšana šoreiz iekrita Lūcijas dienā. Šajā saulainajā svētdienā bērni kopā ar vecākiem gāja uz tuvāko zvēriņu parku, pabarot un samīļot dažādus dzīvnieciņus. Turpat parkā pie eglītes dziedāja dziesmas un gāja rotaļās.

Pēc parka visi pulcējās skolas telpās, kur bērni iemēģināja savu iestudēto pasaku „Sarkangalvīte un vilks”, lai to godam varētu atrādīt Ziemassvētku vecītim. Jaunie aktieri, pat tie, kuri lomās iejutās pirmo reizi, bija vienkārši lieliski! Vecītim tik ļoti patika izrāde, ka visi saņēma dāvaniņas arī bez dzejolīšu skaitīšanas. Bērni, kuri tik un tā vēlējās parādīt Ziemassvētku vecītim, ko ir jaunu iemācījušies gada laikā, noskaitīja arī kādu pantiņu.

Vēlāk visi mielojās pie kopīgā svētku galda, kur katrs bija atnesis kaut ko gardu. Tikmēr Marts spēlēja saksofonu, lai radītu īpašu noskaņojumu un arī pats patrenētos spēlēt lielākai publikai.
Ziemassvētku nodarbībā kopā ar vecākiem piedalījās Līva, Marts, Pauls, Kevins, Ābe, Loreta, Lukass, Sebastians, Tristans, Anna, Eduards, Katrīna, Amina, Ralfs, Sofija, Pauls un Aleksandrs.

—Kristīne Timma

Biedrība Cēsinieku klubs meklē bijušos cēsniekus ārpus Latvijas

Latvians Online | 

Biedrība Cēsinieku klubs, kas astoto gadu darbojas Rīgā un apvieno bijušos cēsniekus – savas dzimtās pilsētas patriotus, meklē aktīvus bijušos cēsniekus, kā arī citus ar vēsturisko Cēsu apriņķi un rajonu saistītus iedzīvotājus ārpus Latvijas, kuri tur vairs nedzīvo, bet vēlētos uzturēt saikni ar savu dzimto vietu un dot savu artavu tās attīstībā. 

Ikvienam bijušajam cēsniekam arī no attāluma ir iespēja palīdzēt Cēsīm, jaunajam Cēsu novadam un bijušā Cēsu rajona teritorijā izvietotajiem novadiem, līdzdarbojoties biedrībā Cēsinieku klubs un atbalstot tās projektus, regulārās aktivitātes un jaunās ieceres.

“Daļa no mūsu iniciatīvām ir saistītas ar kultūru un Cēsu sejas veidošanu”, stāsta Cēsinieku kluba valdes priekšsēdētājs Rolands Tjarve. “Līdz šim ar savām idejām un arī praktisku atbalstu esam palīdzējuši Cēsīm sagatavoties astoņsimtgadei 2006.gadā un kandidēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2014.gadā, līdzdarbojamies Britu padomes projektā ‘Radošās pilsētas’, kura ietvaros dalāmies idejās, lai dažādās jomās Cēsīs ienāktu jaunas vēsmas.”

Klubs cenšas Cēsīs veidot diskusiju vidi sabiedrībai ar pašvaldību, tāpēc 2009. gada pavasarī organizēja Cēsīs pirmsvēlēšanu diskusiju ar pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātiem, līdzīgā aktivitātē plāno iesaistīties šogad pirms Saeimas vēlēšanām.

“Īpašu izmanību pievēršam arī sadarbībai ar jauniešiem, aktualizējot tādus Latvijā būtiskus problēmjautājumus kā jauniešu migrācija un aizplūšana no Latvijas mazpilsētām”, stāsta Tjaarve. “Veidojam radošus projektus, kas runā par šo tēmu – 2006. gadā pirmo reizi notika projekts ‘Keep our brains at home’, šogad projektam būs turpinājums.” Ir arī projekts, kas palīdz jauniešiem ceļā uz profesionālās karjeras veidošanu.

