Diasporas skolotāji kursu atklāšanā. Foto: Latviešu valodas aģentūra – Aija Otomere
Jau vairāk nekā piecus gadus pašā vasaras viducī kādā no gleznainākajām Latvijas vietām satiekas diasporas nedēļas nogales skolu skolotāji, lai klausītos lekcijas, piedalītos dažādās radošajās darbnīcās, diskutētu par sev būtiskiem jautājumiem un iepazītos ar jauniem kolēģiem un domubiedriem.
Šogad diasporas skolotāju kursi notika no 9. līdz 11. jūlijam netālu no Cēsīm – Drabešu pagasta viesu namā „Bille”. Kursus organizēja Latviešu valodas aģentūra (LVA) sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienību (ELA). Tajos piedalījās 48 izglītības darbinieki no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas, Austrālijas, Japānas, Krievijas, Lielbritānijas, Īrijas, Spānijas, Luksemburgas, Beļģijas, Šveices, Vācijas, Austrijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Igaunijas.
Kursu svinīgajā atklāšanā klātesošos sveica LVA direktors Jānis Valdmanis, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte valsts valodas politikas jomā Zaiga Sneibe, Ārlietu ministrijas pārstāve Annija Senakola, PBLA Izglītības padomes priekšsēdētāja Daina Grosa, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) Izglītības nodaļas vadītājs un ELA prezidija loceklis Māris Pūlis un Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Inguna Grietiņa.
Kursus ievadīja saturiski un informatīvi piesātināta lekcija „Latviskā pašapziņa”, ko lasīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Dr. sc. soc. Dagmāra Beitnere. Viņa klātesošajiem lika aizdomāties par vairākiem aktuāliem jautājumiem: kāpēc mums ir vajadzīga latvietība un kāds ir tās kodols; uz kādām pamatvērtībām un vēstures faktiem būtu jābalsta latviskā pašapziņa, lai tā augtu un nostiprinātos; kādi ir pašizpratnes stereotipi un kā no tiem izkļūt. Klausītājus īpaši iepriecināja lektores vērojumi par latviešu literatūras klasiku un literāro tēlu ietekmi uz mūsu pašapziņu.
Pēc šīs lekcijas LVA diasporas projektu koordinatore Aija Otomere kopā ar M. Pūli klātesošos iepazīstināja ar diasporas skolām šobrīd pieejamajām atbalsta iespējām. Referenti informēja, ka šogad finansiālu atbalstu saņems 36 nedēļas nogales skolas Eiropā, ASV, Austrālijā un Kanādā. Tika stāstīts arī par LVA jau paveikto un plānoto līdz 2013. gada nogalei.
Nākamais uzstājās Leonīds Kotovičs, kurš pastāstīja par latviešu valodas apguvi Maskavas Latviešu kultūras biedrībā un iepazīstināja ar sava skolnieka Aleksandra Mihailovska izstrādāto tulkošanas programmu.
Ar lielu interesi diasporas skolotāji uzklausīja LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta pētnieces, praktizējošas psiholoģes, Inetas Tunnes lekciju „Bērnu psiholoģiskā attīstība: laikmeta konteksts”, pēc kā noklausīšanās kursu dalībniekiem radās patiesi daudz jautājumu. Dalībnieki no lektores uzzināja par bērnu vispusīgas attīstības kritērijiem, dažādām pieejām, personību veidojošiem faktoriem, par sadarbības starp vecākiem, skolotājiem un audzēkņiem lielo nozīmi, piesaistes modeļiem, bērna aizsargstratēģijām un ģimeņu tipiem.
Pēc pusdienu pauzes skolotāji intensīvi darbojās divās radošās meistarklasēs: filozofe un kino režisore Krista Burāne vadīja meistarklasi par filozofisko domāšanu valodas apguvē, savukārt Vita Brakovska – meistarklasi par radošo domāšanu. Kursu pirmās dienas noslēgumā skolotāji ar lielu sajūsmu pievienojās grupas „Dzelzs vilks” dziedātājiem.
Kursu otrā diena, 10. jūlijs, sākās ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesores, Zentas Anspokas lekcijām „Vēsturiskais atskats latviešu valodas apguvē” un „Darbs apvienotās grupās”, kā laikā īpaši tika uzsvērti divi jautājumi: kā individualizēt mācību procesu un cik svarīgi ir apzināti jeb jēgpilni mācīties. Diasporas skolotāji uzzināja, kā saskaņot valodas teoriju un praksi, kāda ir mācību satura secība. Aizrautīgi tika diskutēts par līdzsvaru starp gramatiku un komunikāciju, apgūstot latviešu valodu. Profesore pastāstīja par savu pētījumu, kādi mācību līdzekļi no skolēnu viedokļa vislabāk palīdz mācīties. Viņas galvenais secinājums: mūsdienās izglītojamajam nepieciešama rokasgrāmata, nevis tekstu grāmata.
