Life of actor Edgars Liepiņš celebrated on new CD

Egils Kaljo | 

One of the most colorful figures in the history of Latvian theater is actor Edgars Liepiņš. Over the course of his life and long career, he performed more than 300 different roles, including roles in beloved Latvian films like Ceplis and Zvejnieka dēls. Being a multi-talented individual, he was also active musically, not just singing but also writing melodies and lyrics. At times displaying anarchic humor, at times a biting seriousness, Liepiņš remains a popular and beloved figure even today, more than twenty years after his death in 1995.

To recognize Liepiņš’ contribution to the field of Latvian popular music, the Latvian music label MicRec released a compilation of Liepiņš’ songs as part of their Leģendas (Legends) series which honors many noteworthy and popular performers from the past (such as singers Ojārs Grīnbergs and Nora Bumbiere, among others).

Edgars Liepiņš, much like most every singer in the 1970s and 80s, worked closely together with the best known composer of Latvian popular music – Raimonds Pauls. Working together in 1978, they recorded an album that included many tunes that would become Liepiņš’ signature songs. The recordings ran afoul of the Soviet censors at that time and were not officially released, but copies of the recordings did get made and were passed around, and many of the songs became quite popular. Songs of that era that remain popular even today include ‘Trīs runči’ (lyrics by Valdis Artavs), a song about three aging tomcats in a bar, talking about the exploits and conquests in the past. Featuring Pauls’ trademark lounge and jazz influenced piano playing, the song is catchy and memorable. Other popular songs from this session include ‘Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc’ (lyrics by Imants Ziedonis) and ‘Nav vērts’ (lyrics by Ārija Elksne).

Liepiņš, always versatile and chameleon-like, found another composer with which he had great chemistry, and that was the similarly iconoclastic Juris Kulakovs of the rock group Pērkons. Liepiņš took to styling himself as Latvia’s ‘oldest punk’ while singing songs with lyrics by great Latvian poets such as Rainis, Jānis Poruks, and Kārlis Skalbe. Though these songs had a slightly harder edge and were rock based, Liepiņš easily played this role as well, with Kulakovs’ varied melodies – such as the new wave influenced ‘Pavasara idille (Vardes kurkst)’ (lyrics by Antons Austriņš) and the humorous ‘Mūžīgā saskaņa’ (lyrics by Rainis). The lyrics of ‘Mūžīgā saskaņa’ might even provide an accurate overview of Liepiņš – ‘Nekas man nevar kaitēt, nekā es nebaidos, es bojā neaiziešu, kaut arī nobeigtos’ (Nothing can bother me, I am not afraid of anything, I will not perish, even if I die).

Liepiņš worked with many well-known popular music composers throughout his career. Two songs with music by late composer Ivars Vīgners (a composer long deserving of a similar Legends retrospective) are included in this collection – ‘Katram savs’ and ‘Ja es būtu bagāts vīrs’ (lyrics for both by Alfred Krūklis). These songs show Liepiņš’ acting talents shining through in the songs, both with themes of accepting one’s place in life.

One of Liepiņš’ enduring and endearing trademarks is to provide a short introduction in his songs – not just announcing the name of the song, but also what key it is in, and even instructions to the performers – such as his directive for Raimonds Pauls to play with ‘ārkārtīgi mīksti atturīgu pedalizāciju, Maestro!’ (use the pedals very gently and reservedly, Maestro!).

The humorous, even bawdy side of Liepiņš is evident on the risqué (and, by today’s standards, even quaint) ‘Nerātnā dziesma’ (or ‘Naughty song’), a duet with singer Maija Lūsēna, where, every time Liepiņš is about to say a rude word, Lūsēna interrupts him and changes the topic of the song.

Liepiņš had his run-ins with the Soviet regime, and he was a very vocal critic of it. This side of the actor comes through on ‘Sibīrijas tango’ (a song with lyrics by another artist who suffered greatly under the Soviet occupation – poet Knuts Skujenieks). Liepiņš himself is the author of the music for this song, which begins with a bitterly ironic musical quote from the popular song ‘Pie dzintara jūras’ before launching into a somber melody (which is almost identical to the song ‘Tev dzīvē laimes nav’) and Skujenieks’ lyrics that are full of hopelessness and despair.

The CD booklet also includes a few photos of Liepiņš throughout his career, as well as an essay on the artist by Latvian music journalist Daiga Mazvērsīte.