Cēsinieku klubs cenšas atbalstīt arī sociāli neaizsargātās un mazturīgās cēsnieku ģimenes. Saasinoties ekonomiskajai situācijai, biedrība šogad savā aizgādībā izraudzījušies trīs trūcīgas cēsnieku ģimenes, par kurām plānots rūpēties ilgtermiņā, sarūpējot ziedojumus, dāvinājumus un sniedzot cita veida atbalstu. Pirmās dāvanas ģimenes saņēmušas jau aizvadītā gada rudenī un Ziemassvētkos.

Cēsinieku klubs ir iesaistījies arī Draudzīgā aicinājuma kustībā, kuras ietvaros, atsaucoties Kārļā Ulmaņa Draudzīgajam aicinājumam, katru gadu 28. janvārī absolventi ir aicināti atbalstīt savu pirmo skolu, ziedojot grāmatas, mākslas darbus, sporta inventāru un daudz ko citu mācību procesam derīgu. Ja arī ārvalstu cēsnieku vidū ir kāds, kurš vēlētos savai skolai nosūtīt kādu dāvinājumu, Cēsinieku klubs ir gatavs veltes nogādāt īstajās rokās.

Šobrīd Cēsinieku klubs meklē sadarbības partneri ārvalstīs projekta “Baltu baznīcu Cēsīm!” ietvaros, kas uzsākts jau pirms vairākiem gadiem un rezultātā kopīgi piesaistīt fondu un grantu līdzekļus, lai atjaunotu kaļķa apdarē tapušu dievnamu Cēsu pilsētā – Cēsu Sv. Jāņa baznīcu, kam nepieciešama fasādes restaurācija. Tā ir nozīmīgs 12.gadsimta arhitektūras un kultūrvēsturiskais piemineklis Cēsu vēsturiskajā centrā. Sadarbība iecerēta kā starptautiska izglītības apmaiņas programma, kuras ietvaros sadarbības partnera speciālisti apgūtu šādu dievnamu restaurācijas prasmes Cēsīs, piesaistot Gotlandes universitātes profesionāļus kaļķa apdares tehnikā un restaurācijā.

Liela daļa no šīm aktivitātēm tiek īstenota NVO darbības atbalsta programmas ietvaros ar nosaukumu “Atbalsts pilsoniskās sabiedrības attīstībai Cēsu novadā”, kuru finansiāli atbalsta Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu instrumenta ietvaros, kā arī Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instruments un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.

Cēsnieki, kuriem interesē sakaru uzturēšana ar Cēsīm un Cēsinieku klubu, ir aicināti saziņai ar biedrību izmantot e-pasta adresi cesinieku.klubs@cesis.lv, iepriekš atsūtot savus kontaktus. Cēsinieku klubs piedāvā saņemt regulāru informāciju par biedrības aktivitātēm elektroniskā izdevumā, kas reizi ceturksnī tiek izsūtīts pa e-pastu.

Vairāk par biedrību var uzzināt Cēsu mājas lapā www.cesis.lv, sadaļā “Cēsinieku klubs”.

Cēsinieku klubs

Cēsinieku kluba biedri 2009. gada vasarā kādā no biedru sanāksmēm Rīgā, Andrejostā. Kluba biedri regulāri satiekas Rīgā, taču savā pulkā labprāt uzņemtu arī ārvalstīs dzīvojošos cēsniekus, kas vēlas uzturēt saikni ar Cēsīm. (Foto: Māris Buholcs)

Latvia exports success

Ojārs Kalniņš | 

Latvian Export and Innovation Award

Winners of the Latvian Export and Innovation Award receive trophies noting their achievements. (Photo courtesy of the Investment and Development Agency of Latvia)

During Latvia’s boom years, our exports never exceeded imports. Last year, during the peak of the economic crisis, they did. What gives? A look at some of our top exporting companies offers some surprising clues.