Dienas turpinājumā LVA metodiķe Vineta Vaivade sava lekcijā „Mācību procesa diferenciācija un individualizācija” vairākkārt uzsvēra, ka, tā kā ikviens bērns ir individualitāte, skolotāja vienāda attieksme pret visiem audzēkņiem var ļoti kaitēt mācību procesam un savstarpējai sapratnei. Otra V. Vaivades lekcija bija „Latviešu valodas nodarbību plānošana, organizēšana un vērtēšana”. Savukārt sadarbībā ar LVA metodiķi Lieni Valdmani V. Vaivade klātesošos iepazīstināja ar dažādiem LVA mācību un metodiskiem līdzekļiem latviešu valodas apguvē.
Pēc lekcijām tika organizēts patstāvīgais darbs trīs grupās. Z. Anspoka vadīja grupu „Kā mācīsim lasīt un rakstīt latviski?”, V. Vaivade – „Teksts kā cietais rieksts”, bet L. Valdmane – „Elektroniskie resursi latviešu valodas apguvei”. Pēc spraigas patstāvīgas darbošanās Daina Grosa klātesošajiem pastāstīja par Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 2013. gada mācību mērķiem, aicinot tos un citus labās prakses piemērus izmantot arī diasporas skolās Eiropā.
Dienas noslēgumā diasporas skolotāji apmeklēja Cēsu pili, kur meistardarbnīcās bija iespējams gan iemācīties cept pašraudzētu maizi, gan uzzināt interesantas lietas par seno rotu kalšanu. Pēc lustīgiem dančiem kopā ar folkloras kopas „Rija” dalībniekiem, roku ievingrināšanas šaušanā ar arbaletu un ekskursijas pa Cēsu pili sveču lukturīšu gaismā skolotāji devās nakts ekskursijā pa vienu no skaistākajām Latvijas pilsētām − Cēsīm.
Kursu noslēguma diena, 11. jūlijs, sākās ar priekšlasījumu par to, kā, apgūstot latviešu valodu, iespējams izmantot viedtālruņus un planšetdatorus. Melburnā dzīvojošais programmēšanas speciālists Arnis Gross paralēli stāstījumam klātesošajiem demonstrēja, kā šīs tehnoloģijas latviešu valodas stundās būtu izmantojamas praktiski.
Vairāki kursu dalībnieki pastāstīja par latviešu valodas apguves iespējām valstī, kur viņi darbojas kā latviešu valodas un kultūras skolotāji. Rita Jaurēna dalībniekus iepazīstināja ar savu pedagoģisko darbību Augšbebros (Omskas apgabals, Krievija), īpašu uzmanību veltot logopēdiskajam aspektam: kā audzēkņiem iemācīt pareizi izrunāt dažādas latviešu valodas skaņas. Ilona Saverasa pastāstīja par savu skolotājas darbu Maksima Gorkija ciemā (Baškīrija), savukārt Daiki Horiguči – par latviešu valodas mācīšanās iespējām Japānā. Jāpiebilst, ka šogad iznākusi arī D. Horiguči sarakstītā latviešu valodas mācību grāmata japāņu studentiem.
ELA izglītības referente Daina Grase kursu dalībniekus informēja par savu Beļģijas pieredzi un mazuļu skolas nozīmi latviešu valodas apguvē. Lai audzēkņus rosinātu vairāk lasīt grāmatas latviešu valodā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra galvenā bibliotekāre Ilze Čilipāne informēja par bērnu lasīšanas veicināšanas programmu „Bērnu un jauniešu žūrija“ un iespējām, kā minēto programmu varētu izmantot diasporas skolas. Diasporas nedēļas nogales skolu skolotāju kursus noslēdza diskusija „Diasporas nedēļas nogales skolu nākotnes perspektīva“, ko vadīja LVA direktora vietniece un Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, D. Grosa un M. Pūlis.
Foto:
Latviešu valodas aģentūra – Aija Otomere
Diasporas skolotāji kursu atklāšanā. Foto: Latviešu valodas aģentūra – Aija Otomere
