Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nodaļa no 5.-7. martam rīkoja gadskārtējo Izglītības konferenci Amerikas latviešu skolotājiem. Vairāk kā 30 skolotāji sabrauca no tuvienes un tālienes. Enerģiski, smaidoši. Daudzi jau viens otru pazina. Citi varbūt pirmo reizi tikās ar saviem “kolēģiem”, kas līdzīgi kā viņi, katrs savā Amerikas pilsētā māca bērniem latviešu valodu.
Bet interesantāk vēl – daži skolotāji ir nesen izbraukuši no Latvijas, daži jau ilgi dzīvo ASV, bet lielākā daļa ir vietējais Amerikas latviešu “produkts” – dzimuši un auguši ASV. Šeit bija vieta, kur visi satikās un varēja runāt par vienu kopīgu lietu – kā mūsu valodu vislabāk mācīt šodien Amerikā. Prieks arī bija redzēt vairākas gados ļoti jaunas skolotājas, kas ar degsmi piedalījās konferencē. Šis fakts pierāda, ka interese par latvisko izglītību nezūd jaunajā paaudzē un ļoti jācer, ka turpināsies un uzturēs skolu darbību vēl daudz gadus.
Izglītības nodaļas vadītāja Anita Bataraga bija ļoti viesmīlīga saimniece. Konference notika Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes nometnē, Katskiļos un informācija par to, kā nokļūt nometnē bija jau sīki un smalki izklāstīta visiem iepriekš pa epastu. Ja nu tomēr kādam bija grūtības atrast pareizo pagriezienu, Anita ar prieku izpalīdzēja telefoniski. Apmešanās bija Katskiļu īpašuma Atpūtas namā un labi vien bija, ka nebija paredzēts kādā no citām nometnes ēkām, jo tās bija tā iesnigušas, ka lai tās vispār apskatītu iznāca pamatīga brišana!
Iepriekšējā nedēļas nogalē (februāra beigās) bija uzsnigusi rekordliela sniega deva – 5 pēdu sniegs! Tā nu daļa no prieka vispār ierasties nometnē bija iespēja izpētīt to, kā izskatās Katskiļi ar tik iespaidīgu sniega segu!
Nams, kurā konference notika bija ideāls – trīs stāvos – kur kopā vienā ēkā bija iespējams gan draudzīgi visiem gulēt, ēst, klausīties referātus un vakaros apakšā kamīntelpā pārrunāt dienā notikušo.
Pirmā konferences diena bija paredzēta pārziņiem. Savus padomus sniedza Andra Zommere, ilggadīgā latviešu bērnu dārza Kalamazoo vadītāja, kas strādā savu maizes darbu, kā pārzine katoļu skolā Kalamazoo. Tika pārrunātas ļoti vērtīgas lietas, ko katram skolas pārzinim “likt aiz auss”. Par to, kā skolas vadītājiem visefektīvāk sazināties ar skolotājiem, kā iesaistīt vecākus skolas dzīvē, par skolas budžeta sastādīšanu, par kopējās skolas vīzijas attīstīšanu, par skolas personību un kultūru, par skolas normām, tai skaitā skolēnu uzvedību, skolotāju sadarbību un profesionālo attīstību, par datu izmantošanu, lai varētu novērtēt to, vai skolēni vielu iemācījušies, par mācībām – mērķiem un mācību plānu.
Garāka diskusija iznāca par skolas misijas un mērķu nospraušanu. Jāprot definēt skolas mērķus un kā tie atbilst plašākai skolas misijai. Svarīgi arī katrai skolai izveidot skolas rokas grāmatu, ko var iedot jaunām ģimenēm, kas iesaistās skolas dzīvē. Rokas grāmata arī vajadzīga pašiem skolotājiem, lai jauni skolotāji, kas iesāk darbu skolā ir ļoti ātri “lietas kursā” par to, kāda ir skolas kultūra, mērķi, tradīcijas, pieeja.
Uzsvērts tika, ka nekas nav “iekalts akmenī” – ka tradīcijas, kas veidojušās skolās laika gaitā regulāri arī vajag pārskatīt un pārdomāt, vai tās vēl atbilst skolas mērķiem un ja neatbilst, tad jāpadomā radoši par to, vai nevajag iesākt jaunas tradīcijas. Šķiet, ka Raiņa vārdi no Zelta zirga ir attiecināmi šeit: ”Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Ja sistemātiski ieskatās skolas mērķos un darbībā, tad var nonākt pie atziņas, ka laikiem mainoties, ir jāmaina fundamentālas lietas skolas struktūrā, lai var labāk sasniegt skolas mērķi. Un galvenais, skolai vajag skaidri nospraust savu mērķi un uz to virzīties.
