XVI Rietumkrasta Dziesmu svētki – latviešu tautas tradīcija mūžībā un šodienā.

XVI Rietumkrasta Dziesmu svētki tuvojas, tuvojas, tuvojas. Dalībnieki piesakās un mācās dziesmu un deju repertuāru, savukārt skatītāji jau laicīgi pasūta biļetes, jo līdz 10.maijam tās vēl var iegādāties ar atlaidi.

Tiem, kas jau nopirkuši sarīkojumu biļetes, tiem, kas šobrīd plāno savu braucienu un arī tiem, kas vēl mazliet šaubās, vai šoreiz doties uz Dziesmu svētkiem, lieti varētu noderēt papildus ziņas, ko tad varam sagaidīt, dzirdēt, skatīt un baudīt XVI Rietumkrasta Dziesmu svētkos Silīcija ielejas galvaspilsētā San Jose šā gada septembrī. Svētku atklāšana notiks ceturtdien, 3.septembrī ar vīru kora „Uzdziedāsim brāļi!” no Losandželosas koncertu. Koris dibināts 1997.gadā, tā mākslinieciskā vadītāja Laura Rokpelne-Mičule ir beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju, kā arī ieguvusi maģistra un doktora grādus kora mūzikā Dienvidkalifornijas universitātē (USC). Savā pastāvēšanas laikā koris sniedzis koncertus plašai publikai ASV un Kanādā, un 2014.gadā devās arī plašā, panākumiem bagātā koncertu tūrē pa Latviju. Tie, kas pazīst Losandželosas vīru kori, zina, ka viņu uzstāšanās vienmēr ir spilgts un neaizmirstams notikums.

Savukārt vakarā paredzēta Iepazīšanās balle, lai svētku dalībnieki un skatītāji pa īstam varētu izbaudīt satikšanās un kopā būšanas prieku.

Piektdien, 4.septembrī Dziesmu svētkos viesosies Latvijas aktieri ar muzikālu komēdiju „Precies, māsiņ!”. Izrādē piedalās ASV publikai labi pazīstamais aktieris Jānis Jarāns, talantīgā aktrise Raimonda Vazdika un latviešu slavenās rokgrupas „Credo” solists Guntis Veits, kas šoreiz ne tikai dzied, bet ir arī viens no aktieriem. Paredzētas divas izrādes, jo sagaidām lielu skatītāju interesi par Latvijas aktieru jautro, optimistisko viesizrādi.

Tāpat piektdien divās izrādēs varēsim priecāties arī par Losandželosas mākslinieku neparasto un pārsteigumiem bagāto koncertu – multimediju uzvedumu ar nosaukumu „# Te nu mēs esam!” Uzveduma mākslinieciskie vadītāji ir komponiste, Emmy balvas laureāte Lolita Ritmanis, aktrise, režisore un dziedātāja Andra Staško, kā arī aktieris, autors un dziedātājs Artūrs Rūsis. Uz skatuves redzēsim arī Māru Zommeri, Jūliju Plostnieci, Edvīnu Rūsi, Ēriku Kīnu, Ati Zakatistovu, kā arī Losandželosas vokālo ansambli, orķestri un dejotājus. Pa starpu teātra izrādēm un koncertiem, neaizmirstiet piektdien apmeklēt arī Mākslas izstādes atklāšanu pusseptiņos vakarā, kurā skatīsim mūsu vecākās un jaunās paaudzes mākslinieku darbus par tēmu „Vakar, šodien un rīt”.

Sestdienā, 5.septembrī, esam padomājuši par mazākajiem un jaunākajiem Dziesmu svētku apmeklētājiem. Desmitos no rīta bērni kopā ar vecākiem gaidīti uz Bērnu rītu, kurā būs iespēja gan pašiem izveidot savu Lielvārdes jostu, gan tradicionālu „māla” ķipīti, gan padejot un parotaļāties.

