Kur esam – kraujas malā vai pārmaiņu priekšā?

Seko Ilzes Garozas kopsavilkums speciāli Latvians Online par latviešu sabiedrisko organizāciju stāvokli ASV.

Efektīva nākotnes darbības plānošana nevar notikt bez līdzšinējās darbības izvērtēšanas un esošā stāvokļa apzināšanas. Šāda pieeja šogad ir vadījusi Amerikas latviešu apvienību (ALA) tās centienos izstrādāt rīcības plānu nākamajiem gadiem, kas maksimāli atspoguļotu ALAs biedru un biedru organizāciju vajadzības un intereses.

Lai gūtu pēc iespējas kvalitatīvāku un pilnīgāku priekšstatu par pašreizējo stāvokli Amerikas latviešu organizācijās un izzinātu, kāda šobrīd ir Amerikas latviešu sabiedrība, tās sabiedriskā līdzdalība, intereses un vajadzības, ALA šogad veica Amerikas latviešu organizāciju aptauju, uz kuru atsaucās 74 organizācijas, un Amerikas latviešu sabiedrības aptauju, uz ko atsaucās 624 personas. Tāpat esošo problēmu apzināšanas un iespējamo risinājumu meklēšanas nolūkos, ALA šogad sarīkoja 12 diskusijas astoņos latviešu centros ASV, kurās piedalījās ap 140 dalībnieku no dažādām Amerikas latviešu organizācijām. Šī raksta centrālā tēma būs šī brīža latviešu organizāciju stāvoklis Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī prognozes nākotnei.

Līdzdalība latviešu sabiedriskās organizācijās

Latviešu sabiedriskās organizācijas ir viens no latviešu kopienas stūrakmeņiem ASV. Tām ir bijusi vitāli svarīga loma latviešu valodas un kultūras uzturēšanā ASV un latviešu kopienas dzīves organizēšanā vairāku gadu desmitu garumā. Kā to savā 2004.gadā publicētajā rakstā „Trīsreiztrīs nometņu loma latviskās identitātes saglabāšanā trimdā“ konstatē Līga Ruperte: „Neviena grupa, ne sabiedrība nevar pastāvēt bez formālām organizācijām vai institūcijām, jo bez tām nevar rasties kolektīva, paredzama pieredze, kas ir nepieciešama, lai grupas locekļiem būtu “mēs” sajūta.”  Lielāko daļu šobrīd ASV darbojošos latviešu organizāciju – baznīcas, biedrības, skolas, akadēmiskās koorporācijas u.c. nodibināja II pasaules kara rezultātā no Latvijas izceļojušie bēgļi un viņu pēcteči. Tajā pat laikā ASV šobrīd aktīvi darbojas arī tādas latviešu organizācijas, kā piemēram, Filadelfijas Brīvo Latvju biedrība, kuras darbība iesniedzas 120 gadu senā pagātnē.

Aplēst, cik tieši latviešu organizāciju šobrīd darbojas ASV, ir ļoti sarežģīts uzdevums. ALAs biedru organizāciju sarakstā uzskaitītas vairāk nekā 140 latviešu organizācijas ASV. Tajā pat laikā Latviešu kredītsabiedrību gada grāmatā 2012. gadam, kuru izdod Latviešu kredītsabiedrība Toronto – Kanādā, ir uzskaitītas ap 200 latviešu organizāciju ASV. Šo organizāciju biedru skaits variē no dažām personām līdz vairākiem simtiem, atsevišķos gadījumos sasniedzot vairākus tūkstošus, kā piemēram Amerikas Latviešu palīdzības fonda (ALPF) gadījumā. Jānorāda gan, ka ALPF pēc būtības ir aprošināšanas kompānija un ne visi tās biedri ir latvieši vai ar latvisku izcelsmi.

Latviešu organizāciju izaicinājumi ASV

Šogad ALAs izvērstā Amerikas latviešu organizāciju aptauja, uz kuru atsaucās 74 organizācijas, norāda uz zināmām tendencēm Amerikas latviešu organizāciju darbībā. Kamēr ASV darbojas atsevišķas latviešu organizācijas, kuras pēdējos piecos gados pieredzējušas biedru skaita pieaugumu, tomēr vairums latviešu organizāciju saskaras ar divām savstarpēji saistītām un vietējo sabiedrību satraucošām tendencēm – biedru novecošanu un biedru skaita samazināšanos.

ALAs veiktā organizāciju aptauja liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā biedru skaitu samazinājumu pieredzējuši 57 procenti latviešu organizāciju ASV. Desmit procentos gadījumu biedru skaita samazinājums tiek raksturots kā ievērojams. 37 % organizāciju biedru skaits pēdējos piecos gados neesot būtiski mainījies. Nepilni seši procenti organizāciju norāda, ka to biedru skaits ir palielinājies.

