Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdes priekšsēža kungs! Dāmas un kungi!
Sveicu visus, kas šorīt pulcējušies Rīgā uz gadskārtējo Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdes sēdi. Šī sēde ir nozīmīgs notikums, kas kopā sauc latviešus no malu malām.
Ļaujiet man izmantot šo iespēju un pateikties Jums visiem par to veikumu un atbalstu, ko daudzu gadu garumā esat nesavtīgi veltījuši savai Tēvzemei. Liels paldies Kukaiņa kungam, kurš nenogurstoši un apņēmīgi vada šo lielo organizāciju, vienojot tautiešus dažādos kontinentos un dažādās paaudzēs.
Mēs dzīvojam izšķirīgā un ļoti nozīmīgā laikā. Globalizācija un cilvēku mobilitāte maina valstis, to attīstības virzienus, nereti konkurentus padarot par sabiedrotajiem un sabiedrotos par konkurentiem. Pēc gadiem pieciem, desmit pasaules ģeopolitiskā aina atšķirsies no tās, kādu to redzam tagad. Sevi pieteiks jauni reģionāli līderi, bet paliekošu vietu pasaules kartē nostiprinās tās valstis, kas mācēs atrast savu unikālo, īpašo attīstības un konkurētspējas ceļu.
Esmu drošs, ka Latvijai ir sava – paliekoša vieta pasaules valstu konkurences kartē. Mums ir visas iespējas būt līderiem ne tikai reģionā, bet arī daudz plašākā mērogā. Un mums tās noteikti jāizmanto. Atvērtā pasaulē ir lielas iespējas nostiprināt savas pozīcijas, lai nepazustu citu konkurentu vidū, bet pierādītu savu gudrību un pašapziņu.
Tādēļ vēlos pateikties Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībai par ieguldījumu, ko Jūsu organizācija ir nolēmusi dot Latvijas ekonomikas veicināšanai, kopīgi ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru veicot priekšdarbus 2013.gadā plānotajam Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumam.
Mana visciešākā pārliecība ir, ka tas ir vairāk kā nepieciešams šajā situācijā. Tāpēc es nedaudz gribētu raksturot to situāciju, kur Latvija šobrīd atrodas. Mēs esam ieguvuši ļoti stabilu starptautisko atzinību. Kā rādītājs ir arī tas, ka vismaz divas valstis nedēļā izsaka savu vēlēšanos nodibināt ciešākas diplomātiskās attiecības ar Latviju. Tās ir valstis, ar kurām mums nav bijušas attiecības. Tās, protams, pamatā ir Āfrikas valstis un arī Āzijas valstis. Un visas tās, gan lielas, gan mazas uzsver, ka tās atzīst Latviju un Latvijas sasniegumus, un būtu gatavas un ieinteresētas ciešāk strādāt ar Latviju, kā arī uzskata Latviju par izejas punktu ciešākai sadarbībai Eiropas Savienībā. Un šo situāciju mums noteikti ir jāizmanto. Ja mēs neatradīsim savu unikālo ceļu, tad visas šīs objektīvās parādības, migrācija un demogrāfija, neatrisināsim. Tur nav cita risinājuma kā atrast katrai valstij savu ceļu. Tas mums ir jāatrod!
Savu darba vizīšu ietvaros ASV, tiekoties ar tautiešiem un pārrunājot aktuālos jautājumus, vienmēr esmu izjutis patiesu interesi par Latvijā notiekošo. Te īpaša pateicība jāizsaka latviešu izcelsmes goda konsuliem, kuru devums Latvijas labā ir jūtams ikvienā rīcībā un pasākumā, ko šie goda amata pārstāvji nodrošina.
Esmu drošs, ka jūs rūpīgi sekojat līdzi tam, kas Latvijā notiek un ka neesat vienaldzīgi pret procesiem, ko šobrīd pārdzīvo Eiropa. Līdzās finanšu krīzei un eiro zonas problēmām, Eiropas valstu aktualitāte ir arī darbaspēka pārvietošanās jeb ekonomiskā emigrācija, kas tieši un visvairāk skar Baltijas valstis.
Jūs esat liecinieki tam, kā, tā saucamajai, pēckara trimdai pievienojas daudz jaunu cilvēku no Latvijas, kuri vairākumā dodas darba meklējumos. Šis ir viens no Latvijas nākotnes atslēgas jautājumiem, kas cieši savijas ar demogrāfiju. Proti, cik daudzus un kad izdosies atgriezt atpakaļ? – Tas viennozīmīgi ir atkarīgs no Latvijas turpmākās attīstības un arī tā, kādu ceļu izvēlēsimies. Par vienu gan esmu droši pārliecināts: Baltijas valstīm ir jāvienojas arvien ciešākā sadarbībā visdažādākajās jomās. Tikai tā mēs varēsim konkurēt un pastāvēt.
Visbeidzot vēlos vēlreiz izklāstīt savu viedokli par nākamā Satversmes Aizsardzības biroja vadītāja kandidatūras izraudzīšanos, kas gan notiks tikai nākamajā gadā, bet kaislības ap ko jau virmo labu laiku. Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka Kažociņa kungs ir bijis vīrs īstajā vietā un īstajā laikā. Viņa ieguldījums SAB reputācijas un starptautisko sakaru veidošanā ir viennozīmīgi atzinīgi vērtējams. Bet kā nākamo SAB vadītāju es vēlētos redzēt profesionālu cilvēku, kas vispusīgi pārzina Latvijas iekšpolitisko situāciju, šajā valstī ir pavadījis pietiekami lielu savas dzīves daļu un orientējas tajos ar valsts drošību saistītajos procesos, kas Latvijā ir notikuši un notiek šobrīd. Ceru, ka izprotat manu argumentāciju un tādējādi ir noņemti jebkādi pārpratumi vai interpretācijas par šo tēmu. Kāpēc tas ir svarīgi? To skaidri parāda arī divi pēdējie notikumi – īpaši ar vilcienu iepirkumu un arī ar radariem. Mēs it kā labi orientējamies uz ārpusi, bet mēs nespējam atklāt problēmas iekšienē. Lai to izdarītu, visiem šajās organizācijās strādājošajiem ir jāpārvērtē sava pieeja. Un ja mēs nespējam iekšēji novērtēt, tad mēs zaudējam arī ārpusē, jo tas liekas neloģiski ikvienam, kurš analizē mūsu darbību no ārpuses redzot šos te mūsu „panākumus”.
Dāmas un kungi!
Ļaujiet man vēlreiz pateikties par Jūsu veikumu Latvijas labā un par uzticību Tēvzemei! Lai šī valdes sēde piepildīta auglīgām diskusijām un jaunām idejām, kas vērstas Latvijas izaugsmē un uzplaukumā!