Mūzikas gardēžiem par prieku notiks Garīgās mūzikas koncerts vēsturiskajā Pirmās Unitārās baznīcas namā, kas celts 19.gadsimta beigās. Programmā dzirdēsiet P.Vaska, D. Aperānes, Ē.Ešenvalda, E.Melngaiļa, P.Dambja, O.Šepska, V. Baštika un A.Purva skaņdarbus. Kā īpašie viesi koncertā piedalīsies komponists Pēteris Vasks, kā arī koris Cantus Forte no Latvijas, diriģenta Ivara Cinkusa vadībā. Sestdienas lielākais sarīkojums būs Tautas deju uzvedums „Caur mūžiņu izdejoju” ar krāšņiem deju aranžējumiem tautas mūzikas pavadījumā, enerģiskiem un entuziastiskiem dejotājiem kā no Amerikas, tā arī viesiem no Eiropas. Sestdienas vakarā vēl paredzēts Latvijas dziedātāja, komponista, TV šovu vadītāja un aktiera Laura Reinika autorkoncerts „Es skrienu”. Izklaides biznesā Lauris veiksmīgi darbojas jau vairāk kā desmit gadus un savu talantu un prasmes papildinājis arī aktieru skolā Losandželosā, ASV. Kā komponists un izpildītājs Lauris Reiniks ir izdevis 8 albumus, saņēmis vairāk kā 20 Nacionāla mēroga balvas un kļuvis par vienu no retajiem latviešu mūziķiem, kam izdevies gūt ievērojamus panākumus arī starptautiskā mērogā, īpaši Baltijas valstīs. 2010.gadā izdotais albums “Es skrienu” ir saņēmis prestižo Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvu kategorijā “Labākais Pop Albums”, un mums būs lieliskā iespēja klausīties Laura Reinika populārā albuma koncerta versiju. Tomēr tas vēl nav viss! Esam padomājuši, ka pēc tautas deju uzveduma un koncerta „Es skrienu”, arī skatītājiem gribēsies izkustināt kājas, tāpēc tūlīt sekos Jauniešu ballīte ar deju mūziku. Tajā aicināti piedalīties visi, kas jūtas jauni sirdī un garā.

Svētdienas sarīkojumi iesāksies ar Kino pēcpusdienu – režisores Dzintras Gekas jaunākās dokumentālās filmas „Dieva putniņi” pirmizrādi. Filma „Dieva putniņi” turpina stāstu par Latvijas okupācijas sekām un rāda to latviešu likteņus, kas, no atkārtotās padomju okupācijas bēgot un izejot caur Pārvietoto personu nometnēm, nonāca Rietumos. Filmas tapšanas gaitā intervēti vairāk kā simts cilvēki, un, iespējams, tajā redzēsiet arī savus draugus, paziņas, ģimenes locekļus, kā arī vairākus latviešu sabiedrībā aktīvus un labi atpazīstamus cilvēkus. Filma tiks rādīta ar angļu subtitriem. Pirmizrādē viesosies arī filmas režisore Dzintra Geka, kas par savu darbu, rādot gan uz Krievijas Gulag nometnēm izsūtīto, gan bēgļu gaitās uz Rietumiem izbraukušo latviešu likteņstāstus, saņēmusi neskaitāmas kino un televīzijas balvas, un 2014.gada 11.novembrī Dzintra Geka saņēma arī Latvijas Republikas valdības augstāko apbalvojumu – Ministru kabineta balvu.

Svētku centrālais notikums – lielais Kopkora koncerts paredzēts svētdienas pēcpusdienā. Tajā piedalīsies latviešu kori no ASV, Kanādas, Latvijas, Beļģijas, Īrijas, un citām Eiropas valstīm. Repertuārā latviešu kora klasika – Jāzepa Vītola, Andreja Jurjāna, Jāņa Mediņa, Emīla Dārziņa, Volfganga Dārziņa, Bruno Skultes dziesmas. Turpat arī mūsdienu komponistu skaņdarbi – Ērika Ešenvalda, Imanta Mežraupa, Jura Ķeniņa, Raimonda Paula, Zigmāra Liepiņa, Alfrēda Feila, Valentīna Bērzkalna, Andreja Cīruļa kora dziesmas un tautas dziesmu apdares. Starp tām arī komponistes Maijas Riekstiņas dziļi nacionālais darbs „Latviešu gadalaiku kantāte”. Koncerta programmā īpaši izcelti četri skaņdarbi, kam tekstu sarakstījis Andris Ritmanis, ārsts, dzejnieks, latviešu sabiedrības aktīvists un nerimtīgs Dziesmu svētku idejas veicinātājs un entuziasts. Dziesmu komponistes ir Andra meitas Lolita Ritmanis un Brigita Jameson.

