Another memorable release with Jēgers’ talents

image

Of all the difficult professions to hold in Latvia, one of the most difficult is being a professional musician. Between giving concerts, teaching students both privately and at the Latvian Academy of Music, recording albums – often without major financial reward – one must truly be an exceptional individual to be able to find time for all of this and still enjoy their work.

Some musicians do even more – such as countertenor Sergejs Jēgers – who even finds time to run a charity. Yet Jēgers found the time to record an album of sacred songs, mainly from the Baroque era, entitled Ave Maria, released in late 2011. All songs are backed by organist Diāna Jaunzeme.

This is now Jēgers’ fourth solo album – after his debut in 2006 with Ave Musica, a collection of baroque era songs, followed by a duet album in 2007 with saxophonist Artis Gāga entitled Duende, and interpretations of Latvian folk songs in 2009 accompanied by Sinfonietta Rīga – Dziesmiņās remdējos.

Quite coincidentally, Inese Galante fans that picked up her latest release, The Soul of Rīga (2011), will recognize a number of these songs, as some of them appear on both albums. It is actually quite interesting to hear and compare the two interpretations, particularly because both albums feature a singer accompanied by organ. Additionally, both records were recorded in the Rīga Cathedral, reaffirming the church’s status as the premiere venue for sacred recordings. In fact, in the liner notes, Jēgers notes that Galante suggested and inspired some of the selections on this CD.

Jēgers is clearly most at home singing Baroque melodies, and this collection is another testament to that – listeners will find both well-known and obscure songs on this collection. Perhaps the best known Ave Maria is the version by J. S. Bach and Ch. Gounod, which is also the first track on this CD – even though it is well known, Jēgers brings the necessary reverence and spirituality to his rendition, making is a particularly memorable one.

However, not all the songs are Baroque era tunes – there are a number of songs from later eras. These songs, such as Saint-Saëns’ Ave Maria and Franck’s Panis angelicus are also highlights of this collection. Panis angelicus being such a well-known melody that it can often times be difficult to bring something new to the song or to do the song justice, however Jēgers’ soaring voice brings new life to these works.

The most recent work on the CD – the Ave Maria by Russian guitarist and composer V. Vavilov, is perhaps one of the more interesting and enjoyable songs on the album. Though it is a “20th century” Ave Maria, the vocal lines and accompaniment certainly sound as if they were from the Baroque era or earlier.

One of my favorites on the album is the version of “What Power art Thou” by Henry Purcell (from the opera “King Arthur”), which, though it was composed in the late 17th century, its chromatic and staccato-like melody give it a very modern sound.

The liner notes have brief biographies of Jēgers and Jaunzeme in Latvian and English.

Ave Maria is yet another memorable release from Jēgers, who demonstrates, once again, his immense talent in performance and interpretation. This could very well be considered a companion recording to his first solo CD – Ave Musica, as both feature Jēgers performing (mostly) Baroque era sacred works. It is always intriguing to find out what Jēgers plans for his next recording – as both Duende and Dziesmiņās remdējos were both quite different and original. The voice of Jēgers, along with the organ played by Jaunzeme, make for a particularly vivid and enjoyable listen.

More information can be found on the artist’s website:www.sergejsjegers.lv

Details

Ave Maria

Sergejs Jēgers

Latvijas koncerti,  2011

Track listing:

1. J. S. Bach / Ch. Gounod- Ave Maria

2. H. Purcell – Fairest Isle (from King Arthur)

3. G. F. Händel – Almirena’s aria Lascia ch’io pianga from the opera Rinaldo

4. H. Purcell – Music for a While

5. G. F. Händel – Dignare from Dettingen Te Deum

6. P. Tosti – Ave Maria

7. Anonymous 19th century author – Pietà, Signore

8. C. Saint-Saëns – Ave Maria

9. C. Franck – Panis angelicus

10. G. Fauré – Pie Jesu from Requiem

11. Unknown 18th century author – Caro mio ben

12. G. F. Händel – Xerxes’ aria Ombra mai fu from Xerxes

13. H. Purcell – What Power Art Thou from King Arthur

14. G. Caccini – Amarilli, mia bella

Where to buy

Purchase Ave Maria from BalticShop.

Note: Latvians Online receives a commission on purchases.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Kursi latviešu valodai un latviskai dvēselei

image

Skolotājas Baiba Jurjāne un Arita Lauka dalās pieredzē par metodiku. Foto: Daina Grosa.

Šī gada jūlija vidū, Latvijas vasaras siltumā, Rīgas pievārtē, Rāmavas muižā, trīs dienas notika Pasaules brīvo latviešu apvienības un Latviešu valodas aģentūras kopīgi rīkotie diasporas skolotāju profesionālās pilnveides kursi.

