Folklorists Rūta and Valdis Muktupāvels tour North America

Egils Kaljo | 

Latvian folklore duo Rūta and Valdis Muktupāvels are performing throughout the United States and Canada, and one of their stops included a performance at the Latvian Lutheran Church in Yonkers, New York, on Saturday, November 16th, as part of the Latvian independence celebration event.

Their performance included Latvian folk songs from all the historical regions of Latvia, including Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale, as well as Selonia (Sēlija). Additionally, the duo performed songs from throughout the Baltic region, including songs from Lithuania, ancient Prussia and Yotvingia.

Rūta and Valdis Muktupāvels perform in a very traditional and authentic style, singing either unaccompanied or with a single instrument. The repertoire was varied, with folk songs of many styles and themes, from wedding songs to dances to children’s songs. The duo incorporated many different instruments in their performance, including the kokle, vargāns (Jew’s harp), guitar, bagpipes, among others.

They were joined by the students of the Yonkers and New Jersey Latvian schools for three songs – two Latvian folk songs ‘Ar vilciņu Rīgā braucu’ and ‘Maza, maza ābelīte’, as well as an original work by Valdis Muktupāvels, ‘Mīl katrs baltu maizes riku’ (words by Imants Ziedonis).

This concert and the duo’s tour were made possible by the Latvian Cultural Society TILTS, with support from the World Federation of Free Latvians (PBLA), the Latvian Ministry of Culture, as well as the American Latvian Association (ALA).

For further information, please visit the TILTS website.

Photo: Kristina Rathode

Rūta Muktupāvela and Valdis Muktupāvels at the Latvian Lutheran Church in Yonkers, NY with the New Jersey and Yonkers Latvian Schools’ combined children’s choir.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Valsts prezidenta Egila Levita apsveikums Valsts svētkos

Egils Levits | 

Mīļie latvieši visā pasaulē!

Šajās dienās gan Latvijā, gan visā plašajā pasaulē mēs pulcējamies, lai kopā ar Latvijas draugiem svinētu mūsu valsts 101. gadskārtu. Šis ir brīdis, kad izjust prieku un lepnumu, un arī dziļāk pārdomāt par savu valsti un par savu latvietību.

Latvijas valstiskumam sākas otrā simtgade. Tai jāiezīmē jauns posms Latvijas kā brīvas, latviskas, atbildīgas, nobriedušas un stipras Ziemeļeiropas valsts ceļā.

Latvijas valsts dod satvaru un jēgu latviešu nācijas kopīgai pagātnei, tagadnei un nākotnei.

Latviskumam ir būtiska gan pagātnes, gan nākotnes dimensija. Tur iekļaujas gan vērtībās balstītā latviskā identitāte, gan uz mūsu nākotni vērstās domas un ideāli.

Tur iekļaujas gan Latvijas iedzīvotāji, gan diaspora – kuras valstisko lomu nostiprina šogad spēkā stājies Diasporas likums.

Latvijas valsts ir ģeogrāfiska un ideju telpa, kurā šo mūsdienīgo latvietību iedzīvināt. Tam nepieciešama arī jūsu līdzdalība. Mūsu visu kopīgais uzdevums ir nodot mūsu valsti nākamajām paaudzēm labāku, skaistāku un drošāku, nekā mēs to saņēmām.

Mīļie tautieši!


Latvietības fenomēns ir tas, ka daudzi, dzīvojot ārpus Latvijas robežām, vēlas saglabāt piederību Latvijai un latvietībai – pat vairākās paaudzēs un visapkārt pasaulei. Saiti ar Latviju mūsdienās varam uzturēt neatkarīgi no tā, kur pastāvīgi vai uz laiku dzīvojam. Esmu par to spilgti pārliecinājies visās pasaules daļās, kur pats esmu dzīvojis vai ticies ar latviešiem.

Šis latvietības fenomens ir skaists un uzteicams. Tas ir piederības spēks. Un tā ir apzināta izvēle – piederēt latviešu nācijai un Latvijas valstij. Globālajā pasaulē varbūt nav pašsaprotami, bet tas dod māju sajūtu. Mūsu valsts pastāv, lai gādātu par latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.

Aktīvi iesaistoties vēlēšanās, atbalstot Latvijas izaugsmi ar savu pieredzi un zināšanām, jūs kā labi Latvijas pilsoņi apliecināt savu izvēli par labu Latvijai.

Kas tagadnes un nākotnes Latvijai ir visvairāk nepieciešams?

