Cuisine à la Valmiera

image

A wall mural honoring Valmiera sports legend Jānis Daliņš. Photo: Philip Birzulis.

Latvians Online is pleased to announce a new column about travel in Latvia – unusual destinations and the gastronomic delights they offer.

Flattened by frequent wars and smudged by heavy industry, Valmiera is not a beautiful looking place. But what this city of 25,000 in the heart of Vidzeme lacks in prettiness it more than makes up for with a winning attitude.

Take sports. To date, Valmiera’s athletes have brought home two Olympic golds (courtesy of BMX rider Māris Štrombergs in 2008 and 2012) plus a silver and bronze (for walkers Jānis Daliņš and Adalberts Bubenko in 1932 and 1936 respectively.) Add in a slew of medals won for Germany by champion dressage horse Rusty, born and bred near Lake Burtnieks just north of Valmiera, and Valmiera’s per capita Olympic ranking flies off the charts.

The town also excels in less sweaty ways. While the rest of Latvia struggles back after the crisis, its factories churn out stuff from fibreglass to fire extinguishers. Valmiera is home to one of Latvia’s top theatres, and a string of bars and clubs keep the students of Vidzeme University busy after school. And Valmiera is also home to a clutch of very good restaurants.

Top of the food chain is Dikļi Palace. This magnificent neo-Baroque manor just west of Valmiera hosted the first ever play performed in Latvian (a translation of Schiller’s The Robbers staged in 1818 with local peasant actors) and the first song festival in 1864, and today it is showing the nation how to cook. Celebrity chef Valters Zirdziņš creates menus based around game and produce so fresh and local you can literally watch farmers offering produce at the kitchen door. Hook some “matje herring tartar, rye bread, quail egg and cream”, swim over to “sturgeon fillet prepared in citrus butter with cauliflower puree and ginger carrot” then tipple with Valmiermuiža dark beer ice-cream with raspberries and caramel. The main dining room has a hunting lodge feel and a smart casual dress code, and if that’s a bit plebeian one may reserve the private dining suite. On the summer terrace you can savour Latvian-bred steaks and magnificent views of the manor gardens. And if you can’t move a muscle after dinner, you can crash in the four-star hotel littered with antiques or enjoy a massage with beer hops in the spa.

You can also find an elegant atmosphere and haute cuisine with local ingredients at Rātes Vārti. One of Valmiera’s oldest restaurants, the “Town Hall Gates” is a genteel, unrushed island in the centre of town. Park yourself in the Provencal-style dining room or the street-side terrace and feast on “fried river trout in herb butter” or “cheese parfait with black plumb tea sauce”. The restaurant’s owners also cater for big celebrations at the Brūtes (Sweethearts) events complex just south of Valmiera.

A few minutes’ walk from Rātes Vārti, Liepziedi un Rozmarīns is one of Latvia’s best pizzerias. Set picturesquely between Valmiera’s castle ruins and the Gauja River in a centuries-old bakery, “Linden Blossoms and Rosemary” is a marriage between fine Vidzeme produce and the Žentiņš family’s love affair with all things Italian.  You won’t find any pineapple or pickles here; only traditional toppings are used and the pies are baked to crispy perfection in a wood-fired oven. The “Al Salmone” and the “Frutti di Mare” are especially scrumptious. In summer groups of ten or more can attend the “pizza school” at the owners’ property “Vīnkalni” near Valmiera, where you learn to roll dough and sprinkle cheese amidst the rolling hills and storks’ nests. Of course, you get to eat your creations and a coffee and tiramisu are included too.

Compared to other towns its size, Valmiera positively buzzes after dark.  It even has its own theatre restaurant, Ceturtais cēliens, in the basement of the Valmiera Theatre. Joyfully mingling thespian nostalgia with voluptuous seventies furnishings, the dishes at “Act Four” like “beef-mushroom stroganoff in brandy sauce” and “dark chocolate mousse with strawberry soup” also sound a bit flared and side-burned. But an occasional time warp can be fun, and the potato pancakes we devoured last visit were outstanding. If you want to chew to a different beat, bop over to the Parks jazz club. On nights when Latvia’s top jazz, blues and rockabilly outfits play you won’t care if the food is cold (and you’ll be lucky to find a table), but when things quieten down they do nice lasagna and ribs.

image

Potato pancakes at Ceturtais Cēliens. Photo: Philip Birzulis.