Pēc koncerta visi laipni lūgti svētku vakariņās, kam sekos Lielā Svētku balle. Līdz vieniem no rīta deju mūziku ballē spēlēs iecienītais ansamblis “AdamZahl” (Ēdamzāle) no Čikāgas. Pirmdienas rītā vēl redzēsimies Atvadu brokastīs, dalīsimies sajūtās, stāstīsim piedzīvojumus, un, kas zina, varbūt jau sāksim plānot nākošos Dziesmu svētkus?

Vēl jāpiemin, ka visu svētku laiku darbosies Mākslas izstāde un Svētku tirdziņš. Atpūsties un atvilkt elpu varēsiet Atspirdzinājumu un atpūtas telpā svētku galvenajā viesnīcā Mariott, un turpat darbosies arī Informācijas un biļešu centrs. Vēl vairāk par svētkiem varat uzzināt Dziesmu svētku mājas lapā.

Uz tikšanos XVI Rietumkrasta Dziesmu svētkos!

 

 

 

Seeking post-WWII Eastern European immigrants to Australia for study

I am currently completing a PhD at the University of Southern Queensland in the field of history and migration studies. As part of my PhD, I am conducting a research project that assesses the long-term settlement experiences of Polish, Latvian and Ukrainian Displaced Persons and their families in South East Queensland. The project investigates the migration of families to South East Queensland following the Second World War. It will capture the history and memories of those involved in post-war migration to Australia and who lived in South East Queensland, and will contribute to an increased understanding of the migration and settlement process.

I became interested in this topic after I found that a number of Latvian families settled in Queensland following the Second World War, however, the relevance of their histories and memories to our society has not received a lot of attention. Families who settled in Australia following the War have made significant contributions to post-war Australian society, and I feel this remains relevant for Australia into the present day.

If you migrated to Australia as a child between 1945 and 1975,  would you be interested in being a part of this project? You would be asked to complete a survey about your early settlement experiences. You can also express your interest to be involved in an interview about your family’s settlement experiences. This discussion would surround your memories of your family’s migration and settlement experiences.

If you are interested in participating, completing a survey, or would like to know more information, the researcher can be contacted via email – jessica.stroja@usq.edu.au

Photo courtesy of NAA: 12111, 1/1958/12/17

Jessica Stroja is an historian with an interest in studies of migration and conflict. She regularly speaks at conferences and has articles discussing Australia’s wartime experiences currently in publication.

 

“Latviešu kultūras dienās” Krasnojarskā piedalās Baškīrijas diaspora

Par Krievzemes plašumiem zināms daudziem. Par to, ka daļa latviešu savulaik gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā to pieņēmuši par savu otro dzimteni, arī dzirdēts. Bet cik daudziem zināms par Krasnojarskas latviešiem, kuri turp nokļuvuši gan pašu spēkiem, gan citiem piepalīdzot?!

Ir stāstīts par uzņēmīgajiem Baškīrijas latviešiem, kas 19. gs. beigās devās „jaunas dzīves” meklējumos, ir dzirdēts par saliedēto Omskas latviešu biedrību „Zvaigznīte”, kuri turas kopā tik cieši kā zāģa zobi un nedomā atlaisties, varbūt ir nojausma, ka latviešu biedrības pastāv arī Maskavā, Sanktpēterburgā, Smoļenskā, Pleskavā un pat Magadānā. Var pat ironiski piebilst, ka ne tikai krievi mīdījušies pa Latvijas zemi, savas pēdas Krievijā esam atļāvušies atstāt arī mēs, kā rādās vēl joprojām tās negrasās izzust. Bet šoreiz stāsts ir par Krasnojarskas latviešiem, par to biedrību „Dzintars” un latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu Krasnojarskā un tās apgabalā.

