Latvian Radio Choir creates engaging musical journey with works by Latvian composers

Egils Kaljo | 

The Latvian Radio Choir, long known not just for their versatility, but also their enthusiasm for modern and challenging works, have, for decades now, brought the names and music of Latvian choir music composers to audiences over the world. Through the tireless efforts of conductors Sigvards Kļava and Kaspars Putniņš, names such as Maija Einfelde, Mārtiņš Viļums, Andrejs Selickis, among many others, have been heard by audiences that would likely not have heard them otherwise.

The choir also diligently release recordings of the works of Latvian composers, such as The Fruit of Silence, Mārtiņš Brauns’ Daugava, Daba un dvēsele, among many others. On their 2019 CD Evening Impression (or Vakara impresija), the choir presents more introspective, ethereal choir works by Latvian composers, all composed in the past decade.

Sacred elements imbue many of the works on this collection. Using text from the Gospel of John, composer Juris Karlsons’ gently flowing ‘Gaisma’ (or ‘Light’) creates a calm, reassuring atmosphere with its repeated phrase ‘Es esmu gaisma’ (I am the Light). Composer Andrejs Selickis finds inspiration in the 51st Psalm for his ‘Radi manī, ak Dievs’ (Create in Me), and intertwines Gregorian and Byzantine elements to create a deeply spiritual work. Ēriks Ešenvalds sets the writings of the Eastern Orthodox monk Silouan the Athonite to music in the contemplative ‘I Write’. The work, envisioned as an episode from the monk’s life, is a deeply reverent prayer, lifted to soaring heights by the voices of the choir.

Ešenvalds also provides the brief and almost fragile ‘He Wishes for the Cloths of Heaven’. Using text by Irish poet William Butler Yeats, the work, a confession of love, is vividly interpreted by Ešenvalds and his striking harmonies.

Pēteris Vasks interprets the poetry of Latvian poet Imants Ziedonis in ‘Mīlas dziesmas’ (Songs of Love), a cycle of five miniatures. From the gently undulating ‘Tāds gaišums’, to the very reserved and solemn ‘Un pēkšņi tāds klusums’ and the reflective, delicate ‘Ne lapa nekustas’, Vasks’ brings forth the spiritual and emotional in the poetry. The cycle was composed shortly after Ziedonis’ death in 2013, and the choir ensures that this is a highly personal, performance of this work.

Latvian poetry also provides inspiration for Maija Einfelde’s ‘Vakara impresija’, based on a poem by Rainis. Einfelde’s music often has harsh, even emotionally raw harmonies, and Rainis’ text about approaching dusk becomes unsettling, even ominous. Arturs Maskats’ lyrical, expressive ‘Liepziedā’, based on poetry by Ojārs Vācietis, gives the choir many opportunities to display their skill in this nuanced, colorful composition.

Jēkabs Nīmanis has composed much for theater, and this is evident in his ‘Krēslas stundas’, a kind of ghost story set to music based on a text by Jānis Vainovskis. Partially spoken, the choir acts as a kind of narrator for the otherworldly text about an unexpected encounter with a female spirit.

Slightly out of place on this particular collection is Mārtiņš Viļums’ ‘Bij’ man viena balta pupa’, if only because the work, based on a Latvian folksong, is sung in a Latvian folk style (that is, occasionally loudly and shrilly). Still, the work, with its extensive mythological elements (according to the liner notes, “The bean is an ancient Indo-European mythological symbol – the path to heaven”) and mystical atmosphere, results in a dramatic and engrossing performance.

Calm and meditative, the Latvian Radio Choir and conductors Sigvards Kļava and Kaspars Putniņš create an engaging and ruminative musical journey. Combining sacred and secular elements, as well as both melodic and discordant sounds, Evening Impression further displays the many facets of the sound of the choir, and reaffirms their position as the leading interpreters of modern Latvian choir music.

For further information, please visit the Latvian Radio Choir website.