image

Toronto vēl ilgi skanēs kokles – kas mērojušas tālu ceļu no Latvijas

image

Alberts, Liene, Karlīne, Marisa Zubāni ar vēstnieku Juri Audariņu vēstniecibā Kanādā. Foto: Karmena Svilane

2012. gada 14. septembrī Latvijas vēstnieks Kanadā Juris Audariņš Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolas koklēšanas skolotājai Marisai Zubānei pasniedza desmit Latvijā darinātas kokles. Tautiskie instrumenti tika nodoti skolotājas Zubānes gādīgajās rokās, kas vēstniecībā bija ieradusies tās saņemt kopā ar ģimeni – vīru Albertu un meitām Karlīni un Lieni, kuŗas šogad apgūs koklēšanas prasmi, – tā iesākās Latvijas vēstniecībā Kanadā trešās sekretāres Egijas Eglītes izplatītais paziņojums Latvijas plašsaziņu līdzekļiem. 

Kā šāds apjomīgs kokļu pasūtinājums izdevās, varbūt pat pirmo reizi šādos apmēros starp Latviju un ārvalstīm? Šo pasūtinājumu atbalstīja ne tikai Latvijas Ārlietu ministrija, bet arī kokļu darinātājs Rīgā, galdnieks Rīgā, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā Kultūras un Izglītības Fonds (LNAK KF), Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skola (TLBSS) un skolas vecāki,-  katram bija sava svarīga loma. 

2011.- 2012. mācību gadā pēc sešu gadu pārtraukuma atsākās koklēšanas stundas Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolā. Skolotāja Marisa Zubāne un palīgskolotāja Kristīne Keon uzņēmās mācīt ieinteresētiem bērniem koklēšanas māku, lai turpinātu šo kultūras mantojumu nākamajā paaudzē. Pirmās nedēļās pieteicās 31 bērns no pirmās līdz astotai klasei, apmēram puse skolas skolnieku! 

Ar prieku koklētāji katru otro nedēļu sanāca dziedāšanas stundas laikā, sagrupēti pa divām klasēm – 1.-2. kl., 3.-4. kl., 5.-6. kl. un 7.-8. kl. Tādā veidā iznāca četras koklēšanas stundas dienā. Bija ļoti nepieciešami tā rīkoties, jo gada sākumā tikai 14 bērniem bija pašiem savas personīgās kokles. Pārējiem 17 skolēniem vajadzēja lietot skolas kokles.  Vislielākā grupā sanāca 14 bērnu, un no tiem sešiem nebija kokles.  Kaut skolas sarakstā uzrādītas 18 kokles, īstenībā tikai puse bija lietojamas mūsu pamatmācībām, un viena bija pazudusi.  No deviņām lietojamām koklēm tikai sešas bija piemērotas mazu bērnu rokām. Mums patiešām iznāca lietot visas piemērotās kokles gandrīz katrā koklēšanas stundā. Ja kāds aizmirsa atvest savu kokli, tad viņam bija jācenšas spēlēt lielāku kokli. Mēs mēģinājām remontēt dažas kokles, bet nopietnu problēmu dēļ nespējām tās sagatavot spēlēšanai. Ko darīt?  Nolēmām izpētīt, kā dabūt vēl kokles.

Bijām dzirdējuši, ka vairākas reizes pēdējos 20 gados tika izsludināts lūgums Toronto sabiedrībai ziedot kokles skolām,  tāpēc izpētījām iespējas atrast kokles te, Ziemeļamerikā, un atradām divus kokļu darinātājus, – vienu kanadiešu amatieri ārpus Toronto, kuŗam bija īpatnējs stils un kas bija bez lielas pieredzes, un pašu pazīstamo Ilmāru Vilmani, kuŗš dzīvo un vēl darina kokles Floridā, ASV.

Mēs pētījām iespējas arī Latvijā. Saņēmām ziņu no bijušā Otavas Koklētāju ansambļa vadītāja Miķeļa Svilana, kuŗš patlaban dzīvo un strādā Rīgā.  Viņš bija nopircis D mažora kokli no viena kokļu meistara Rīgā folkloras veikalā ,,Upe”.  Kokle labi skanēja, un viņš bija ļoti apmierināts ar savu pirkumu. Viņš piedāvāja iepazīstināt mūs ar šo Latvijas kokļu meistaru. 