Daudz kritiskākas tendences paveras, aplūkojot Amerikas latviešu organizāciju biedru demogrāfisko sastāvu. Saskaņā ar ALAs aptaujāto organizāciju pārstāvju iesniegtajām aplēsēm, 64 procenti Amerikas latviešu organizāciju biedri ir vecāki par 61 gadu. No tiem – 38 procenti ir vecāki par 76 gadiem. Vecuma kategorijā no 51 līdz 60 gadiem ietilpst nepilni 14 procenti aptaujāto organizāciju biedru, kategorijā no 41 līdz 50 – nepilni deviņi procenti, savukārt no 31 līdz 40 gadiem – 5.8 procenti biedru. To biedru īpatsvars, kas ietilpst vecuma kategerijā līdz 30 gadiem, ir astoņi procenti. Jānorāda, ka biedru organizāciju aptauja aptvēra gan draudzes, kuru locekļu vecuma amplitūda ir no zīdaiņiem līdz simtgadniekiem, kā arī tādas organizācijas, kā, piemēram, ASV latviešu gaidu jendu un Amerikas latviešu jaunatnes apvienība, kuras tiešā mērķauditorija ir gados jaunākas personas.

Šī gada vasarā Amerikas latviešu apvienības veiktā Amerikas latviešu sabiedrības aptauja, uz kuru atsaucās 624 personas, ļauj paskatīties uz latviešu organizāciju darbību ASV no cita skatu punkta. Proti, tās ļauj ieraudzīt un labāk izprast, kādas ir Amerikas latviešu sabiedriskās līdzdalības izpausmes un motivējošie faktori. No daudzajiem aptaujā iztirzātajiem jautājumiem šī raksta kontekstā tiks analīzēts tikai viens – Amerikas latviešu piederība organizācijām.

No visiem aptaujātajiem Amerikas latviešiem 81 procents respondentu uzrādīja piederību kādai no latviešu organizācijām ASV, savukārt 19 procenti atzīmēja, ka tie nav biedri vai dalībnieki nevienā latviešu organizācijā ASV. Vairāk nekā puse, precīzāk, 52 procenti aptaujāto Amerikas latviešu uzrāda piederību latviešu draudzei. Nākamā visbiežāk minētā organizatoriskā piederība ir latviešu akadēmiskajām koorporācijām vai kopām, kurām piederību uzrāda 37 procenti aptaujāto latviešu ASV. Latviešu biedrībās kā biedri vai dalībnieki darbojas 36 procenti respondentu, savukārt 22 procenti uzrāda piederību Daugavas Vanagiem. Vienlīdz daudz – 18 procenti norāda saistību ar latviešu kredītsabiedrību un latviešu skolu. Tautas deju kopā piedalās 11 procenti respondentu, bet korī dzied – 10 procentu aptaujāto.

Kā to Amerikas latviešu apvienības septembra valdes sēdē norādīja klātesošā Daina Bolšteina, vislielākais īpatsvars respondentu ir biedri organizācijās, kas neprasa aktīvu sabiedrisku līdzdalību ikdienā. Tajā pat laikā organizācijās, kas prasa aktīvu līdzdalību, kā piemēram, koris vai deju kopa, iesaistītais Amerikas latviešu īpatsvars ir ievērojami mazāks, attiecīgi desmit un 11 procenti no visiem aptaujātajiem respondentiem.

Interesants ir fakts, ka katrs aptaujātais Amerikas latvietis ir caurmērā iesaistīts 3 latviešu organizācijās kā biedrs vai kā dalībnieks. Sadalot respondentus pa kategorijām atkarībā no ieceļošanas laika, redzams, ka šajās kategorijās ietilpstošo personu līdzdalība latviešu sabiedriskās organizācijās ievērojami atšķiras. Ja personas, kas ASV ieceļojušas II pasaules kara rezultātā, caurmērā ir piederīgas 3.6 organizācijām, tad viņu ASV dzimušie pēcteči ir piederīgi vidēji 3.4 organizācijām. Vismazākā līdzdalība latviešu organizācijās ASV vērojama starp latviešiem, kas ASV ieceļojuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Personas, kas ieceļojušas ASV 90os gados, ir iesaistītas vidēji 1.8 organizācijā, savukārt personas, kas ieceļojušas ASV kopš 2000.gada – 1.1 organizācijā. Jānorāda, ka augstāk minētie dati ir vidējais aritmētiskais izvilkums par aptaujas dalībniekiem dažādās kategorijās. Dažkārt viena persona mēdz būt biedrs vai dalībnieks – deviņās un vai pat desmit organizācijās, citos gadījumos – tikai vienā vai nevienā organizācijā.