Tālo ceļu no 18 pasaules valstīm uz kursiem “Latviešu valodai un latviskai dvēselei” bija mērojuši vairāk nekā 45 latviešu valodas skolotāji: no ASV, Kanādas, Baškīrijas, Gruzijas, Lielbritānijas, Austrālijas, Ķīnas, Vācijas, Īrijas, Norvēģijas, Krasnojarskas Krievijā, Austrijas un daudzām citām zemēm.

Daļai no Eiropas valstīs dzīvojošiem skolotājiem ceļa izdevumus, ja arī ne pilnīgi, palīdzēja segt Eiropas Latviešu apvienība, izmantojot piesaistītos līdzekļus no Kultūras ministrijas programmas “Nevalstisko organizāciju atbalsts integrācijas jomā”. Taču lielākā daļa no skolotājiem savas lidojumu biļetes pirkuši paši. Ne visiem rocība atļauj daudz nedomājot izdot prāvo naudas summu. No personīgām sarunām uzzināju, cik grūti dažai skolotājai nācies sabalansēt savu ģimenes budžetu, it īpaši, ja mājās gaida viens vai vairāki bērni.

Te varētu būt jaunas iespējas, kā vecākās paaudzes latvieši, kuriem ir naudas uzkrājumi, var palīdzēt latviešu skoliņām, ar tām sadarbojoties, gūt ne tikai morālu gandarījumu, redzot latviešu bērnus ieaugam latvietībā, bet arī piedzīvojot draudzīgu tuvību ar savām tautas māsām, saskatot kopīgo mērķi – mūsu tautas nākotni.

Gadu desmitiem, cauri visiem trimdas gadiem, vērojama tendence, kas turpinās: ir darītāji un ir no malas vērotāji un kritizētāji. Varbūt tagad ir pienācis laiks mums visiem kopā saprast, ka latviešu tauta šobrīd atrodas uz izdzīvošanas sliekšņa, un mums jāsadodas rokās, lai balstot cits citu un stiprinot, darītu labāko, ko spējam mūsu nākamās paaudzes- latviešu bērnu labā.

Pirmā kursu diena informācijas bagāta

 
Tā kā oficiālie skolotāju kursu organizētāji bija Pasaules Brīvo Latviešu apvienība un Latviešu valodas aģentūra, tad arī uzrunas vārdus konferences atklāšanā teica gan PBLA Izglītības padomes priekšsēde un kursu vadītāja Daina Grosa, gan arī LVA direktora vietniece Dace Dalbiņa. Savā uzrunā Dalbiņa teica:”Latviešu valodas aģentūra sniedz un sniegs atbalstu diasporai, gādājot gan par mācību līdzekļiem, gan skolotāju izglītību. Kaut mūsdienās pasaule ikvienam kļuvusi plašāka un cilvēki brīvi izvēlas vietu, kur dzīvot un strādāt, mācīties un mīlēt, svarīga ir piederības sajūta Latvijai, un tā jākopj.” Noslēgumā viņa izteica novēlējumu: ”Lai būtu gandarījums latviskai dvēselei!” .

Uz kursu atklāšanu Rāmavas muižā bija ieradies arī Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe. Uzaugot Francijā, Lappuķe tikai ar 15 gadu vecumu sācis mācīties latviešu valodu. Līdz ar to viņš netieši norādīja uz to, ka arī tie latviešu bērni un jaunieši, kuri dzīvo ārpus Latvijas un līdz šim nav latviešu valodu mācījušies, jebkurā brīdī var sākt to darīt. Lappuķe ir dzīvs piemērs šādai labai gribai. Viņš novēlēja skolotājiem dot iespēju mazuļiem baudīt mūsu tautisko mantojumu.

Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne iepazīstināja kursu dalībniekus ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012. – 2018. gadam, ko sadarbībā ar ārvalstu latviešu organizācijām izdevusi Latvijas Kultūras ministrija.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā referente Olita Arkle atzina, ka nepieciešams veidot vienotu datu bāzi. Viņa izteica atzinību Latviešu Valodas aģentūrai, kura ar samērā mazu finansējumu paveikusi lielu darbu. Mājas lapā www.valoda.lv iespējams atrast bagātus materiālus latviešu valodas apguvei dažādās vecuma grupās. 

Pārskatu par Latviešu valodas aģentūras izstrādātajiem materiāliem sniedza LVA parstāve Elita Pušpure. Viņa ieteica skolotājiem izmantot Izglītības ministrijas izveidoto mājas lapu www.skolas.lv, kā arī raksturoja tīmekļa vietas www.bilingvals.lv  plašās izmantošanas iespējas.

Par modernajiem elektroniskajiem mācību līdzekļiem stāstīja Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas pārstāve Ilze Auziņa. Viņa skolotājus iepazīstināja ar pēdējo gadu laikā izstrādātajiem interaktīvajiem latviešu valodas mācību līdzekļiem, kas paredzēti valodas apguvei tīmeklī.