Pirmie latviešu ieceļotāji Krasnojarskā ir tādi pat zemes meklētāji kā Baškīrijas latvieši. 1908.g. no Baltijas Sibīrijā ieradās 32 tūkstoši latviešu. Atbraucēji bija galvenokārt no Vidzemes un Latgales Tie apmetās Ačinskas, Biriluskas, Boļsemurtinskas, Boļšeuluiskas, Karatuzova, Novoseļovskava, Manskas, Partizāņu, Tjuhtjetskas, Ust- Abakānas, Jemeļānas, Ujarskas, Šušenskas rajonos.

1910.g. šajā apgabalā bija izveidojušās ekonomiski stabilas saimniecības. Masveidīgs Pirmā pasaules kara bēgļu ieplūdums no Latvijas bija 1917. gadā Pēdējie brīvprātīgie ieceļotāji ieradās pēc 1917. gada. Pārsvarā tie bija agrākie sarkanie strēlnieki.

Lielākā daļa latviešu Krasnojarskā un tās apgabalā nonāca Staļina represiju dēļ no 1941. gada līdz 1949. gadam, kā arī 1951. gada represētie. Represēto upuru skaits nav noskaidrots.

Krasnojarskā pirmā kultūrizglītojošā latviešu apvienība „Krīve” tika dibināta 1918. gada novembrī. Organizācijas ietvaros darbojas latviešu teātris, koris un bibliotēka. Krīve bija viena no aktīvākajām tā laika nacionālām apvienībām Krasnojarskā. 20. gadsimta 20-tajos gados tika atvērtas latviešu nacionālās skolas Kamenno-Gornovkā, Ujarskas rajonā, Ostrovkā Manskas rajonā. No 1928. gada līdz 1930. gadam Borisovkas ciemā Ujarskas rajonā tika uzcelta jaunā divstāvīga latviešu skola, kas kļuva par visas apkaimes kultūras dzīves centru.

20. gadsimta 30-tajos gados Ačinskas Pedagoģiskajā institūtā bija izglītoti latgaliešu valodas skolotāji. Šobrīd Ačinskas Pedagoģiskajā koledžā var apmeklēt latgaliešu kultūras muzeju.

No 1937. gada līdz 1938. gadam t.s. „tautas ienaidnieku apkarošanas” rezultātā tika slēgtas latviešu un latgaliešu skolas, luterāņu draudzes un baznīcas Lai netiktu sodīti par pretpadomisku darbību, latviešu inteliģences pārstāvji devās bēgļu gaitās. Daļa no tās bija sodīta nošaujot vai represējot.

Mūsdienās visetniskākais latviešu ciems Krasnojarskas apgabalā ir Lejas Bulāna, kuras iedzīvotāju skaits strauji sarūk. Ciemata skola ir slēgta. Lai arī šodien Lejas Bulānā dzīvo mazāk kā simts iedzīvotāju, tajā ir saglabājusies latviešu valoda un kultūra, kā arī skolas ēka, kurai 2000. gadā apritēja 140 gadu. Līdz 1905. gadam tā bija baznīcas apgādībā un tika uzturēta par luterāņu draudzes locekļu līdzekļiem. 1939. gadā skolu slēdza, un 1990. gadā, kad sākās nacionālā atmoda un no Latvijas sāka braukt latviešu valodas skolotāji, tā atkal vēra savas durvis mācīties gribētājiem.

Latviešu valoda un kultūra vēl arvien saglabājusies Ujarskas rajonā, Suhanojas ciemā, latgaliešu valoda dzirdama Ačinskas, Beļšeuluskas, Biriluskas rajonā.

Krasnojarksas latviešiem ir iespēja pulcēties latviešu biedrībā „Dzintars”, kura 2015. gada oktobrī svinēs savas pastāvēšana 25. gadadienu. Biedrības mērķis ir saglabāt un attīstīt latviešu valodu un kultūru Krasnojarskā un tās apgabalā.