2012. gada janvāŗa sākumā sazinājāmies ar kokļu darinātāju un saņēmām atbildi, ka viņš bija ar mieru pieņemt pasūtinājumu vairākām koklēm, saprotot, ka mēs vēlējamies, lai tās būtu gatavas laikā, iesākot jauno mācību gadu septembrī.  Kad izsludinājām projektu TLBS skolas saimei, pieteicās vairākas ģimenes ar interesi pasūtināt kopā 10 kokles.  Koklēm bija jābūt 13 stīgu E (Mi) mažora koklēm ar līdzīgiem izmēriem kā Kārļa Staško, Rūdolfa Zālamaņa un citām līdzīgām koklēm.

Kokļu darinātājs piedāvāja izvēlēties no piecām krāsām, diviem kokles vāka atveres rakstiem, divām pēdiņu formām un kādu latviešu rakstu iegravējumu sānos.  Martā oficiāli aizsūtījām pasūtinājuma izvēles un detaļas.  Pie kokļu darinātāja mēs arī painteresējāmies par iespēju pasūtināt kokļu futrāļus jeb kastes. Viņš sameklēja galdnieku, kas bija ar mieru uztaisīt desmit kastes šīm koklēm.

Februāŗa sākumā mēs bijām izsūtījuši lūguma vēstules LNAK KF, lūdzot financiālu atbalstu kokļu iegādei, un Latvijas vēstniecībai Kanadā ar lūgumu palīdzēt ar kokļu nogādāšanu Kanadā. TLBSS bija ļoti pateicīga un gandarīta aprīļa mēnesī saņemt ievērojamu financiālu atbalstu no LNAK KF kokļu iegādei. To izdalījām vienādi pa visām 10 ģimenēm, lai palīdzētu ar iegādāšanas maksu. Maija mēnesī Latvijas vēstniecība Kanadā atbildēja, ka viņi bija nokārtojuši kokļu pārsūtīšanu no Rīgas uz Latvijas vēstniecību Otavā caur Latvijas Ārlietu ministriju.  Tas atvieglināja mūsu ģimenes no pasta un saiņošanas izdevumiem, kā arī no raizēm par kokļu atceļošanu.  Mēs patiešām bijām tik priecīgi un pateicīgi par šādu sadarbību un atbalstu gan Kanadā, gan Latvijā!

8. jūnijā Miķelis Svilans kokles nogādāja Latvijas Ārlietu ministrijā, kur tās tika sagatavotas pārsūtīšanai uz Otavu. 25. jūnijā saņēmām ziņu, ka visas 10 kokles bija ieradušās. 14. septembrī TLBSS koklēšanas skolotāja Marisa Zubāne ar ģimeni aizbrauca uz Otavu, lai atvestu kokles uz Toronto.  Vēstniecībā viņi tikās ar vēstnieku Juri Audariņu, vēstniecības trešo sekretāri Egiju Eglīti un vēstniecības lietvedi Karmenu Svilani. Vēstnieks oficiāli nodeva visas 10 Latvijā darinātās kokles, kas bija mērojušas tālo ceļu uz Kanadu.

Šīs kokles tagad ir savu īpašnieku/skolēnu rokās: Viktors un Violetta Ezeri, Amanda un Simona Gaides, Marta un Amalie Kannes, Liene Lūsis-Zondo, Anna Strok, Karlīne un Liene Zubānes. Varam tagad priecāties, mūzicēt un lepoties ar jaunām koklēm! Ar šīm jaunām koklēm visi TLBSS koklētāji tagad sarīkojumos varēs reizē nospēlēt dziesmas.  Pirmā reize būs šī gada 18. novembŗa aktā Kanadas Latviešu Centrā Toronto. Par šo kopā spēlēšanas iespēju sirsnīgi pateicamies visām latviešu sabiedrības organizācijām un visiem individiem, kas mums palīdzēja īstenot to, ka mūsu bērni spēs uzturēt mūsu latviešu kultūras tradicionālo kokļu mūzicēšanu.  Lai tas turpinās gadiem ilgi!

image

Visas desmit kokles pirms nogadāšanas Ārlietu ministrijā. Foto: Miķelis Svilāns.

Kur esam – kraujas malā vai pārmaiņu priekšā?

Seko Ilzes Garozas kopsavilkums speciāli Latvians Online par latviešu sabiedrisko organizāciju stāvokli ASV.