Turpinājumā LVA pārstāve Aija Otomere norādīja uz bez maksas pieejamajiem LVA izstrādātajiem jaunākajiem elektroniskajiem līdzekļiem latviešu valodas apguvei. Pavisam nesen atvērta vietne www.e-pupa.lv, pie kuras tapšanas strādājusi autoru grupa, radot šo unikālo lingvokulturoloģisko latviešu valodas vārdnīcu, ar kuru tagad var iepazīties jebkur pasaulē dzīvojošs latvietis vai latviešu valodas cienītājs un interesents.

Darbu pie šīs vārdnīcas iecerēts turpināt, bet tam nepieciešami līdzekļi, ko, cerams, kāds no lasītājiem, pieteiksies veicināt ar savu pienesumu. E-pupas nosaukums izvēlēts ar latviešu folkloras nozīmi – soli pa solim augt. Garīgā nozīmē mēs turpinām augt visu mūžu. Būsim līdzdalīgi latviskās pupas augšanā!

Otomere ieteica izmantot arī informatīvi izglītojošo portālu www.sazinastilts.lv, kurā ir bagāta informācija par Latviju 1000 vārdu apjomā, kuru var lietot angļi, vācieši, franči un krievi, mācoties latviešu valodu. Tur atrodamas arī intervijas ar Latvijā populāriem cilvēkiem.

Par drukāto materiālu Karuselis, kuru izdevusi Latviešu valodas aģentūra, pastāstīja Liene Valdmane. Šī jaunā, 800g smagā grāmata 6-8 gadus veciem bērniem iznākusi tikai pirms trim nedēļām. Pašlaik tiek gatavota līdzīga grāmata 4-5 gadus veciem bērniem, kas ir didaktisks izdales materiāls latviešu valodas apguvei. Šīs grāmatas mērķis ir attīstīt bērnu valodas prasmes un radīt pamatu latviešu valodas sistemātiskai apguvei, ko var ērti lietot gan ģimenēs, gan arī skoliņās, kuras nav bagātas ar moderniem aprīkojumiem.

Izdevniecības Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts stāstīja par interaktīvo mācību vielu un iepazīstināja ar interaktīvo tāfeli, kura maksā vairāk nekā 3000 latu. Ar šo tāfeli visās konferences dienās strādāja konferences dalībnieki, praktiski redzot šī elektroniskā mācību līdzekļa efektivitāti.

Daina Grosa no Melburnas Austrālijā deva iespēju kursu dalībniekiem iepazīties ar lietotnēm latviešu valodai un ar citām tehnoloģijām, ko var izmantot latviešu valodas apguvei. Kopā ar savu vīru Arni Grosu viņa bija sastādījusi vērtīgāko vietņu sarakstu, piemēram, www.iTunes.com – interneta veikals, kur var lejupielādēt jaunāko latviešu mūziku, Tuneln lietotni (application), kur var klausīties Latvijas radio programmas, UTalk – kur var dzirdēt un atkārtot vienkāršus vārdus un teikumus latviski, Sentence Maker lietotni teikumu veidošanai latviešu valodāi u.c.

SIA EForma pārstāvis Ardis Markss pastāstīja, kā praktiski darboties ar iPad un iPhone programmām un par apgāda Lielvārds izdotajām digitālajām grāmatām bērniem. Viņš stāstīja, ka jau 1,5 līdz 3 gadus veci bērni labprāt mācoties interaktīvo burtu Ābeci.

Aizkraukles pagasta sākumskolas skolotāja Gunta Krīgere, vadoties no savas pieredzes stāstīja par satura un valodas apguves integrēto mācīšanas metodi. Viņa iepazīstināja skolotājus ar dažādām stratēģijām valodas satura apguvei dažāda vecuma bērniem, izmantojot praksē pārbaudītus, netradicionālus paņēmienus. Kopā ar Initu Vilciņu talantīgā skolotāja praktiski demonstrēja ikdienā pielietojamas aizraujošas mācīšanas metodes, kas bija sevišķi noderīgi tām skolotājām, kuras pēc savas pamatprofesijas nav skolotājas un kurām ir sveša mācīšanas metodika.

Savstarpēja iepazīšanās un dalīšanās pieredzē turpinājās arī konferences starplaikos – kafijas pauzēs, pusdienojot un vakarējot.

Dižajos kokos un sakoptajā parkā ieskautā Rāmavas muiža, kurā savulaik dzīvojis Garlībs Merķelis, bet kura pašlaik atrodas Rīgas ev. lut. Jēzus draudzes pārvaldījumā, tik daudzveidīgu, bet tanī pat laikā vienotu latviešu pulku vēl nebija piedzīvojusi. Katrs konferences dalībnieks nesa līdzi savu pieredzi no tās zemes, kurā pašreiz dzīvo, bet tanī pat laikā- tik vienojošu un garīgi tuvu Latvijai.