Pašreizējā biedrības direktore Anastasija Muhina lielu uzmanību pievērš sadarbībai ar Latviju, kā arī dažādu projektu realizācijai Krasnojarskā. Viens no tiem tika realizēts 2010.gada augustā kā nometne ar nosaukumu „Tilts un mājām”. Nometne tika organizēta kā plostu brauciens pa Manas upi. Nometnē piedalījās Krievijas latviešu diasporu pārstāvji, kā arī dalībnieki no Latvijas, latviešu seno amatu pratēji un muzikanti.

2011. gadā astoņos Krasnojarskas bērnu namos tika organizētas rokdarbnieku un amatnieku meistardarbnīcas, kurās dažādu Krasnojarskā esošu diasporu pārstāvji mācīja bērniem tikai savai tautai raksturīgus rokdarbus. Latviešu biedrības pārstāvji mācīja adīt latviešu rakstainos cimdus un aust jostas. Krasnojarskas pilsoņu forumā šis projekts tika novērtēts kā viens no labākajiem 2011. gada projektiem. 2012. gadā šis projekts, sadarbojoties ar bērnu namiem, tika turpināts, bija izdoti diski ar dažādu rokdarbu un amatu mācības instrukcijām.

Biedrības „Dzintars” pārstāvji savu iespēju robežās cenšas braukt uz Latviju, apmeklēt nometni „3×3”, tie vienmēr piedalās dažādos pilsētas organizētos pasākumos. Biedrības dalībnieki vienmēr svin Ziemassvētkus, Lieldienas, Jāņus un Miķeļus. Biedrības pārstāvji vienmēr rīko atceres dienas pasākumus 14. jūnijā un 25. martā pie represēto pieminekļa Krasnojarskā.

Jau divus gadus martā biedrības direktore organizē „Latviešu kultūras dienas”, kuru mērķis ir popularizēt latviešu valodu un kultūru Krasnojarskā un tās apgabalā. Šogad „Latviešu kultūras dienās” tika pārstāvēta arī Baškīrijas latviešu diaspora. Tās pārstāves, Baškīrijas Valsts pedagoģiskās universitātes Vēstures un tiesību fakultātes 4. kursa studente Viktorija Freimane un M. Gorkija (Arhlatviešu) vidusskolas 9. klases skolniece Darja Trocenko, sagatavoja referātus par „Latviešu kāzu tradīcijām” un „Latviešu nacionālo ēdienu (Jāņu siera un alus) gatavošanas tradīcijām”, kā arī „Latviešu valodas apguvi Baškīrijā”.

Konferences dalībnieku sastāvs šķiet ļoti daudzveidīgs. Uzstājās gan politiskās elites pārstāvji, gan universitāšu profesori, gan reliģisko kopienu pārstāvji, gan kultūras sfēras speciālisti, gan studenti. Tematika vienojoša – latviešu valoda, kultūra, tradīcijas, reliģiskie aspekti, to vēsturiskā attīstība, mūsdienu situācija galvenokārt Sibīrijā.

Apzinoties to, ka ne vienmēr ir iespēja aizbraukt uz Latviju, ne vienmēr ir iespēja ikdienā izmantot valodu, kuru apgūst retais, motivācija mācīties latviešu valodu ir gaužām niecīga. Kāpēc man to darīt, ja pielietojums ir tik niecīgs? Tik tiešām, kāpēc? Man šķiet, tā ir apziņa, ka esmu latvietis. Neatkarīgi no tā, vai dzīvoju Baškīrijā, Krasnojarskā vai kaut kur tālāk, neatkarīgi no tā, cik latvisks ir mans vārds un uzvārds, neatkarīgi no tā, vai man ir vai nav latviska izcelsme, es esmu latvietis. Šāda sadarbība starp latviešu diasporām Krievijā ir saikne ar latvisko, kura pastāvēs tik ilgi, cik mēs, latvieši, to vēlēsimies.

 

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.