Edgars Liepiņš was not just a popular and charismatic actor, but also an individual with a unique personality, beloved by many for his performances and his songs. The songs collected on Leģendas paint a broad and multi-colored picture of this artist, who was occasionally likened to a tragic clown – as his songs ranged from the absurdly comical to the deadly serious, all performed in his idiosyncratic style. Leģendas is an appropriate and thorough tribute to this true Latvian legend.

For more information, please visit the Edgars Liepiņš artist page at the MicRec website.

Details

Edgars Liepins - Legendas

Leģendas

Edgars Liepiņš
MicRec MRCD538, 2015

Track listing

  1. Trīs runči
  2. Lācītis
  3. Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc
  4. O, Lora
  5. Nav vērts
  6. Mērkaķītis
  7. Mīļā meitiņ, atver logu
  8. Ja es būtu bagāts vīrs
  9. Katram savs
  10. Dziesma par mīļoto (Lambada)
  11. Svētvakars
  12. Es ticu
  13. Bērnība (Pelēkās noriņās)
  14. Sakarnīša dziesma
  15. Vakars Jūrmalā
  16. Pavasara idille (Vardes kurkst)
  17. Stāvu brīnīdamies
  18. Maija ziedīte
  19. Mūžīgā saskaņā
  20. Krāc Jūrmalas priedes
  21. Lai jums izdodas!
  22. Sibīrijas tango
  23. Vijolīte mežmalā
  24. Dzeguze
  25. Tad ziņģēsim to ziņģi
  26. Nerātnā dziesma
  27. Karaliskais atvadu valsis

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Biography highlights Andrejs Jansons’ achievements

Egils Kaljo | 

Latvian composer Pauls Dambis has written a biography of Andrejs Jansons, Latvian American conductor, composer, arranger, oboist, among many other things, entitled Ārkārtējais pilnvarotais latviešu mūzikā (published by VESTA-LK, ISBN 978-9934-511-14-1, 135 pages).

The book traces Jansons’ childhood in Riga, flight to Germany during World War II and life in the DP camp at Esslingen, then arrival in the United States in 1949. Jansons studies oboe at Julliard, and continues his master’s studies in conducting at the Manhattan School of Music.

One of Jansons’ most enduring collaborations is with the New York Latvian Concert Choir, and he begins work with the newly re-founded choir (the choir had been no longer active due to the poor health of conductor Bruno Skulte) in 1975. Jansons, over time, becomes one of the most recognizable and respected conductors not just in the Latvian exile community, but then in Latvia as well, and he received the Latvian Order of the Three Stars in 1996.

Dambis details many of Jansons’ significant achievements – including conducting the premiere of the late Bruno Skulte’s symphonic poem Daugava at Alice Tully Hall at Lincoln Center, conducting the US premiere of Alfrēds Kalniņš’ opera Baņuta at Carnegie Hall, and Jansons’ musical theater work – composing songs for performances of Anšlavs Eglītis’ Homo Novus and Anna Brigadere’s Lolitas brīnumputns. Jansons also actively worked with promoting Latvian musicians in the United States, even during the era of Soviet occupation.

Andrejs Jansons returns to the Latvian National Opera on Thursday, October 8, to conduct Bruno Skulte’s opera Vilkaču mantiniece (the only performance of the opera this season).

For more information, please visit New York Latvian Concert Choir and the Vilkaču mantiniece performance page.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

PBLA priekšsēža Jāņa Kukaiņa uzruna PBLA valdes sēdes atklāšanā Rīgā

Ilze Garoza | 

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze, augsti godājamais aizsardzības ministra kungs, ļoti cienījamā izglītības ministres kundze, ekselences, dāmas un kungi!

Sirsnīgs paldies jums visiem, kas esat šeit kopā nākuši, lai kuplinātu mūsu ārzemju latviešu centrālās jumta organizācijas – Pasaules brīvo latviešu apvienības – gadskārtējās valdes sēdes atklāšanas norisi!

Kopš iepriekšējās valdes sēdes aizvadītā gada rudenī PBLA uzmanības lokā ir bijusi Latvijas drošības situācija, latviskās izglītības un kultūras pieejamība ārpus Latvijas, kā arī ekonomiskās sadarbības veicināšana starp Latvijas un diasporas uzņēmējiem. Šo jautājumu risināšanā esam cieši sadarbojušies ar mūsu partneriem Latvijas valdībā – Ārlietu ministrijā, Kultūras ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Aizsardzības ministrijā un arī Latvijas Republikas Saeimā.

