Straujuma: ‘Ar lielu gandarījumu raugos uz ārzemēs dzīvojošo tautiešu paveikto’

Ministru prezidente Laimdota Straujuma aprīļa beigās dosies darba vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) un citām amatpersonām, kā arī potenciālajiem investoriem un Amerikas latviešiem. Vizītes pēdējā dienā, 2.maijā, Straujuma uzrunās Amerikas latviešu apvienības (ALA) 63.kongresu, kas notiks Filadelfijā.

Straujuma darbu sāka 22.janvārī, atvietojot Valdi Dombrovski, kas 23.novembrī paziņoja, ka atkāpjas no amata. Jaunā premjerministre pirms tam Dombrovska valdībā bija zemkopības ministre.

Gatavajoties uz vizīti, Ministru prezidente piekrita intervijai ar portālu “Latvians Online”. Intervija veikta ar e-pasta starpniecību.

* * *
Latvians Online: Jūsu valdības deklarācija, līdzīgi V. Dombrovska valdības deklarācijai, sola sadarboties ar tautiešiem ārzemēs, lai sasniegtu dažādus mērķus. Starp tiem ir stiprināt “ārzemēs dzīvojošo tautiešu saikni ar Latviju un latvisko identitāti.” Ņemot vērā, ka Jūs maija sākumā uzrunāsiet Amerikas latviešu apvienības (ALA) gadskārtējo kongresu, kas, Jūsuprāt, valdībai jādara, lai stiprinātu tieši Amerikā dzīvojošo tautiešu saikni ar Latviju?

Straujuma: Ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu saikni ar dzimteni mēs sekmējam dažādi. Piemēram, reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna ietvaros palīdzam tiem ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri apsver iespēju vai ir jau izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā, vai vēlas dibināt savu uzņēmumu, vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju.

Demogrāfiskās tendences liecina, ka Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinās un turpinās samazināties. Turpinoties ekonomikas attīstībai un pārorientācijai uz eksportspējīgajām nozarēm, var veidoties darbaspēka deficīts. Šie jautājumi jau patlaban ir aktuāli vairākās nozarēs, piemēram, metālapstrādē, informācijas un komunikāciju tehnoloģijā u.c. Līdz ar to darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai un mainoties tās struktūrai, Latvijā turpmākajos gados aktualizēsies arvien vairāk.

Lai sekmētu ekonomisko izaugsmi daudzas citas valstis īsteno politiku, kas paredz darbaspēka imigrāciju no ārzemēm. Latvija savukārt vēlas dot iespēju mūsu valsti celt pašu rokām, piedaloties mūsu tautiešiem, nevis imigrantiem no citām valstīm. Un šajā gadījumā runa nav tikai par darbavietām, kurās nepieciešami strādājošie, bet arī par mūsu valsts, mūsu nacionālo vērtību un kultūras saglabāšanu. Tāpēc ir izstrādāts un valdībā apstiprināts reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns ar mērķi palīdzēt cilvēkiem risināt tās problēmas, ar ko viņi saskaras, atgriežoties Latvijā.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns paredz astoņus rīcības virzienus – “vienas pieturas principa” nodrošināšanu, darba tirgus informācijas pieejamību, augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti, latviešu valodas apmācības, sadarbības ar diasporu paplašināšanu, atbalstu skolēniem, kas atgriežas un iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu atvērtības sekmēšanu, personu loka paplašināšanu, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu.

Taču bez reemigrācijas pasākumiem ir arī citi veidi kā sekmēt tautiešu saikni ar Latviju – ir iespēja saņemt dubultpilsonību un piedalīties vēlēšanās, ir atbalsta programmas tiem, kas vēlas studēt latviešu kultūru un valodu, tiek strādāts pie informatīvās telpas pilnveidošanas, lai ārzemēs dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem dotu iespēju iegūt objektīvu un aktuālu informāciju, ir idejas arī par televīzijas kanāla izveidi.

Taču ir arī jauns atbalsta un sadarbības formāts, kas iedibināts pagājušā gada jūlijā – Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. To rīkoja Pasaules brīvo latviešu apvienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Ārlietu ministrija.