Pirmās dienas noslēgumā Daces Mažeikas vadībā tika rīkots iepazīšanās vakars. Kā daudzveidīgās putnu balsis kuplajos muižas kokos, tā sabalsojās kopīgi dziedātās latviešu tautas dziesmas, kas tuvina un vieno latviešu dvēseles, lai kur arī tās atrastos ikdienā pasaules tālē.

Otrā diena – pieredzes apmaiņa

   

Konferences otrā diena sākās ar darbu piecās grupās. To vadītājas Rasma Gaide (Kanāda), Liene Valdmane un Aija Otomere (LVA), Zinta Ozoliņa (Austrālija), Daina Grase (Brisele) un Laila Švalbe (ASV, Mineapole) noslēgumā sniedza pārskatus par būtiskākajām nostādnēm savās darba grupās.

Tā kā pati piedalījos Lailas Švalbes vadītajā darba grupā ”Skolas struktūras izveide”, un redzot Lailas teicami prezentēto personīgo pieredzi, strādājot kā vadītājai Mineapoles un sv. Paulas latviešu skolā, radās doma – šīs vērtīgās un tieši pašlaik nepieciešamās praktiskās pieredzes vairāk popularizēt latviešu laikrakstos un portālos ārpus Latvijas, it īpaši Eiropā, kur aktīvi veidojas jaunas latviešu skoliņas, bet kur bērnu vecākiem pietrūkst praktiskas pieredzes un zināšanas, kā šo darbu uzsākt.

Būtu nepieciešams radīt kaut ko līdzīgu latviešu izglītības konsultāciju centriem, kur tādi pieredzējuši pedagogi un skolu vadītāji kā Laila Švalbe un citi savas labās pieredzes nodotu tālāk. No sarunām ar skolotājām secināju, ka nākotnē būtu nepieciešams atsevišķās valstīs organizēt skolotājiem praktiskus seminārus, pieaicinot pasniedzējus, jo ne visi finansiālu apsvērumu dēļ var mērot tālos un dārgos ceļus uz konferencēm citās valstīs. Dažkārt pat vienas valsts robežās ceļa izdevumi ir tik dārgi, ka jaunās skolotājas tos nevar atļauties segt no personīgiem līdzekļiem. Otrkārt, šādi semināri saliedētu un stiprinātu jaunos skolotājus, kuri bieži jūtas vientuļi un izolēti savās mītnes zemēs.

Lailas Švalbes vadītajā darba grupā ar savu pieredzi dalījās arī Jolanta Linde no Toronto latviešu skolas un Jana Štūlberga no Oslo latviešu skolas Norvēģijā. Skolotājas uzsvēra vecāku iesaistīšanu skolu darbā. Mineapoles latviešu skola, piemēram, ik gadu izdod Vecāku rokasgrāmatu, kurā vecāki var atrast atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. Taču tikpat nozīmīgi skolu darbā iesaistīt vietējo latviešu sabiedrību un arī mītnes zemes vietējos iedzīvotājus, piem., uzaicinot viņus piedalīties svētku koncertos vai skolas rīkotajos pasākumos.

Rasma Gaide no Toronto Latviešu skolas savā darba grupā bija aplūkojusi dažādas mācību programmas un dažādas pieejas, kā var strādāt ar dažāda vecuma un dažāda valodas līmeņa bērniem. Viens no interesantākiem veidiem, ko viņa piedāvāja, bija – veidot vadlīnijas, vadoties no tradicionālām vai aktuālām tēmām, kur piesaista gramatikas vielu un dažādas aktivitātes, piemēram, temats ”Lieldienas”, ”Kosmoss”, ”Ziedi” u.c. Rasmas Gaides pārliecinošā uzstāšanās liecināja par viņas panākumiem, strādājot ar bērniem pēc šīm metodēm.

Latviešu skoliņas pasaulē patiesi ir tik dažādas un tik atšķirīgas, ka piemērot vienu mācīšanas veidu visiem būtu neiespējami – uz to norāda gan bērnu atšķirīgais valodas zināšanu līmenis, gan skolotāju profesionālo iespēju dažādība – sākot no metodiski izglītota svešvalodu pasniedzēja līdz pavisam citas profesijas bērna mātei, kura palīdz skolā aiz savas labās gribas tikai tāpēc, ka tuvumā profesionālu skolotāju vienkārši nav. Tomēr neraugoties uz visu reālo dažādību, jātiecas vismaz uz tādu galveno vadlīniju izstrādi, kas būtu pieņemamas visiem.

