Atvērsim durvis uz nākotni!

Andra Zommers | 

Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozare sadarbībā ar Gaŗezera mācību programmām rīko gadskārtējo Skolotāju konferenci šī gada 15., 16. un 17. martā Gaŗezerā, Mičiganā.

Šīs konferences uzsvars ir valodas mācīšana dažāda vecuma bērniem un dažādiem valodas līmeņiem. Skolotājiem būs iespēja klausīties runātajus, kuŗi veiksmīgi strādā paidagoģijas laukā, un kopā ar pieredzējušiem skolu darbiniekiem veido mācību plānus savām skolām.

Iveta Grīnberga ir konferences galvenā runātāja. Iveta uzrunās dalībniekus par integrētu pieeju latviešu valodas mācīšanai. Integrēta pieeja apvieno runāšanu, lasīšanu, rakstīšanu, klausīšanos un gramatikas principus valodas stundās, tādējādi nostiprinot prasmi dažādos priekšmetos reizē.  Integrēta pieeja ir autentiska un atspoguļo mūsu pieredzi sabiedrībā. Ivetai Grīnbergai ir maģistra grads latviešu filoloģijā un maģistra grads valodu didaktikā. Viņa strādā pie doktordarba par vecuma nozīmi valodu apguvē. Iveta ir lektore Vašingtonas universitātes Baltiešu studiju programmā. Iveta Grīnberga ir autore vairākām latviešu valodas mācību grāmatām, ieskaitot „Nāc mums līdzi!”, „Atvērsim vārtus” un „Latviešu valoda studentiem”. Priecājamies, ka veiksmīgas skolu darbinieces Aija Kīna, Astrīda Kaugara un Maira Galiņa vadīs darba grupas, lai turpinātu Ivetas Grīnbergas aizsāktās sarunas un jaunās zināšanas lietderīgi izmantotu.

Vairāki runātāji stāstīs par mācību materiāliem. Iveta Grīnberga, vairāku grāmatu autore, palīdzēs dalībniekiem saprast kā efektīvi izmantot Latvijā izdotos mācību materiālus mazākumtautību skolām. Ruta Bambāne iepazīstinās dalībniekus ar LELBA saliktajiem ticības mācības materiāliem. Daina Grosa un Dace Mažeika dalīsies dažādos internetā pieejamos mācību materiālos, lai padarītu mācības saistošākas mūsu skolēniem.

Konferences laikā būs arī atpūtas un iedvesmas nodarbības. Izmantosim Sandras Kronītes-Sīpolas sajūsmu par latviešu jaunatni, lai enerģizētu sevi un citus latviešu skolas darbam. Izpētīsim savas latviskās dvēseles Aijas Kīnas vadībā un pārrunāsim kādu iespaidu atstājam uz mūsu skolēnu latviskajām dvēselēm. Savukārt, Līga Ejupa mūs iepriecinās ar pastaigām pa mākslas pasauli. 

Lai veicinātu dalībniekus pieteikties no visām ASV latviešu skolām, Izglītības nozare segs ceļa izdevumus vienai/am skolotājai/am no katras skolas: lidmašīnas vai cita transporta biļeti, vai benzīna izdevumus. Tuvākie lidlauki atrodas Kalamazū, MI, South Bend, IN un Grand Rapidos, MI. Tuvākās Amtrak stacijas atrodas Kalamazū un South Bend. Kārtosim ceļu dalībniekiem no tuvākajiem lidlaukiem. Mudinām lūgt vietējām organizācijām mītņu pilsētās atbalstīt ar ceļa naudu arī citus skolas skolotājus,  lai pēc iespējas lielāks skaits skolotāju varētu piedalīties konferencē!

Dalības maksa ir $75 par dalībnieku. Dalības maksā ieskaitīti konferences materiāli, naktsmājas GVV Kalniņos piektdienas un sestdienas naktīm un visas maltītes. Kalniņu istabas dalīs 2-4 dalībnieki, atkarīgi no dalībnieku skaita. Pieteikšanās lapa ir atrodama Izglītības nozares mājas lapā:http://www.alausa.org.  Lūdzu, izmantojiet šo iespēju sadarboties ar Izglītības nozari par labu jūsu skolēniem.