Evening Impression

Latvian Radio Choir

LMIC/SKANI 075, 2019

Track listing:

1. Juris Karlsons – Gaisma

Pēteris Vasks – Mīlas dziesmas

2. Tāds gaišums

3. Un pēkšņi tāds klusums

4. Kur biju?

5. Tad apstājas laiks

6. Ne lapa nekustas

7. Jēkabs Nīmanis – Krēslas stundas

8. Ēriks Ešenvalds – He Wishes for the Cloths of Heaven

9. Ēriks Ešenvalds – I Write

10. Mārtiņš Viļums – Bij’ man viena balta pupa

11. Maija Einfelde – Vakara impresija

12. Andrejs Selickis – Radi manī, ak Dievs

13. Arturs Maskats – Liepziedā

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Recent CD honors musical legacy of Latvian violinist Valdis Zariņš

Egils Kaljo | 

Distinguished Latvian violinist Valdis Zariņš, who passed away in 2018, left behind a towering body of work. Over many decades of performance, Zariņš established himself as a peerless violinist, both as a soloist as well as his orchestral performances, most notably with the Latvian National Symphony Orchestra, where he performed for more than two decades.

While performing with the LNSO, Zariņš was often under the baton of renowned conductor Vassily Sinaisky, and the tandem gave hundreds of memorable concerts and made many significant recordings.

To honor Zariņš’ musical legacy, the Latvian national record label Skani released a two CD set of recordings featuring Zariņš with the LNSO conducted by Sinaisky in 2019. Simply entitled Valdis Zariņš, the collection contains four violin concertos, two by Latvian composers – Gundaris Pone (who is also the conductor for his concerto) and Romualds Kalsons, and two by international composers – Jean Sibelius and Béla Bartók.

Finnish composer Jean Sibelius’ violin concerto, composed in 1904/05 and recorded by Zariņš and Sinaisky in 1988, is a personal and emotional work. Beginning in the opening of the first movement, Zariņš performs in an expressive, intimate manner, particularly in the extensive solo section in the middle of the movement, where Zariņš expresses varied moods in a captivating way. The slower, almost sentimental second movement is elevated by Zariņš’ mellifluous performance, while the dramatic, almost galloping third movement gives Zariņš the opportunity to display his technical skill, all the while supported by the precise performance by the LNSO.

Hungarian composer Béla Bartók’s Violin Concerto No. 2, composed in 1937/38, though full of Bartók’s Hungarian folk music influences, perhaps also reflects the current state of Europe at the time, with war all but inevitable. This may be represented with dramatic moments like the unexpected blast of sound in the first movement, almost like an alarm, and Valdis Zariņš and the LNSO fill these moments with a kind of terror and foreboding. The tranquil second movement offers a respite from the often tense first movement, though there are moments where the uneasiness returns. The third movement is more playful, and the interplay between the soloist and the orchestra is vividly displayed by Zariņš and the LNSO.

The Violin Concerto by exiled Latvian composer Gundaris Pone, composed in 1959, was performed by Zariņš (with the composer himself wielding the baton) and recorded in 1990. The work opens dramatically, with loud bursts of sound suddenly appearing, then dissipating as an eerie quiet takes over, punctuated by what seems like a searching melody performed by Zariņš. Pone, considered as the only truly avantgarde Latvian composer (avantgarde was frowned upon in Soviet occupied Latvia, so only an exiled Latvian could freely compose in this style), displays this in the third movement, which opens with what sounds like a crack of a whip, indicating the driving tempo of the music that follows. The orchestra is a blur of motion, all the way to the conclusion, with Zariņš’ providing a virtuoso performance.

There is an interesting note in the CD booklet about Romualds Kalsons’ Violin Concerto – that, in this performance, Zariņš is truly a soloist – there are no other violins in the orchestra. Zariņš’ performance then takes on an additional dimension in this work that fuses many different styles and moods, like in the second movement, which is at times tense, at other times exhibits a kind of dark humor. Moments of contemplation imbue the third movement, while the percussive fourth movement includes an almost hypnotic performance by Zariņš, and the work concludes suddenly, as if it were unexpectedly interrupted.

The CD booklet is full of fascinating anecdotes about the performer, as well as the compositions. For example, Zariņš would regularly carry ten E strings with him, as he would regularly break this string during performances, and Zariņš played a violin made by Latvian luthier Mārtiņš Zemītis (which is also the violin used on the Bartók concerto recording).