Liene Valdmane un Aija Otomere savā darba grupā bija runājušas par mācību metodiku. Viņas norādīja uz jau LVA izdotajiem mācību metodiskajiem līdzekļiem un uzsvēra nepieciešamību vēl vairāk iesaistīt skolotājus profesionālās pilnveides kursos.

Zinta Ozoliņa no Austrālijas dalījās savā un darba grupas ilgu gadu pieredzē par mācību vielu, bet Daina Grase no Briseles, kas ir ELA Izglītības referente, sniedza pārskatu par internetā pieejamo informāciju, ko skolotāji var izmantot savā darbā: www.latviansonline.com (latviešu skolas ārzemēs, kur lūgums pievienot jaunās skolas, raksti par latvisko audzināšanu diasporā, žurnāls Mazputniņš pieejams digitāli),  www.nometnes.gov.lv (šajā vietnē var atrast visu skolotāju vārdus, kuriem ir tiesības vadīt bērnu nometnes) www.zudusilatvija.lv,  (senas fotogrāfijas), www.pirmsskola.lv , www.uzdevumi.lv,www.pasakas.netwww.youtube.com (folklora), www.dandari.lv (LU deju kopa, deju apraksti, notis, ieraksti, video, foto),  www.dainuskapis.lv , www.jurjans.lv  (interaktīva spēļu kaste), www.cirkulis.lv (papīra dekorāciju idejas), http://ilustretajunioriem.wordpress.com/ (spēles), www.dziesmas.lv (bērnu dziesmas),  www.letonika.lv (vārdnīcas un enciklopēdijas), www.skolotajs.lv (jaunumi izglītībā).
 
Daina Grase savā referātā runāja par adaptācijas procesu, bērniem mainot mītnes zemi. Viņa minēja paņēmienus, kā veicināt adaptācijas procesu ne tikai bērniem, mainot klasi vai skolu, bet arī pieaugušajiem, mainot dzīves vietu un mītnes zemi.

LAAJ Skolu nozares vadītāja Zinta Ozoliņa bija sagatavojusi saistošu referātu par jaunākajiem sasniegumiem smadzeņu pētniecībā, ilustratīvi parādot, kas notiek ar smadzenēm, kad mēs apgūstam jaunas zināšanas un kā šo informāciju pielietot, lai mācīšanās būtu sekmīgāka. Viņa uzskatāmi norādīja uz to, kas notiek smadzeņu pieres daivā, kas ir atbildīga par kreativitāti, un skaidroja, ka traucējumu rezultātā cilvēks riskanti uzvedās un neprot novērtēt riskus.

Lilita Zaļkalne no Stokholmas universitātes dalījās pieredzē, kā mācīt latviešu valodu studentiem.

Saistoši par to, kā vislabāk palīdzēt skolniekiem, kam ir īpašas vajadzības un ko darīt, ja vecāki nav atklāti, runājot par sava bērna vajadzībām, stāstīja Toronto Latviešu biedrības sestdienas skolas skolotāja Zaiga Mikelšteina.

Pēcpusdienā Rietumungārijas universitātes lektore Lāsma Ģibiete nolasīja referātu ”Latviešu valodas mācīšana Rietumungārijas Universitātē”, daloties pieredzē, kā mācīt latviešu valodu kā svešvalodu.
 

Noslēguma dienā gan metodika, pārrunas, un iespējas iegūt mācību vielu

   
 
Rīta pusē konferences dalībniekus uzrunāja Latvijas Radio pārstāve Māra Eglīte, pastāstot par Latvijas radio teātri, kurš darbojoties kopš 1925.gada. Pašreiz tiekot digitalizētas ap 19 000 izrāžu, kas glabājas Radio fonotēkā. Uz šo brīdi gatavi lejupielādēšanai esot tādi iestudējumi kā Annas Brigaderes Maija un Paija, Vizmas Belševicas Bille, Andreja Pumpura Lāčplēsis, Raiņa Zelta zirgs u.c. Ja kādam ir interese, var sazināties: mara.eglite@radio.org.lv

Turpinājumā Ilze Čilipāne no Latvijas Nacionālās bibliotekas sniedza informāciju par LNB organizēto bērnu žūriju. Visi, kuri vēlas iesaistīties šajā pasākumā, var griezties pēc padoma, rakstot:  ilze.cilipane@lnb.lv vai arī atrast informāciju vietnēs www.lnb.lv vai www.bernuzurija.lv. Rīgā var doties uz Tērbatas ielu 75, kur no plkst. 9.00 līdz 17.00 var uzzināt, kā pieteikties lasīšanas konkursā ”Lasi un piedalies!”.

PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietniece sadarbībā ar Latviju Dace Mažeika dalījās savā pieredzē par vecāku iesaistīšanu latviešu skolas darbībā, kuru viņa guva Ženēvā, dibinot tur jauno latviešu skoliņu.Viņa pastastīja, ka skola izveidojās kā latviešu centrs. Svarīgi bijis iesaistīt skolas darbā arī bērnu tēvus, kas esot arī izdevies, jo tēvi ne tikai nākuši bērniem līdzi uz skolu, bet arī kopā ar viņiem piedalījušies rotaļās. Dace stastīja par praktiskiem paņēmieniem, kā viņa iesaistījusi bērnu vecākus praktiskās skolas ikdienas norisēs, piem., uzdodot kopā ar ģimeni veikt mājas darbus, iesaistot vecākus sporta spēļu rīkošanā u.tml. Viņas pieredze sasaucas ar Lailas Švalbes pieredzi Mineapolē, kas, līdzīgi Dacei Mažeikai, uzsver vecāku līdzdalības nozīmi skolas darbā. Nepieciešams izvērtēt vecāku spējas un potenciālu, un vadoties no tā, uzticēt viņiem konkrētus pienākumus. Dace, tāpat kā Laila, norādīja uz informācijas apmaiņas nozīmīgumu saiknes uzturēsanā ar bērnu vecākiem un uz atgriezeniskās saites nodrošināšanu.

Atsevišķā sarunā Dace atklāja, ka nesen nodibināta jauna biedrība Latvijas vēstnieku kundzēm, kuras kā centrālo uzdevumu izvirzījušas bērnu izglītības jautājumu.Tā kā viņa pati ir viena no iniciatorēm šai biedrībai, tad jācer, ka ātrāk virzīsies uz priekšu kaut vai viens no aktuālajiem jautājumiem – kā bērni, kuri atgriezušies Latvijā no mācībām citu valstu skolās, visātrāk un kvalitatīvāk varētu iesaistīties Latvijas skolu sistēmā.

Laila Švalbe savā referātā dalījās pieredzē, kā strādāt ar bērniem pēc Montessori metodes un kā  talantīgajiem un apdāvinātajiem bērniem dot iespēju apmeklēt nodarbības augstākā vecuma pakāpē.

Liene Salmiņa, kura no Latvijas devusies uz Krieviju, lai tur mācītu latviešu valodu un kultūru, vispirms raksturoja tur esošo situāciju. Krievijā dzīvojot veclatviešu pēcteči, kuri uz turieni devušies 19.gs.sākumā, Krievijas impērijas laikā. Tur dzīvojot arī uz nāvi notiesāto, kas izsūtīti uz Sibīriju, pēcteči, Staļina laika izsūtītie un arī tie, kuri brīvprātīgi izbraukuši, galvenokārt peļņas nolūkos padomju laikā.

Ap latviešu baznīcām sākuši veidoties latviešu ciemi. Tā radies, piemēram, Lejas Bulānu ciems. Pie baznīcas veidojās arī skolas, laikraksti, kori. Interesanti, ka otrās un trešās paaudzes izcelsmes latvieši un latgaļi stingri atdaloties viens no otra. Krasnojarskas bibliotekā, piemēram, notiekot latviešu valodas un kultūras nodarbības pieaugušajiem.

Savukārt Ilze Logina ar augstu profesionalitāti sniedza priekšlasījumu par to, kā viņa māca latviešu valodu vienā no lielākajām krievu tautības skolām – Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā. Viņa šo darbu vērtē kā misiju. Redzot Ilzes sniegumu, nevilšus bija jādomā: ja visi latviešu valodas skolotāji Latvijas krievu tautības skolās mācītu latviešu valodu ar tādu iedvesmu un profesionalitāti, tad nebūtu neviena, kurš nerunātu latviski. Jo – atzīstam to, vai nē – skolotāja talants un harizma ir viens no pamatpriekšnosacījumiem, lai bērni ar prieku mācītos un gribētu doties uz skolu.

Tā kā konferences programma bija pārsniegusi plānotā laika robežas un vakarā vēl bija paredzēts konferences ”Latvieši pasaulē- piederīgi Latvijai” atklāšanas pasākums Rīgā, sava referāta „Latviešu bērnu garīgā dimensija” atvēlētajās minūtēs īsi pieskāros pamatjautājumam – mūsu garīgai pasaulei, aicinot skolotājus izvērtēt esošo reālo situāciju, kurā atrodas ne tikai bērni un bērnu vecāki, bet arī paši skolotāji. Lai konkretizētu faktus, lūdzu konferences dalībniekus aizpildīt anketas un atbildēt uz jautājumiem, kas palīdzētu saprast reālo ainu par ticības mācības vietu latviešu skoliņās.