Diaspora leaders ask Saeima to ease dual citizenship for Australia, New Zealand, Brazil

Andris Straumanis | 

Ethnic Latvians and Livs, as well as their descendants, should be allowed to obtain dual citizenship regardless of where they live in the world, diaspora community leaders have told a Saeima committee ahead of a crucial vote.

The leaders of the World Federation of Free Latvians (Pasaules brīvo latviešu apvienība, or PBLA) and the Latvian Association of Australia and New Zealand (Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, or LAAJ) addressed their concerns in an open letter dated Feb. 8, according to Jānis Andersons, head of the PBLA’s office in Rīga.

The Citizenship Law Amendments Subcommittee of the Saeima’s Legal Affairs Committee is scheduled to vote Feb. 12 on language that would clarify how dual citizenship could be obtained. Under the proposal, dual citizenship would be allowed regardless of ethnicity for citizens of countries that are members of the European Union, the European Free Trade Association or the NATO defense alliance. However, that would make it more challenging for Latvians and Livs who live in Australia, New Zealand and Brazil, three countries that are not members of any of the aforementioned blocs.

PBLA Chairman Jānis Kukainis and LAAJ Chair Pēteris Strazds want the subcommittee to not limit the list of countries. However, if the list is to be limited, they ask that Australia, New Zealand and Brazil be added, as those are countries that also are home to Latvian exiles and their descendants.

Here is the text of the letter, in Latvian:

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) vārdā vēlamies izteikt gandarījumu par Latvijas valsts likumdevēju apņēmību vistuvākajā nākotnē pieņemt Latvijas valstij jaunu Pilsonības likumu, kas dotu iespēju Latvijas pilsonību iegūt etniskajiem latviešiem ārzemēs un viņu pēcnācējiem, nezaudējot citu iegūto pilsonību. Aizvadītā gada laikā Jūsu komisijā ir paveikts nozīmīgs darbs, lai šo likumprojektu tuvāko nedēļu laikā varētu iesniegt Saeimas Juridiskajā komisijā technisko detaļu precizēšanai un par to nobalsotu trešajā, beidzamajā lasījumā Saeimā.

Saprotot to, ka valstu loks, ar ko Latvija pieļautu dubulto pilsonību, ir galvenokārt politiska rakstura izvēle, vēlamies tomēr aicināt Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputātus nesašaurināt etnisko latviešu un līvu iespējas iegūt Latvijas pilsonību (nezaudējot citu iegūto pilsonību), pieprasot viņiem īpašu Ministru kabineta atļauju tikai tāpēc, ka viņiem nav palaimējies nokļūt kādā no trim Rietumu politisko un saimniecisko bloku (Eiropas Savienības, NATO un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas) valstīm. Mūsuprāt, etnisko latviešu un līvu tiesības iegūt otru pilsonību nevajadzētu šķirot atkarībā no valsts, kurā tie nonākuši.

Ja tomēr politisku apsvērumu dēļ Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti izšķirtos par Ministru kabineta atļauju nepieciešamību, aicinām iepriekš nosauktos politiski saimniecisko valstu blokus papildināt ar Austrāliju, Jaunzēlandi un Brazīliju. Tādējādi tiktu aptvertas visas tradicionālās latviešu politiskās trimdas un viņu pēcnācēju mītnes zemes.

The amendments to the Citizenship Law have passed their second reading in the parliament and are expected soon to see their third and final reading.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Starp realitāti un realitāti: ‘Dzimtenīte’

Lāsma Ģibiete | 

Description of image

Ņemot rokās rakstnieces Andras Manfeldes jaunāko grāmatu Dzimtenīte, urdīja neliels nemiers. Zinot, ka Andrai viegli un precīzi padodas mūsdienu dzīves un tās sociālo problēmu (atcerēsimies kaut vai darbu Adata) atspoguļojums, šķita, ka rakstniece, kas pati, par laimi, nav bijusi spiesta kā ekonomiskais bēglis doties emigrācijā, līdz niansēm varētu šo situāciju arī nepārzināt.