Though all four violin concertos are 20th century compositions, there is still significant variety in these performances, and violinist Valdis Zariņš displays his skills throughout these works, adapting and changing to effectively present each work. Along with the Latvian National Symphony Orchestra, conducted by Vassily Sinaisky, these four performances reveal the adaptability and talent of the violinist. Of course, it is not possible to summarize all the achievements of Zariņš over just two CDs (and one is keen to hear solo performances of his as well), but the Skani release of Valdis Zariņš proves an effective reminder of what a singular violinist Zariņš was and his immense contribution to Latvian academic music.

For further information, please visit the Skani website

Valdis Zariņš

LMIC/SKANI 074, 2019

Track listing:

CD 1

JEAN SIBELIUS Violin Concerto in D minor, op. 47

1. Allegro moderato

2. Adagio di molto

3. Allegro, ma non tanto

BÉLA BARTÓK Violin Concerto No. 2, Sz 112

4. Allegro non troppo

5. Andante tranquillo

6. Allegro molto

CD 2

GUNDARIS PONE Violin Concerto

1. Allegro non troppo sempre di gran maniera

2. Adagio elegiaco un poco rubato

3. Allegro molto vivace

ROMUALDS KALSONS Violin Concerto

4. Allegro ma non troppo

5. Adagio elegiaco un poco rubato

6. Andante con moto

7. Allegro non troppo

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Diasporas skolas kombinē klātienes mācības ar attālinātajām, lai skolu padarītu pieejamu attālāko reģionu bērniem

Daina Grosa | 

Par Latvijas valsts atbalstu diasporai un remigrējušām ģimenēm — LU FSI pētnieces Dainas Grosa intervijā ar Latviešu valodas aģentūras direktora vietnieci Daci Dalbiņu un LVA metodiķēm Aiju Otomeri un Lieni Valdmani. Publicējam intervijas otro daļu.

Daina Grosa: 49% vecāku aptaujā min iespējamu atgriešanos Latvijā kā iemeslu, kāpēc viņiem šķiet svarīgi, lai bērns zinātu latviešu valodu. Kā, atrodoties ārpus Latvijas, var sagatavot bērnus, lai iespējamās atgriešanās gadījumā viņiem latviešu valoda nesagādātu grūtības? Ko darīt, lai viņi justos, ka varēs tikt līdzi skolā?

LVA: Latviešu valodas uzturēšana ģimenē, protams, ir būtiskākais. Šim mērķim jāizmanto visi iespējamie interneta resursi valodas apguvei, piemēram, www.maciunmacies.lv, YouTube, www.bernistaba.lv utt.

Protams, laikus arī vajadzētu sākt tam gatavoties. Ne pēdējā brīdī, bet kādu gadu iepriekš un ņemt arī privātskolotājus. Mums ir Classflow privātskolotāju kontaktu loks, ko Eiropas Latviešu apvienība ielikusi savā lapā, plus vēl mēs arī Classflow nodarbībās uzņemam bērnus. Mums 2021. gadā būs Classflow kursi remigrantu bērniem.

Mums ir divu veidu auditorijas. Par atbalsta sniegšanu — mēs runājam par pirms- un pēc- remigrācijas posmiem. Eiropas Latviešu apvienība vēlējās, lai būtu pirms-remigrācijas grupas, kurām varētu palīdzēt sagatavoties — lai latviešu valoda nesagādātu grūtības. Tiek veidoti bukleti — ceļveži skolotājiem un vecākiem, kur ir ekspertu viedokļi par to, kā vajag gatavoties. Tā ir saziņa ar VARAM remigrantu koordinatoriem. Tur, kur ir labi koordinatori, tur ir ļoti laba sadarbība. Ir arī Facebook interešu grupas, kur vecāki, kuri ir šo ceļu jau paveikuši, dalās pieredzē, problēmās. Ja ir iespējams, saziņa ar potenciālo skolu/iespējamo klases audzinātāju.

Vai jums sanāk cieši sadarboties ar remigrācijas koordinatoriem? Vai viņi jums zvana un nāk ar priekšlikumiem vai vienkārši ar problēmām, kas būtu jārisina bērniem, kas plāno atgriezties?