Daudzi pārziņi šo pirmo konferences dienu nobeidza uz ļoti “pozitīvas nots” – apņēmības pilniem braukt mājās un kopīgi ar savu skolas saimi piestrādāt pie skolas darbības caurskatīšanas un informācijas izplatīšanas par skolas kultūru.
Skolotāju konferences nākamā diena bija dažādības pilna. PBLA Izglītības padomes priekšsēde Dace Copeland un priekšsēdes vietniece Daina Grosa pastāstīja par PBLA darbību izglītības jomā – sadarbību ar Latvijas valsts iestādēm, izdevējdarbību, konferencēm, ar PBLA IP mājaslapu, kas parādās Latvians Online mājaslapā www.latviansonline.com/education un par Mazputniņa digitalizēšanas projektu, kur žurnāla Mazputniņš arhīvs tiek digitalizēts un ievietots Latvians Online mājaslapā. Daina Grosa stāstīja arī par savu pieredzi apciemojot Eiropas latviešu skolas – kur tās atrodās un kā skolas strukturētas.
Ņudžersijas latviešu skolas skolotāja Kristīne Putene ievadīja skolām ļoti vērtīgu un introspektīvu pārrunu sesiju par to, cik lielā mērā skolas seko ALA programmai un izmanto stundu plānus, kā arī vai skolas izmanto ALA publicētos mācību materiālus. Dace Copeland pastāstīja par ALA Apgādu, kas tagad arī pieejams internetā: http://apgads.alausa.org
Notika arī “prāta vētra” par iespēju kopīgi ar izdevniecību Latvijā izdot jaunu literatūras antoloģiju, kas domāta ārzemju latviešu skolām. Tika pārrunati iespējamie modeļi, kādu literatūru vēlams iekļaut, kādas tēmas būtu vēlamas, lai bērniem būtu interesanti.
Ļoti saistošs bija Ilzes Garozas sniegums konferencei. Ilze ir dzimusi Latvijā, Latvijā ieguvusi bakalaura grādu žurnālistikā, pašlaik ir M.A. grāda kandidāte Minesotas Universitātē, Izglītības politikas un administrēšanas departamentā. Ilze ir stažiere universitātes Imigrācijas vēstures izpētes centrā un ir Amerikas latviešu apvienības un Baltijas studiju veicināšanas apvienības stipendiāte. Ilzes maģistra grāda pētījums skar latviešu imigrantu veiksmīgo integrāciju ASV, līdztekus saglabājot savu nacionālo identitāti vairāk kā 50 gadus dzīvojot ārpus Latvijas. Uzsvars pētījumam ir tieši uz Amerikas latviešu skolām un to, kāda pēdējos gados bijusi mijiedarbība starp “veco trimdu” un “jauniebraucējiem”. Ilze ļoti konspektīvi ieskicēja Amerikas latviešu skolu dažādos posmus – skolu misiju, vērtības, maiņas, kas notikušas laika gaitā un aicināja skolotājus būt atsaucīgiem uz viņas pētījuma aptauju, kā arī Ilzei dot iespēju apciemot skolas un veikt padziļinātas intervijas ar skolu saimēm. Prieks redzēt, ka ir jauns pētnieks no Latvijas, kam ir interese iedziļināties ārzemju latviešu skolu problēmās un izaicinājumos un paskatīties uz visu no malas no socioantropoloģiskas perspektīvas.
Kā bieži gadās skolotāju aprindās, Garezera vasaras vidusskolas direktors Ēriks Kore bija konferences vienīgais vīriešu dzimtes pārstāvis. Tā nu vienu brīdi visa uzmanība bija uz Ērika dobjo balsi, kas aizrautīgi stāstīja par Garezera vasaras vidusskolas jaunumiem, īpaši vidusskolas datorizācijas jomā. Ar Latviešu fonda, Garezera un labvēļu naudu prāvi līdzekļi ($30,000USD) ir ieguldīti vidusskolas datorizācijā (datoru, pieslēguma un citu ar datoriem saistīto iekārtu un mēbeļu iegādi), kā arī veikts pamatīgs darbs mācību programmas digitalizācijā, (līdzekļi piešķirti no ALA Izglītības nozares). Skolnieki jau pēdējos pāris gadus arī veidojuši Powerpoint projektus par latviskām tēmām un ģeografijas stundas ir notikušas izmantojot Powerpoint. Garezers ir labs piemērs tam, ka ar apņēmību un mērķtiecīgu ziedošanu ir iespējams skolēniem sarūpēt mūsdienīgu datorizētu klasi, kuru varēs izmantot pēc iespējas daudzveidīgāk un skolēniem saistošā veidā.