Efektīva nākotnes darbības plānošana nevar notikt bez līdzšinējās darbības izvērtēšanas un esošā stāvokļa apzināšanas. Šāda pieeja šogad ir vadījusi Amerikas latviešu apvienību (ALA) tās centienos izstrādāt rīcības plānu nākamajiem gadiem, kas maksimāli atspoguļotu ALAs biedru un biedru organizāciju vajadzības un intereses.

Lai gūtu pēc iespējas kvalitatīvāku un pilnīgāku priekšstatu par pašreizējo stāvokli Amerikas latviešu organizācijās un izzinātu, kāda šobrīd ir Amerikas latviešu sabiedrība, tās sabiedriskā līdzdalība, intereses un vajadzības, ALA šogad veica Amerikas latviešu organizāciju aptauju, uz kuru atsaucās 74 organizācijas, un Amerikas latviešu sabiedrības aptauju, uz ko atsaucās 624 personas. Tāpat esošo problēmu apzināšanas un iespējamo risinājumu meklēšanas nolūkos, ALA šogad sarīkoja 12 diskusijas astoņos latviešu centros ASV, kurās piedalījās ap 140 dalībnieku no dažādām Amerikas latviešu organizācijām. Šī raksta centrālā tēma būs šī brīža latviešu organizāciju stāvoklis Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī prognozes nākotnei.

Līdzdalība latviešu sabiedriskās organizācijās

Latviešu sabiedriskās organizācijas ir viens no latviešu kopienas stūrakmeņiem ASV. Tām ir bijusi vitāli svarīga loma latviešu valodas un kultūras uzturēšanā ASV un latviešu kopienas dzīves organizēšanā vairāku gadu desmitu garumā. Kā to savā 2004.gadā publicētajā rakstā „Trīsreiztrīs nometņu loma latviskās identitātes saglabāšanā trimdā“ konstatē Līga Ruperte: „Neviena grupa, ne sabiedrība nevar pastāvēt bez formālām organizācijām vai institūcijām, jo bez tām nevar rasties kolektīva, paredzama pieredze, kas ir nepieciešama, lai grupas locekļiem būtu “mēs” sajūta.”  Lielāko daļu šobrīd ASV darbojošos latviešu organizāciju – baznīcas, biedrības, skolas, akadēmiskās koorporācijas u.c. nodibināja II pasaules kara rezultātā no Latvijas izceļojušie bēgļi un viņu pēcteči. Tajā pat laikā ASV šobrīd aktīvi darbojas arī tādas latviešu organizācijas, kā piemēram, Filadelfijas Brīvo Latvju biedrība, kuras darbība iesniedzas 120 gadu senā pagātnē.

Aplēst, cik tieši latviešu organizāciju šobrīd darbojas ASV, ir ļoti sarežģīts uzdevums. ALAs biedru organizāciju sarakstā uzskaitītas vairāk nekā 140 latviešu organizācijas ASV. Tajā pat laikā Latviešu kredītsabiedrību gada grāmatā 2012. gadam, kuru izdod Latviešu kredītsabiedrība Toronto – Kanādā, ir uzskaitītas ap 200 latviešu organizāciju ASV. Šo organizāciju biedru skaits variē no dažām personām līdz vairākiem simtiem, atsevišķos gadījumos sasniedzot vairākus tūkstošus, kā piemēram Amerikas Latviešu palīdzības fonda (ALPF) gadījumā. Jānorāda gan, ka ALPF pēc būtības ir aprošināšanas kompānija un ne visi tās biedri ir latvieši vai ar latvisku izcelsmi.

Latviešu organizāciju izaicinājumi ASV

Šogad ALAs izvērstā Amerikas latviešu organizāciju aptauja, uz kuru atsaucās 74 organizācijas, norāda uz zināmām tendencēm Amerikas latviešu organizāciju darbībā. Kamēr ASV darbojas atsevišķas latviešu organizācijas, kuras pēdējos piecos gados pieredzējušas biedru skaita pieaugumu, tomēr vairums latviešu organizāciju saskaras ar divām savstarpēji saistītām un vietējo sabiedrību satraucošām tendencēm – biedru novecošanu un biedru skaita samazināšanos.