Jā, mums ir aktīva sadarbība ar remigrācijas koordinatoriem. Konsultējam viņus, piedalāmies dažādos sabiedrību informējošos pasākumos, sniedzam arī individuālas konsultācijas vecākiem. Informējam arī Latvijas skolu administrācijas un skolu kolektīvus. Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, pedagogiem, kas strādā ar remigrējušajiem bērniem, būs profesionālās pilnveides kursi, meistarklases un pieredzes apmaiņas pasākumi.

Latvijas TV kanālu, filmu, multfilmu pieejamība ārvalstīs ir mūžsena problēma, un tā vēl nav pilnībā atrisināta. Vai aģentūra kādā veidā var palīdzēt ģimenēm diasporā piekļūt pie bērniem piemērotu filmu satura?

Šis jautājums ir diasporas organizāciju aktualizēts un līdz šim ticis risināts dažādu akciju veidā — Nacionālā Kino centra vietnē Filmas.lv noteiktos laika periodos arī diasporai ir pieejama gan Latvijas filmu klasika, gan jaunākās filmas. Ir filmas, kas pieejamas visu laiku. Rudenī šajā vietnē arī diasporai skatīšanai bija pieejamas Lielā Kristapa kino konkursa programmas filmas, to skaitā arī animācijas filmas. Nesen uzzinājām, ka šogad Latvijas Sabiedriskie mediji ir raduši risinājumu Latvijas teritorijā izplatītā autorsatura skatīšanai arī diasporā REplay.lv vietnē, autorizējoties ar e-parakstu vai Smart-ID.

Kādā veidā vecāki, kā arī skolotāji diasporā var uzzināt par visu internetā pieejamo, nevis tikai par to, kas ievietots vietnē Māci un mācies? Vai ir kur vienuviet apvienotas saites uz Uzdevumi.lv, Soma.lv un daudz ko citu?

Šobrīd šādas informācijas vietnē Māci un mācies nav, taču tas ir mūsu darāmo darbu sarakstā. Piemēram, ļoti daudz vērtīgu materiālu ir atrodami Austrālijas latviešu mājaslapā, kā arī Amerikas Latviešu apvienības mājaslapā. Papildināsim mūsu Māci un mācies ar diasporas auditorijai noderīgu vietņu aprakstiem un saitēm.

Tas būtu labi, lai vecākiem nebūtu jāizgudro ritenis no jauna. Ja diasporā dibina jaunu skoliņu, tad vadība zinātu, kur meklēt mācību vielu. Tālāk par skoliņām. Tagad, pēc vairāku gadu ilgās ciešās sadarbības ar diasporas skolām, ko jūs kā aģentūra secināt, ko reāli skoliņas var panākt, un kādam ir jābūt skolu mērķim?

LVA: Kopīgais diasporas skolu mērķis, protams, ir latviešu valodas apguve. Un latviskās vides nodrošināšana latviešu valodes apguvei darbībā. Tas arī palīdz uzturēt latviskumu un līdzdalību Latvijas kultūras dzīvē, kaut vai virtuālā veidā. Tomēr ceļš uz šo mērķi katrai skolai ir savs. Skola vadās no tā, kādi ir apstākļi, kāda ir kopiena, cik aktīvi ir vecāki, kādi ir pedagogi. Diasporas izglītības vadlīnijas ar sasniedzamajiem rezultātiem jau ir, taču pašas skolas ziņā ir, kā tā šos rezultātus panāk. Mēs no savas puses diasporas skolu attīstību un kopējo mērķu sasniegšanu varam veicināt ar skolu līdzfinansējumu. Ar izvirzītajiem kritērijiem finansējuma saņemšanai varam rosināt skolas izvirzīt sev lielākus mērķus, tādā veidā sekmējot latviskās izglītības kvalitāti diasporā.

Tālāk par jaunām diasporas skoliņām. Pāris aktīvistu, kas nesen uzsākuši jaunas skoliņas, aptaujā izteica nesapratni par to, kā pirmajā darbības gadā saņemt atbalstu, jo par tādu atbalstu vispār neko nezināja. Kā lai diasporas kopienas aktīvisti, kuri grasās uzsākt jaunas skoliņas darbību, vispār par jums uzzina, un kā pieteikties uz atbalstu?