Vienā vakarā izlasot darbu, nākas atzīties, ka esmu kļūdījusies – viņa to pārzina gan. Līdz mielēm. Līdz sāpēm labi pārzina.

Romāns Dzimtenīte ir kādas Latvijas mazpilsētas sievietes retrospektīvs skatījums ar septiņu gadu atstarpi uz laiku, ko viņa pavadījusi Skotijā, smagā darbā pelnot iztiku sev un dzimtenē palikušajai ģimenei (dēlam un mammai). Lēmums Latviju atstāt ir nācis smagi; tas tēlaini salīdzināms ar izmisuma kliedzienu: „Nu, saprotiet taču mūs. Mēs labprāt, mēs taču, protams, paliktu mājās pie saviem bērniem un pie pašu zemes, ja vien… šī zeme mūs nebūtu izdzinusi kā priekšlaicīgi dzimušos.” (47. lpp.) Ekonomiskie bēgļi tiek salīdzināti ar apendiksa piedēkli, kas kā traucējoša un nevajadzīga lieta tiek izņemts no organisma, un neviens nejūt tā trūkumu.

Ar skrupulozu precizitāti autore spējusi atklāt romāna varones izjūtas un pārdzīvojumus: vispirms izmisumu, strādājot necilvēcīgos apstākļos zivju fabrikā, tad it kā iedzīvošanos jaunajā vidē un tās daļēju pieņemšanu, mūžīgās iedzeršanas piektdienu vakaros, nedaudz viltoto, neīsto prieku, ko sniedz pilna kabata ar naudu, un visbeidzot ilgas, ko līdz galam nespēj kliedēt pat krietns alkohola reibums.

Pirmajos jaunajā mītnes valstī pavadītajos mēnešos vēlēšanās atgriezties mājās plosa gandrīz vai ar fizisku spēku, taču, laikam ejot, izjūtas it kā notrulinās un cilvēks saprot, ka ir kļuvis par svešo. Svešiniece viņa ir un vienmēr būs Skotijā, taču tagad, šķiet, ir zaudēta arī dzimtene. Arī Latvijai un saviem tuviniekiem viņa nu jau ir kļuvusi sveša. „Latvijā bijām atbraucējas, un Skotijā mēs bijām tikai tā, uz nenoteiktu laiku. [..] Ar
katru dienu arvien vairāk šķita, ka pašas esam ārpus uztveršanas zonas. Dzīvojam pasaules malā, un tur, aiz horizonta, sākas pasaules gals.” (53. lpp.) Ārkārtīgi precīzs ir autores vērojums, ka šie aizbraucēji jeb ekonomiskie bēgļi dzīvo it kā pa vidu divām realitātēm – mītnes valsts un dzimtenes. Par viņu eksistenci Latvijā palikušie atceras tad, kad tiek papildināti ģimenes locekļu bankas konti vai kad aizbraucēju profilos sociālajos tīklos tiek ievietotas jaunas fotogrāfijas pēc kārtējā ceļojuma.

Pēc ilgāka laika pavadīšanas Skotijā, kad materiālie apstākļi ir krietni uzlabojušies, romāna varone pieņem lēmumu… Jā, viņa tomēr atgriezīsies Latvijā. Taču atgriešanās dzimtenes realitātē, ko, šķiet, daļēji ir pagūts aizmirst, izvēršas smaga. „Pirms vēl biju atbraukusi, bija kāda skaidrība. Latvija – mīļa un smagnēja zeme, kā ar magnētu velk. Bet atgriežoties iestājies apstulbums. Es nebiju vairs Skotijā un arī Latvijā ne. Tikai ķermenis būs šurp atlidojis. Pati? Palikusi levitējam gaisā, klīstam starpzonās pa lidostu gaiteņiem, nespēdama šajos labirintos atrast ceļu uz mājām.” (111. lpp.)

Romāns Dzimtenīte ir Latvijas Rakstnieku savienības un mecenāta Raimonda Gerkena rīkotā oriģinālkonkursa 2011 laureāts.

Pirmpublicēts laikrakstā Kursas Laiks.

Details

Dzimtenīte

Andra Manfelde

Rīga:  Literatūras Kombains,  2012