Tas bija īpaši nozīmīgs pasākums – 341 dalībnieks no 20 valstīm, kas bija pulcējušies ar izcilu mērķi veicināt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Pasākums ļāva stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem latviešiem Latvijā un citur pasaulē, kā arī veicināt inovāciju, finanšu investīciju un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai.

Toreiz pasākumā piedalījās 122 ārzemju latvieši, no kuriem lielākā daļa bijuši tieši no ASV.

Šai iniciatīvai ir daudz pozitīvi vaibsti, tostarp tā stiprina ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu piederību savai un savu senču dzimtenei. Tādēļ vēlamies šo formātu turpināt, iedibinot regulāru tradīciju rīkot forumu ik pēc pieciem gadiem.

Latvians Online: Amerikā, Kanādā, Austrālijā dzīvo pārsvarā t.s. “vecā trimda” un viņas pēcteči, dažkārt tagad jau ceturtajā paaudzē. Nav noslēpums, ka vairums latviešu izcelsmes jaunieši šajās zemēs nedomā par dzīvi Latvijā. Vai Jūsuprāt ir cerība viņus tomēr iesaistīt savā etniskajā dzimtenē? Kā?

Straujuma: Tieši šai latviešu paaudzei ir ļoti spēcīgas patriotisma jūtas. Amerikas latvieši, piemēram, ļoti labi pārzina Latvijā jau sen aizmirstas latviešu tradīcijas, ir bagāti savā pieredzē, kā cīnīties pret asimilācijas spiedienu un ir spēcīgi savās zināšanās un saiknē ar mūsdienu Latviju. Tādēļ viņi noteikti ir gatavi piedalīties Latvijas labklājības veidošanā, atbalstot Latvijas centienus veidā, ko var vislabāk.

Iespējams, ka tas ir atbalsts diplomātiskajos centienos, iespējams, uzrunājot investorus par ieguldījumiem Latvijā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) dati par repatriāciju liecina, ka jau vairākus gadus pēc kārtas repatriācijas dinamika saglabājas stabila un repatriantu skaita pieaugums ir iespējams. Ja 2009.gadā uz Latviju atgriezās 93 tautieši, 2013.gadā uz dzīvi dzimtenē atgriezās 166 latvieši, no kuriem 5 bija no ASV.

Ar lielu gandarījumu raugos uz ārzemēs dzīvojošo tautiešu paveikto. Piemēram, PBLA, ALA, Baltic American Freedom League ir paveikuši neapšaubāmi daudz, sniedzot atbalstu Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, tostarp, Latvijas neatkarības stiprināšanā, ceļā uz NATO, ekonomisko saišu stiprināšanā. Organizācijas turpina veikt politiskās akcijas, seko notikumiem Latvijā un reģionā, lobē Molotova-Ribentropa pakta dienas iekļaušanu ASV pieminamo dienu sarakstā (Black Ribbon Day).

Runājot par ASV, noteikti jāmin vairākas ASV latviešu individuālo personu stipendijas studijām augstskolās. Piemēram, ir atbalsts Latvijas Universitātes Fondam. Neatsverams ir arī materiālais atbalsts, ko ASV latvieši pasākuma “Drošības tilts” ietvaros sniedz jau kopš 1994.gada Latvijas daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un vecāku pamestiem bērniem.

Esmu gandarīta par to, ka šīm organizācijām ir izveidojusies ļoti laba un cieša sadarbība ar Latvijas vēstniecību ASV. Varam būt droši, ka, pateicoties šai regulārajai sadarbībai un informācijas apmaiņai, latviešu saikne ar dzimteni kļūs vēl ciešāka. Iespējams varēsim vērot pieaugošo repatriācijas dinamiku, jo dzīves kvalitāte Latvijā ir augsta, turklāt tā ir vienīgā vieta uz pasaules, kur tiek kopta latviešu valoda, tradīcijas, kur ir Latvijas valsts.

Augsti novērtējam un atbalstām jaunās ārvalstu latviešu iniciatīvas. Piemēram, iniciatīvu “Sveika, dzimtene!”, kas latviešu izcelsmes jauniešiem ļauj klātienē Latvijā iepazīt savu dzimto kultūru. Ja šovasar jaunieši plāno braucienu uz Latviju, es labprāt tiktos ar viņiem, lai mēs varētu kopīgi dalīties iespaidos par šodienas Latviju.

Viens no manas vizītes uz ASV būtiskākajiem mērķiem ir stiprināt saiknes ar diasporu, tādēļ ar nepacietību raugos uz iespēju tikties ar ASV latviešiem klātienē. 1.maijā tikšos ar latviešu organizāciju vadītājiem un Amerikas latviešu apvienības valdi. Savukārt 2.maijā piedalīšos Amerikas latviešu apvienības 63. kongresa atklāšanā.

Latvians Online: Jūsu vizītes laikā ASV ir paredzēts tikšanās ar dažādiem biznesa vadītājiem, kā arī prezentēt Latviju ASV Tirdzniecības kameras sapulcē. Kas ir Jūsu sapnis par ASV un Latvijas tirdzniecības attiecībām, un ko varētu reāli sasniegt Jūsu valdības pastāvēšanas laikā? Kādu lomu varētu spēlēt Amerikas latvieši un viņu organizācijas?

Straujuma: Galvenais mans mērķis ir izmantot Latvijas priekšrocības, lai stiprinātu ietekmi pasaulē, pašreiz tas īpaši būtiski Ukrainas kontekstā – esam pateicīgi par ASV uzmanību un atbalstu Latvijai.

Ņemot vērā propagandu un nereti sagrozīto informāciju par Latvijas vēsturi, liela nozīme ir arī ārzemēs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju informācijai savās mītnes zemēs par objektīvo situāciju Latvijā, par Latvijas sarežģīto vēsturi, centieniem nostiprināt savu valsti un pilnveidot ekonomisko attīstību, būtiski stiprināt neatkarību no Krievijas. Līdz ar to ir būtiski sabalansēt investīcijas, piesaistot ASV investīcijas Latvijā un arī meklējot jaunus noieta tirgus Latvijas uzņēmēju ražojumiem un pakalpojumiem, kā arī ciešāk sadarboties enerģētikas jautājumos, lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas.

Liela nozīme ir nepārtrauktai sadarbībai ar ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem – uzņēmējiem. Kopīgus projektus turpināsim īstenot ne tikai Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma ietvaros, bet arī regulāri rīkojot mazāka formāta tikšanās un pasākumus. Sadarbība ir jāturpina, lai kopīgi spertu soļus Latvijas labklājības attīstībai. 2013.gadā Latvijas preču eksports uz ASV bija par 7% vairāk nekā 2012. gadā. Vēlamies šo dinamiku palielināt, tāpēc pēdējos trīs gados šī jau ir ceturtā Latvijas premjera vizīte uz ASV ar mērķi piesaistīt ASV investīcijas Latvijai.

Latvians Online: Tāpat kā tautieši Latvijā, arī Amerikas latvieši ar bažām vēro notikumus Ukrainā. Amerikas latvieši bija starp tiem ASV pilsoņiem, kas 6.martā piedalījās piketā pie Baltā nama Vašingtonā. Nedēļu vēlāk, ALA prezidente Anita Bataraga nosūtīja vēstuli ASV prezidentam Barakam Obama, pateicoties par Amerikas atbalstu Baltijas valstīm, bet aizrādot uz vēstures liecībām par Krievijas ambīcijām. Vai ar piketiem un vēstuļu nosūtīšanu pietiek? Ko vēl Jūs ieteiktu Amerikas latviešiem darīt attiecībā uz Ukrainas lietu?

Straujuma: Sabiedriskā aktivitāte šādos gadījumos ir ļoti augsta, tāpēc es novērtēju gan atbalstu Ukrainai kā piketos, tā vēstulēs. Visļaunākais ir vienaldzība vai salts biznesa aprēķins, ja iet runa par valstu neatkarību. Latvija šo situāciju ļoti labi saprot un atceras arī savu neatkarības atgūšanas periodu – Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atzīšanā liela loma bija Rietumos dzīvojošajiem latviešiem un baltiešiem.

Arī šobrīd Amerikas latviešiem ir jāizmanto visi iespējamie veidi un kontakti, lai aktivizētu atbalstu tiem spēkiem, kuri meklē izeju no situācijas. Tas ir būtiski, lai palīdzētu stabilizēt situāciju Ukrainā, un mazinātu iespējamos riskus Latvijai – tas ir liels skaidrošanas un pārliecināšanas darbs.

Krievijas situācija jāvērtē pasaules drošības izaicinājumu kontekstā. Ir būtiska vienota Eiropas savienības valstu un lielāko pasaules spēlētāju rīcība, taču mēs skaidri redzam, ka bieži tā ir nogaidoša. Ir būtiski viņus pārliecināt, ka miers pasaulē un valstu neatkarība ir vērtība, par kuru jāiestājas aktīvi, mums nav morālu tiesību atturēties. Ukrainas situācija pierāda, ka par savu valsti jācīnās vienmēr! Latvijas spēks ir arī tas, ka latvieši ir visā pasaulē – tā ir iespēja visās valstīs, kur dzīvo mūsu tautieši, iestāties par Latvijas neatkarību, par mūsu vērtībām un valodu!

Latvians Online: Pilsonības likuma grozījumi, to skaitā iespēja izveidot dubultpilsonību, stājās spēkā 1.oktobrī. Šķiet, ka pēdējās ziņas no PMLP bija, ka līdz janvāra beigām saņemti gandrīz 1400 iesniegumi par dubultpilsonību, un ka galvenokārt tie nākuši no “vecās trimdas”. Vai tas Jūs apmierina? Cik, Jūsuprāt, ir svarīgi latviešiem ārzemēs sevi reģistrēt par Latvijas pilsoņiem?

Straujuma: Pagājušā gada maijā pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā plaši pieļauj dubultpilsonības iespējas. Tas ir Latvijas solis, lai dotu iespēju ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem ietekmēt situāciju Latvijā, piedaloties mūsu valsts parlamentārajās vēlēšanās un referendumos. Es kā Ministru prezidente aicinu mūsu tautiešus izmantot šo iespēju.

* * *

Kā ziņo Valsts kancelejas Komunikācijas departaments, Ministru prezidentes Straujumas vizīte sāksies 28.aprīlī Bostonā, kur viņa atklās Latvijas–Amerikas biznesa forumu un tiksies ar Bostonas mēru Martinu Volšu (Martin J. Walsh), kā arī ar Masačūsetsas uzņēmējiem. Pēc tam viņa dosies uz Vašingtonu, kur 29.aprīlī Ministru prezidente tiksies ar ASV viceprezidentu Baidenu, “Defense Logistics Agency” direktoru viceadmirāli Marku Harnitčeku (Mark Harnitchek) un citām amatpersonām. Straujuma uzrunās “Atlantic Council” konferences “Toward Europe Whole and Free” darba sesiju “Defining Strategy for Europe’s East” un tiksies ar ASV Pārstāvju palātas kongresmeņiem. Vēl viņa Latvijas vēstniecībā atklās izstādi “A Latvian Voice and Glass”.

Vizīte 30.aprīlī turpināsies turpat Vašingtonā. Straujumai paredzēta tikšanās ar ASV Senatoru Džonu Makeinu (John McCain) un ASV Senāta Bruņotu spēku komitejas priekšsēdētāju senatoru Karlu Levinu (Carl Levin). Straujuma ari parakstīs deklarāciju par sadarbību ar Virdžīnijas štatu un tiksies ar Latvijas un ASV uzņēmējiem.

Premjerministre 1.maijā tiksies ar ASV enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu (Ernest Moniz), kā arī sniegs intervijas laikrakstam “The Washington Post” un biznesa ziņu aģentūrai “Bloomberg”.

Pēc tam Straujuma dosies un Filadelfiju, kur piedalīsies ALAs rīkotajā apaļā galda diskusijā ar latviešu organizāciju vadītājiem. Ministru prezidentei arī ir paredzēta saruna ar Latvijas Universitātes atbalsta fonda ASV locekļiem. Nākamajā dienā, 2.maijā, Straujuma uzrunās ALA kongresu un tiksies ar Filadelfijas pilsētas mēru Maiklu Nateru (Michael Nutter).

Ministru prezidente Latvijā atgriezīsies 3.maijā.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Latvian bard Sīmanis’ CD of sacred songs released

The Latvian bard Haralds Sīmanis, long known for his unique, distinctive voice and performance style, has always been an artist who forges his own path, regardless of what musical trends may be popular at the time.

For more than 30 years now, starting with what is likely his best known song – “Ezers” – released in the early 1980s, Sīmanis has been composing and performing, and has developed into a singular Latvian artist. In fact, on the cover of Sīmanis’ latest album Par zāli, par sāli un Tevi, Sīmanis is described as a ‘putns ar paradīzes balsi, dziesminieks un Cēsu čigāns’ (a bird with the voice of Paradise, a songwriter and a Gypsy from Cēsis’.

Perhaps a drawback of being so particularly eclectic is that his music may not reach a very broad audience – though his career spans decades, there are very few CDs available with his music. That is why any Sīmanis’ CD release is something to be heralded, such as 2013’s Par zāli, par sāli un Tevi, a record where Sīmanis, continuing his unpredictable ways, performs songs of a sacred nature.

Though Sīmanis is known mainly as a singer and guitarist, on this album he replaces the guitar for the organ of the Rīga Cathedral.

Sīmanis is also joined on this album by a number of well-known Latvian singers, including Ieva Akurātere and Zane Šmite. In fact, the first song, ‘67 Psalms. Dziesma dziedātāju vadonim ar cītarām’, based on the Biblical 67th Psalm, features Sīmanis only playing the organ, while vocals are handled by Akurātere (who sings over a church choir in the background). The combination of the singing of the church choir, which repeats the same verse over the course of the song, with Akurātere’s soaring vocals, provides for an engrossing, almost polyphonous experience.

Sīmanis returns on vocals on ‘Ienāciet manā dārzā’ (lyrics for this song, as well as for almost all the tracks on the CD, are by long-time lyrical collaborator Arvīds Ulme), and Sīmanis’ expressive, intense voice sounds particularly resplendent in the confines of the Rīga Cathedral, and is enhanced by the solemn organ sound.

Sīmanis’ duet with folklore singer Zane Šmite on ‘Te esmu es’ is one of the highlights of the album, as Sīmanis’ vocals alternate with Šmite’s rich alto voice. While listening, one gets the sense that Šmite’s calmer, soothing vocals are meant to provide solace in response to Sīmanis’ somewhat agitated singing.

The album concludes much as it began, with the church choir returning, and Akurātere providing the lead vocals, on the song, simply entitled ‘Lūgšana’ (Prayer), lyrics by Māra Zviedre, which provides a fitting closing to this spiritual recording.

A drawback of the release is the very limited packaging, no lyrics or photographs. However, the inside cover does have some words from Gundars Ceipe about the Vidzemes Brāļu draudze (otherwise known as the ‘hernhūtieši’, in German “Herrnhuter Brüdergemeine” and in English “Moravian Church”).

Par zāli, par sāli un Tevi, Sīmanis’ collection of modern-day hymns, continues Sīmanis’ idiosyncratic ways, at once unexpected, but, at the same time, a logical extension of his songwriting and performing talents. The presence of the organ, especially, gives Sīmanis’ songs a weightier and more ethereal feel, with the ambience of the Rīga Cathedral adding an additional rarefied dimension to the performances. Sīmanis’ spiritual journey, presented over the course of Par zāli, par sāli un Tevi, provides for an enthralling, as well as uplifting, listening experience.

For more information, please visit Haralds Sīmanis’ Facebook page at https://lv-lv.facebook.com/pages/Haralds-S%C4%ABmanis/102735743110597

Details

image

Par zāli, par sāli un Tevi

Haralds Sīmanis
Upe tuviem un tāliem,  2013
UPETT CD076

Track listing:

  1. 67 Psalms. Dziesma dziedātāju vadonim ar cītarām
  2. Ienāciet manā dārzā
  3. Par zāli, par sāli un Tevi
  4. Dziesminieks
  5. Mīlestībai
  6. Te esmu es
  7. Vārds
  8. Vēl tevi pavadu
  9. Zvani pār Raunu
  10. Lūgšāna

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Indianapoles skolotāju konferences dalībnieki. Foto: Dace Ābeltiņa

ALA skolotāju konference Indianapolē “Pa durvīm, pretī nākotnei!”

Par izglītību latvieši mēdz teikt “mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Laimīgā kārtā Krišjāņa Barona Latviešu skola Čikāgā un Amerikas Latviešu apvienība gādā ne tikai par skolēnu, bet gan arī par skolotāju izglītību. Šogad ALA rīkotā Skolotāju konference notika 2014. g. 22. martā Indianapoles latviešu sabiedriskajā centrā ar saukli: Pa durvīm, pretī nākotnei!

Šī gada viendienīgais seminārs bija iedalīts divās galvenajās daļās ar trešo papildus referātu pa vakariņu laiku. Pēc lekcijām indianapolieši piedāvāja iespēju skolotājam, no kurām dažas bija mērojušas tālus gabalus no abiem krastiem, lai tiktu uz konferenci, vēl palikt un baudīt mūzikas grupas “Ezīši” dziesmu vakaru.

Galvenā runātāja bija izglītības konsultante Anita Erkmane, bijusī skolotāja Čikāgas publisko skolu sistēmā, kura stāstīja mums par klasvadību – tā saucāmo “classroom management”. Šis tēmats ir īpaši svarīgs tām skolotājām, kuras māca latviešu sestdienu skolās, bet nav profesionālas skolotājas.

Pieeja, kuru Anita pielieto saucas “refocusing” (pārfokusēšana). Visefektīvākais klasvadības stils nav nedz vecmodīgi autoritārs, nedz arī par daudz atļaujošs, bet gan autoritatīvs – viņas sauklis ir “miers ir lipīgs un klusumā ir spēks”. Pamatdoma ir, ka kaut gan mēs vienkārši labu uzvedību no bērniem sagaidām (un tas ir svarīgi!), laba uzvedība klasē ir skolēniem sistemātiski jāiemāca un jāveicina. Skolotājai no paša sākuma ir ļoti skaidri jāpasaka un jāparāda skolēniem, ko viņa no viņiem sagaida, kā ir jāizskatās efektīva mācību norise. Tiem skolēniem, kuri tiek “izsisti no sliedēm” dod iespēju pārdomāt savu uzvedību, to labot un nākt atpakaļ skolēnu saimē. ALA skolotājām arī sagādāja angļu valodas grāmatu par šo metodi, kuru varējām atvest mājās uz savām skolām.

Par otro tēmatu – “Eiropas Valodas portfelis, valodas līmeņi un to iespējamais izmantojums” – runāja PBLA Izglītības padomniece Dace Mažeika. Andra Zommere ievadīja priekšlasījumu, paskaidrojot, ka mēs diasporas skolās līdz šim esam mācījuši latviešu valodu kā dzimto valodu vai mātes valodu. Toties šī domāšana ir jāmaina, jo liels vairākums mūsu bērnu tagad runā latviešu valodu kā svešvalodu. Dace pieminēja, ka ja grib tekoši runāt jebkurā valodā, ar to ir jānodarbojās vismaz pāris stundas katru dienu, ne tikai uz īsu laiku katru sestdienu.

Šinī sakarā Andra stāstīja, ka vecie labie ALA pārbaudījumi vairs neatbilst mūsu vajadzībām un ALA tagad vēlas lietot mūsu skolēniem atbilstošus valodu līmeņu pārbaudījumus. Tos skolēni varētu nolikt gan gada sākumā (“pre-test”), kā arī gada beigās (“post-test”), lai novērtētu savu valodas līmeni. Dace tad iepazīstināja mūs ar jau eksistējošu Eiropas Savienības sistēmu, kas noderētu arī mums diasporas skolās: Eiropas Valodu portfeli.

Eiropas Valodu portfelis (EVP) ir “standartizēts Eiropas līmeņa dokuments, kas palīdz noteikt un demonstrēt savu svešvalodu zināšanu līmeni un lingvistisko pieredzi, neatkarīgi no tā, vai valodu apguvāt formālajā izglītībā, vai ārpus tās.” (citāts no http://www.europass.lv/valodu-pase/par-valodu-pasi)

Tas ir dokuments, ko lieto Eiropas Savienībā jau kopš deviņdesmito gadu beigām, kas sastāv no trīs daļām: valodu pases, biogrāfijas un dosjē. Valodu pasē skolēns atbild uz jautājumiem un izpilda pašnovērtējumu tabulu. Biogrāfijas daļā viņš pastāsta par to, kur un kā viņš ir mācījies attiecīgo valodu, ko viņš prot un vēl neprot. Dosjē ir oficiālo dokumentu (pārbaudījumu, diplomu, rakstu darbu utt.) sakopojums. Tiek arī veidoti objektīvi pārbaudījumi latviešu valodā. Kopumā visi šie materiāli tiktu pielietoti, lai noteiktu skolēnu valodu līmeni pēc standardizētas sistēmas, kurā A1 ir zemākais līmenis (prot paris vārdus) un C2 ir augstākais (tulkiem un tulkotājiem ir jāprot valodas šajā līmenī). Līmeņi var arī būt maisīti, proti, bērns varētu lasīt B1 līmenī, bet runāt tikai A2 līmenī, vai arī otrādi.

Skolotājiem šī sistēma noder, jo līmeņi ir standartizēti. Piemēram, ja skolotājai klasē ir vairāki bērni A2 līmenī, viņa varētu no ALAs pieprasīt vai Latviešu valodas aģentūras mājas lapā meklēt materiālus tieši A2 līmenī. Šis arī palīdzot skolotājiem novērot bērnu progresu un noteikt mācību mērķus.

Kā tas noder skolēnam? Dace paskaidroja, ka viņi var savus esošos sasniegumus novērtēt, noteikt jaunus mērķus, izsekot saviem panākumiem un izvērtēt savu valodas apguves procesu. Viņa teica, ka līmeņus, ko mēs varētu sagaidīt no latviešu sestdienas skolas skolēniem ir A1, A2, B1 un B2. Materiāli visvairāk ir pieejami A1 un A2 līmeņiem. Klasiskā latviešu literatūra, ko esam līdz šim lietojuši vecākās klasēs ir C1/C2 līmenī. Interesanti ir, ka mūsu skolēniem, kuri vēlās nākotnē studēt Latvijā vai arī citur Eiropā, EVP atvieglotu pieteikšanās procesu. Ja portfeļa īpašnieks vēlāk gribēs strādāt Eiropā, portfelis veidotu daļu no Eiropas Prasmju pases un CV – standartizētā curriculum vitae, kuru iesniedz potenciāliem darba devējiem.

Vēlāk, kamēr ēdām vakariņas, Dace Visnole pastāstīja mums par to, kā viņa māca bērniem par latviešu rakstiem. Dace ir mākslas terapeite no Latvijas, kura patlaban ciemojās Amerikā. Svarīgi esot iesaistīt visas piecas maņas un radīt darbus gan divās, gan trīs dimensijās, piemēram iekļaujot latviešu rakstus fotogrāfijās un mēbeļu dizainā, kā arī lietot visvisādus materiālus (krāsas, koku, dziju utt.) Pat kustību var pielietot, lai iepazīstinātu bērnus ar mūsu senču mantojumu, “izstaigājot” latviešu rakstus, vai veidojot tos ar saviem ķermeņiem.

Nav viegli noturēt konferenci tik īsā laikā, kur var tik daudz vērtīgas informācijas iegūt, bet tas, ka šis izdevās brīnišķīgi, ir Indianapoles rīkotāju un ALA Izglītības nozares vadītājas Andras Zommeres nopelns.

Mājas lapas ar papildus informāciju par EVP:

Latviešu valodā izdotie materiāli par Eiropas Valodu portfeli

* http://www.valoda.lv/Eiropas_Valodu_portfelis/Latviesu_valoda_izdotie_materiali/mid_534

“Mans valodu portfelis” bērniem no 7 līdz 12 gadiem

* http://www.late.lv/Portfelis_latvieshu_skoleniem.pdf

Informācija angļu valodā par Eiropas Valodu portfeli

http://www.coe.int/t/dg4/education/elp