Jau kopš pagājušā gada esam paredzējuši finansiālu atbalstu arī jaunajām skolām, kas neatbilst visiem konkursu kritērijiem. Tā, piemēram, Eiropas jaunās skolas, kas vēl nav gadu darbojušās, 2020. gadā varēja saņemt 500 eiro lielu atbalstu darbības uzsākšanai. Papildus tās var saņemt arī apjomīgu mācību un metodisko materiālu dāvinājumu, jaunāko literatūru, ko nosūtām pa pastu. Parasti jauno skolu vadītāji vēršas vēstniecībā, un tad vēstniecība tās nosūta tālāk pie mums pēc atbalsta. Reizēm par mums ir pastāstījuši citu diasporas skolu vadītāji, reizēm par iespējamo atbalstu uzzina diasporas medijos vai interneta meklētājā ierakstot attiecīgos atslēgvārdus.

Diasporas skolotāju semināri notiek jau 12 gadus. Pa šiem gadiem viena skolotāju paaudze ir jau beigusi savas mācību gaitas (darbojoties aktīvi, kamēr viņu pašu bērni iet skolā) un pie grožiem skoliņās nākusi jauna maiņa. Vai jūs pa šiem gadiem redzat izaugsmi skolotāju attieksmē, darbībā?

Trimdas laikā dibinātajām diasporas skolām ir spēcīgas tradīcijas, skolotāju nomaiņa notiek organiskāk, vērtības, metodes un tradīcijas nododot jaunajiem skolotājiem. Eiropas jaunajām skolām vērojama lielāka skolotāju mainība, taču šajās skolās ir vairāk profesionālu latviešu valodas skolotāju, kam ir spēcīgāka latviešu valodas zināšanu bāze, salīdzinot, piemēram, ar ASV, Austrālijas vai Kanādas skolām, kurās profesionālie pedagogi var arī nebūt ar labām latviešu valodas zināšanām.

Diasporas skolotāju klātienes kursi ir neaizstājami ne nododamās informācijas ziņā, tā ir pieredzes apmaiņas vieta, savstarpējo kontaktu veidošanas vide. Klātienes kursus aizstājot ar attālinātiem pasākumiem 2020. gadā, šobrīd varam secināt, ka arī pēc pandēmijas turpināmi reģionālie pieredzes apmaiņas vebināri, kas ļauj skolotājiem pašiem aktīvāk iesaistīties un dalīties pieredzē, kas klātienes seminārā dalībnieku skaita un laika ierobežotības dēļ ne vienmēr ir iespējams. Nākotnē redzam klātienes un attālināto pasākumu kombinēšanas potenciālu.

Tālāk mēs varētu parunāt par remigrējušo ģimeņu nometnēm un arī bērnu vasaras nometnēm. Kādas ir bijušas atsauksmes par tām?

Par mūsu remigrantu nometnēm ir bijušas ļoti labas atsauksmes, dalībnieki ir ļoti apmierināti gan par attieksmi, gan gūto informāciju. Veidojas domubiedru grupa – vecāki, kuri ir piedalījušies šajās nometnēs, ir gatavi sniegt palīdzību un atbalstu jauno remigrantu vecākiem. Runājot par diasporas bērnu vasaras nometnēm, šobrīd tas vairs nav mūsu finansējuma plānā, tās organizē SIF.

Līdz pandēmijai katru vasaru organizējām Classflow tālmācības skolēnu salidojumu vasarā Latvijā, cerams, drīzumā tas atkal varēs notikt klātienē. Šajā salidojumā, kas ir trīs dienu nometne, katru gadu piedalās ap 70 bērnu. Tas ir kā skolas pasākums, kurā mūsu tālmācības skolēni satiek savus skolotājus un grupas biedrus, piedalās kopējās nodarbībās. Vienlaikus vecākiem tiek organizētas izglītojošas lekcijas.

Par tālmācības kursiem. Aptaujā ļoti daudzi vecāki teica, ka viņi grib pieteikt savus bērnus tālmācības kursos, bet nav vietas. Kā var viņiem palīdzēt?