Paneļdiskusija par divplūsmu modeļiem, kas strādā Amerikas latviešu skolās norādīja uz to, ka ir arvien lielāku vērību jāpiegriež faktam, ka arvien vairāk pieaug skolēnu skaits, kas latviešu valodu mācās kā svešvalodu. Elza Hess (Sanfrancisko), Laura Padega-Zāmura (Bronksa), Laila Švalbe (Mineapole), Silvija Mežgaile (Filadelfija) un Daina Jauntirāne (Čikāga) katra pastāstīja par savas skolas pieeju tam, kā kalpot latviski nerunājošo bērnu vajadzībām.
Filadelfijas latviešu skola rīko kultūras dienas, kur bērni, kas latviski nerunā var atnākt un “piedzīvot” latviešu kultūras nodarbības ar cerību, ka šie bērni vēlēsies iesaistīties skolas dzīvē regulārāk. Mineapolē ir darbojies divplūsmu bērnudārzs, kur bērni darbojās daļēji kopā, daļēji atsevišķi.
Bronksas latviešu skola māca latviešu valodu kā svešvalodu bērniem (Latvian as a Second Language) ar vājām latviešu valodas zināšanām un pieaugušajiem, kas vēlās apgūt latviešu valodu. Liela uzmanība tiek pievērsta sarunvalodai, kā arī gramatikas pamatprincipiem. Skolas kultūra ir tāda, ka pirms mācību stundām kopīgi tiek ēstas brokastis, tādā veidā veicinot bērnu sabiedrisko tikšanos. Tad bērni sadalās pa plūsmām – latviski runājošo grupa un nerunājošo grupa mācās atsevišķi. Pastāv liela ļaužu grupa, kam interesē uzzināt vēsturiskos iemeslus, kāpēc viņi atrodas ASV un meklē atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar viņu sakņu izzināšanu.
Sanfrancisko pieaugušo grupā skolotāja savas mācību stundas veido 5 atsevišķiem līmeņiem un skolnieku vajadzības nosaka un dzen mācību programmu īpašā virzienā. Čikāgas latviešu skolā latviski nerunājošos atdalīja valodu stundās bet citās stundās bērni tika iedalīti kopā ar saviem vienaudžiem. Laika gaitā ir bijušas visādas variācijas par tēmu – ir likti bērni visi viena klasē ar palīgskolotājiem, ir arī mēģināts pielietot tā saucamo “pull out” pieeju, kur viena skolotāja visu skolas dienu īslaicīgi izņem tos bērnus no klases, kam vajadzīga individuāla apmācība. Grūti ir bijis izlemt, kas ir robeža, kas nosaka, ka bērnam jāiet valodas klasē. Ir arī modelis, kur skolotājs pielieto “multi-level instruction” – pielāgo stundu dažādiem valodas līmeņiem.
Atskatoties uz pārrunām secinājums ir viens – ar šo izaicinājumu būs arvien vairāk jārēķinās un katrai skolai jāatrod sev visvēlamāko variantu. Prieks bija redzēt dažādu skolotāju risinājumus un pozitīvo attieksmi.
Notika arī pārrunas par vasaras nometņu lomu latviskā izglītībā, tieši pieskaroties valodas jautājumiem. Amerikā pastāv dažādas nometnes, kur vecāku rokās ir izlemt, vai viņi bērnus sūtīs latviski runājošā plūsmā, vai angliski runājošā. Sanāk gadījumi, kur vecāki negrib atzīties, ka viņu bērns nerunā latviski un nepieraksta angliski runājošā “valodas periodā” un tad sanāk domstarpības par to, kas īsti ir valodas prasme – vai tikai saprašana, vai spēja arī atbildēt latviski?
Gaisotne konferencē bija ļoti pozitīva – vakara programma, ko sarūpēja Bostonas skolas pārzine, Krisīte Skare, skolotājiem bija ļoti uzjautrinoša un sagādāja patīkamu atpūtas brīdi no nopietnām pārrunām. Ja kāds ieradās konferencē jūtoties nospiests, bija garantēts, ka pēc šīm pāris dienām svaigajā kalnu gaisā varēja doties mājās ar pozitīvu enerģiju uzlādēts, gatavs tālākam darbam tautas druvā. Paldies ALA Izglītības nozarei, īpaši Anitai Bataragai par pamatīgo darbu, kas ieguldīts šīs konferences rīkošanā!
Daina Grosa
PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietniece sadarbībai ar Latviju
Konferences dalībnieki iesnigušajos Katskiļos 6. martā. (Foto: Kristīne Rathode)