Latvietības kā vērtības apzināšanās. Cieņa pret mūsu vēsturi, rūpes par mūsu valodu un kultūru, lepnums par savu valsti. Radošums un uzdrīkstēšanās modernas latvietības stiprināšanā caur inovācijām un izcilību gan sabiedriskajā darbā, gan zinātnē, uzņēmējdarbībā, gan mākslā un sportā. Sabiedrības solidaritāte kā lielās, tā šķietami sīkās lietās. Godīgums pret saviem līdzpilsoņiem un savstarpēja uzticēšanās. Palīdzība tiem, kam klājas grūtāk.

Jo vienlīdz vērtīgs jeb vienvērtīgs ir katrs cilvēks, katrs tautietis. Aktīva līdzdalība, labklājības celšana – ne uz citu rēķina, bet ar kopīgā labuma apziņu.

Savas valsts uzlabošanas darbā ikviens ir aicināts ņemt dalību, lai kur pasaulē arī neatrastos un lai cik lielu vai mazu artavu būtu gatavs Latvijai sniegt.

Latvija ir un paliks latviešu nācijas sirds. Lai tās puksti atbalsojas ikvienā no mums!

Lai tā atsaucas Latvijas draugiem un aicina savā pulkā katru, kam Latvija dārga un kas tās demokrātiskās vērtības ir gatavs aizstāvēt!

Tautieši!

Sirsnīgi sveicu jūs mums visiem kopīgajos Latvijas valsts svētkos!

Saules mūžu Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!

Mariešu un Arhlatviešu kultūru satikšanās Mārtiņos

Ilona Saverasa | 

Pirms 3 gadiem zinātnisko darbu lasījumu konkursā Ufā es iepazinos ar mariešu valodas un literatūras skolotāju Irinu. Pagāja laiks, un šogad, domājot par Mārtiņdienas koncertu, es sapratu, ka sen ar “Atbalsi” un citiem maniem censoņiem neesam braukuši ārpus Arhangeles rajona un tad es atcerējos skolotāju Irinu Toigildinu. Desmit darba gadu laikā ar skolēniem esam apciemojuši ukraiņu, vāciešu, baltkrievu diasporu. Bija pienācis laiks apciemot mariešus, kuru viena no diasporām atrodas Blagovešenskas pilsētā (Baškortostānā ir vairākas mariešu diasporas), pavisam netālu no republikas galvaspilsētas Ufas.

Marijelas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Ņižņijnovgorodas apgabalu rietumos un ziemeļrietumos, Kirovas apgabalu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Tatarstānu dienvidaustrumos un dienvidos, Čuvašiju dienvidos. Mariešu valoda pieder somugru valodu saimei. Interesanti, ka marieši nepieder nevienai konfesijai, viņi ir pagāni. Iztaujājot skolotāju Irinu, uzzināju, ka baznīcu viņi neapmeklē, kāzās un bērēs tiek piekopti senču rituāli, tiek svinēti vasaras un ziemas svētki (Семык, Шорыкйол),  kā arī svarīgi notikumi zemnieku ikdienā – Jaunās maizes svētki (Угинде пайрем), Teliņa piedzimšanas svētki (Тувыртыш кочмаш), Krāsns svētki (Коҥга пайрем) un citi.

Pedagoģiskajā koledžā, kur strādā Irina, mariešu valoda tiek apgūta fakultatīvi. To mācās gan skolēni, kuriem ir mariešu cilme, gan tie, kuriem tās nav. Pašlaik koledžā mariešu valodu apgūst vairāk nekā 20 studentu. Irina mariešu valodu māca vairāk nekā 20 gadus, skolotājas ģimenē visi sarunājas mariešu valodā.

Skolotāja Irina noorganizēja divu koncertus – gan Pedagoģiskajā koledžā, kurā Irina māca mariešu valodu un literatūru, gan pilsētas kultūras centrā, kurā uzstājās ne tikai “Atbalss”, bet arī Blagovešenskas mariešu folkloras kopa “Онгырйук” (“Zvana skanējums”).  Sievu balsis tik tiešām bija skaņas un dzidras kā zvana skanējums. Vienlaicīgi tika svinēti gan latviešu Mārtiņi, gan visā Krievijā zināmā Tautu vienības diena (4. novembris).

Mani iepriecināja tas, ka koncertus apmeklēja jaunieši, prieks bija par to, ka viņus interesēja gan latviešu, gan vietējā mariešu kultūra. Arī latviešu un mariešu tautas rotaļas likās viņiem saistošas. Pirms mājupceļa, sarunājām tikties Lieldienās Arhlatviešos. Turpināsim iesākto, es ticu, ka mums izdosies!

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.