At the end of 2009, 29 highly successful and respected Latvian companies competed for top prizes in the annual Latvian Export and Innovation Award competition (Eksporta un inovācijas balva 2009). Somehow the words “highly successful” and “economic crisis” do not seem to belong in the same year, no less the same country, but in 2009 Latvia experienced both.

Thanks to the Ministry of Economics and the Investment and Development Agency of Latvia, I participated in the jury that had the rare privilege of seeing firsthand how some of Latvia’s most innovative exporters are defying expectations on a routine basis.

Some may rely on numbers and macroeconomic factors to explain success, but when you visit a company like Dores fabrika Ltd. near Cēsis you realize that tradition, innovation and integrity remain an unbeatable formula. Dores fabrika applies ingenious new technologies to the beloved tradition of log houses to produce stunning, eco-friendly, energy-efficient homes that dazzle the eye and warm the cockles of any heart. Even the Norwegians, global leaders in log house construction, have been impressed.

Norwegians, Swedes and Danes are also impressed by the books that are being produced by Livonia Print Ltd. So much so, that almost 90 percent of what this state-of-art printing plant and bindery produces in Rīga ends up on Scandinavian shelves. It would be undiplomatic to mention which royal families regularly turn to Livonia Print to print their life stories, but clearly the price and quality are up to regal standards.

When the Scandinavian kings and queens visit some of their leading manufacturers, chances are that the red carpet was laid down over Prime Composite concrete floors produced by Primekss Ltd.  Primekss has literally re-invented the concrete floor, making it thinner, tougher, more durable and totally seamless. The fact that producing Primekss concrete floors generates 30-50 percent less CO2 emissions makes them even more popular in the eco-conscious Baltic Sea region. Latvians, Estonians and Poles are the first continental Europeans to start building with Primekss concrete, but sooner or later, the rest of “Old Europe” should get the hint.

However, it’s not only Scandinavians who are upping the numbers of Latvian exports. It appears that the Italians are the prime consumers of Monterigo cheese, produced by Limbažu piens Ltd. This hard cheese is aged for 18 months and is remarkably similar to something that looks, smells and tastes like—but can’t be called—Parmesan cheese. So much so, that the Italians are re-packaging it and exporting it to the United Kingdom (don’t tell the Brits).

While most of Latvia’s exporters are doing well in the European Union and many continue to expand their traditional markets in Russia and other parts of the former USSR, one Latvian company is beginning to clean up, so to speak, in China. Stenders Ltd. has 190 franchise stores around the world selling its distinctive soaps, bath balls and body cosmetics, and 20 of them are in China. Not only is the market huge, the Chinese prefer to purchase their bars of Stenders’ soap in “Great Wall’’ sizes.

Notwithstanding the global success of many Latvian exporters, one Rīga-based company is generating out-of-this-world sales results. Literally. Bruker Baltic Ltd. specializes in the development of (get ready) “high-pure germanium and cadmium-zinc-tellurium detectors.” Don’t know what that means? I don’t either, but Bruker has designed its devices for NASA and the European Space Agency, and is now working on a technical innovation for the next probe to the planet Mercury.

Speaking of long distances, when the film hero E.T. had to “phone home” he had problems making connections. While the Latvian makers of B-Phone may not be able to keep you in touch with other planets, they can help you listen in on your baby from anywhere your mobile phone service can reach. Their innovative baby monitoring device calls your mobile phone any time your child moves or makes a sound. You can talk to the toddler as well. The wives and husbands in our jury immediately thought of some other applications for this mobile monitoring device, but I’ll leave that to your imagination.

Of course, there are many other enterprising Latvian exporters with fascinating success stories. For a list of the top prize winners you can check Latvian Export and Innovation Award 2009. Or contact the Investment and Development Agency of Latvia. Since success breeds success, I feel confident that Latvia will be exporting even more good products and good news in 2010.

For further information on these companies, visit their Web sites: