Pedagogi grib attīstīt prasmes strādāt ar diasporas bērniem un tiem, kas atgriežas Latvijā

2015. gada 22. oktobrī Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Mazajā Aulā notika konference “Radot iespējas attīstībai diasporas bērni un jaunieši,” kuras mērķis bija iepazīstināt klātesošos ar pēdējā gada laikā veiktajiem pētījumiem bērnu un jauniešu izglītības jomā.

Konference bija plaši apmeklēta, pulcējot valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, pedagogus, izglītības jomas vadošos darbiniekus, kā arī pašvaldību pārstāvjus no visas Latvijas. Tajā piedalījās arī diasporas pārstāvji – gan organizāciju vadība, gan individuāli dalībnieki no Vācijas, Austrālijas, Brazīlijas un ļaudis, kuri jau ir pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Uzrunājot konferences dalībniekus, LU prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā, profesors Jānis Ikstens izteica gandarījumu, ka Latvijas Universitātes pētnieki aktīvi pievēršas diasporas un migrācijas izpētei un mudināja arī nākotnē risināt tēmas, kas ir aktuālas zinātnei Latvijā, kā arī esošajiem un topošajiem studentiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts sekretāre Līga Lejiņa norādīja, ka IZM, kā arī tās pakļautībā esošās iestādes, diasporai un bērniem, kuri atgriežas Latvijas izglītības sistēmā, pievērš pastiprinātu uzmanību. Ministrija, atbildīgo jomu speciālisti un pedagogi, gan vēlas, gan cenšas pilnveidot savu darbu. Valsts sekretāre īpaši pateicās Valsts valodas aģentūras speciālistiem par ieguldījumu materiālu izstrādē diasporas bērniem, kā arī uzsvēra ministrijas vēlmi ņemt vērā jaunākos pētījumus un datos pamatotas rekomendācijas, lai tās ietvertu politikas īstenošanā un pedagogu spēju stiprināšanā.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts uzrunu sāka, citējot diasporas bērnu vecāku teikto par to, cik grūts, smags un laikietilpīgs darbs ir bērnu skološana svešumā. Šie zīmīgie vārdi, ko dzirdam kā attaisnojumu no daudziem šodienas vecākiem, kuri vairs nepievērš uzmanību bērnu latviskās identitātes kopšanai, bija iekļauti 1964. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs izdotajā brošūrā par bērnu un jauniešu izglītošanu latviešu kopienās. Viņš uzsvēra, ka, mācoties no vēstures, mēs varam neatkārtot kļūdas un sniegt mērķtiecīgāku atbalstu diasporai, kā arī pedagogiem, kuri vēlas pilnveidot savas prasmes. Vēstnieks arī īpaši akcentēja nepieciešamību radīt vairāk iespēju tieši jauniešiem, tai skaitā, mudinot diasporas jauniešus stāties Latvijas augstskolās, tehnikumos un profesionālajās skolās. Kā pozitīvu piemēru augstskolu stratēģijā stiprināt saiknes ar diasporu P.K. Elferts minēja tieši Latvijas Universitāti, kura XVI ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētkos šā gada septembra sākumā bija izveidojusi speciālu stendu. Apmeklētāju vidū bija ļoti liela interese par LU programmām, īpaši – ar starptautisku ievirzi.

Konferencē pētnieki prezentēja daļu no apjomīga pētījuma, kas sastāv no 18 rakstiem, un kurus izstrādājuši 16 autori. Pētījumos analizēta diasporas skolu vēsture, mūsdienu situācija, izglītības vajadzības, skolotāju izglītošana, bērnu pieredze atgriežoties, valodas apguves un identitātes jautājumi, aptverot gan skolēnus, gan studentus un absolventus. Pētījums ietver arī unikālus datus par latviešu bērnu skolas gaitām Anglijas izglītības sistēmā. To izstrādājusi LU absolvente Dr. Olga Cara, kura vēlāk studēja Lielbritānijā un pašlaik ir ļoti pieprasīta eksperte darbā ar kompleksām datu bāzēm arī Lielbritānijas mērogā.

Šā gada nogalē pētījums iznāks grāmatā, ko izdos LU Akadēmiskajā apgāds. Zinātniskās redaktores: Dr. Aija Lulle un Dr. Evija Kļave. Zinātniskie recenzenti: prof. Ieva Zaķe (ASV), prof. Zaiga Krišjāne (Latvija) un Andris Straumanis (ASV).

LU DMPC dibināts 2014. gadā, pateicoties diasporas pārstāvju aktīvai ierosmei un Ārlietu ministrijas finansiālam atbalstam. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalsta arī Latviešu fonds.

Plašāka informācija par LU DMPC darbu pieejama šeit: diaspora.lu.lv, kā arī rakstot: diaspora@lu.lv

 

Rīgā notiks konference “Radot iespējas attīstībai – diasporas bērni un jaunieši”

Šā gada 22. oktobrī Latvijas Universitātē (LU), Raiņa bulvārī 19, Mazajā Aulā, plkst. 14.30 – 17.00 notiks diasporas bērnu un jauniešu izglītības iespējām veltīta konference. To rīko Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (DMPC).

Bērnu un jauniešu iespēju izzināšana gan Latvijā, gan visur pasaulē ir DMPC šā gada nozīmīgākā prioritāte. Centrs šogad arī izdos apjomīgu grāmatu, kurā daudzpusīgi analizēta diasporas skolu vēsture, mūsdienu problēmas un iespējas, bērnu atgriešanās un integrēšanās Latvijas skolu sistēmā, kā arī citi ar identitāti un vērtībām saistīti jautājumi vairāku paaudžu garumā. Grāmatas pētījumu sagatavošanā piedalījās pētnieki no vairākām pasaules valstīm. Pētījumi ietver arī unikālus datus, piemēram, par Latvijas bērnu skolas gaitām Anglijas skolu sistēmā, proti, mūsdienās galvenajā emigrācijas mērķa valstī. Konferenci noslēgs diskusijas, kuru galvenais mērķis ir iezīmēt tālāko Latvijas virzību, lai uzlabotu bērnu un jauniešu iespējas veidot saites ar Latviju vai pilnībā atgriezties savā vai vecāku dzimtenē.  Nobeigumā arī preses konference un neformālas sarunas furšetā.

LU DMPC izveidots 2014. gadā un saņem Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu. Grāmatas izdošanai par diasporas bērniem un jauniešiem Centrs konkursa kārtībā piesaistījis arī līdzekļus no Latviešu fonda.

 Aicinām piedalīties konferencē! Savu dalību lūdzam apstiprinātrakstot uz e-pastu: diaspora@lu.lv. Plašāka informācija, rakstot uz e-pastu LU DMPC direktorei aija.lulle@lu.lv, vai zvanot 29152006.

Laura Bužinska ir ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Universitātē Āzijas studiju programmā un maģistra grādu izglītības zinātnē programmā Dažādības pedagoģiskie risinājumi. Latvijas Universitātes Diasporas Migrācijas Pētījumu Centra pētniece.

CD by new ‘bard’ on Latvian music scene a haunting listen

A new face in the Latvian music scene is singer/songwriter/vocalist Dinārs Gulbis. Slowly, but steadily, he has become a notable Latvian ‘bard’, meaning he writes and performs his own songs, often with minimal accompaniment, following on from similar Latvian artists like Haralds Sīmanis and Kaspars Dimiters. Gulbis, who has gained notice via his expressive and passionate performances of songs at the Jānis Akurāters museum and the Autumn Bard Festival in 2010 (particularly songs with lyrics by Aleksandrs Čaks such as ‘Atzīšanās (Miglā asaro logs)’ and ‘Liepas satumst’), has now released his debut album – Es nezinu kāds ir īsākais ceļš pie tevis.

The album features songs with music written almost entirely by Gulbis, and lyrics by various modern Latvian poets. Gulbis provides vocals, and he is joined by Kaspars Zemītis and Kristaps Sudmalis on guitars, Ivars Sudmalis on piano, Toms Poišs on bass and Andris Buiķis on drums.

Gulbis’ wife, Daiga Gulbe, is a poet, and provides the words for three of the songs on the album (as well as the album artwork), including the somber and brooding ‘Kas paliek’ and the ominous, doleful ‘Robežai pāri’. Gulbe’s lyrics are deceptively simple, but reveal a depth that is well suited for Gulbis’ occasionally rough and raspy vocals. Particularly in ‘Robežai pāri’, where Gulbis sings about a difficult journey – ‘cauri man pukstoši zari plaukst, deniņos saules asmens duras, man jānoturas’ (pulsing branches grow through me, the sun’s blade pierces my temple, but I must stand firm).

Many different Latvian poets are represented on the collection, some well-known, and some whose names might not be as familiar, but no less notable. One such poet is Agita Draguna, whose lyrics provided the title of the album. Draguna’s expressive lyrics, at times romantic, but at times fragile and melancholic, are an appropriate fit for Gulbis’ world-weary voice, as he sings ‘Es esmu juties nodots kad man runā par mīlu’ (I have felt betrayed when one speaks of love to me), but still wishes to travel on that path – ‘Es nezinu kāds ir īsākais ceļš pie Tevis, bet es gribu to iet’ (I do not know the shortest road to you, but I want to travel it).

Poet Imants Ziedonis’ ode to solitude – ‘Vienam būt’ is a particularly powerful performance by Gulbis. He does not hesitate to use these lyrics to bare his innermost thoughts, and his need to be alone. As Gulbis sings ‘Lai paliek ar mani mana nelaime un manas mokas’ (My misfortune and suffering will stay with me), the listener can feel a soul in torment and one that wants to withdraw from all contact with society. Gulbis has a natural talent to reveal in music what a poet was thinking with their words.

Gulbis lives in the town of Salaspils not far from Rīga, and there is an ode to his place of residence – ‘Himna Salaspilij’, with lyrics by another resident of Salaspils, renowned Latvian poet Knuts Skujenieks. Skujenieks’ poems are often based on difficult and often harsh life experiences, but can be also very lyrical. In ‘Himna Salaspilij’, there is a juxtaposition of both the beauty of being on the banks of the Daugava River, but also the idea that one must never forget the blood that has been shed in wars in this area – ‘To maksu neaizmirst, kas samaksāta, lai mums zem saules mierā dzīvot ļauts’ (Do not forget the price that was paid that lets us live in peace under the sun). Though a non-traditional hymn, with Gulbis’ music and vocals, it becomes a powerful paean to Salaspils.

Es nezinu kāds ir īsākais ceļš pie tevis is a haunting listen and will stay with the listener long after it has finished. It is a confident, self-assured debut, and Gulbis’ displays a raw emotion and earnestness in his singing that is rare among other artists. One gets the feeling that Gulbis is particularly choosy about the poems he sets to music – each poem must speak to him personally and resonate deeply so that he can present a sincere and heartfelt performance. Dinārs Gulbis, with his emotive and ebullient vocals, has confirmed himself as an accomplished songwriter and performer.

For further information, please visit Dinārs Gulbis’ draugiem.lv page.

Dinars Gulbis - Es nezinu kads 001

Es nezinu kāds ir īsākais ceļš pie tevis

Dinārs Gulbis
Lauska, 2015

Track listing

  1. Kas paliek
  2. Es nezinu kāds ir īsākais ceļš pie tevis
  3. Es esmu tikai pēdas smiltīs
  4. Robežai pāri
  5. Tieši tāpēc
  6. Manu jaunību sārtās buras
  7. Vai tu tici?
  8. Vienam būt
  9. Es tevi gribu
  10. Satikšanās vieta
  11. Tā bija
  12. Lūgšana
  13. Tā tu aizej
  14. Ceriņdziesma
  15. Vakar uzkritušais sniegs
  16. Himna Salaspilij

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.