ALAs veiktā organizāciju aptauja liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā biedru skaitu samazinājumu pieredzējuši 57 procenti latviešu organizāciju ASV. Desmit procentos gadījumu biedru skaita samazinājums tiek raksturots kā ievērojams. 37 % organizāciju biedru skaits pēdējos piecos gados neesot būtiski mainījies. Nepilni seši procenti organizāciju norāda, ka to biedru skaits ir palielinājies.

Daudz kritiskākas tendences paveras, aplūkojot Amerikas latviešu organizāciju biedru demogrāfisko sastāvu. Saskaņā ar ALAs aptaujāto organizāciju pārstāvju iesniegtajām aplēsēm, 64 procenti Amerikas latviešu organizāciju biedri ir vecāki par 61 gadu. No tiem – 38 procenti ir vecāki par 76 gadiem. Vecuma kategorijā no 51 līdz 60 gadiem ietilpst nepilni 14 procenti aptaujāto organizāciju biedru, kategorijā no 41 līdz 50 – nepilni deviņi procenti, savukārt no 31 līdz 40 gadiem – 5.8 procenti biedru. To biedru īpatsvars, kas ietilpst vecuma kategerijā līdz 30 gadiem, ir astoņi procenti. Jānorāda, ka biedru organizāciju aptauja aptvēra gan draudzes, kuru locekļu vecuma amplitūda ir no zīdaiņiem līdz simtgadniekiem, kā arī tādas organizācijas, kā, piemēram, ASV latviešu gaidu jendu un Amerikas latviešu jaunatnes apvienība, kuras tiešā mērķauditorija ir gados jaunākas personas.

Šī gada vasarā Amerikas latviešu apvienības veiktā Amerikas latviešu sabiedrības aptauja, uz kuru atsaucās 624 personas, ļauj paskatīties uz latviešu organizāciju darbību ASV no cita skatu punkta. Proti, tās ļauj ieraudzīt un labāk izprast, kādas ir Amerikas latviešu sabiedriskās līdzdalības izpausmes un motivējošie faktori. No daudzajiem aptaujā iztirzātajiem jautājumiem šī raksta kontekstā tiks analīzēts tikai viens – Amerikas latviešu piederība organizācijām.

No visiem aptaujātajiem Amerikas latviešiem 81 procents respondentu uzrādīja piederību kādai no latviešu organizācijām ASV, savukārt 19 procenti atzīmēja, ka tie nav biedri vai dalībnieki nevienā latviešu organizācijā ASV. Vairāk nekā puse, precīzāk, 52 procenti aptaujāto Amerikas latviešu uzrāda piederību latviešu draudzei. Nākamā visbiežāk minētā organizatoriskā piederība ir latviešu akadēmiskajām koorporācijām vai kopām, kurām piederību uzrāda 37 procenti aptaujāto latviešu ASV. Latviešu biedrībās kā biedri vai dalībnieki darbojas 36 procenti respondentu, savukārt 22 procenti uzrāda piederību Daugavas Vanagiem. Vienlīdz daudz – 18 procenti norāda saistību ar latviešu kredītsabiedrību un latviešu skolu. Tautas deju kopā piedalās 11 procenti respondentu, bet korī dzied – 10 procentu aptaujāto.

Kā to Amerikas latviešu apvienības septembra valdes sēdē norādīja klātesošā Daina Bolšteina, vislielākais īpatsvars respondentu ir biedri organizācijās, kas neprasa aktīvu sabiedrisku līdzdalību ikdienā. Tajā pat laikā organizācijās, kas prasa aktīvu līdzdalību, kā piemēram, koris vai deju kopa, iesaistītais Amerikas latviešu īpatsvars ir ievērojami mazāks, attiecīgi desmit un 11 procenti no visiem aptaujātajiem respondentiem.

Interesants ir fakts, ka katrs aptaujātais Amerikas latvietis ir caurmērā iesaistīts 3 latviešu organizācijās kā biedrs vai kā dalībnieks. Sadalot respondentus pa kategorijām atkarībā no ieceļošanas laika, redzams, ka šajās kategorijās ietilpstošo personu līdzdalība latviešu sabiedriskās organizācijās ievērojami atšķiras. Ja personas, kas ASV ieceļojušas II pasaules kara rezultātā, caurmērā ir piederīgas 3.6 organizācijām, tad viņu ASV dzimušie pēcteči ir piederīgi vidēji 3.4 organizācijām. Vismazākā līdzdalība latviešu organizācijās ASV vērojama starp latviešiem, kas ASV ieceļojuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Personas, kas ieceļojušas ASV 90os gados, ir iesaistītas vidēji 1.8 organizācijā, savukārt personas, kas ieceļojušas ASV kopš 2000.gada – 1.1 organizācijā. Jānorāda, ka augstāk minētie dati ir vidējais aritmētiskais izvilkums par aptaujas dalībniekiem dažādās kategorijās. Dažkārt viena persona mēdz būt biedrs vai dalībnieks – deviņās un vai pat desmit organizācijās, citos gadījumos – tikai vienā vai nevienā organizācijā.