Mums ir 200 skolēnu vietas, un bez papildu finansējuma šo vietu skaitu nav iespējams palielināt. Gada laikā atbrīvojas tikai dažas vietas, tad dodam iespēju tiem bērniem, kas ir iepriekš jau pieteikušies. Mums veidojas gaidītāju rinda, kurā var pieteikties, elektroniski aizpildot informāciju mūsu mājaslapā Valoda.lv. Pagājušajā gadā, pārplānojot klātienes pasākumu finansējumu, organizējām papildu tālmācības grupas pusaudžiem.

Bet man liekas, ka vairāk satraucas tieši mazo bērnu vecāki, kuri grib, bet vietu trūkuma dēļ nevar pieteikt bērnus tālmācības kursos.

Taču, kā jau iepriekš minējām, mums ir Classflow kursus apguvušo diasporas skolotāju saraksts, kuru kontakti ir pieejami. Vecāki var izvēlēties privātskolotāju un tālāk jau sadarboties individuāli.

Bet nu pētnieki aktualizējuši to, ka tālmācības kursiem ir nepietiekams atbalsts, jo tajos nevar piedāvāt vietu visiem gribētājiem.

Ja mēs kaut 200 bērnus atbalstām un palīdzam viņiem labi apgūt latviešu valodu, tas arī tomēr ir daudz. Nodrošinām nodarbības nelielās grupās profesionāla pedagoga vadībā divreiz nedēļā. Protams, samazinot nodarbību skaitu līdz vienai reizei nedēļā, varētu apmācīt divreiz vairāk skolēnu, taču tas tomēr ir mācību kvalitātes jautājums, ko nedrīkst risināt matemātiski. Nopietnus mācību rezultātus varam nodrošināt tikai ar nodarbībām divas reizes nedēļā.

Par pandēmiju un to, kādas korekcijas tā ir ieviesusi skolās šobrīd. Vai, jūsuprāt, pandēmijas iespaidā radusies jaunā attālinātā mācīšana būs izveidojusi skolām, ja ne pilnībā, tad varbūt daļēji jaunu modeli? Vai tas ir vēlams?

Pēdējā gada laikā diasporas skolotāji ir ļoti intensīvi mācījušies un apguvuši jaunas iemaņas, strauji pielāgojoties attālināto mācību formātam. Mūsu Classflow kursos pagājušā gada laikā vien esam apmācījuši 40 diasporas skolotājus, un šogad darbs turpināsies. Skolotāji ir mācījušies, arī sadarbojoties savā starpā un papildinot zināšanas individuāli, apgūstot dažādus digitālos rīkus attālināto mācību nodrošināšanai.

Veidojas plašs diasporas skolotāju loks, kas būs apguvuši dažādus digitālos rīkus un mācību platformas un varēs tos prasmīgi izmantot arī pēc pandēmijas. Klātienes nodarbības ir neaizstājamas, to nozīmi uzsver paši diasporas skolotāji, un, tikko būs iespējams, tās atsāksies. Būs skolas, kas klātienes mācības turpinās kombinēt ar attālinātajām mācībām, lai skolu padarītu pieejamu attālāko reģionu bērniem. Tiem, kuriem līdz šim nebija iespējams skolu apmeklēt. Prognozējam, ka palielināsies skolas pieejamība un atvērtība, taču ne atsakoties no klātienes mācībām. Mēs visi būsim kļuvuši gudrāki un spēsim izmantot daudz lielāku instrumentu kopu.

Vai ir risks, ka pandēmijas dēļ arī skola izbeidz darbību, jo aptaujā skolotāji teica – jā, mēs izgājām šos Classflow kursus, tomēr attālinātās mācības skolā neizmantojam.

Ir skolas, kas pandēmijas laikā uz laiku apturēja darbību, jo tas ir vienkāršāk. Ja šī situācija ieilgs, domājam, daļa no tām arī uzsāks attālinātās mācības. Sākotnēji neviens nerēķinājās ar pandēmijas ilgumu… Ir dažas skolas, kas ir beigušas darboties, taču tā ir noticis arī iepriekšējos gados, kad pandēmiju nevarējām vainot. Katru gadu Eiropā ir skolas, kas beidz pastāvēt, un ir kāda, kas rodas no jauna. Bet mēs rūpējamies par nepieciešamo atbalstu un tā pielāgošanu dažādajām skolu un to skolotāju vajadzībām.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.