Latvijas drošība ir mūsu valsts pastāvēšanas stūrakmens. Bez ieguldījumiem savas valsts drošības stiprināšanā mēs ne vien kļūstam par viegli ietekmējamu mērķi, bet arī graujam paši savas morālās tiesības nepieciešamības gadījumā lūgt palīdzību no saviem sabiedrotajiem Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Tieši tādēļ mums ir politiski svarīgi pēc iespējas ātri panākt valsts aizsardzības budžeta palielinājumu līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz mūsu valsts līdzdalība NATO, un kā to šogad esmu lūdzis Latvijas augstākām amatpersonām adresētā vēstulē.

Paldies Jums, Ministru prezidentes kundze, ka šī gada februārī iestājāties par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2 procentiem jau 2018.gadā, nevis 2020.gadā, kā to 2014.gadā sākotnēji bija apstiprinājis mūsu parlaments. Šie divi procenti vispirms ir vajadzīgi mums pašiem, lai nemazinātos morālā autoritāte apgalvojumiem, ka Latvijas neatkarība un drošība ir mūsu prioritāte. Situācija ir nopietna, ko padara vēl sarežģītāku daudzie pasaulē vienlaikus samilzušie konflikti un politiskie saspīlējumi.

Par būtisku izaicinājumu Latvijas valdībai un Eiropas vienotībai pēdējā gada laikā ir kļuvusi Eiropā samilzusī patvēruma meklētāju krīze, kas jau sasniegusi humanitāras katastrofas apmērus. Pasaules Brīvo latviešu apvienība, kuras biedru un atbalstītāju loku veido 2. Pasaules kara rezultātā bēgļu gaitās devušies tautieši un viņu pēcteči, kā arī pēdējos gados izceļojuši latvieši, vistiešākā veidā apzinās šīs krīzes humanitāro pusi un nepieciešamību sniegt palīdzību dzīvības briesmās nonākušajiem. Vienlaikus apzināmies, ka tas ir iekšpolitisks lēmums, kas jāpieņem Latvijas valdībai saskaņā ar tās pašas spējām integrēt šos patvēruma meklētājus Latvijas sabiedrībā, neradot draudus Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošībai. Jebkura patvēruma meklētāja uzņemšanai un integrācijai Latvijas sabiedrībā, viennozīmīgi, jānotiek uz latviešu valodas pamatiem un saskaņā ar Latvijas likumiem!

Lai nodrošinātu latviešu valodas ilgtsspēju un latviešu tautas dzīvotspēju, ir svarīgi ne tikai stiprināt latviešu valodas statusu Latvijā, bet arī veicināt tās apguvi daudzskaitlīgajā latviešu kopienā ārpus Latvijas. Šī uzdevuma īstenošanā nozīmīgu lomu spēlē PBLA Izglītības padome, sadarbojoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju un tās pakļautībā esošo Latviešu valodas aģentūru. Šis nav uzdevums, ko spējam paveikt mēs vieni paši, un šis nav uzdevums, ko var veikt kampaņveidīgi. Tādēļ aicinām Latvijas valdību Latvijas pamatbudžetā paredzēt atbalstu diasporas latviešu skolām un tālmācības procesam.

Tikpat nozīmīgas Latvijas tautas pastāvēšanai ir latviešu kultūras tradīcijas. Esam pateicīgi Kultūras ministrijai par tās sniegto atbalstu Dziesmu un deju svētku tradīciju uzturēšanai un latviešu kultūras pieejamībai ārpus Latvijas. Tā piemēram, ar Kultūras ministrijas atbalstu 2014.gada nogalē norisinājās Austrālijas latviešu 55. Kultūras dienas Sidnejā un nupat, septembŗa sākumā – XVI Rietumkrasta Dziesmu svētki Sanhozē, Kalifornijā. Ar Kultūras ministrijas atbalstu šogad arī notika vairākas viesmākslinieku turnejas ASV, Brazīlijā, Austrālijā, Krievijā un Īrijā, kas stiprina saites un veicina diasporas latviešu piederību Latvijai. Vēlos izteikt arī gandarījumu par Sabiedrības integrācijas fonda triju gadu programmu diasporas nevalstisko organizāciju darbības stiprināšanai, kuras ietvaros šogad 16 organizācijas saņēmušas Latvijas valdības finansējumu dažādu projektu īstenošanai.