Raugoties uz Amerikas latviešu organizāciju uzrādītajām biedru statusa izmaiņām, kā arī uz šo organizāciju demogrāfisko stāvokli, kas liecina par ļoti lielu gados vecāku biedru īpatsvaru, lielai daļai lasītāju droši vien acu priekšā veidojas ļoti pesimistisks redzējums par latviešu organizāciju likteni ASV. Lai arī nenoliedzami latviešu organizācijas ASV sagaida ievērojamas demogrāfiskas pārmaiņas, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka latviešu organizācijas ASV ir nonākušas kraujas malā. Drīzāk Amerikas latviešu organizācijas nākamajos piecos desmit gados sagaida pārmaiņu vētras, kuras pārdzīvos tās organizācijas, kas spēs laicīgi un adekvāti reaģēt uz esošo situāciju. Šobrīd ir pienācis īstais laiks sanākt kopā un kopīgiem spēkiem meklēt veidus, kā atgriezt “pazudušo paaudzi” jeb sabiedriski neaktīvos latviešus, kā uzrunāt un piesaistīt jauniebraucējus no Latvijas, un kā latviešu sabiedriskā dzīvē ieinteresēt “puslatviešus” jeb personas no jauktām ģimenēm ar ierobežotām vai neesošām latviešu valodas zināšanām.

Apzinoties, ka Amerikas latviešu apvienība ir tik spēcīga, cik spēcīgas ir tās biedru organizācijas, ALAs valde šogad ir lēmusi par vairāku atbalsta pasākumu nodrošināšanu savām biedru organizācijām. Lai mudinātu šobrīd sabiedriski neaktīvos latviešus iesaistīties latviešu sabiedrisko organizāciju dzīvē, ALAs valde vasaras sēdē apstiprināja iniciatīvu: Iestājies vietējā organizācijā un pie reizes kļūsti par Amerikas latviešu apvienības biedru! Ar šo iniciatīvu ALA vēlas piedāvāt ASV dzīvojošajiem latviešiem iespēju iepazīties vienlaikus gan ar ALAs, gan vietējo organizāciju darbu, un papildus tam atbalstīt savas biedru organizācijas jaunu biedru un dalībnieku piesaistē. (Kā liecina ALAs veiktā organizāciju aptauja, 32 procenti latviešu organizāciju ASV pagājušajā gadā nebija uzņēmušas nevienu jaunu biedru. Desmit procenti aptaujāto organizāciju pēdējo reizi jaunus biedrus uzņēma pirms vairāk nekā desmit gadiem).

Domājot par Amerikas latviešu organizāciju tālāko likteni, šobrīd būtiski ir katrai organizācijai izvērtēt un atbildēt pašai sev – vai tā vēlas turpināt savu darbību un nodrošināt tās pastāvēšanu arī nākotnē? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad nākamais solis ir – domāt, kā jūsu organizācija plāno reaģēt uz pārmaiņām, kas notiek latviešu un plašākā sabiedrībā? Ar šogad iesākto situācijas izpēti Amerikas latviešu apvienība ir iesākusi dialogu, ko tā ir iecerējusi turpināt, uzklausot Amerikas latviešu sabiedrības intereses un vajadzības* un veicinot pieredzes apmaiņu Amerikas latviešu organizāciju starpā.

*Plašāka informācija par sabiedrisko līdzdalību motivējošiem faktoriem, Amerikas latviešu sabiedrību interesējošiem pasākumiem, kā arī par galvenajiem šķēršļiem, kas kavē latviešu iesaistīšanos Amerikas latviešu sabiedriskā dzīvē, būs izlasāma nākamajā Amerikas latviešu apvienības izdotajā „Latvian Dimensions“ numurā.

 

 

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.