Raugoties uz Amerikas latviešu organizāciju uzrādītajām biedru statusa izmaiņām, kā arī uz šo organizāciju demogrāfisko stāvokli, kas liecina par ļoti lielu gados vecāku biedru īpatsvaru, lielai daļai lasītāju droši vien acu priekšā veidojas ļoti pesimistisks redzējums par latviešu organizāciju likteni ASV. Lai arī nenoliedzami latviešu organizācijas ASV sagaida ievērojamas demogrāfiskas pārmaiņas, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka latviešu organizācijas ASV ir nonākušas kraujas malā. Drīzāk Amerikas latviešu organizācijas nākamajos piecos desmit gados sagaida pārmaiņu vētras, kuras pārdzīvos tās organizācijas, kas spēs laicīgi un adekvāti reaģēt uz esošo situāciju. Šobrīd ir pienācis īstais laiks sanākt kopā un kopīgiem spēkiem meklēt veidus, kā atgriezt “pazudušo paaudzi” jeb sabiedriski neaktīvos latviešus, kā uzrunāt un piesaistīt jauniebraucējus no Latvijas, un kā latviešu sabiedriskā dzīvē ieinteresēt “puslatviešus” jeb personas no jauktām ģimenēm ar ierobežotām vai neesošām latviešu valodas zināšanām.

Apzinoties, ka Amerikas latviešu apvienība ir tik spēcīga, cik spēcīgas ir tās biedru organizācijas, ALAs valde šogad ir lēmusi par vairāku atbalsta pasākumu nodrošināšanu savām biedru organizācijām. Lai mudinātu šobrīd sabiedriski neaktīvos latviešus iesaistīties latviešu sabiedrisko organizāciju dzīvē, ALAs valde vasaras sēdē apstiprināja iniciatīvu: Iestājies vietējā organizācijā un pie reizes kļūsti par Amerikas latviešu apvienības biedru! Ar šo iniciatīvu ALA vēlas piedāvāt ASV dzīvojošajiem latviešiem iespēju iepazīties vienlaikus gan ar ALAs, gan vietējo organizāciju darbu, un papildus tam atbalstīt savas biedru organizācijas jaunu biedru un dalībnieku piesaistē. (Kā liecina ALAs veiktā organizāciju aptauja, 32 procenti latviešu organizāciju ASV pagājušajā gadā nebija uzņēmušas nevienu jaunu biedru. Desmit procenti aptaujāto organizāciju pēdējo reizi jaunus biedrus uzņēma pirms vairāk nekā desmit gadiem).

Domājot par Amerikas latviešu organizāciju tālāko likteni, šobrīd būtiski ir katrai organizācijai izvērtēt un atbildēt pašai sev – vai tā vēlas turpināt savu darbību un nodrošināt tās pastāvēšanu arī nākotnē? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad nākamais solis ir – domāt, kā jūsu organizācija plāno reaģēt uz pārmaiņām, kas notiek latviešu un plašākā sabiedrībā? Ar šogad iesākto situācijas izpēti Amerikas latviešu apvienība ir iesākusi dialogu, ko tā ir iecerējusi turpināt, uzklausot Amerikas latviešu sabiedrības intereses un vajadzības* un veicinot pieredzes apmaiņu Amerikas latviešu organizāciju starpā.

*Plašāka informācija par sabiedrisko līdzdalību motivējošiem faktoriem, Amerikas latviešu sabiedrību interesējošiem pasākumiem, kā arī par galvenajiem šķēršļiem, kas kavē latviešu iesaistīšanos Amerikas latviešu sabiedriskā dzīvē, būs izlasāma nākamajā Amerikas latviešu apvienības izdotajā „Latvian Dimensions“ numurā.

 

 

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

2 thoughts on “Kur esam – kraujas malā vai pārmaiņu priekšā?

  1. The tide is changing and the organizations must do the same. I live in a small town in West Texas & there simply aren’t any Latvians around. That does not, however, preclude traveling to Latvia, going to song festivals or translating a Latvian book into English. The latter activity was undertaken with the realization that my nephews do not speak Latvian and only 25% of my cousins know Latvian. Marriage and relationships lead to assimilation. Therefore, it is essential to create accessible information, like a translation and a brief history of Latvia for non-Latvian speakers. All organizations that want to continue long term must deal with the assimilation process. They must celebrate any and all newcomers and organize activities that truly incorporate the English speaking family. In addition, we are living in a more secular and liberal era. Part of the attrition is not simply due to assimilation. It is also due to the feeling that many of the Latvian organizations are conservative and that all are not welcome. For example, are gays and lesbians welcome in Latvian organizations? How many are there? Has there ever been an attempt to assure inclusion? Yet, many gays and lesbians have moved to Latvia, etc. I simply raise a couple of examples of how organizations must change if they hope to be viable in 10-20 years. The changes must occur now – so that people with a relationship to Latvia become or remain interested. The tent must be spread broadly and all must be welcome. I have tried to do my part with a translation that did receive support from the ALA Culture Fund. This award provided more than financial support, but also provided moral support for a difficult project. ALA’s action displayed an understanding that the community is changing and that material about Latvian culture and history must be presented in English. PS The Latvians Online forum has had various discussions about who is “Latvian.” There are many that argue that knowledge of the Latvian language is essential to being Latvian. This may be true in some respects. But, this argument limits and turns people away from a broader Latvian community. There is value in ensuring that my nephews and english speaking cousins know something about and are interested in Latvia. Inclusion is the key.

  2. Interesting statistics and an excellent comment. The post-War Latvian community is used to looking from the inside out and not too far at that. We need the perspective of the periphery looking from the outside in.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *