Latvian bard Sīmanis’ CD of sacred songs released

The Latvian bard Haralds Sīmanis, long known for his unique, distinctive voice and performance style, has always been an artist who forges his own path, regardless of what musical trends may be popular at the time.

For more than 30 years now, starting with what is likely his best known song – “Ezers” – released in the early 1980s, Sīmanis has been composing and performing, and has developed into a singular Latvian artist. In fact, on the cover of Sīmanis’ latest album Par zāli, par sāli un Tevi, Sīmanis is described as a ‘putns ar paradīzes balsi, dziesminieks un Cēsu čigāns’ (a bird with the voice of Paradise, a songwriter and a Gypsy from Cēsis’.

Perhaps a drawback of being so particularly eclectic is that his music may not reach a very broad audience – though his career spans decades, there are very few CDs available with his music. That is why any Sīmanis’ CD release is something to be heralded, such as 2013’s Par zāli, par sāli un Tevi, a record where Sīmanis, continuing his unpredictable ways, performs songs of a sacred nature.

Though Sīmanis is known mainly as a singer and guitarist, on this album he replaces the guitar for the organ of the Rīga Cathedral.

Sīmanis is also joined on this album by a number of well-known Latvian singers, including Ieva Akurātere and Zane Šmite. In fact, the first song, ‘67 Psalms. Dziesma dziedātāju vadonim ar cītarām’, based on the Biblical 67th Psalm, features Sīmanis only playing the organ, while vocals are handled by Akurātere (who sings over a church choir in the background). The combination of the singing of the church choir, which repeats the same verse over the course of the song, with Akurātere’s soaring vocals, provides for an engrossing, almost polyphonous experience.

Sīmanis returns on vocals on ‘Ienāciet manā dārzā’ (lyrics for this song, as well as for almost all the tracks on the CD, are by long-time lyrical collaborator Arvīds Ulme), and Sīmanis’ expressive, intense voice sounds particularly resplendent in the confines of the Rīga Cathedral, and is enhanced by the solemn organ sound.

Sīmanis’ duet with folklore singer Zane Šmite on ‘Te esmu es’ is one of the highlights of the album, as Sīmanis’ vocals alternate with Šmite’s rich alto voice. While listening, one gets the sense that Šmite’s calmer, soothing vocals are meant to provide solace in response to Sīmanis’ somewhat agitated singing.

The album concludes much as it began, with the church choir returning, and Akurātere providing the lead vocals, on the song, simply entitled ‘Lūgšana’ (Prayer), lyrics by Māra Zviedre, which provides a fitting closing to this spiritual recording.

A drawback of the release is the very limited packaging, no lyrics or photographs. However, the inside cover does have some words from Gundars Ceipe about the Vidzemes Brāļu draudze (otherwise known as the ‘hernhūtieši’, in German “Herrnhuter Brüdergemeine” and in English “Moravian Church”).

Par zāli, par sāli un Tevi, Sīmanis’ collection of modern-day hymns, continues Sīmanis’ idiosyncratic ways, at once unexpected, but, at the same time, a logical extension of his songwriting and performing talents. The presence of the organ, especially, gives Sīmanis’ songs a weightier and more ethereal feel, with the ambience of the Rīga Cathedral adding an additional rarefied dimension to the performances. Sīmanis’ spiritual journey, presented over the course of Par zāli, par sāli un Tevi, provides for an enthralling, as well as uplifting, listening experience.

For more information, please visit Haralds Sīmanis’ Facebook page at https://lv-lv.facebook.com/pages/Haralds-S%C4%ABmanis/102735743110597

Details

image

Par zāli, par sāli un Tevi

Haralds Sīmanis
Upe tuviem un tāliem,  2013
UPETT CD076

Track listing:

  1. 67 Psalms. Dziesma dziedātāju vadonim ar cītarām
  2. Ienāciet manā dārzā
  3. Par zāli, par sāli un Tevi
  4. Dziesminieks
  5. Mīlestībai
  6. Te esmu es
  7. Vārds
  8. Vēl tevi pavadu
  9. Zvani pār Raunu
  10. Lūgšāna

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Indianapoles skolotāju konferences dalībnieki. Foto: Dace Ābeltiņa

ALA skolotāju konference Indianapolē “Pa durvīm, pretī nākotnei!”

Par izglītību latvieši mēdz teikt “mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Laimīgā kārtā Krišjāņa Barona Latviešu skola Čikāgā un Amerikas Latviešu apvienība gādā ne tikai par skolēnu, bet gan arī par skolotāju izglītību. Šogad ALA rīkotā Skolotāju konference notika 2014. g. 22. martā Indianapoles latviešu sabiedriskajā centrā ar saukli: Pa durvīm, pretī nākotnei!

Šī gada viendienīgais seminārs bija iedalīts divās galvenajās daļās ar trešo papildus referātu pa vakariņu laiku. Pēc lekcijām indianapolieši piedāvāja iespēju skolotājam, no kurām dažas bija mērojušas tālus gabalus no abiem krastiem, lai tiktu uz konferenci, vēl palikt un baudīt mūzikas grupas “Ezīši” dziesmu vakaru.

Galvenā runātāja bija izglītības konsultante Anita Erkmane, bijusī skolotāja Čikāgas publisko skolu sistēmā, kura stāstīja mums par klasvadību – tā saucāmo “classroom management”. Šis tēmats ir īpaši svarīgs tām skolotājām, kuras māca latviešu sestdienu skolās, bet nav profesionālas skolotājas.

Pieeja, kuru Anita pielieto saucas “refocusing” (pārfokusēšana). Visefektīvākais klasvadības stils nav nedz vecmodīgi autoritārs, nedz arī par daudz atļaujošs, bet gan autoritatīvs – viņas sauklis ir “miers ir lipīgs un klusumā ir spēks”. Pamatdoma ir, ka kaut gan mēs vienkārši labu uzvedību no bērniem sagaidām (un tas ir svarīgi!), laba uzvedība klasē ir skolēniem sistemātiski jāiemāca un jāveicina. Skolotājai no paša sākuma ir ļoti skaidri jāpasaka un jāparāda skolēniem, ko viņa no viņiem sagaida, kā ir jāizskatās efektīva mācību norise. Tiem skolēniem, kuri tiek “izsisti no sliedēm” dod iespēju pārdomāt savu uzvedību, to labot un nākt atpakaļ skolēnu saimē. ALA skolotājām arī sagādāja angļu valodas grāmatu par šo metodi, kuru varējām atvest mājās uz savām skolām.

Par otro tēmatu – “Eiropas Valodas portfelis, valodas līmeņi un to iespējamais izmantojums” – runāja PBLA Izglītības padomniece Dace Mažeika. Andra Zommere ievadīja priekšlasījumu, paskaidrojot, ka mēs diasporas skolās līdz šim esam mācījuši latviešu valodu kā dzimto valodu vai mātes valodu. Toties šī domāšana ir jāmaina, jo liels vairākums mūsu bērnu tagad runā latviešu valodu kā svešvalodu. Dace pieminēja, ka ja grib tekoši runāt jebkurā valodā, ar to ir jānodarbojās vismaz pāris stundas katru dienu, ne tikai uz īsu laiku katru sestdienu.

Šinī sakarā Andra stāstīja, ka vecie labie ALA pārbaudījumi vairs neatbilst mūsu vajadzībām un ALA tagad vēlas lietot mūsu skolēniem atbilstošus valodu līmeņu pārbaudījumus. Tos skolēni varētu nolikt gan gada sākumā (“pre-test”), kā arī gada beigās (“post-test”), lai novērtētu savu valodas līmeni. Dace tad iepazīstināja mūs ar jau eksistējošu Eiropas Savienības sistēmu, kas noderētu arī mums diasporas skolās: Eiropas Valodu portfeli.

Eiropas Valodu portfelis (EVP) ir “standartizēts Eiropas līmeņa dokuments, kas palīdz noteikt un demonstrēt savu svešvalodu zināšanu līmeni un lingvistisko pieredzi, neatkarīgi no tā, vai valodu apguvāt formālajā izglītībā, vai ārpus tās.” (citāts no http://www.europass.lv/valodu-pase/par-valodu-pasi)

Tas ir dokuments, ko lieto Eiropas Savienībā jau kopš deviņdesmito gadu beigām, kas sastāv no trīs daļām: valodu pases, biogrāfijas un dosjē. Valodu pasē skolēns atbild uz jautājumiem un izpilda pašnovērtējumu tabulu. Biogrāfijas daļā viņš pastāsta par to, kur un kā viņš ir mācījies attiecīgo valodu, ko viņš prot un vēl neprot. Dosjē ir oficiālo dokumentu (pārbaudījumu, diplomu, rakstu darbu utt.) sakopojums. Tiek arī veidoti objektīvi pārbaudījumi latviešu valodā. Kopumā visi šie materiāli tiktu pielietoti, lai noteiktu skolēnu valodu līmeni pēc standardizētas sistēmas, kurā A1 ir zemākais līmenis (prot paris vārdus) un C2 ir augstākais (tulkiem un tulkotājiem ir jāprot valodas šajā līmenī). Līmeņi var arī būt maisīti, proti, bērns varētu lasīt B1 līmenī, bet runāt tikai A2 līmenī, vai arī otrādi.

Skolotājiem šī sistēma noder, jo līmeņi ir standartizēti. Piemēram, ja skolotājai klasē ir vairāki bērni A2 līmenī, viņa varētu no ALAs pieprasīt vai Latviešu valodas aģentūras mājas lapā meklēt materiālus tieši A2 līmenī. Šis arī palīdzot skolotājiem novērot bērnu progresu un noteikt mācību mērķus.

Kā tas noder skolēnam? Dace paskaidroja, ka viņi var savus esošos sasniegumus novērtēt, noteikt jaunus mērķus, izsekot saviem panākumiem un izvērtēt savu valodas apguves procesu. Viņa teica, ka līmeņus, ko mēs varētu sagaidīt no latviešu sestdienas skolas skolēniem ir A1, A2, B1 un B2. Materiāli visvairāk ir pieejami A1 un A2 līmeņiem. Klasiskā latviešu literatūra, ko esam līdz šim lietojuši vecākās klasēs ir C1/C2 līmenī. Interesanti ir, ka mūsu skolēniem, kuri vēlās nākotnē studēt Latvijā vai arī citur Eiropā, EVP atvieglotu pieteikšanās procesu. Ja portfeļa īpašnieks vēlāk gribēs strādāt Eiropā, portfelis veidotu daļu no Eiropas Prasmju pases un CV – standartizētā curriculum vitae, kuru iesniedz potenciāliem darba devējiem.

Vēlāk, kamēr ēdām vakariņas, Dace Visnole pastāstīja mums par to, kā viņa māca bērniem par latviešu rakstiem. Dace ir mākslas terapeite no Latvijas, kura patlaban ciemojās Amerikā. Svarīgi esot iesaistīt visas piecas maņas un radīt darbus gan divās, gan trīs dimensijās, piemēram iekļaujot latviešu rakstus fotogrāfijās un mēbeļu dizainā, kā arī lietot visvisādus materiālus (krāsas, koku, dziju utt.) Pat kustību var pielietot, lai iepazīstinātu bērnus ar mūsu senču mantojumu, “izstaigājot” latviešu rakstus, vai veidojot tos ar saviem ķermeņiem.

Nav viegli noturēt konferenci tik īsā laikā, kur var tik daudz vērtīgas informācijas iegūt, bet tas, ka šis izdevās brīnišķīgi, ir Indianapoles rīkotāju un ALA Izglītības nozares vadītājas Andras Zommeres nopelns.

Mājas lapas ar papildus informāciju par EVP:

Latviešu valodā izdotie materiāli par Eiropas Valodu portfeli

* http://www.valoda.lv/Eiropas_Valodu_portfelis/Latviesu_valoda_izdotie_materiali/mid_534

“Mans valodu portfelis” bērniem no 7 līdz 12 gadiem

* http://www.late.lv/Portfelis_latvieshu_skoleniem.pdf

Informācija angļu valodā par Eiropas Valodu portfeli

http://www.coe.int/t/dg4/education/elp

"Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai" 2013. gada konferences dalībnieki. Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

Konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai” Rīgā notiks 11. un 12. jūlijā

Jau vairākus gadus pēc kārtas, Eiropas Latviešu apvienībai (ELA) ciešā sadarbībā ar Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Ārlietu ministriju, divu dienu garumā tiek organizēta konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai“.

Šogad konference notiks 11.un 12.jūlijā Rīgā. Dalībnieku reģistrācija tiks sākta jau tuvāko nedēļu laikā.

Konferences sākums paredzēts 11.jūlija pēcpusdienā plkst. 14; savukārt norises vieta šai dienai vēl tiks precizēta un paziņota vēlāk. Konferences pirmajā dienā darbs plānots grupās no plkst. 14 līdz 17, savukārt tam sekos neformālā atklāšana, kurā piedalīsies pārstāvji no Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Saeimas, ELA un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA).

12.jūlijā konferences norises vieta būs Latvijas Nacionālajā bibliotēka (LNB). No plkst. 8 līdz 9 paredzēta dalībnieku reģistrācija, kam plkst. 9 pusstundas garumā sekos konferences oficiālā atklāšana.

2014. gada konferencē „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai“ ir plānotas astoņas darba grupas: arhīvi, izglītība, visu veidu nometnes, kultūra, Dziesmu un Deju svētku process, ieskaitot Skolēnu Dziesmu un deju svētkus, sociālās garantijas, latvietis – Latvijas tēla veidotājs, kopienu organizāciju pieredze un attīstības perspektīvas.

Paralēli konferences darba norisei LNB telpās ikviens interesents varēs aplūkot ELJA50 sagatavoto tematisko ekspozīciju „Vispasaules Latviešu jaunatnes kongresi 1968–1988“.