Turpināšu par ekonomisko sadarbību. Lai veicinātu ārzemēs dzīvojošo latviešu iesaisti Latvijas tautsaimniecībā, PBLA ciešā sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju šī gada jūlijā Rīgā sarīkoja 2.Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kas pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku no 17 valstīm. Vispirms pateicamies Ārlietu ministrijai par atbalstu šī foruma norisei. Vēlos pateikties arī Jums, Ministru prezidentes kundze, par jūsu iniciatīvu Ministru kabineta paspārnē izveidot augsta līmeņa diasporas uzņēmēju padomi, kuras sastāvs nupat šomēnes tika oficiāli apstiprināts! Esam pateicīgi arī Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējoņa kungam, kurš ir piekritis kļūt par foruma patronu un sniegt atbalstu foruma mērķu sasniegšanā.

Vēlos tikai piebilst, ka ekonomisko attīstību mūsu valstī joprojām kavē visai izplatītā korupcija, strīdi un šķelšanās tās apkarotāju pusē un joprojām mazspējīgā tieslietu sistēma. Tiesu nolēmumi bieži vien ir neprognozējami un dažkārt arī nesaprotami, maksātnespējas procesi mēdz būt krāpnieciski. Tas grauj mūsu sabiedrības un arī ārvalstu investoru uzticību tiesu varai un pašai valstij.

Ir viena lieta, kas ļoti pamatoti satraukusi visu ārzemēs dzīvojošo latviešu prātus – un tas ir Okupācijas muzeja rekonstrukcijas un Okupācijas muzeja Nākotnes nama būvniecības jautājums. Tas ir absurds, kas šogad ir noticis ar šo vairāk nekā 15 gadus plānoto un galvenokārt par ārzemju latviešu ziedojumiem attīstīto projektu. Kur bija šī projekta oponenti, kad tas tika iesniegts un saskaņots jau gadus atpakaļ? Kādēļ tieši šobrīd, īsi pirms plānotās Okupācijas muzeja rekonstrukcijas uzsākšanas tam tiek likti šķēršļi? Muzeja paplašinātā ēka ir iekļauta 2010.gadā apstiprinātajā Latviešu strēlnieku laukuma detaļplānojumā, tādēļ nav objektīvu iemeslu likt tālākus šķēršļus šī ilgi apspriestā, apstiprinātā un celšanai sagatavotā projekta īstenošanai.

PBLA aicina Latvijas Saeimu un valdību nekavējoties piešķirt Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektam nacionālas nozīmes būvobjekta statusu, lai atsevišķu architektu grupējumi ar Rīgas Būvvaldes starpniecību vairs nevarētu turpināt mērķtiecīgi gremdēt Okupācijas muzeja daudzu gadu darbu! Jāatzīmē, ka šeit runa nav par fizisku ēku, bet par Okupācijas muzeja darba apzinātu vai neapzinātu kavēšanu Latvijas okupācijas vēstures izpētē, skaidrošanā un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā.

Tuvojas Latvijas valsts simtgade, kuras svinību plānošanā iesaistījušās arī diasporas organizācijas. Nākamgad savu sešdesmitgadi atzīmēs arī Pasaules brīvo latviešu apvienība, kas ir neliela, bet nozīmīga daļa no mūsu valsts simts gadu vēstures. Šai kontekstā vēlos runāt par patriotisma vairošanas nepieciešamību mūsu sabiedrībā, jo 21.gadsimta globalizētajā pasaulē jūtams, ka mūsu jaunajā paaudzē strauji plok patriotiska dedzība un nozīmīgu vienojošu nacionālu mērķu uzstādījums un īstenošana. Tādēļ apsveicama ir Latvijas Ģenerāļu kluba iniciatīva pēc pašreizējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosmes izveidot Valsts aizsardzības un patriotisma fondu Namejs ar mērķi veicināt patriotismu Latvijas sabiedrībā.

Patriotisma saknes iet daudz dziļāk, tas nav tikai valsts svētku, bet gan ikdienas darba jautājums. Patriotisms ir jādēsta katrā paaudzē no jauna. Ja neievērosim patriotisma jēgu un nozīmi arī šajā gadsimtā, mūsu valstij nebūs nākotnes.

Mums Dievs ir devis tikai vienu Latviju, un kopīgi strādājot, mums tā ir jānosargā!

Dievs, svētī Latviju!

Jānis Kukainis,
PBLA priekšsēdis

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.