Mums kopīgi jāuzņemas atbildība par to, ka, liekot uzsvaru uz prāta attīstošām nodarbībām, mēs riskējam pazaudēt tos cilvēku zināšanu aspektus, kas sekmē godīgas un altruistiskas personas veidošanos. Zinātne un tehnoloģijas nespēj aizstāt mūžsenās garīgās vērtības, kas lielā mērā ir atbildīgas par pasaules civilizācijas attīstību. Tāpēc vairāk kā jebkad jācenšas līdzsvarot materiālo attīstību un garīgo vērtību attīstību- prātu un sirdi.

Kā to vislabāk darīt Latvijā  un pie latviešiem pasaulē, kura ir bagāta ar savu folkloras mantojumu un kristīgās dzīves tradīcijām? Daudzi joprojām nesaprot, ka latviskais un kristietība nav viena satura. Zīmējumā to vislabāk varētu attēlot kā krustu, kur vertikālā krusta elements simbolizē cilvēka reliģiozitāti, resp. kristietību, bet horizontālais krusta elements nozīmē etniskumu, piederību pie noteiktas kultūrtelpas konkrētā dzīves laikā. Cilvēks pats atrodas krustpunktā.

Padomāsim par to un atmetot malā visu lieko, dosim mūsu nākamajām paaudzēm iespēju saņemt mantojumā to garīgo mantojumu, ko esam saņēmuši no iepriekšējām latviešu paaudzēm!

   
       
 

 

   
   

 

image

PBLA skolotāju kursu dalībnieki Rāmavas muižas priekšā. Foto: Daina Grosa.

image

PBLA skolotāju norises vieta, Rāmavas muiža. Foto: Daina Grosa.

Līdz galam neizdziedātā dziesma un neizdejotā deja

Pirms došanās uz XIII Vispārējiem Dziesmu svētkiem ASV, kas norisinājās šogad no 4. līdz 8.jūlijam Milvokos un pulcēja vairāk nekā 3000 apmeklētāju, no dažādiem avotiem izskanēja ziņas, ka šie, iespējams, būšot pēdējie šāda veida svētki Amerikas Savienotajās Valstīs. Ļaudis runāja, ka neviens latviešu centrs ASV vairs neesot gatavs uzņemties šāda mēroga svētku rīkošanu. Un, spriežot pēc sarunām ar Milvoku Dziesmu svētku rīkotājiem, var saprast – kāpēc?

XIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku plānošana esot sākusies tūlīt pēc iepriekšējo svētku noslēguma Indianapolē un organizatoriskie darbi (sabiedriskā kārtā) noritējuši pieaugošā intensitātē jau kopš 2007. gada. Daudzu līdžsinējo sabiedrisko darbinieku spēki sāk izsīkt, savukārt jaunie baidoties uz saviem pleciem uzņemties šāda mēroga sarīkojumu organizēšanu.

Lai arī ASV Vispārējo Dziesmu svētku karogs nupat aizceļojis pie Kanādas latviešiem, kuri 2014.gadā Hamiltonā rīko XIV Kanādas Vispārējos dziesmu svētkus, tomēr ļoti grūti būtu noticēt, ka šis karogs aizceļojis turp uz neatgriešanos.

Pat ja Dziesmu svētku apmeklētāji stāsta, ka bagātīgās koncertu programmas lielākā daļa skatītāju esot bijusi vecāka gada gājuma ļaudis – bijušie trimdinieki, tomēr, ar Dziesmu svētku dalībnieka acīm raugoties, svētkos netrūka gados jaunu dalībnieku, kuri faktiski nodrošināja lielāko īpatsvaru no vairāk nekā 600 deju lieluzdevuma dejotāju. Un ņemot vērā to enerģijas lādiņu, ko šie latviešu izcelsmes ASV un Kanādā dzimušie jaunieši guva no līdzdalības šajos svētkos, ir grūti noticēt, ka šī enerģija nemeklēs jaunus ceļus un veidus, kā izpausties nākotnē.

Dziesmu svētku laikā bija vērojams, kā to dalībnieki un apmeklētāji kā tādi atomi saskārās viens ar otru, radot maģisku enerģētisku lādiņu. Daži satikās pēc gada, citiem tā bija atkalredzēšanās pēc 10, 20 vai pat 30 gadiem. Ik katru šādu satikšanos pavadīja apkampieni un siltu vārdu apmaiņa. Tomēr drīz pēc tam katrs atkal devās savā virzienā, lai paspētu uz kādu no daudzajiem Dziesmu svētku sarīkojumiem vai satiktu savus radus, draugus vai paziņas.

Jāpiebilst, ka Dziesmu svētku programma bija tik bagātīga, ka uz visiem sarīkojumiem paspēt nemaz nebija iespējams. Kaut ko priekš sevis varēja atrast gan dziesmu un deju, gan teātra un mākslas cienītāji, gan uzdzīves mīlētāji.

Viens no Milvoku restorāniem bija sagatavojis īpašu pārsteigumu – speciālu šim notikumam par godu sabrūvētu alu “Latvian Lager”. (Kā pastāstīja restorāna viesmīļi, šis divu mēnešu patēriņam domātais miestiņa daudzums ticis iztukšots trīs dienu laikā.) Latviešu klātbūtne Milvokos Dziesmu svētku nedēļā bija jūtama ik uz stūra. Par to liecināja virs galvenās Dziesmu svētku viesnīcas un pilsētas ielās izkārtie Latvijas karogi, kā arī visapkārt dzirdamā latviešu valoda.

Absolūts fizisko spēku izsīkums, bet emocionāls pacilājums bija stāvoklis, kas raksturoja ļoti daudzus Dziesmu svētkus dalībniekus nākamajās dienās pēc atgriešanās savās mājvietās. “Latviskās baterijas ir uzlādētas,” savas izjūtas raksturoja vairāki svētku dalībnieki. Savukārt sociālie mediji, tādi kā Facebook, pēcsvētku dienās pieredzēja īstu Dziesmu svētku fotogrāfiju pārsātinājumu, kur stundu pa stundai parādījās jauni fotouzņēmumi no svētku koncertiem un to aizkulisēm.

Kamēr Fox ziņu kanāls Milvokos četrās atsevišķās videoreportāžās iepazīstināja amerikāņu sabiedrību ar latviešu dziesmu svētku tradīcijām, tautastērpiem, dejām un rotas lietu gatavošanas prasmēm, tajā pat laikā Latvijas masu mediji par šo notikumu spītīgi klusēja. Šie svētki Latvijas masu medijiem bija kā nebijuši, ja neskaita ziņu aģentūras LETA izplatīto ziņu par grupas “Labvēlīgais Tips” uzstāšanos Dziesmu svētku dalībniekiem un Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes Grendes plānoto uzrunu Dziesmu svētku kopkoru koncertā, uz kuru ministre aizkavēta lidojuma dēļ tā arī neieradās.

Lai arī šie svētki kārtējo reizi norādīja uz to, ka latvieši Latvijā un pasaulē dzīvo lielā mērā paralēlu, savstarpēji atrautu kulturālo dzīvi, tomēr tie nodrošināja arī vairākus nozīmīgus savstarpējās sakarsmes punktus, kas izpaudās caur Latvijas viesmākslinieku uzstāšanos dažādās Dziesmu svētku programmas daļās. Folkoras grupa „Iļģi“, koris „Ogre“, deju kolektīvs „Mārupieši“ un grupa „Labvēlīgais Tips“ kalpoja kā vēstneši no Latvijas. Kā norāda vairāki svētku apmeklētāji, šo mākslinieku klātbūtne palīdzēja celt svētku kopējo māksliniecisko kvalitāti.

Tik un tā Dziesmu un deju svētku dzīvo spēku un kritisko masu nodrošināja ASV un Kanādā dzīvojošie latvieši pirmā, otrā, trešā un pat ceturtā paaudzē, piesaistot arī dažu labu amerikāni un viesus no citām valstīm. Ja daļai dalībnieku un apmeklētāju šie bija n-tie Dziesmu svētki un šo svētku tradīcijas un rituāli tiem jau bija labi pazīstami, tad daudziem šie bija pirmie Dziesmu svētki ASV.

Nenoliedzami, ka ASV Vispārējie Dziesmu svētki nav tādi, ko varētu apmeklētības un mākslinieciskās kvalitātes ziņā salīdzināt ar Latvijā ik pa pieciem gadiem rīkotajiem Dziesmu un Deju svētkiem, kuru dalībnieki tiek atlasīti konkursa kārtībā, bet to vērtība slēpjas Amerikas latviešu spējā pēc 60 gadus ilgas dzīves svešumā vēl joprojām sapulcēties tik lielā skaitā un turpināt šo dziesmu svētku tradīciju un latvietības svinēšanu caur dziesmām un dejām.

Šo ASV Vispārējo dziesmu svētku vērtība slēpjas arī tajā sirdsegsmē, ko dziesmu svētku dalībnieki nesa līdzi katrā savā priekšnesumā. Ir jāizsaka vislielākā atzinība Milvoku dziesmu svētku rīcības komitejai, kas uzņēmās saorganizēt šo latviešu tautas salidojumu Amerikā un nodrošināja ļoti kvalitatīvu svētku norisi. Tas enerģijas lādiņš, kas nāca no dziesmu svētku dalībniekiem, mudina domāt, ka šī enerģija tik drīz neizsīks – tā dziesma vēl nav izdziedāta. Un tā deja vēl nav izdejota. Un, vadoties pēc enerģijas neizzūdamības likumiem, paredzams, ka svētki neizpaliks.  Tikai jautājums kādā formātā un kur?

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.